Kopējā ASV 400 bagātāko iedzīvotāju, ar Bilu Geitsu (Bill Gates) un Vorenu Bafetu (Warren Buffett) priekšgalā, aktīvu vērtība gada laikā samazinājusies par 19% jeb 300 miljardiem ASV dolāru.

Bils Geits (Foto: REUTERS/SCANPIX)Par to liecina žurnāla Forbes apkopotais 400 ASV bagātāko cilvēku saraksts. Šī ir tikai piektā reize kopš 1982. gada, kad Forbes sāka šo sarakstu, kad kopējā 400 valsts bagātāko cilvēku kopējā aktīvu vērtība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinās.

Saraksta augšgalā ir Microsoft «tēvs» B. Geitss ar 50 miljardiem ASV dolāru, kas ir par 7 miljardiem mazāk nekā 2008. gadā. Savukārt otrs ASV bagātākais – investors V. Bafets – gada laikā zaudējis 10 miljardus dolāru, viņa kopējai aktīvu vērtībai nokrītoties līdz 40 miljardiem dolāru.

Pirmajā vietā starp bagātākajiem cilvēkiem pasaulē joprojām ierindojas 52 gadus vecais Microsoft korporācijas radītājs Bils Geits, kura kontā Forbes saskaitījuši 57 miljardus ASV dolāru.

Otro vietu, tāpat kā pērn, ieņem investīciju kompānijas Berkshire Hathaway īpašnieks Vorets Bafets ar 50 miljardiem ASV dolāru. Trešajā vietā atrodas Oracle Corporation vadītājs Lorencs Ellisons ar 27 miljardiem ASV dolāru.

Forbes 400 amerikāņu miljardieru sarakstā atrodamas arī 42 sievietes.

Microsoft dibinātājs Bils Geits (Bill Gates) aizliedzis savā namā izmantot savas kompānijas konkurenta Apple ražotos tehnikas brīnumus, ieskaitot iPhone tālruņus un iPod mūzikas atskaņotājus. To intervijā atzinusi B. Geitsa sieva Melinda Geitsa (Melinda Gates), raksta telegraph.co.uk.

M. Geitsa žurnālam Vogue teikusi: "Mūsu namā ir tikai dažas lietas, kas ir aizliegtas, taču iPhone un iPod ir divas lietas, ko mēs saviem bērniem neiegādājamies."

Interneta plašumos jau parādījušies vairāki blogi, kuros izsmiets Geitsu ģimenes aizliegums. Blogos minēts, ka, visticamāk, visi trīs bērni, no kuriem vecākā ir meita Dženifera (13), ir spiesti izmantot mobilos telefonus, kuros ir Windows operētājsistēmu un klausīties salīdzinoši neveiksmīgos Microsoft ražotos Zune mūzikas atskaņotājus.

Pērn žurnāla Forbes miljardieru sarakstā kopumā bija reģistrēti 1 125 miljardieri, krīzes iespaidā šis saraksts šogad ir sarucis par 332 personās līdz 793 miljardieriem visā pasaulē.

Par pasaulē bagātāko, apsteidzot pērnā gada līderi Vorenu Bafetu, kļuvis kompānijas Microsoft dibinātājs Bils Geitss (Bill Gates), kura bagātība tiek lēsta 40 miljardu ASV dolāru apjomā.

Uz otro vietu nokritis pērn bagātākais cilvēks pasaulē - kompānijas Berkshire Hathaway boss - investors Vorens Bafets (Warren Buffet), kura bagātība ir 37 miljardi ASV dolāru.

Trešajā vietā atrodas Meksikas telekomunikāciju magnāts Karloss Slims (Carlos Slim), kura bagātība ir 35 miljardi ASV dolāru.

Pasaulē bagātāko pirmais trijnieks gada laikā kopumā ir zaudējis 68 miljardus ASV dolāru. Bils Geits zaudējis 18 miljardus dolāru, savukārt Vorens Bafets un Karlos Slims katrs kļuvuši par 25 miljardiem dolāru plānāki.

ASV tehnoloģiju giganta Microsoft nākamais vadītājs būs līdzšinējais kompānijas inženierzinātņu daļas vadītājs Satja Nadella (Satya Nadella). Viņš amatās aizstās līdzšinējo Microsoft vadītāju Stīvenu Balmeru (Steven Ballmer), vēsta New York Times.

