Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija mežsaimniecībai ir piemērota vieta, jo mežs, rūpīgi kopts un auklēts, te aug kā reti kur uz zemeslodes, savukārt biznesam ir jāspēj tikt galā ar šķērēm, kad prognozētais ienākumu pieaugums ir divas reizes mazāks par izmaksu kāpumu

Šādas specifiskas nozares nianses DB Uzņēmēju kluba biedriem rādīja valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš atzina, ka katrā laikā ir bijuši izaicinājumi, jo tādi bija visai meža nozarei, ne tikai pirms oficiālās ekonomiskās recesijas, bet tādi bija arī 2017. gadā, un ir skaidrs, ka tādi arī būs perspektīvā. Vienlaikus LVM vadītājs atzina, ka uzņēmumu var vērtēt atsevišķi gan pēc apgrozījuma, gan peļņas rādītājiem, tomēr visi šie rādītāji ir atkarīgi ne tikai no tā, kas un kā notiek Latvijā kokapstrādes nozarē un kas notiek tās produktu noieta tirgos ārzemēs, bet arī no tā, kā strādā un kādus lēmumus pieņem konkurentvalstu uzņēmumi un politiķi. Latvijas valstij valsts mežu apsaimniekotājs tuvākajā laikā budžetā ieskaitīs miljardo eiro, taču kopējais meža nozares devums ir daudzas reizes lielāks, jo tie nav tikai simti miljoni eiro, kas ir samaksāti nodokļos, bet tās ir arī darba vietas šeit pat Latvijā, jo īpaši reģionos, kur jau tā iedzīvotāju skaits ir pamatīgi izkusis.

Mežu lielvalsts

«Izaicinājumi meža nozarei ir tāpat kā jebkurai citai jomai,» tā R. Strīpnieks. Vienlaikus viņš atgādināja, ka Latvija bija un ir mežu lielvalsts, vēl jo vairāk, ja savulaik vairāk nekā 40% no Latvijas kopējā eksporta ienākumiem ģenerēja tieši šī nozare. «Pat starptautiski Latviju dēvēja par meža tīģeri,» skaidroja R. Strīpnieks. Viņš atgādināja, ka mežs ir uzbrūkoša ekosistēma un tāpēc mežsaimniekiem ar dabu nav jāstrīdas, bet gan jāpalīdz tai darīt to, ko tā vēlas, un jāievirza pareizajās sliedēs. Ikviens slinks lauksaimnieks faktiski kļūst par mežsaimnieku, jo pēc 20 gadiem, neko nedarot, apkaimi vairs nepazīt. To labi rāda arī Latvijas pieredze: ja 1925. gadā 27% Latvijas teritorijas klāja meži, tad 2018. gadā jau 52% teritorijas ir apmežota un Latvija ir viena no mežiem klātākajām valstīm Eiropā. «Tas ir padomju kolektivizācijas un zemes apsaimniekošanas risinājumu rezultāts, jo pirmās brīvvalsts laikā apstrādātās un lauksaimniecībā izmantotās zemes kolhozu laikā vienkārši aizauga un izveidojās kolhozu meži,» vēsturi rāda R. Strīpnieks. Mežu īpatsvara pieaugums ir noticis tieši uz privātmežu īpašnieku rēķina, jo Latvijas valstij pēc agrārās reformas Latvijas pirmās brīvvalsts laikā (1923. g.) cik bija mežu platību – 1,5 milj. ha –, tik arī ir palikuši. Savukārt būtiski pieaudzis mežu platību apjoms tieši privātīpašniekiem uz tā dēvēto kolhozu mežu jeb aizaugušo lauksaimniecības zemju rēķina. Šobrīd Latvijā ir aptuveni 135 000 mežu īpašnieku ar viena īpašuma vidējo izmēru 10,6 ha. Privātie mainās ar īpašumiem, un lielākie institucionālie īpašnieki ir SIA Bergvik Skog ar 111 000 ha zemes, kas ir mērķtiecīgs ieguldījums.

Visu rakstu Latvija bija un ir mežu lielvalsts lasiet 14. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru