Augstākā tiesa (AT) trešdien atjaunoja tiesvedību strīdā starp bankrotējušo Lietuvas lidsabiedrību flyLAL-Lithuania Airlines (flyLAL) un starptautisko lidostu Rīga, kā arī nacionālo lidsabiedrību "airBaltic" par aresta uzlikšanu atbildētāju mantai.

Kā aģentūrai LETA norādīja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šodien tiesas sēdē tika skatīti vairāki lietas dalībnieku pieteiktie lūgumi. Tiesa apmierināja lidostas lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, ļaujot iesniegt papildu pierādījumus lietā, kas saistīti ar lidostas Rīga nozīmi valsts drošības aspektā un iespējamo zaudējumu aprēķināšanu.

Lidosta un airBaltic lūdza apturēt tiesvedību lietā sakarā ar pieteikuma iesniegšanu Viļņas apgabaltiesā par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Šos lūgumus tiesa noraidīja.

Tiesa arī uzdeva pieteicējai flyLAL iesniegt tiesai pierādījumus prasības nodrošinājuma summas aprēķina pamatotībai.

Lietuvas Apelācijas tiesa pirmdien vēlreiz noraidījusi Viļņas apgabaltiesas 2016.gada janvārī pasludināto spriedumu attiecībā uz bankrotējušās Lietuvas nacionālās aviokompānijas "flyLAL-Lithuanian Airlines" prasību par vairāk nekā 16 miljonu eiro kompensācijas piedziņu no lidsabiedrības "airBaltic", kuru tā vainoja negodīgā konkurencē un "FlyLAL" izstumšanā no tirgus.

"Tiesa konstatējusi, ka aizliegtas vienošanās nav bijis, jo atbildētāji ["airBaltic" un Rīgas lidosta] pildījuši savas obligātās Latvijas tiesību aktos noteiktās saistības. Tādēļ tiesa noraidījusi "FlyLAL" argumentus, ka "airBaltic" īstenojusi negodīgu cenu veidošanas stratēģiju, centusies kropļot konkurenci, izstumt konkurentus no tirgus vai radīt šķēršļus to ienākšanai tirgū," teikts Apelācijas tiesas atzinumā.

Apelācijas tiesa 2020.gada martā jau bija atcēlusi Viļņas apgabaltiesas spriedumu, bet šogad februārī Lietuvas Augstākā tiesa nodeva lietu atkārtotai izskatīšanai apelācijas instancē, norādot, ka Apelācijas tiesa iepriekš nepareizi kvalificējusi prasības pamatojumu un nav noteikusi visus būtiskos apstākļus, lai kvalificētu iespējamu Līguma par Eiropas Savienību pārkāpumu.

Pēc sešiem gadiem arī Latvijas valsts amatpersonas beidzot gatavas iejaukties absurda juridiskā kāzusa risināšanā, kas rada draudus Latvijas aviācijas sektora pastāvēšanai.

Acīmredzot bija jāsagaida Eiropas Savienības tiesas lēmums, kas dod zaļo gaismu visai absurdam Lietuvas tiesas pieņemtam lēmumam, lai arī Latvijas atbildīgie politiķi beidzot sāktu kustēties. Runa ir par bankrotējušas Lietuvas aviokompānijas flyLAL prasību, kuras nodrošināšanai paredzēta Starptautiskās lidostas Rīga un nacionālās aviokompānijas airBaltic mantas aprakstīšana 60 miljonu eiro vērtībā. Tikai tagad premjere Laimdota Straujuma LNT raidījumā saka, ka vērsīsies pēc palīdzības Eiropas Komisijā, Latvijas Ārlietu ministrija ir nosūtījusi notu Lietuvai, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir gatavs pret Lietuvu izmantot visus juridiskos rīkus, lai flyLAL prasību pret abiem Latvijas flagmaņiem – lidostu Rīga un airBaltic – atceltu. Lieliska mobilizācija augstākajā valsts līmenī, tomēr jājautā – kāpēc tas notiek tikai tagad?!

