Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Saeima jau drīzumā varēs uzsākt diskusijas par nepieciešamajiem pilnveidojumiem finanšu sektora uzraudzībā – tiesa gan, likumu grozījumiem, kurus otrdien akceptēja valdība, nav nekāda sakara ar Latvijas Krājbankas krīzi, tomēr tie paredz uzlabot sadarbību starp finanšu sektora, tostarp banku uzraugiem.

Proti, grozījumi likumā par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās, Kredītiestāžu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, likumā par privātajiem pensiju fondiem, kā arī Finanšu konglomerātu likumā ir nepieciešami, lai ieviestu ES direktīvas prasības, kas savulaik tika izstrādātas, izvērtējot finanšu krīzes radītās sekas.

Reformas paredz izveidojot Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas Banku iestādi, kas aizstāt Eiropas Apdrošināšanas un pensiju fondu uzraugu komiteju, Eiropas Vērtspapīru uzraugu komiteju un Eiropas Banku uzraugu komiteju, kas darbojās līdz 2010. gada 31. decembrim .Jaunizveidotajām iestādēm piešķirtas plašākas pilnvaras.

Izmaiņas, kuras palīdzētu grūtībās nonākušu uzņēmumu reanimācijai, lai atjaunotu maksātspēju, dod lielāku brīvību kreditoriem, bet nesniedz nekādas garantijas par procesa veiksmīgu iznākumu. To intervijā DB stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka sabiedrība, politiķi un uzņēmēji vēlas, lai finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi atgūtos un turpinātu strādāt, tādējādi saglabājot darba vietas, nodokļu maksājumus, taču Maksātnespējas likuma grozījumi, kuri stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, var nedot cerēto efektu.

Fragments no intervijas:

Kāpēc grūtībās nonākuši uzņēmumi Latvijā reti kad iegūst otro elpu?

Lai finanšu grūtībās nonācis uzņēmums atgūtos, ir vajadzīga vienošanās starp parādnieku un kreditoriem. Valstij nav un nebūs nekādu instrumentu, kas varētu piespiest kreditorus vienoties ar parādnieku par tā atveseļošanu. Kreditoru vidū arī nebūt nav viegli panākt vienprātību par parādnieka likteni. Jau kopš 2008. gada grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ir iespēja vienoties ar kreditoriem un īstenot maksātnespējas atjaunošanu tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) vai ārpustiesas TAP. Parādnieka glābšanas procesā kreditoriem visdrīzāk ir jānoraksta daļa parādsaistību, bet tad ir jautājums - ko viņi no tā iegūs? Deviņu gadu laikā ir uzsākts 931 TAP un 404 ārpustiesas TAP, bet maksātspēja tikusi atjaunota tikai 30 gadījumos. Galvenā problēma – uzticības krīze starp parādnieku un kreditoriem, kā arī neticamie, pat pasakainie grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātspējas atgūšanas plāni. Turklāt – šo labi domāto iespēju pacentās sabojāt tie, kuri TAP mēģināja īstenot kā maksātnespējas novilcināšanu un tādēļ, lai ieceltu sev izdevīgu administratoru (uzraugu). Pašlaik šāda parādniekam izdevīga administratora atrašanās amatā, pārejot no TAP uz maksātnespēju, nav iespējama. Proti, likums pieprasa administratora nomaiņu, pārejot uz maksātnespēju. Problēmas, kas traucē reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus, tika identificētas un to risinājumi tika iestrādāti Maksātnespējas likuma grozījumos. Šaubos, vai piedāvātais risinājums, dodot tiesības kreditoriem iecelt jebkuru Latvijas vai ārvalsts iedzīvotāju par parādnieka TAP uzraugu, būs tā brīnumnūjiņa, kas ģenerēs daudz «fēniksu» Latvijā.

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila.

Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Latvijas mežu apsaimniekošanas, kokrūpniecības, koksnes loģistikas un tirdzniecības uzņēmums, kā arī viens no lielākajiem privātajiem nacionālā kapitāla meža īpašniekiem PATA grupa izveidojis uzņēmumu PATA Finance, kas sadarbībā ar Signet Bank specializēsies finansējuma nodrošināšanā mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem.

PATA Finance mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību Latvijas mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem situācijā, kad Latvijas bankās vietējiem uzņēmumiem ir visai ierobežotas iespējas saņemt nepieciešamo atbalstu.

