Eiropas Savienības (ES) Tiesa nolēmusi, ka ar Lietuvas tiesas lēmumu var arestēt aviokompānijas airBaltic un Rīgas lidostas īpašumu 200 miljonu litu (57,92 miljonu eiro) vērtībā, vēsta portāls Delfi.lt.

Tiesa šādu lēmumu pieņēmusi 23.oktobrī, un tas paver durvis bankrotējušās Lietuvas lidsabiedrības flyLAL-Lithuania Airlines (flyLAL) kreditoriem prasīt zaudējumu atlīdzināšanu 200 miljonu litu apmērā par iespējamo airBaltic negodīgo rīcību, paziņoja FlyLAL administrators Aurimans Valaitis.

Pēc viņa teiktā, tagad ir jāsagaida Latvijas Augstākās tiesas lēmums un jāveic darbības īpašuma arestam Latvijā.

Starptautiskajā lidostā Rīga portālam Nozare.lv norādīja, ka Latvijas Augstākā tiesa bija vērsusies ES tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem par to, kā interpretējama ES regula par citas dalībvalsts tiesu nolēmumu atzīšanu. Latvijas tiesās flyLAL atsaucas uz šo regulu, lūdzot izpildīt Lietuvas tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu. ES Tiesa Latvijas Augstākajai tiesai ir sniegusi atbildes par regulas interpretāciju, līdz ar ko Augstākā tiesa atsāks lietas izskatīšanu, lai pieņemtu lēmumu pēc būtības.

Augstākā tiesa (AT) trešdien atjaunoja tiesvedību strīdā starp bankrotējušo Lietuvas lidsabiedrību flyLAL-Lithuania Airlines (flyLAL) un starptautisko lidostu Rīga, kā arī nacionālo lidsabiedrību "airBaltic" par aresta uzlikšanu atbildētāju mantai.

Kā aģentūrai LETA norādīja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šodien tiesas sēdē tika skatīti vairāki lietas dalībnieku pieteiktie lūgumi. Tiesa apmierināja lidostas lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, ļaujot iesniegt papildu pierādījumus lietā, kas saistīti ar lidostas Rīga nozīmi valsts drošības aspektā un iespējamo zaudējumu aprēķināšanu.

Lidosta un airBaltic lūdza apturēt tiesvedību lietā sakarā ar pieteikuma iesniegšanu Viļņas apgabaltiesā par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Šos lūgumus tiesa noraidīja.

Tiesa arī uzdeva pieteicējai flyLAL iesniegt tiesai pierādījumus prasības nodrošinājuma summas aprēķina pamatotībai.

Lietuvas Apelācijas tiesa pirmdien vēlreiz noraidījusi Viļņas apgabaltiesas 2016.gada janvārī pasludināto spriedumu attiecībā uz bankrotējušās Lietuvas nacionālās aviokompānijas "flyLAL-Lithuanian Airlines" prasību par vairāk nekā 16 miljonu eiro kompensācijas piedziņu no lidsabiedrības "airBaltic", kuru tā vainoja negodīgā konkurencē un "FlyLAL" izstumšanā no tirgus.

"Tiesa konstatējusi, ka aizliegtas vienošanās nav bijis, jo atbildētāji ["airBaltic" un Rīgas lidosta] pildījuši savas obligātās Latvijas tiesību aktos noteiktās saistības. Tādēļ tiesa noraidījusi "FlyLAL" argumentus, ka "airBaltic" īstenojusi negodīgu cenu veidošanas stratēģiju, centusies kropļot konkurenci, izstumt konkurentus no tirgus vai radīt šķēršļus to ienākšanai tirgū," teikts Apelācijas tiesas atzinumā.

Apelācijas tiesa 2020.gada martā jau bija atcēlusi Viļņas apgabaltiesas spriedumu, bet šogad februārī Lietuvas Augstākā tiesa nodeva lietu atkārtotai izskatīšanai apelācijas instancē, norādot, ka Apelācijas tiesa iepriekš nepareizi kvalificējusi prasības pamatojumu un nav noteikusi visus būtiskos apstākļus, lai kvalificētu iespējamu Līguma par Eiropas Savienību pārkāpumu.

Pēc sešiem gadiem arī Latvijas valsts amatpersonas beidzot gatavas iejaukties absurda juridiskā kāzusa risināšanā, kas rada draudus Latvijas aviācijas sektora pastāvēšanai.

Acīmredzot bija jāsagaida Eiropas Savienības tiesas lēmums, kas dod zaļo gaismu visai absurdam Lietuvas tiesas pieņemtam lēmumam, lai arī Latvijas atbildīgie politiķi beidzot sāktu kustēties. Runa ir par bankrotējušas Lietuvas aviokompānijas flyLAL prasību, kuras nodrošināšanai paredzēta Starptautiskās lidostas Rīga un nacionālās aviokompānijas airBaltic mantas aprakstīšana 60 miljonu eiro vērtībā. Tikai tagad premjere Laimdota Straujuma LNT raidījumā saka, ka vērsīsies pēc palīdzības Eiropas Komisijā, Latvijas Ārlietu ministrija ir nosūtījusi notu Lietuvai, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir gatavs pret Lietuvu izmantot visus juridiskos rīkus, lai flyLAL prasību pret abiem Latvijas flagmaņiem – lidostu Rīga un airBaltic – atceltu. Lieliska mobilizācija augstākajā valsts līmenī, tomēr jājautā – kāpēc tas notiek tikai tagad?!

Rīgas apgabaltiesa atstājusi negrozītu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, ar kuru apķīlāta starptautiskās lidostas Rīga un nacionālās aviokompānijas airBaltic manta 40 milj. Ls apmērā. Lidostas Rīga blakus sūdzība par nelabvēlīgo lēmumu tiesa noraidīja.

Šo lēmumu gan vēl var pārsūdzēt 30 dienu laikā. Jāatgādina, ka pret lidostu un airBaltic vērsās Lietuvas bankrotējusī aviosabiedrības flyLAL. DB jau rakstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šī gada 19. janvārī atzina Lietuvas tiesu spriedumu par spēkā esošu.

No šī sprieduma izriet, ka flyLAL ir tiesības pēc prasības nodrošinājuma pret Lidostu Rīga un airBaltic vairāk nekā 40 milj. Ls apmērā. Lietuvas tiesu lēmums tika pieņemts pēc lietuviešu aviokompānijas flyLAL pieteikuma, kurā minēts, ka savulaik – līdz 2009. gadam – lidostā Rīga piemērotā atlaižu politika airBaltic veicinājusi negodīgu konkurenci Baltijas aviācijā un tādējādi arī flyLAL bankrotu, jo, pateicoties pat 80% lielajām atlaidēm lidostā Rīga, airBaltic Lietuvas tirgū varējis startēt ar ievērojami zemākām biļešu cenām nekā konkurenti.

Augstākā tiesa FlyLAL lietā pieņem lidostai un AirBaltic labvēlīgu lēmumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Augstākās tiesas Civillietu departaments apmierināja lidostas Rīga un nacionālās aviokompānijas AirBaltic blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atzīts Lietuvas tiesas lēmums par prasības nodrošinājuma noteikšanu par labu bankrotējušajai aviokompānijai FlyLAL. Pēc tiesas sēdes Latvijas pusi pārstāvošie zvērinātie advokāti neslēpa prieku par Augstākās tiesas pieņemto lēmumu. Jāmin, ka tiesas lēmums stājas spēkā un nav pārsūdzams, bet pilns sprieduma teksts būs pieejams 4. decembrī.