Augstākā tiesa FlyLAL lietā pieņem lidostai un AirBaltic labvēlīgu lēmumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Augstākās tiesas Civillietu departaments apmierināja lidostas Rīga un nacionālās aviokompānijas AirBaltic blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atzīts Lietuvas tiesas lēmums par prasības nodrošinājuma noteikšanu par labu bankrotējušajai aviokompānijai FlyLAL. Pēc tiesas sēdes Latvijas pusi pārstāvošie zvērinātie advokāti neslēpa prieku par Augstākās tiesas pieņemto lēmumu. Jāmin, ka tiesas lēmums stājas spēkā un nav pārsūdzams, bet pilns sprieduma teksts būs pieejams 4. decembrī.

Jāatgādina, ka Augstākajā tiesā tika izskatīts pieteikums par Lietuvas tiesas sprieduma atzīšanu un izpildi Latvijā. Spriedums ir strīdā starp bankrotējušo Lietuvas lidsabiedrību FlyLAL-Lithuania Airlines (FlyLAL) un lidostu Rīga, kā arī AirBaltic par aresta uzlikšanu atbildētāju mantai. Savukārt visas lietas pamatā ir līdz 2009. gadam Rīgā piemērotā atlaižu politika AirBaltic, kas, iespējams, veicinājusi negodīgu konkurenci un tādējādi arī FlyLAL bankrotu, jo pat ar 80% lielajām atlaidēm lidostā Rīga AirBaltic Lietuvā startēja ar zemākām biļešu cenām nekā konkurenti.

Lai gan Eiropas Savienības tiesa ir atzinusi (bankrotējušās Lietuvas lidsabiedrības flyLAL-Lithuania Airlines (flyLAL) administratora Aurimana Valaiša ieskatā), ka ar Lietuvas tiesas lēmumu var arestēt aviokompānijas airBaltic un Rīgas lidostas īpašumu vairāk nekā 57 milj. eiro apmērā, pastāv varbūtība, ka Augstākās tiesas (AT) Senāts pieņem citu lēmumu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vēl nav zināms, kad AT Senāts varētu lietu atsākt skatīt, DB norādīja tiesas pārstāve Baiba Kataja. Pēc viņas teiktā AT Senāts ES tiesas lēmumu pieņems zināšanai un vērtēs tiesas sēdē. Arī citi juristi DB norādīja, ka ES tiesas atbildes Senātam jāpieņem zināšanai, tomēr gala lēmums jāpieņem pašam.

Lidosta Rīga uzsver, ka ES Tiesa nav lēmusi par to, vai konkrētā prasība Latvijā ir jānodrošina. ES Tiesas skaidrojums nozīmē, ka minētā regula ir piemērojama tāda veida tiesvedībās, kādu ierosinājusi flyLAL. Līdz ar to ES Tiesas spriedums ir viens no apstākļiem, bet ne vienīgais, kuru AT ņems vērā. Nekas gan neliecina, ka tas varētu būt savādāks, un gan Vidzemes priekšpilsētas tiesa, gan pēcāk arī Rīgas apgabaltiesa atzinusi, ka Lietuvas tiesas lēmums ir izpildāms. Savukārt Satiksmes ministrija (SM) vērš uzmanību, ka ES tiesa nav pieņēmusi lēmumu par atļauju arestēt lidostas Rīga un airBaltic mantu, kā tas tiek interpretēts. «Latvija savas intereses aizstāvēs ar visām pieejamām metodēm gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī,» norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 28.oktobrī pieņēma lēmumu noraidīt Lietuvā reģistrētās bankrotējušās AS flyLAL-Lithuanian Airlines pieteikumu par ārvalsts nolēmuma atzīšanu, izpildi un izpildes nodrošināšanu pret VAS Starptautiskā lidosta Rīga un AS Air Baltic Corporation, informē AT.

Kā galvenos lēmuma motīvus Civillietu departaments minēja to, ka atzīšanas sekas būtu pretrunā Latvijas Republikas sabiedriskajai kārtībai un apdraudētu Latvijas Republikas nacionālo drošību. Pilns lēmuma teksts ar motīviem būs pieejams 4.decembrī. AT lēmums nav pārsūdzams.

Civillietu departaments vienlaikus pieņēma arī blakus lēmumu informēt Latvijas Republikas Saeimu, Valsts prezidentu un Ministru kabinetu par iespējamu Satversmes 1.panta pārkāpumu, neparedzot Latvijas Republikas normatīvajos aktos valsts drošības infrastruktūras objektu liettiesiskā statusa aprobežojumus, kā arī ierobežojumus rīcībai ar tiem privāto tiesību jomā.