Jau iepriekš tika lēsts, ka tieši Nadella būs Balmera pēctecis Microsoft vadītāja amatā.

Līdz ar oficiālo paziņojumu par nākamo Microsoft vadītāju, kompānijas dibinātājs Bils Geits arī paziņoja, ka atkāpsies no kompānijas padomes priekšsēdētāja amata, lai turpinātu darbu Microsoft kā Nadellas padomniekas tehnoloģiju jautājumos. Tiesa, Geits arī turpinās darboties padomē kā tās loceklis.

Bilu Geitsu Microsoft padomes priekšsēdētājā amatā aizstās līdzšinējais padomes loceklis Džons Tomsons (John Thompson).

«Šajā pārmaiņu laikā nav labāka kandidāta Microsoft vadītāja amatam par Satju Nadellu,» norāda Bils Geits.

Bieži sastopamies ar situāciju, kad jaunas programmatūras, tai skaitā IT bāzētu biznesa vadības programmu (ERP), ieviešana uzņēmumā beidzas ar fiasko. Problēma nav vietēja, tā ir labi pazīstama jebkur pasaulē un vienmēr šī neveiksme nozīmē lielas izmaksas.

Šveicē praktizējošais nozares profesionālis Avigdors Lutingers (Avigdor Luttinger) atzīst: „Liekas, kaut arī skaitļošanas un izstrādes rīki ir kļuvuši ievērojami labāki gadu gaitā, projektu fiasko proporcija tomēr paliek neadekvāti augsta, kas padara IT projektus sevišķi nepievilcīgus organizācijām, kuras cenšas uzlabot konkurētspēju šodienas recesijas klimatā."

Kādēļ veidojas šāda situācija, un kā izvairīties no fiasko? Programmatūras izvēle, pielāgošana uzņēmuma korporatīvajām prasībām un standartiem un ieviešana ir arvien lielāks izaicinājums, kas bieži vien jau sākotnēji tiek uzskatīts par nenovēršamu ļaunumu. Tipiski, projekta neveiksmes pamatā ir pārāk ilgs ieviešanas laiks, budžeta pārtēriņš, vai arī funkcionālā neatbilstība prasībām.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TestDevLab" sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu februārī Valmierā organizē bezmaksas programmatūras testēšanas kursus "TestDevLab School 2020".

"Nu jau vairāk nekā astoņus gadus ikdienā strādājam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru radītos risinājumus katru dienu izmanto vairāk nekā pusotrs miljards lietotāju visā pasaulē. Gadu gaitā esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi programmatūras testēšanas jomā un pagājušā gada vasarā sapratām, ka vēlamies iepazīstināt arī citus ar šo strauji augošo IT nozari, un, iespējams, arī atrast papildspēkus mūsu komandai. Sākotnēji organizējām programmatūras testēšanas apmācības Ventspilī. Pēc dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm un lielās intereses, vasaru noslēdzām ar trīs šāda veida apmācībām Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Mēs novērtējam cilvēku izrādīto interesi, tādēļ šogad, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, nolēmām gadu iesākt, organizējot šāda veida apmācības arī Valmierā," stāsta Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Valsts budžeta ekonomijas kontekstā Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares ekspertu padomes sēdē trešdien apspriedīs programmatūras izvēli valsts sektorā.

Šobrīd publiskajā sektorā Latvijā netiek uzspiesta viena noteikta ražotāja programmatūra – valstī nav un arī netiek plānota atsevišķa politika, kas normatīvo aktu līmenī noteiktu, kāda veida programmatūra ir jāizmanto valsts iestādēs, norāda E-lietu ministres Signes Bāliņas pārstāvošais sekretariāts. Latvijā pēdējā laikā aktuāls jautājums ir par to, cik valsts ietaupītu, ja atteiktos no Microsoft programmatūras, arī laikraksts Db akcijas ietvaros kā valsts varētu samazināt savus tēriņus, ir saņēmis vairākus ierosinājums par bezmaksas programmatūras izmantošanu. Komentējot šos ierosinājumus E-lietu ministre Signe Bāliņa Db uzsver, ka valsts budžeta ekonomijas kontekstā ir būtiski izvērtēt visus iepriekš minētos faktorus, tādēļ attiecīgais jautājums tiks apspriests Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares ekspertu padomes sēdē 9.oktobrī un nākamajā Elektroniskās pārvaldes koordinācijas padomes sēdē. S.Bāliņa uzskata, ka biroja programmatūras izvēlē ir jāņem vērā tās nepieciešamā funkcionalitāte, izmaksas un savietojamība ar esošajām sistēmām un dokumentu standartiem. Tāpat ļoti būtisks nosacījums programmatūras izvēlē ir lietotāju prasmes un ieradumi.