Jaunais uzņēmums nodrošinās finansējumu mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem, kuriem ir ātri nepieciešami papildu līdzekļi saimnieciskās darbības attīstībai – piemēram, cirsmu iegādei un izsolēm, īstermiņa apgrozāmajiem līdzekļiem, ES līdzfinansējuma iemaksām, kā arī citām mežsaimnieku un lauksaimnieku naudas plūsmas sabalansēšanas vajadzībām. Aizdevuma piešķiršanas pieprasījumu plānots izskatīt vienas darbadienas laikā.

“Kā latvietim man ir grūti noskatīties, kā aizvien vairāk Latvijas mežu nonāk ārzemnieku rokās. Šobrīd no 100 lielākajiem privātajiem mežu īpašniekiem 67% jau ir ārzemnieki, bet pašiem latviešiem piederošo mežu platības Latvijā samazinās ar katru dienu. Latvijas iedzīvotāji bieži ir spiesti pārdot savu mežu, jo trūkst līdzekļu, nav iespējams citādi pārvarēt īstermiņa grūtības. Lielās bankas šobrīd mazajiem un vidējiem uzņēmumiem palīdz ļoti maz vai nemaz, tām vairāk patīk lielie ārzemju, skandināvu mežu uzpircēji. Covid-19 ārkārtējās situācijas apstākļos daudziem ir kļuvis vēl smagāk, tāpēc mēs kā nacionālā kapitāla uzņēmums saskatām iespēju sniegt palīdzību tiem vietējiem mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem, kuriem tā šobrīd ir nepieciešama. PATA grupas uzņēmumos visā Latvijā strādā vairāk nekā 600 cilvēku, mums ir plašs konsultantu tīkls un desmitgadēm veidojies sadarbības partneru loks, un esam priecīgi, ka sadarbībā ar Signet Bank mēs varam savus resursus izmantot, piedāvājot šo svarīgo pakalpojumu mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem,” pamato PATA grupas vadītājs Uldis Mierkalns.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja reformēt Eiropas Savienības (ES) elektroenerģijas tirgus modeli, lai kāpinātu atjaunīgo energoresursu apguvi, labāk aizsargātu patērētājus un palielinātu rūpniecības konkurētspēju, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

EK uzsver, ka reforma nepieciešama, lai strauji paātrinātu atjaunīgo energoresursu apguvi un pakāpenisko atteikšanos no gāzes, patērētāju rēķini kļūtu mazāk atkarīgi no svārstīgajām fosilā kurināmā cenām un patērētāji turpmāk būtu labāk aizsargāti pret spējiem cenu kāpumiem un iespējamām manipulācijām ar tirgu, savukārt ES rūpniecība kļūtu tīrāka un konkurētspējīgāka.

Ierosinātā reforma paredz pārskatīt vairākus ES tiesību aktus - Elektroenerģijas regulu, Elektroenerģijas direktīvu un Regulu par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT regulu). Ar to tiks ieviesti pasākumi, kas stimulē ilgāka termiņa līgumus par nefosilas elektroenerģijas ražošanu un sistēmā ievieš tīrākus, elastīgākus risinājumus, lai tā varētu konkurēt ar gāzi, piemēram, pieprasījumreakciju un uzkrāšanu. Minētie pasākumi samazinās fosilā kurināmā ietekmi uz patērētāju elektroenerģijas rēķiniem, kā arī nodrošinās, ka tajos atspoguļojas zemākās atjaunīgo energoresursu izmaksas. Turklāt ierosinātā reforma veicinās atklātu un godīgu konkurenci Eiropas enerģijas vairumtirgos, uzlabojot tirgu caurredzamību un integritāti, norāda EK.

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa ietvaros būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1. janvārī. Acīmredzot ir pienācis laiks atbildēt uz tiem jautājumiem, kuri katru dienu ir atrodami medijos, sociālajos tīklos un atbildes uz kuriem gaida sabiedrība.

Kādēļ ir vajadzīga nodokļu reforma?

Latvijā pašreizējā brīdī ir vērojams ekonomikas pieaugums – par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr, vai mūs apmierina attīstības temps un vai šādi turpinot mēs varam sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības līmeni? Attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma – instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi. Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā.