Lietuvas nacionālās aviokompānijas flyLal prasība pret Latvijas aviosabiedrību airBaltic un Rīgas lidostu ir samaitājusi brāļu tautu attiecības, aģentūrai BNS sacīja starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks.

«Tiesai ir jālemj, vai atzīt šo [Lietuvas tiesas] spriedumu [par airBaltic un lidostas aktīvu apķīlāšanu] Latvijā. Vai tam dot kādu izpildvirzienu vai ne, un ļoti jācer, lai šāds virziens netiktu dots, jo mēs runājam par vienīgo lidostu Latvijā,» uzsvēra Mūrnieks.

Pēc viņa teiktā, attiecīgā prasība ir sabojājusi kaimiņvalstu attiecības. «Brāļu tauta mums tās attiecības nedaudz ir samaitājusi. Kompānija flayLal ir sen bankrotējusi, un man liekas, ka tas [prasības celšana] ir neloģiski,» piebilda lidostas vadītājs.

Tāpat viņš norādīja, ka šobrīd tiek izmantoti visi juridiskie instrumenti, lai lidostas aktīvi netiktu apķīlāti. «Cīņa vēl notiek, un nav pierādīts, ka kāds kādam ir kaut ko nodarījis,» atzīmēja Mūrnieks, piebilstot, ka lidosta ir gatava atbildēt par saviem darījumiem.

Lietuvas Apelācijas tiesa pilnībā noraidījusi bankrotējušās Lietuvas nacionālās lidsabiedrības "FlyLAL" un tās akcionāru "Vertas Management" un "VA Reals" pirms 12 gadiem celto prasību pret Latvijas lidsabiedrību "airBaltic" un Starptautisko lidostu "Rīga".

"FlyLAL" un tās akcionāri pieprasīja aptuveni 140 miljonu eiro kompensāciju, nepamatoti pārmetot bijušās lidsabiedrības izstumšanu no tirgus.

"Eiropas Savienības konkurences tiesību noteikumus nedrīkst izmantot, lai slēptu ar zaudējumiem strādājošu uzņēmumu pašu pieļautās kļūdas un neveiksmes. airBaltic vienmēr cīnīsies pret nepatiesi celtām apsūdzībām," norāda "airBaltic" vecākais viceprezidents juridiskajos jautājumos Imants Jansons norāda: "

Jau sākotnēji "airBaltic" un "Starptautiskā lidosta Rīga" apgalvoja, ka izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas un pretrunā gan ar Eiropas Savienības konkurences noteikumiem, gan ar nacionālo likumdošanu. 2016. gadā Viļņas apgabaltiesa daļēji atbalstīja "airBaltic" un atteicās piespriest 87,5 miljonu eiro zaudējumu atlīdzināšanu, ko bija pieprasījuši "Vertas Management" un "VA Reals", akcionāriem apelāciju pret šo lēmumu neiesniedzot. Galu galā, izskatot visus argumentus un pierādījumus, tostarp Lietuvas Konkurences padomes pamatoto viedokli 2020. gada 30. martā, Lietuvas Apelācijas tiesa pilnībā noraidījusi "FlyLAL" prasību.

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic padevusies iespaidīga pacelšanās – no 100 miljonu eiro mīnusiem 2011.gadā līdz plusiem pērn. Par spīti vairāku maršrutu slēgšanai Ukrainas krīzes dēļ, šogad airBaltic cer izskatīties vēl labāk. Taču tā ir tikai redzamā lidsabiedrības darbības daļa, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Par pagājušo gadu, ko airBaltic noslēdza ar peļņu, aviokompānijas revidenti minējuši, ka sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz apgrozāmos līdzekļus par 70,7 miljoniem latu un pašu kapitāls bijis negatīvs 127,3 miljonu latu apmērā. Vienkāršāk sakot, «pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par airBaltic spēju turpināt darbību,» raksta revidente no PricewaterhouseCoopers.