Kā teica kāds Franču revolūcijas laika žurnālistikas kolēģis, revolūcija rīkojas līdzīgi Saturnam – tā aprij savus bērnus, un digitālā revolūcija nav izņēmums

Mūsu cerība ir inovācijas un sekmīgi startup, mēs alkstam pēc savas Nokia un nevaram vien sagaidīt savu Skype, un mērķis radīt savu kaut miniatūru Silīcija ieleju ir katras sevi cienošas programmas ietvarā. Tas nekas, ka nesen šo saulainās Kalifornijas fenomenu bija visai izplatīts dēvēt par Silikona ieleju. Un arī tas acīmredzot nekas, ka ar startup pat dažā valsts pārvaldes līmeņa dokumentā aizvien tiek saprasti vienkārši jaunizveidoti uzņēmumi. Vienvārdsakot, gan sabiedrības, gan politikas veidošanas līmenī nav skaidrības, par ko vispār ir runa, bet mums to visu vajag un vēlams jau nākamgad.

Šeit acīmredzot iederas paskaidrojums, ka arī manā ieskatā zināšanās balstīta ekonomika lielā mērā nozīmē likt uzsvaru uz IT. Vai man tas patīk, ir cits jautājums, ja vispār, jo runa jau nav par patikšanu, bet par sapratni, kas ar mums notiek. Un notiek kārtējā revolūcija – digitālā revolūcija. Ne velti tāda revolūcija ir palaista, jo no sākuma tas bija interesants eksperiments, tad – jau masas saistoša ideja un pasākums, un visbeidzot – neizbēgamība un nepieciešamība. Nepieciešamība tā ir tāpēc, ka sevišķi jau Eiropā bez šīs revolūcijas mums nav cerību izrauties no parādu sloga (arī pārkreditētajā Ķīnā u.c.), jo vecais ekonomikas modelis to nepārprotami nespēj.

Tagad programmatūras testēšanas uzņēmuma "TestDevLab" četros birojos Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā 180 cilvēki.

Biroju Daugavpilī uzņēmums atvēra, jo pieaug darba apjoms un nepieciešamība pēc darbiniekiem. "Daugavpili saskatām kā stratēģiski nozīmīgu struktūrvienību, kuru turpināsim attīstīt un plānojam arī paplašināt sadarbību ar reģiona augstākās izglītības iestādēm. Nodrošinām prakses vietas un vieslekcijās dalāmies ar savu praktisko pieredzi. Šovasar Daugavpilī organizējām intensīvus programmatūras testēšanas kursus, kas ļāva apgūt jomas pašus pamatus un uzsākt praksi uzņēmumā. Plānojam šādus kursus rīkot arī turpmāk un iesaistīties pilsētas IT dzīvē," teic Andrejs Frišfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Runājot par uzņēmuma klientiem, viņš teic, ka tas ir ikviens uzņēmums, kam ir, ko zaudēt. Tie var būt dati, klienti, nauda vai reputācija. Tāpēc vietējie un starptautiskie klienti augstu novērtējot Latvijas programmatūras testēšanas uzņēmuma speciālistu darbu, jo tie palīdz kompānijām izstrādāt programmatūru ātrāk un kvalitatīvāk. "Astoņu gadu gaitā esam izveidojuši 180 speciālistu komandu, kas piedāvā testēšanas pakalpojumus un rada tehnoloģiju produktus ar augstu pievienoto vērtību. Nemitīgi investējam līdzekļus darbinieku kvalifikācijas celšanā un tehniskajā aprīkojumā, jo IT joma attīstās galvu reibinošā tempā un mums ir jābūt gataviem jebkuras sarežģītības pakāpes projektiem," piebilst A. Frišfelds

Intensīvos trīs nedēļu kursos «TestDevLab Summer School 2019» interesentus apmācīs automatizētās programmatūras testēšanas pamatos un labākajiem absolventiem piedāvās apmaksātas prakses iespējas uzņēmumā.