Jāatgādina, ka Augstākajā tiesā tika izskatīts pieteikums par Lietuvas tiesas sprieduma atzīšanu un izpildi Latvijā. Spriedums ir strīdā starp bankrotējušo Lietuvas lidsabiedrību FlyLAL-Lithuania Airlines (FlyLAL) un lidostu Rīga, kā arī AirBaltic par aresta uzlikšanu atbildētāju mantai. Savukārt visas lietas pamatā ir līdz 2009. gadam Rīgā piemērotā atlaižu politika AirBaltic, kas, iespējams, veicinājusi negodīgu konkurenci un tādējādi arī FlyLAL bankrotu, jo pat ar 80% lielajām atlaidēm lidostā Rīga AirBaltic Lietuvā startēja ar zemākām biļešu cenām nekā konkurenti.

Lietuvas bankrotējušās aviokompānijas flyLAL prasībā par 40 miljonu latu piedziņu kā vienīgais atbildētājs var palikt tikai lidosta Rīga.

Rit jau piektais gads, kopš Lietuvas aviokompānija flyLAL- Lithuanian Airlines sākusi tiesvedību ar Starptautisko lidostu Rīga un aviokompāniju airBaltic par zaudējumu 199,83 miljonu Lietuvas litu (ap 40,76 milj.Ls) apjomā atlīdzināšanu – solidāri no abiem atbildētājiem, tātad, iespējams, pa 20,38 miljoniem latu no katra.

Saskaņā ar Lietuvas un arī Latvijas tiesu lēmumiem šobrīd bumba ir flyLAL pusē, jo tiesas lēmums paredz arestēt lidostai Rīga un airBaltic mantu prasības nodrošināšanai. No nozarē iesaistīto ekspertu teiktā izriet, ka patiesais adresāts flyLAL sūdzībā nav airBaltic, bet gan valsts, jo atlaižu shēmu veidoja valsts un līgumus ar aviosabiedrībām noslēdza lidosta. Līdz ar to draudi, ka varētu tikt apķīlāta Rīgas lidosta, ir nopietni. Tiesa gan, lidostas nekustamie īpašumi un kustamā manta jau ir ieķīlātas, tostarp par labu Valsts kasei 43,48 miljonu eiro aizdevumam (līdz 2033.gadam). Šobrīd var secināt, ka no airBaltic īsti nav ko paņemt, bet no lidostas – nevar.

Lai gan Eiropas Savienības tiesa ir atzinusi (bankrotējušās Lietuvas lidsabiedrības flyLAL-Lithuania Airlines (flyLAL) administratora Aurimana Valaiša ieskatā), ka ar Lietuvas tiesas lēmumu var arestēt aviokompānijas airBaltic un Rīgas lidostas īpašumu vairāk nekā 57 milj. eiro apmērā, pastāv varbūtība, ka Augstākās tiesas (AT) Senāts pieņem citu lēmumu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vēl nav zināms, kad AT Senāts varētu lietu atsākt skatīt, DB norādīja tiesas pārstāve Baiba Kataja. Pēc viņas teiktā AT Senāts ES tiesas lēmumu pieņems zināšanai un vērtēs tiesas sēdē. Arī citi juristi DB norādīja, ka ES tiesas atbildes Senātam jāpieņem zināšanai, tomēr gala lēmums jāpieņem pašam.

Lidosta Rīga uzsver, ka ES Tiesa nav lēmusi par to, vai konkrētā prasība Latvijā ir jānodrošina. ES Tiesas skaidrojums nozīmē, ka minētā regula ir piemērojama tāda veida tiesvedībās, kādu ierosinājusi flyLAL. Līdz ar to ES Tiesas spriedums ir viens no apstākļiem, bet ne vienīgais, kuru AT ņems vērā. Nekas gan neliecina, ka tas varētu būt savādāks, un gan Vidzemes priekšpilsētas tiesa, gan pēcāk arī Rīgas apgabaltiesa atzinusi, ka Lietuvas tiesas lēmums ir izpildāms. Savukārt Satiksmes ministrija (SM) vērš uzmanību, ka ES tiesa nav pieņēmusi lēmumu par atļauju arestēt lidostas Rīga un airBaltic mantu, kā tas tiek interpretēts. «Latvija savas intereses aizstāvēs ar visām pieejamām metodēm gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī,» norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(426).jpg

Laika gaitā kaut kā ir izveidojies, ka mūsu visnotaļ cienījamās kaimiņvalsts Lietuvas uzņēmēji savas problēmas ir mēģinājuši risināt uz Latvijas biznesa rēķina.