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) iesaka izstrādāt kvalitatīvu nodokļu reformas piedāvājumu un to piemērot sākt ar 2019.gada 1.janvāri, nevis ar 2018.gada 1.janvāri, otrdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) žurnālistiem sacīja ĀIPL vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa atgādināja, ka ārvalstu investori jau vairākus gadus norāda uz novecojušo Latvijas nodokļu sistēmu un nepieciešamību to mainīt. Tomēr, domājot par gaidāmo nodokļu reformu, ĀIPL dara bažīgu tas, kādā tempā un cik kvalitatīvi tiks sagatavotas likumu normas, lai reformu ieviestu.

«Patlaban koalīcijā spriež - pieņemt vai nepieņemt nodokļu politikas pamatnostādnes, bet darbs pie attiecīgu likumu grozījumiem vēl tikai gaidāms. Ārvalstu uzņēmējus biedē tas, ka ir pārāk maz laika, lai kvalitatīvi izstrādātu likumus,» sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Valdība nodokļu reformai ir izvirzījusi četrus galvenos mērķus - konkurētspēja, vienlīdzība, cīņa ar ēnu ekonomiku un taisnīgums. Skatoties no šo četru mērķu perspektīvas, Elksniņas-Zaščirinskas ieskatā nevienlīdzība un taisnīgums tiks nodrošināti, tomēr nav skaidras atbildes par to, kādā veidā nodokļu politika uzlabos konkurētspēju. Viņa atzina, ka patlaban pasaulē ir novērojama pozitīva ekonomikas izaugsmes tendence, kas nozīmē, ka tāda tā sagaidāma arī Latvijā, kas ir labs fons, lai Latvijā ieviestu nodokļu reformu. Tomēr pēc ekspertes domām, nodokļu politiku nevajadzētu skatīt atrauti no nodokļu administrēšanas uzlabošanas jautājuma.

Solītā peļņas nodokļa reforma neparedz stimulus ieguldījumiem tehnoloģijās, pētniecībā un būtiski paaugstina šī nodokļa likmi ne tikai līdz 20%, bet pat līdz 25% izmaksām, kuras pašlaik ar šo nodokli vispār netiek apliktas, to intervijā Dienas Biznesam stāsta nodokļu eksperts Egons Liepiņš.

Viņaprāt, piedāvātie nodokļu reformas risinājumi rada nevajadzīgu satraukumu, kura rezultātā daļa uzņēmēju nogaidīs neuzsākot lielus projektus, un pat ņems naudu laukā no uzņēmumiem, kas tautsaimniecībai ir vissliktākais scenārijs.

Fragments no intervijas

Kas ir tas, kas piedāvātajā UIN reformā biedē?

Šobrīd publiski skan slavas dziesmas iecerētajai reinvestētās peļņas neaplikšanai ar UIN, taču netiek runāts par daudzām būtiskām detaļām, kas tēlaini ir kā darvas karotes medus mucā. Atbalstu reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN, bet mulsinoši, ka šim nodoklim vairs netiek pateikta likme, kaut gan publiski min 20% no sadalītās pelņas. Dokumentos likmes vietā ir ierakstīta formula 20/80. Kāpēc jālieto formula, ja var pateikt kāda tieši būs likme? Lietojot formulu un aprēķinot peļņas nodokļa likmi, tā ir 25% — tikpat, cik liela tā bija līdz 2000. gadam. Tātad nevis 20% , bet gan 25%. Varbūt šī UIN likme tiks attiecināta tikai uz dāvanām, reprezentācijas izdevumiem un tml.? Varbūt būs divas UIN likmes - 20% pie dividenžu izmaksas un 25% pie citām izmaksām? Kā pie tā nonāk? Piemēram, ja uzņēmums pasniedz 100 eiro vērtu dāvanu klientam, kura tiek uzskatīta par nesaistītu ar saimniecisko darbību, tad, piemērojot minēto formulu (100 eiro/0,8x20%), iegūstam, ka nodoklis jāsamaksā 25 eiro – tātad UIN likme ir 25%. Pašlaik nav skaidrs, cik plašs vai šaurs būs to izmaksu saraksts, kas apliksies ar 25% nodokli un kāda būs katru tādu izmaksu, piemēram, reprezentācijas izmaksu, definīcija. Tas tikai vēl vairāk palielina bažas par to, ka uzņēmumi gaidītās uzelpas vietā varēs sākt maksāt vairāk šo nodokli nekā līdz šim.

Pēc nesenajiem Ministru kabineta grozījumiem, kas ļauj samazināt galvenās cirtes caurmēru mežsaimniecībā, pastāv bažas, ka Latvija var saskārties ar jaunu privāto mežu īpašumu pārdošanas vilni. Daudzi īpašnieki nav informēti par pienākumu obligāti atjaunot šādi izcirstos mežus trīs gadu laikā.