«Vēlamies «TestDevLab Summer School 2019» dalībniekus iepazīstināt ar šo perspektīvo IT jomu, un, iespējams, atrast jaunus papildspēkus mūsu strauji augošajai komandai,» teic Andrejs Frišfelds, programmatūras testēšanas un izstrādes pakalpojumu uzņēmuma «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Kursu gaitā «TestDevLab» speciālisti iepazīstinās ar programmatūras testēšanas un automatizētās testēšanas pamatiem, kā arī sniegs ieskatu «Apple iOS» lietotņu izstrādē. Apmācības procesu veidos gan teorētiskās nodarbības, gan praktiskie uzdevumi, kuru gaitā tiks risināti reālajam darbam pietuvināti uzdevumi.

Trīs nedēļu apmācības norisināsies «TestDevLab» Ventspils birojā. Tām var pieteikties ikviens, kuru interesē programmatūras kvalitātes nodrošināšana - https://summerschool.testdevlab.com. Iepriekšēja programmēšanas pieredze nav obligāta, bet būs noderīga. «Krietni svarīgāka ir vēlme strauji apgūt jaunas zināšanas,» saka A. Frišfelds.

Latvijā bāzētā programmatūras testēšanas uzņēmums «TestDevLab» programmatūras testēšanas jomai veltītajā konferencē «TAPOST» izziņojis «Testers Challenge 2019» pārbaudījumu.

Tā mērķis ir noskaidrot Latvijas labāko programmatūras testētāju. Šis izaicinājums sastāv no vairākiem posmiem, un visa mēneša garumā dalībnieki, atbildot uz āķīgiem IT jautājumiem, cīnīsies par labākā testētāja titulu un varēs laimēt iespaidīgas balvas.

«Mēs saviem klientiem piedāvājam testēšanas pakalpojumus un produktus ar augstu pievienoto vērtību, un tie ļoti novērtē mūsu darbu, tāpēc visu laiku meklējam labus programmatūras testētājus. Šovasar Ventspilī, Daugavpilī un Rīgā, kur atrodas mūsu biroji, rīkojām «TestDevLab Summer School 2019» vasaras skolu, kurā pāris nedēļu laikā pasniedzām programmatūras testēšanas pamatus. Kursus izgāja vairāki desmiti interesentu un trešdaļa no kursu absolventiem kļuva par praktikantiem, lai reālā darba vidē turpinātu pilnveidot savas zināšanas. Aicinu ikvienu IT speciālistu pārbaudīt savas zināšanas un izpildīt interesantos un āķīgos «Testers Challenge 2019»uzdevumus,» teic Ervins Grīnfelds, kompānijas «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) iepirkumā par programmatūras un tās atbalsta piegādi elektronisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem, ir uzvarējuši septiņi IT uzņēmumi MarkIT Latvija, Latinsoft, Datakom, DPA, ATEA, Capital un IT Latvija.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka kopējā līgumcena ir 3,8 milj. Ls.

Tostarp iepirkuma sadaļā «Standarta programmatūras un ražotāja standarta programmatūras atbalsta piegāde valsts iestādēm – Microsoft programmatūra», kurā paredzamā līgumcena ir miljons latu, uzvarējuši pieci uzņēmumi – MarkIT Latvija, Latinsoft, Datakom, DPA un ATEA.

Sadaļā «Standarta programmatūras un ražotāja standarta programmatūras atbalsta piegāde valsts iestādēm – antivīrusu programmatūra», par uzvarētājiem atzīti septiņi uzņēmumi – MarkIT Latvija, Latinsoft, Capital, Datakom, IT Latvija, DPA un ATEA. Paredzētā līgumcena šajā sadaļā ir 500 tūkst. Ls.

Par to, ka trūkst IT speciālistu, runā teju visi lielie nozares uzņēmumi, bet programmatūras testēšanas kompānijā TestDevLab šobrīd redz, ka vēl sarežģītāk ir atrast šaurāka profila testēšanas speciālistus; darbinieku trūkums traucē iesaistīties jaunos projektos.

Šobrīd uzņēmumā Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā simt cilvēku komanda. Lielākā daļa darbinieku ir testētāji un šobrīd uzņēmums aktīvi meklē vismaz desmit pieredzējušus testētājus un programmētājus.

«Gan Latvijā, gan globāli tiek radīts arvien lielāks skaits dažādu programmatūras produktu, tāpēc pieaug nepieciešamība arī pēc to testēšanas,» saka Ervins Grīnfelds, SIA «TestDevLab» līdzdibinātājs. Tāpat pēdējos gados teju ik pēc dažiem mēnešiem medijos var lasīt ziņas par to, ka kādam lielam uzņēmumam ir noplūduši klientu dati vai arī populāros produktos tiek atklātas kādas riskantas ievainojamības. Ar katru gadu pieaug ne tikai šādu incidentu daudzums, bet arī nopietnības pakāpe un skarto klientu skaits. Mūsdienās tikai retais spēj iedomāties dzīvi bez jebkāda tehnoloģiju atbalsta, tāpēc arvien nopietnāk ir jādomā arī par šo risinājumu drošību un kvalitāti. «Mēs to ļoti labi jūtam savā ikdienas darbā, jo pieaug pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem un produktiem. Mums visus šos gadus ir bijušas atvērtas programmatūras testētāju vakances, taču šobrīd arvien vairāk izjūtam šādu profesionāļu trūkumu un tas traucē iesaistīties jaunos projektos ar mērķi uzlabot mūsu digitālo ikdienu,» teic Andrejs Frišfelds, SIA «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Pasaules lielākajos akciju tirgos vērojama izaugsme, kas nozīmē, ka pieaug arī mūsu planētas pašu turīgāko iedzīvotāju bagātība.

Miljardieru TOP 15 skatieties raksta galerijā!

Šobrīd uz zemes jau ir trīs tādi cilvēki, kuru bagātība pārsniedz 100 miljardu ASV dolāru slieksni.

Pirmajā vietā gandrīz ar 120 miljardu bagātību atrodas Amazon šefs Džefs Bezoss, pēc kura nāk Microsoft dibinātājs Bils Geits. Dž. Bezosa bagātībai gan šogad bijis pamatīgs kritums – viņam, šķiroties ar sievu, nācās tai atdot 40 miljardus ASV dolārus. Rezultātā Makenzija Bezosa iekatapultējusies turīgo sarakstā uzreiz 22 vietā.

Tāpat B. Geits 35 miljardus ASV dolārus ziedojis Bill&Melinda Gates Foundation.

Savukārt goda pjedestālu ar 101 miljardu bagātību noslēdz LVMH Moët Hennessy Louis Vuitton vadītājs Bernards Arno. LVMH akcijas cena šogad palēkusies par 43% un rezultātā B. Arno kopējā bagātība šobrīd ir uzblīdusi līdz aptuveni 3% no Francijas tautsaimniecības.

SIA Doitex radījuši programmatūras moduli, kas seko līdzi klaviatūras un peles noslodzei un aicina ievērot pauzes un vingrot.

Sarunās ar paziņām un draugiem noskaidrots, ka dators ir tāds pats darba līdzeklis kā āmurs. «Zinām - uzsitīsi ar āmuru pa pirkstiem, nebūs labi. Tas pats ar datoru. Ja mēs to nepareizi lietojam, tas nodara kaitējumu,» saka Mārtiņš Bērziņš, SIA Doitex valdes priekšsēdētājs.

Medicīnā ir termins muskuļu nogurums, kas pēc ilgstoša darba ar datoru var veidoties plecu daļā un rokās. Līdzīgi veidojas arī acu nogurums un acu asarošana. SIA Doitex izstrādātās programmatūras modulis, ko instalē uz datora, seko līdzi, cik intensīvi cilvēks strādā ar datoru, mērot klaviatūras un peles noslodzi, dodot atgādinājumus par nepieciešamajām pauzēm un atpūtu, piedāvājot konkrētus vingrinājumus un uzkrājot statistiku. Programmatūra ir angļu, krievu, igauņu, lietuviešu un latviešu valodā, un uzņēmums to vienlaicīgi piedāvā visās trijās Baltijas valstīs. «Plāns ir pat tālejošāks, jo pašlaik konkurentu izstrādātās programmatūras vienkārši fiksē laiku, iesaka pauzes, bet neizmanto pēdējos pētījumus medicīnā. Viņi vairāk vai mazāk skatās darba laiku, un tas ir viss. Mēs papildus krājam intensitātes statistiku,» viņš saka. Programmatūras licences aptuvenā cena ir 19 lati - tā mainās atkarībā no nopirkto licenču skaita.