Esam jau piedzīvojuši problēmas saistībā ar sieriņiem Kārums Lietuvā, vienā citā produktā ir meklētas ar kvalitātes trūkumu saistītas lietas, bet Latvijas krājbankas īpašniece, kā zināms, bija banka Snoras Lietuvā.

Mēģinājumu ierobežot Latvijas produktu tirdzniecību Lietuvā vēl varētu uzskatīt par noteiktiem iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem. Snoras un Krājbankas gadījumā stāsts ir par avantūristu izgājienu likumsakarīgu rezultātu. Taču nupat lietuviešu nekaunība ir pārsniegusi visas robežas, vainojot bankrotējušās aviokompānijas flyLAL biznesa neveiksmēs lidostu Rīga un uzņēmumu airBaltic, prasot apķīlāt tā mantu. Fatālākais ir tas, ka vismaz pagaidām izskatās - tīri no juridiskā viedokļa flyLAL tas varētu arī izdoties. Un tas savukārt nozīmētu, ka turpmākā lidostas un arī airBaltic attīstība vistiešākajā mērā būtu atkarīga no leišu uzņēmēju labsirdības jeb, pareizāk sakot, biznesa interesēm. Un būsim atklāti - kāpēc gan lietuviešu interesēs varētu būt tas, lai attīstītos lidosta Latvijā?! Turklāt jāatzīst, ka flyLAL loģika šajā gadījumā ir vienkārši absurda. Redz, flyLAL esot nonācis problēmu jūgā tāpēc, ka airBaltic lidostā Rīga esot saņēmis būtiskas atlaides. Balstoties uz šādu apgalvojumu, varbūt vajadzētu vērsties pret vēl vienu otru Eiropā labi zināmu aviokompāniju, klāt pieķerot arī Īrijas valdību. Citiem vārdiem sakot, skaidrs, ka tas ir pamatīgs absurds!

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 28.oktobrī pieņēma lēmumu noraidīt Lietuvā reģistrētās bankrotējušās AS flyLAL-Lithuanian Airlines pieteikumu par ārvalsts nolēmuma atzīšanu, izpildi un izpildes nodrošināšanu pret VAS Starptautiskā lidosta Rīga un AS Air Baltic Corporation, informē AT.

Kā galvenos lēmuma motīvus Civillietu departaments minēja to, ka atzīšanas sekas būtu pretrunā Latvijas Republikas sabiedriskajai kārtībai un apdraudētu Latvijas Republikas nacionālo drošību. Pilns lēmuma teksts ar motīviem būs pieejams 4.decembrī. AT lēmums nav pārsūdzams.

Civillietu departaments vienlaikus pieņēma arī blakus lēmumu informēt Latvijas Republikas Saeimu, Valsts prezidentu un Ministru kabinetu par iespējamu Satversmes 1.panta pārkāpumu, neparedzot Latvijas Republikas normatīvajos aktos valsts drošības infrastruktūras objektu liettiesiskā statusa aprobežojumus, kā arī ierobežojumus rīcībai ar tiem privāto tiesību jomā.

Lietuvas nacionālās aviokompānijas flyLal prasība pret Latvijas aviosabiedrību airBaltic un Rīgas lidostu ir samaitājusi brāļu tautu attiecības, aģentūrai BNS sacīja starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks.

«Tiesai ir jālemj, vai atzīt šo [Lietuvas tiesas] spriedumu [par airBaltic un lidostas aktīvu apķīlāšanu] Latvijā. Vai tam dot kādu izpildvirzienu vai ne, un ļoti jācer, lai šāds virziens netiktu dots, jo mēs runājam par vienīgo lidostu Latvijā,» uzsvēra Mūrnieks.