Tāpēc, pienākot termiņam, īpašniekiem var nebūt vairs finanšu resursu šo prasību izpildīšanai, kas varētu novest pie mežu pārdošanas.

Saskaņā ar VIDI Woods apkopotajiem datiem, 2023. gadā aptuveni 40% cirsmu tika realizētas ar samazinātu koku caurmēru. Tas nozīmē, ka visiem šo cirsmu īpašniekiem trīs gadu laikā jāatjauno savi meži.

Teju ikviens meža īpašnieks ir informēts par samazinātajām koku caurmēru prasībām galvenajai cirtei. Tomēr par pēcāk pieņemtajām izmaiņām, kas izvirzījušas arī jaunas prasības mežu īpašniekiem, uzliekot pienākumu mākslīgi atjaunot mežus trīs gadu laikā pēc ciršanas, ja kailcirte veikta atbilstoši jaunajiem caurmēriem, ‒ nē.

Latvija mežsaimniecībai ir piemērota vieta, jo mežs, rūpīgi kopts un auklēts, te aug kā reti kur uz zemeslodes, savukārt biznesam ir jāspēj tikt galā ar šķērēm, kad prognozētais ienākumu pieaugums ir divas reizes mazāks par izmaksu kāpumu

Šādas specifiskas nozares nianses DB Uzņēmēju kluba biedriem rādīja valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš atzina, ka katrā laikā ir bijuši izaicinājumi, jo tādi bija visai meža nozarei, ne tikai pirms oficiālās ekonomiskās recesijas, bet tādi bija arī 2017. gadā, un ir skaidrs, ka tādi arī būs perspektīvā. Vienlaikus LVM vadītājs atzina, ka uzņēmumu var vērtēt atsevišķi gan pēc apgrozījuma, gan peļņas rādītājiem, tomēr visi šie rādītāji ir atkarīgi ne tikai no tā, kas un kā notiek Latvijā kokapstrādes nozarē un kas notiek tās produktu noieta tirgos ārzemēs, bet arī no tā, kā strādā un kādus lēmumus pieņem konkurentvalstu uzņēmumi un politiķi. Latvijas valstij valsts mežu apsaimniekotājs tuvākajā laikā budžetā ieskaitīs miljardo eiro, taču kopējais meža nozares devums ir daudzas reizes lielāks, jo tie nav tikai simti miljoni eiro, kas ir samaksāti nodokļos, bet tās ir arī darba vietas šeit pat Latvijā, jo īpaši reģionos, kur jau tā iedzīvotāju skaits ir pamatīgi izkusis.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

«Te nevarētu būt teātris,» ikvienam var uzmākties šaubas, caur puspamestu rūpniecisku teritoriju dodoties uz teātra Psaiho.lv norādīto adresi kādreizējā VEF

Taču viss ir pareizi – pat apkārtne jau noskaņo uz īstā viļņa. Pulciņš aktieru vecu noliktavu pārvērtuši par netradicionālu emociju ražotni. Psaiho.lv kodolu veido četri cilvēki, papildus pieaicinot atraktīvus darbiniekus. Ikdienā viņi darbojas katrs savā ar radošām izpausmēm saistītā jomā, bet nedēļas nogalēs pārvēršas radībās ar cirvjiem, melniem paltrakiem un visādiem citādiem šausmas uzdzenošiem atribūtiem.Pozitīvu emociju teātra spēle ar līdzdalību un jautru baidīšanos – tā sevi pozicionē radošā apvienība.

«Pieredze biedēšanā man un tuvākajiem draugiem ir liela – 14 gadus. Labi zinām, no kā cilvēkiem bail, uz ko jāuzspiež, lai reakcija būtu vēl šaušalīgāka,» teic Psaiho.lv līdzīpašnieks Maksims Burčenko. Kā teātris ar savām telpām Psaiho.lv darbojas gandrīz divus gadus. Izstrādāti vairāki izrāžu varianti. Vasaras sākumā nomainīts arī priekšnesuma saturs, lai apmeklētājiem būtu interesanti nākt atkal un atkal.

Nepārdomātas un sasteigtas reformas vienmēr noved pie reformējamās nozares krīzes, tajās nodarbināto cilvēku dzīves līmeņa krišanās, nodokļu ieņēmumu sarukuma valsts budžetā un kārtējā emigrācijas viļņa. Šobrīd uz šādas reformas sliekšņa stāv Latvijas trīs lielās ostas.