Uzņēmumu vadības programmatūras nozares lielākie izaicinājumi tuvākajā laikā būs risinājumu pielāgošana topošajai Windows 8 operētājsistēmai un iPad veida planšetdatoru lietotāju vajadzībām, norāda uzņēmumu vadības programmatūras kompānijas HansaWorld dibinātājs un vadītājs Karls Bulīns.

Būlins, kurš pēc izglītības ir programmētājs un datorzinātnieks, teica, ka Microsoft operētājsistēma Windows 8, kuru paredzēts piedāvāt tirgū šī gada gaitā, būtībā ir pilnīgi jauna sistēma, kas prasa apjomīgu Windows sistēmai paredzētas programmatūras pārrakstīšanu.

«Microsoft visu veco met ārā pa logu, un uzskatu, ka tas ir pareizi, jo Windows ir novecojis. Windows 8 ir labi konstruēts. To saku, jo parasti attiecos kritiski pret daudz ko no tā, ko Microsoft dara. Jaunais izskats, saskarnes dizains, kuru sauc Metro, ir pievilcīgs un vedina cilvēkus turpināt to lietot. Pirmais iespaids ir ļoti labs,» teica Bulīns. Viņš norādīja, ka aptuveni 75% no HansaWorld piedāvātajiem risinājumiem ir domāti darbam ar Windows operētājsistēmu.

Domājot par ietekmi uz vidi un CO2 emisijām, daudz tiek diskutēts par transportu un aviāciju, taču daudz retāk uzmanība tiek pievērsta IT nozares radītajām emisijām, jo tas nešķiet tik pašsaprotami. Vienlaikus Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija.

Atsevišķi eksperti pauž viedokli, ka līdz 2030. gadam IT nozare varētu vēl krietni augt un sasniegt līdz pat 20% no visas kopējās elektrības patēriņa, tādēļ jau šobrīd ir ļoti būtiski strādāt pie efektīvas programmatūras radīšanas.

Lai saprastu, kā mazināt IT nozares ietekmi uz vidi, pirmkārt, nepieciešams identificēt, kādas komponentes rada lielākos izmešus. Lielu daļu veido datu centri un serveri (aptuveni 19% no kopējiem IT sektora CO2 izmešiem), tomēr lauvas tiesu (30%) veido lietotāju gala iekārtas - datori, printeri, planšetdatori, portatīvie datori, viedtālruņi, gudrie pulksteņi, u.c. Šo iekārtu ir krietni vairāk nekā serveru, turklāt, to skaits un daudzveidība turpina strauji pieaugt un lietotāji šis iekārtas salīdzinoši bieži nomaina pret jaunām. Vēl ievērojamu daļu izmešu veidu IT pakalpojumi (15%) un tīkla iekārtas (15%).

Latvijā «pieņemas spēkā» diskusijas par programmatūras izvēli valsts pārvaldē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), pamatojieties uz premjera doto uzdevumu, izvērtējusi iespēju valsts pārvaldē pilnībā pāriet uz atvērtā pirmkoda programmatūras (APP) operētājsistēmām un datorprogrammām. Ministrija savā atbildē premjeram vērš uzmanību, ka valsts pārvalde strādā ar programmproduktiem, kuri gan tiek nomāti, gan arī ir iegādāti īpašumā. Tāpēc tām iestādēm, kurām programmprodukti ir iegādāti īpašumā, obligāta pāriešana uz APP risinājumiem nozīmētu zaudēt IT infrastruktūrā jau investētos finanšu līdzekļus.

«RAPLM ir izvērtējusi iespēju pilnībā pāriet uz APP, bet iespēja daļēji pāriet un darbā izmantot APP nav tikusi apskatīta,» Db norādīja Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) valdes loceklis Edmunds Sprūdžs. Viņš sacīja, ka LATA piekrīt ministrijas viedoklim, ka pilnīga pāreja uz APP risinājumiem šobrīd nav finansiāli pamatota, taču asociācija uzskata, ka daļēja pāreja, izmantojot APP atsevišķās jomās, sniegtu tūlītēju finansiālu ietaupījumu. LATA atzīmē, ka lietderīgi būtu izvērtēt pāreju uz APP gadījumos, kad valsts iestādēs izmantotajām licencēm beidzies nomas termiņš, vajadzīgas jaunas programmatūras versijas vai nepieciešami jauni programmatūras licenču iepirkumi.

Lai arī daļa ministriju pagaidām neplāno pāriet uz atvērtā pirmkoda bezmaksas programmatūru, ir ministrijas, kuras šogad ir atcēlušas Microsoft programmatūras iegādi.

Latvijā ir sākušās diskusijas par to, ka valsts un pašvaldību iestādes varētu izmantot bezmaksas programmatūru, arī laikraksts Db akcijas ietvaros, kā valsts varētu samazināt savus tēriņus, ir saņēmis vairākus uzņēmēju ierosinājumus par OpenOffice.org izmantošanu. Pakāpeniska pāriešana uz atvērtā koda programmatūras lietošanu valsts iestādēs ir nopietni izvērtējams jautājums, uzskata Finanšu ministrija (FM), vēršot uzmanību, ka ministrija jau patlaban izmanto dažādus atvērtā koda risinājumus savas informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras uzturēšanai. Savukārt, komentējot uzsvaru uz atvērtā koda ofisa saimes programmatūras lietošanas iespējām - elektroniskās tabulas un tekstu redaktori, FM atzīmē pozitīvo aspektu, ka šīs programmas ir bez maksas no licencēšanas viedokļa, tomēr pašas programmatūras uzturēšana prasa papildu finanšu un cilvēkresursus, gan apmācot lietot programmatūras patērētājus, gan tās iestatot, gan atjaunojot. Ministrija arī norāda, ka pilnībā nav atrisināts jautājums par šīs programmatūras latviskošanu, ieskaitot pilnvērtīgas pareizrakstības pārbaudes iespējas, kas ir nopietns iebildums to lietošanai valsts pārvaldē.

Ventspilī 29.maijā darbu sāks ar ERAF atbalstu izveidotā, divus miljonus latu vērtā programmatūras risinājumu testēšanas laboratorija.

Jaunizveidotais programmatūras kvalitātes kompetences centrs ar zīmolu Squalio ir Ziemeļeiropā unikāls infrastruktūras attīstības projekts, kas īstenots uzņēmēju un zinātnieku sadarbības rezultātā.

projekta īstenotāji ir SIA DPA un Latvijas Universitātes dibinātais meitas uzņēmums SIA Programmatūras testēšanas laboratorija.

Latvijā un pasaulē programmatūras testēšana iegūst arvien lielāku nozīmi, tā ir kvalitātes un drošības kontrole un vienlaikus palīdz ietaupīt uzņēmumu līdzekļus, uzskata SIA DPA vadītājs un īpašnieks Juris Vilders. Izmantojot DPA speciālistu pieredzi, kā arī piesaistot Latvijas Universitātes zinātniekus un Eiropas finansējumu, izveidots perspektīvs biznesa virziens – programmatūras kvalitātes testēšana kā ārpakalpojums, kas turpmāk darbosies ar zīmolu Squalio. J.Vilders cer, ka laboratorija pakalpojumus pieprasīs arī ārvalstīs.

«Krievija tagad ir pārvērtusies par «kriminālu valsti»,» sacījis viens no savulaik lielākajiem investoriem Krievijā un kvēlākajiem Krievijas valdības un prezidenta atbalstītājiem, vēsta BBC.

Ar šādiem vārdiem Bils Brovders (Bill Browder) no kompānijas Hermitage Capital reaģējis uz ziņām, ka viņa jurists Sergejs Magnitskis miris cietumā Krievijā, kur gadu turēts bez apsūdzības. S. Magnitskim cietumā bija radušās veselības problēmas, kuras diagnosticējis cietuma ārsts, bet tad jurists pārvietots uz citu cietumu, kur viņam liegta medicīniskā palīdzība. «Tie viņam sacīja, ja Tu parakstīsi šādu nepatiesu atzīšanos, tad mēs Tev nodrošināsim ārstēšanu, citādi - nē,» apgalvo B. Brovders. Jurists rakstījis neskaitāmas sūdzības par viņam liegto medicīnisko palīdzību, kuras sākumā ignorētas, vēlāk noraidītas.