Pēc viņa teiktā, attiecīgā prasība ir sabojājusi kaimiņvalstu attiecības. «Brāļu tauta mums tās attiecības nedaudz ir samaitājusi. Kompānija flayLal ir sen bankrotējusi, un man liekas, ka tas [prasības celšana] ir neloģiski,» piebilda lidostas vadītājs.

Tāpat viņš norādīja, ka šobrīd tiek izmantoti visi juridiskie instrumenti, lai lidostas aktīvi netiktu apķīlāti. «Cīņa vēl notiek, un nav pierādīts, ka kāds kādam ir kaut ko nodarījis,» atzīmēja Mūrnieks, piebilstot, ka lidosta ir gatava atbildēt par saviem darījumiem.

Lietuvas Apelācijas tiesa pilnībā noraidījusi bankrotējušās Lietuvas nacionālās lidsabiedrības "FlyLAL" un tās akcionāru "Vertas Management" un "VA Reals" pirms 12 gadiem celto prasību pret Latvijas lidsabiedrību "airBaltic" un Starptautisko lidostu "Rīga".

"FlyLAL" un tās akcionāri pieprasīja aptuveni 140 miljonu eiro kompensāciju, nepamatoti pārmetot bijušās lidsabiedrības izstumšanu no tirgus.

"Eiropas Savienības konkurences tiesību noteikumus nedrīkst izmantot, lai slēptu ar zaudējumiem strādājošu uzņēmumu pašu pieļautās kļūdas un neveiksmes. airBaltic vienmēr cīnīsies pret nepatiesi celtām apsūdzībām," norāda "airBaltic" vecākais viceprezidents juridiskajos jautājumos Imants Jansons norāda: "

Jau sākotnēji "airBaltic" un "Starptautiskā lidosta Rīga" apgalvoja, ka izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas un pretrunā gan ar Eiropas Savienības konkurences noteikumiem, gan ar nacionālo likumdošanu. 2016. gadā Viļņas apgabaltiesa daļēji atbalstīja "airBaltic" un atteicās piespriest 87,5 miljonu eiro zaudējumu atlīdzināšanu, ko bija pieprasījuši "Vertas Management" un "VA Reals", akcionāriem apelāciju pret šo lēmumu neiesniedzot. Galu galā, izskatot visus argumentus un pierādījumus, tostarp Lietuvas Konkurences padomes pamatoto viedokli 2020. gada 30. martā, Lietuvas Apelācijas tiesa pilnībā noraidījusi "FlyLAL" prasību.

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 14.oktobrī izskatīja Valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga un AS Air Baltic Corporation blakus sūdzības par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atzīts Lietuvas Apelācijas tiesas lēmums par prasības nodrošinājuma noteikšanu par labu bankrotējušajai Lietuvas aviosabiedrībai FlyLAL, informē AT.

Tiesa apmierināja vairākus lietas dalībnieku pieteiktos lūgumus, uzklausīja puses un paziņoja, ka lēmumu pasludinās 28.oktobrī plkst. 10.

Šīsdienas tiesas sēdē tiesa apmierināja divus lidostas Rīga lūgumus. Viens no tiem pievienot lietai Lietuvas apelācijas instances tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Un otrs lūgums – pievienot lietas materiāliem atzinumu, kurā Lietuvas Konkurences padome sniedz savu viedokli par lietu, kas Lietuvas tiesas pirmajā instancē tiek izskatīta pēc būtības. Tāpat tiesa apmierināja AS Air Baltic Corporation lūgumu pievienot lietai Viļņas apgabaltiesas 2014.gada decembra tiesas sēdes protokola kopiju. Tiesa apmierināja pieteicējas flyLAL lūgumu pievienot lietai pierādījumus par atbildētāju izsniegtajām komercķīlām.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments trešdien apmierināja AS Air Baltic Corporation lūgumu atlikt lietas izskatīšanu AS ,flyLAL-Lithuanian Airlines pieteikumā par ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanu un izpildi, informē AT.