Šajās ostās strādā tūkstošiem darbinieku, un ikvienam no viņiem ļoti svarīga ir nākotnes prognozējamība, pārliecība, ka arī rīt viņiem būs darbs, un uzņēmums, kurā viņi strādā, jau tā strauji rūkošajos kravu apstākļos spēs turpināt darbu. Tas, kāda būs Latvijas ostu nākotne un kāds ir to ilgtermiņa attīstības plāns, ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem visi ostās strādājošie – gan stividori, gan celtņu operatori, noliktavu darbinieki, dokeri un citi, vēlas saņemt skaidru atbildi. Diemžēl atbildes vietā tik vien ir kā paziņojums, ka reforma būs, un 1. aprīlī grozījumi “Likumprojektā par ostām” tiks skatīti valdībā.

Jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi izdiskutēta, mēs neesam dzirdējuši, ka būtu veikts reformas ekonomiskais izvērtējums un skaidri pateikts, kādas sekas tā atstās uz ostās strādājošajiem cilvēkiem. Vai reformas rezultātā tiks piesaistītas jaunas investīcijas, attīstīti jauni pakalpojumi un darba vietu skaits palielināsies, vai arī tās ietekmē potenciālie investori un kravu īpašnieki izvēlēsies kaimiņvalstu ostu pakalpojumus? Ostu industriālajās zonās nav iespējams radīt tik daudz jaunu ražotņu, lai tās spētu nodrošināt ar darba vietām visus, kuri nepārdomātas valsts tranzīta politikas un arī ostu reformas ietekmē zaudēs darbu. Tikai viens piemērs.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Nav pamata a/s Sadales tīkls pārstāvju paustajam, ka elektrotīklu aizsargjoslu attīrīšana no kokiem, kā to paredz pašreizējā aizsargjoslu likumprojekta redakcija, var likt celt elektropārvades tarifus

Tā uzskata uzskata aptaujātie mežu īpašnieki. Grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas paplašina vidēja un zema sprieguma elektrolīniju (20 kV) aizsargjoslu no pašreizējiem 13 m līdz 60 m un šajā joslā esošo koku (kuri varētu uzkrist uz tām) nociršanu un iespēju mežu īpašniekiem par tiem prasīt samaksu (atpirkšanu atbilstoši MK noteikumiem) kļuvuši par strīdus ābolu starp mežu īpašniekiem un elektroenerģijas tīklu uzņēmumu.

A/s Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis ir kategoriski pret to, ka uzņēmumam būtu no mežu īpašniekiem jāatpērk 20 kV elektrolīniju paplašinātajā aizsargjoslā nozāģētie koki. «Tā nav saprātīga Aizsargjoslu likuma redakcija. Kas šo nozāģēto koksni novērtēs un ko darīt, ja tas nav lietaskoks, bet gan satrupējis vai šķībs koks – šīs lietas vispār nav izrunātas,» stāsta A. Pinkulis. Viņš uzsver, ka ST nav mežsaimnieks, un, ja uzņēmumam ir papildus jāuzņemas šādi pienākumi, tas nozīmē, ka jāizveido jauna loģistika, papildu jāpieņem darbā cilvēki, tas izmaksās ap 2 milj. Ls gadā.

Indonēzijas prezidents Susilo Bambans Judojono atvainojies Singapūrai un Malaizijai par mežu ugunsgrēkiem, kuru dēļ plašas teritorijas abās valstīs pārklājis smogs, kas kļuvis par smagāko Dienvidaustrumāzijas gaisa piesārņojuma krīzi pēdējo 16 gadu laikā.

Indonēzijas prezidents atvainojies pirmdienas vakarā, kad smogs bija pārklājis Malaizijas galvaspilsētu Kualalumpuru. Savukārt Singapūrā, kura jau vairākas dienas cīnās ar gaisa piesārņojumu, situācija bijusi labāka, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. «Kā prezidents es atvainojos un ceru uz mūsu draugu Singapūrā un Malaizijā sapratni,» sacījis Indonēzijas prezidents. Susilo Bambans Judojono arī uzsvēris, ka viņa valsts dara visu, lai savaldītu mežu ugunsgrēkus kas plosās Sumatras salā. Lai cīnītos ar katastrofu, Indonēzija izmantojot armiju un nepieciešamo darbu veikšanai piešķīrusi 20 miljonus ASV dolāru.