Db.lv jau rakstīja, ka B. Brovders interneta vietnē YouTube šā gada oktobrī ievietoja video, kas apsūdz Krievijas valdību un amatpersonas augstā korupcijā. Tas kļuva par vienu no skatītākajiem YouTube klipiem Krievijā. B. Brovders tādējādi cerēja panākt, ka video starptautiskā ietekme radīs spiedienu uz Krievijas varas iestādēm, lai tās ieklausītos viņa sūdzībās par zādzību, gangsterismu un valdības korupciju.

#Revolūcija starptautisko nodokļu sfērā mainīs spēles noteikumus ārvalstu investīciju piesaistē.

Revolūcija starptautisko nodokļu sfērā mainīs spēles noteikumus ārvalstu investīciju piesaistē; lielu lomu spēlēs nodokļu administrācija, kurā jau ir uzsāktas pārmaiņas vairākās jomās

Tādu ainu rāda Domnīcas Certus pētījums.

Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis atzina, ka pašlaik nav skaidrības, ar ko beigsies OECD BEPS (Base erosion and profit shifting) process un kādi būs jaunie spēles noteikumi. Lai arī, viņaprāt, ir nepieciešama lielāka skaidrība par to, kā būs, kamēr to iegūsim, paies laiks, taču zaudēt laiku nedrīkst, un tāpēc valsts iestādēm būtu jārīkojas nekavējoties.

Jau patlaban VID spēj kvalitatīvi apkalpot lielus ārvalstu investorus, piemēram, Uralkalij, taču kapacitāte ir ierobežota. Tāda mēroga darījumus varam apkalpot kādus divus gadā, ne vairāk, DANA REIZNIECE-OZOLA, FINANŠU MINISTRE

Ļoti ienesīgu krāpšanas biznesu internetā var nodibināt, ieguldot aptuveni 6000 ASV dolārus (3120 latus) profesionāli izstrādātā ļaundabīgā programmatūrā, neatejot no internetam pieslēgta datora, seminārā medijiem stāstīja datu drošības kompānijas Kaspersky Lab globālās pētniecības un analīzes vadītājs Latīņamerikā Dmitrijs Bestuževs.

Rādot attēlus no internetā viegli sameklējamām melnās tirdzniecības vietnēm, Beluževs teica, ka ļoti veiksmīgas datoru zombēšanas sistēmas, kā Zeus vai konkurentu no kibernoziedzības aprindām Spyeye, var nopirkt par aptuveni 750 eiro (525 latiem). Tās vajadzīgas, lai radītu zombētu datoru robottīklu jeb botnetu.

Ja pats nevēlas ierīkot zombēšanas sistēmu, ir iespējams nopirkt zombēšanas pakalpojumu, maksājot noteiktu cenu, atkarībā no valsts, kur vēlas pulcēt robottīkla upurus. ASV par 1000 datoru iekļaušanu robottīklā, datoru patiesiem samniekiem to nemanot, maksā 150 ASV dolārus (ap 75 latus).

Tā kā spēcīgam robottīklam vajadzīgi desmitiem tūkstoši datoru, tā veidošana pēc pasūtījuma var izmaksāt vairākus tūkstošus ASV dolāru, taču arī šādu ieguldījumu var strauji atgūt, stāstīja Bestuževs.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums SIA AGroup, kas specializējās personālvadības risinājumu izstrādē, veiks 1,5 miljonu eiro (1,05 miljonu latu) investīcijas jaunu IT produktu izstrādei.

Kā stāstīja AGroup izpilddirektors Aleksandrs Snurnitsins, AGroup plāno izmantot no riska kapitāla kompānijas Baltcap saņemto 1,5 miljonu eiro investīciju pētniecībai un attīstībai, lai pielāgotu savus programmatūras risinājumus mākoņdatošanas un programmatūras nomas videi.

AGroup tādējādi cer piedāvāt personālvadības risinājumus maziem un vidējiem uzņēmumiem ar funkcijām, kas līdz šim bijušas pieejamas tikai lielām firmām ar daudz strādājošiem. Baltcap investīcijas saņemtas no Eiropas Savienības (ES) finansētā un Baltcap pārvaldītā Latvia Venture Capital Fund.