Lietas dalībniece šādu lūgumu tiesas sēdē izteica, jo Lietuvā tiesvedībā ir process par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Lietuvā lieta izskatīta pirmajā instancē un gaida izskatīšanu apelācijas kārtībā. Lūgumam pievienojās arī lidosta Rīga. Nākamais lietas izskatīšanas datums Augstākajā tiesā tiks nolikts pēc nolēmuma pieņemšanas Lietuvā.

Iepriekšējā tiesas sēdē šī gada 28.janvārī Augstākā tiesa apmierināja lidostas Rīga lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, ļaujot iesniegt papildu pierādījumus lietā, kas saistīti ar lidostas Rīga nozīmi valsts drošības aspektā un iespējamo zaudējumu aprēķināšanu. Tiesa arī uzdeva pieteicējai flyLAL iesniegt pierādījumus prasības nodrošinājuma summas aprēķina pamatotībai.

Latvijai nacionālās aviokompānijas «airBaltic» daļu pārdošanā Lietuvas valsts akcepts nav nepieciešams, aģentūrai LETA šodien sacīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš norādīja, ka vakar, 23.oktobrī, medijos izskanējušo informāciju pārrunājis ar «airBaltic» pārstāvjiem. «Saņēmām informāciju, ka Lietuvas valsts nav ne «airBaltic» akcionārs, ne »airBaltic« kreditors, tāpēc nekādi prasījumi no Latvijas Lietuvas valstij nav nepieciešami un paredzami,» pauda Ozoliņš.

Taujāts, vai tas pats attiecas uz banku «Snoras», SM vadītājs norādīja, ka «airBaltic» kreditori un ar tiem noslēgtie līgumi ir pašas aviokompānijas operacionālais jautājums.

Kučinskis atklāj informāciju par pretendentiem uz airBaltic

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Rīgas apgabaltiesa šodien pilnībā noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, pieņemto nolēmumu skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību «Nacionālā būvkompāniju apvienība» par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.

«Nacionālās lidsabiedrības airBaltic pašu kapitāls pērnā gada beigās bija mīnus 106,8 milj. Ls, patlaban vienošanās par uzņēmuma īstermiņa saistību restrukturizāciju nav panākta, piesaistītais konsultants Prudentia nav spējis virzīt uz priekšu privātā akcionāra piesaisti vai pamatkapitāla finansējuma palielināšanu, tāpat airBaltic iesaistīts vairākos tiesas procesos,» šādu ainu pēc Lursoft datu un nesen publiskotā airBaltic 2011. gada darbības pārskata analīzes iezīmē portāls pietiek.com.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn airBaltic zaudējumi sasnieguši jaunus rekordus – 83,6 milj. Ls, kuru pamatā, saskaņā ar Satiksmes ministrijas skaidroto, bija tirgus situācijai neatbilstošs biznesa modelis un virkne tiesvedību.

Kā vēsta portāls pietiek.com, airBaltic auditētais gada pārskats liecina, ka tiesvedības ir viens no nopietnākajiem aviokompānijas draudiem, tomēr lidsabiedrības vadība norāda, ka lielākoties zaudējumi no šīm tiesvedībām nav gaidāmi.

Tiesvedības sagaidāmas no pašlaik maksātnespējīgā Lietuvas civilās aviācijas uzņēmuma AB flyLAL – Lithuanian Airlines, kas 2008. gada augustā Viļņas apgabaltiesā iesniedza prasību pret airBaltic, tā Lietuvas filiāli un lidostu Rīga, apsūdzot tos negodīgā konkurencē un prasot atlīdzināt radušos 40,7 milj. Ls zaudējumus. Prasība pēc būtības vēl nav sākta izskatīt – patlaban Viļņas apgabaltiesa saistībā ar minēto lietu izskata AB flyLal - Lithuanian Airlines akcionāru VA Reals un AB ŽIA valda prasību par zaudējumu nodarīšanu 61,6 miljonu latu apmērā.

Nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju pārdošanas cena būs jānosaka atbilstoši darījuma struktūrai, šodien intervijā LTV raidījumam Labrīt, Latvija atzina premjers Valdis Dombrovskis (V).

Jau ziņots, ka Latvijas Satiksmes ministrija (SM) pirmdien laikraksta Financial Times Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicējusi sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem līdz 1.novembrim izteikt piedāvājumus par airBaltic akciju iegādi. Valdība investoriem piedāvā iegādāties līdz 50% mīnus vienu akciju.

Premjers skaidroja, ka investorus paredzēts uzrunāt gan individuāli, gan arī plašāk, tāpēc arī notikusi sludinājumu ievietošana. Dombrovskis arī norādīja, ka būtu nepieciešams iegūt vienu stratēģisku investoru, piemēram, lielu lidsabiedrību, ar plānu aviokompānijas attīstībai.

Ja investors parādītos, tad notiktu padziļināta izpēte, pēc kuras varētu noteikt darījuma cenu. «Akciju cena jānosaka atbilstoši darījuma struktūrai,» teica valdības vadītājs.

Austrijā pirmdien tiesā tiekas kreditoru komisija, lai lemtu par bankrotējušās Austrijas lidsabiedrības «Niki» nākotni.

Komisija lems, vai bankrotējušās Vācijas aviokompānijas «Air Berlin» struktūrvienību pārdot Lielbritānijas nacionālās aviosabiedrības «British Airways» īpašniecei – holdingkompānijai «International Airlines Group» (IAG) - kā plānots, vai meklēt citu pretendentu.

Starp interesentiem uz «Niki» iegādi ir pats Austrijas bijušais autosacīkšu braucējs Nikijs Lauda, kurš lidsabiedrību dibināja 2003.gadā un pameta to 2011.gadā.

Lauda norāda, ka viņš ir apvienojies ar tūroperatoru «Thomas Cook», lai izteiktu kopīgu piedāvājumu.

Kā ziņots, IAG decembrī pavēstīja par ieceri iegādāties «Niki».

Saskaņā ar iecerēto darījumu IAG samaksās 20 miljonus eiro par «Niki» aktīviem un nodrošinās šai lidsabiedrībai likviditāti līdz 16,5 miljoniem eiro.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Tikai pirms dažām nedēļām no vadītāja pienākumiem Estonian Air atbrīvotais bijušais airBaltic komercdirektors Tero Taskila Rīgā starptautiskā konferencē pamāca, kādam jābūt veiksmīgam uzņēmuma vadītājam

T. Taskilas prezentācija Big Business day konferencē bija virzīta uz to, ka veiksmīgs uzņēmuma vadītājs ilgtspējīgu izaugsmi spēj nodrošināt pateicoties ieviestām inovācijām, veiksmīgi atlasītai komandai, kā arī aktīvai sociālo tīklu izmantošanai.

Lai arī konferences programmā bija minēts, ka T. Taskila prezentēs arī Estonian Air stāstu, tomēr kopš 1. novembra no valdes priekšsēdētāja amata atbrīvotais T. Taskila par Estonian Air nerunāja, tajā vietā minot aviāciju kopumā kā vienu no inovatīvākajiem sektoriem.

«Eiropas aviācijā, kur pēdējo 10 gadu laikā ir nodibinātas 1 300 jaunas aviokompānijas, izdzīvot spēj tikai inovatīvākās un tās, kas spēj piedāvāt zemas cenas, neskatoties uz pieaugošajām degvielas un nodokļu izmaksām. Par inovācijām Baltijas reģionā man īpaši gribas uzteikt airBaltic lojalitātes programmu Baltic Miles, kas ļoti veiksmīgi izmanto arī sociālo tīklu dāvātās priekšrocības,» klāstīja T. Taskila.