«Tas ir standarta paziņojums, ja jūs apskatīsieties pēdējo gadu pārskatus. Tas ir tādēļ, ka kompānijai ir negatīvs kapitāls,» neko neparastu revidentu teiktajā nesaskata airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Pēc viņa teiktā, šogad kompānija strādā vēl labāk – 14 miljonu eiro peļņa bijusi pirmajā pusgadā. «Gadu joprojām mēs noslēgsim ar negatīvu pašu kapitālu, bet ar pozitīvu rezultātu,» saka M. Gauss.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 14.oktobrī izskatīja Valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga un AS Air Baltic Corporation blakus sūdzības par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atzīts Lietuvas Apelācijas tiesas lēmums par prasības nodrošinājuma noteikšanu par labu bankrotējušajai Lietuvas aviosabiedrībai FlyLAL, informē AT.

Tiesa apmierināja vairākus lietas dalībnieku pieteiktos lūgumus, uzklausīja puses un paziņoja, ka lēmumu pasludinās 28.oktobrī plkst. 10.

Šīsdienas tiesas sēdē tiesa apmierināja divus lidostas Rīga lūgumus. Viens no tiem pievienot lietai Lietuvas apelācijas instances tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Un otrs lūgums – pievienot lietas materiāliem atzinumu, kurā Lietuvas Konkurences padome sniedz savu viedokli par lietu, kas Lietuvas tiesas pirmajā instancē tiek izskatīta pēc būtības. Tāpat tiesa apmierināja AS Air Baltic Corporation lūgumu pievienot lietai Viļņas apgabaltiesas 2014.gada decembra tiesas sēdes protokola kopiju. Tiesa apmierināja pieteicējas flyLAL lūgumu pievienot lietai pierādījumus par atbildētāju izsniegtajām komercķīlām.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments trešdien apmierināja AS Air Baltic Corporation lūgumu atlikt lietas izskatīšanu AS ,flyLAL-Lithuanian Airlines pieteikumā par ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanu un izpildi, informē AT.

Lietas dalībniece šādu lūgumu tiesas sēdē izteica, jo Lietuvā tiesvedībā ir process par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Lietuvā lieta izskatīta pirmajā instancē un gaida izskatīšanu apelācijas kārtībā. Lūgumam pievienojās arī lidosta Rīga. Nākamais lietas izskatīšanas datums Augstākajā tiesā tiks nolikts pēc nolēmuma pieņemšanas Lietuvā.

Iepriekšējā tiesas sēdē šī gada 28.janvārī Augstākā tiesa apmierināja lidostas Rīga lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, ļaujot iesniegt papildu pierādījumus lietā, kas saistīti ar lidostas Rīga nozīmi valsts drošības aspektā un iespējamo zaudējumu aprēķināšanu. Tiesa arī uzdeva pieteicējai flyLAL iesniegt pierādījumus prasības nodrošinājuma summas aprēķina pamatotībai.

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" piecu gadu obligāciju pārfinansēšanā galvenie izaicinājumi ir saistīti ar to, ka investori procentu likmēs pašlaik ieceno karu Ukrainā un ģeopolitiskos riskus, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas bija galvenais jautājums, kad mēs pirmo reizi gribējām obligācijas pārfinansēt. Retorika par karu ir tik negatīva, ka investori, īpaši no Rietumiem, šo risku vērtē ļoti augstu. Es nedomāju, ka mums kā NATO valstij šāds risks pastāv, jo mēs esam ļoti labi aizsargāti, bet finanšu institūcijas uz šo jautājumu raugās citādi," sacīja Gauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka "airBaltic" biznesa plānā ir paredzēts, ka par piecu gadu 200 miljonu eiro obligāciju, kuru termiņš beidzas jūlijā, pārfinansēšanu var nākties maksāt augstāku procentu likmi.

Tāpat aviokompānijas vadītājs minēja, ka ir iespējami arī citi risinājumi, piemēram, aizņēmums, kas gan nozīmētu augstāku procentu likmi, nekā iespējams iegūt, emitējot obligācijas. Tāpat ir iespējams, ka cits uzņēmums izpērk šīs obligācijas, vietā prasot "airBaltic" akcijas. Tomēr galvenais risinājums, pie kā "airBaltic" pašlaik strādā kopā ar konsultantiem, ir jauna obligāciju emisija par pieņemamu procentu likmi, ar kuru pārfinansēt tagadējās obligācijas.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

Nacionālajā aviokompānijā airBaltic sākta pārbaude par dokumentu nopludināšanu, šodien žurnālistiem sacīja airBaltic vadītājs Martins Gauss.

Viņš stāstīja, ka tuvākajās dienās medijos parādīsies nopludināts dokuments, kas it kā piedāvā alternatīvu airBaltic attīstības plānu, paredzot sašaurināt līdzšinējo airBaltic darbību.

«Minētais dokuments nav izstrādāts tā, kā parasti izstrādājam biznesa plānus, un tas nav apskatīts uzņēmuma valdē. Mēs radām daudzus biznesa plānus, bet strādājam ar tiem, kuriem ir ekonomisks pamats. Kāds šajā nopludinātajā dokumentā ir iekļāvis savas idejas, nav informējis uzņēmuma vadību, bet 22.septembrī nopludinājis, lai pavēstītu, ka pastāv alternatīva airBaltic biznesa attīstībai,» informēja Gauss.

Viņš stāstīja, ka dokumentā piedāvāts samazināt airBaltic lidmašīnu floti līdz 17 lidmašīnām un samazināt galamērķu skaitu par 25. Dokumentā arī minēts, ka tādējādi airBaltic iegūs līdzekļus, lai gan minētā summa uzņēmumā nav apstiprināta.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc diviem gadiem varētu pārfinansēt 340 miljonu eiro vērtās obligācijas ar lētāku finanšu instrumentu, preses konferencē 8.maijā sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Komentējot obligāciju darījuma procentu likmi 14,5% apmērā, Jakovļevs norādīja, ka tie ir 49,3 miljoni eiro gadā, bet darījumā ir iestrādāta opcija, ka obligācijas var apmaksāt pēc diviem gadiem, pārfinansējot to ar lētāku instrumentu.

"Līdz ar to šie procentu maksājumi varētu aprobežoties ar diviem gadiem," papildināja Jakovļevs.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" apzinās, ka tā ir augsta likme, bet vienīgā, kas patlaban aviokompānijai bija pieejama.

"Tas, protams, ir daudz vairāk nekā mēs maksājām līdz šim, kas atbilst reālajai tirgus situācijai, kad likmes un riska pakāpe ir augsta. "airBaltic" biznesa plāns paredz izaugsmi lidmašīnu flotes skaitā, kas var uzlabot rentabilitāti, tādēļ sagaidām, ka peļņas norma uzlabosies, lai apmaksātu šos procentus," sacīja Jakovļevs.

Latvijas nacionālas aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, taču tālākas valsts investīcijas lidsabiedrība neprasīšot, noskaidroja aģentūra LETA.

Kompānijas 2016.gada finanšu pārskatā minēts - lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru, 2017.gadā "airBaltic" strādās pie turpmākas pamatkapitāla palielināšanas, piesaistot papildu 50 miljonus eiro. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi līdz 2017.gada beigām atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru, tāpēc investora piesaistes process un pamatkapitāla palielināšana notiks vienlaicīgi.

airBaltic sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Briede aģentūrai LETA apliecināja, ka aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste ar mērķi stiprināt turpmāku lidsabiedrības izaugsmi.

Gatavojoties akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru, liecina informācija "Firmas.lv".

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais "airBaltic" pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

Patlaban kompānijas pamatkapitāls sastāv no 25 647 282 A kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

"airBaltic", gatavojoties IPO, ir nolēmusi vienkāršot esošo uzņēmuma akciju struktūru. Tādējādi visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Tāpat akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu, teikts noteikumos.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, trešdien "airBaltic" investoru zvanā par pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Savukārt "airBaltic" apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 16,5% un bija 339,3 miljoni eiro.

Gauss informēja, ka "airBaltic" salīdzināmie ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDAR šogad pirmajā pusgadā bija 76,5 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 39,2% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Savukārt vidējais vietu piepildījums ir pieaudzis no 74,5% līdz 76,9%.

Gauss informēja, ka pirmā pusgada rezultāti ieņēmumu, EBITDAR un vietu piepildījuma ziņā ir augstākie lidsabiedrības vēsturē. Tomēr, neraugoties uz pozitīvajiem rādītājiem, "airBaltic" finanšu rādītājos ir arī zaudējumi, kas galvenokārt saistīti ar gaidāmo "Pratt&Whitney" dzinēju deficītu 2024.gadā, kā arī paātrinātām amortizācijas izmaksām, ko rada dzinēju pilnas apkopes pirms paredzētā termiņa, kas daļēji saistīts ar metāla pulvera piegādes problēmām.