Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Sākot ar nākamo gadu, augsta līmeņa banku vadītājus sagaidīs mazākas prēmijas, paredz jaunākā Eiropas Savienības (ES) valstu vienošanās.

Saskaņā ar jaunākajiem noteikumiem, baņķieriem izmaksātas prēmijas apjoms nedrīkstēs pārsniegt gada algas apmēru. Speciālos gadījumos prēmija varēs sasniegt divu gadu algas apjomu, taču šādā situācijā būs nepieciešams akcionāru vairākuma atbalsts.

«Pirmo reizi ES finanšu tirgu regulēšanas vēsturē, mēs samazināsim baņķieru prēmijas,» aģentūrai Reuters norādīja Austrijas pārstāvis. Prēmiju samazināšanas attieksies arī uz finansistiem, kurus nodarbina ES institūcijas, bet tie strādā ārpus bloka teritorijas, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta aģentūra.

Ieceri gan vēl jāatbalsta vairumam ES valstu. Baņķieru prēmiju apmēra samazināšana ir daļa no plašākām izmaiņām ES banku regulēšanā, lai tās padarītu noturīgākas pret ekonomiskajām nedienām. Pret ES plāniem samazināt baņķieru prēmiju apjomus iebilda Lielbritānija, kura norādīja, ka šāda kārtība no finanšu sektora atgrūdīs speciālistus, bet bankas to varēs apiet palielinot algas. Lielbritānijai izdevies izcīnīt arī atvieglotākus noteikumus saistībā ar prēmijām Londonas Sitijā.

Vairāk nekā puse banku palielinātu baņķieru algas, lai samazinātu Eiropas Savienības lēmuma ierobežot baņķieru bonusu apmēru ietekmi, secināts personāla resursu konsultantu Towers Watson & Co pētījumā.

Kā raksta Bloomberg, pētījumā aptaujātas vairāk nekā 150 bankas, un tikai 7% uzskata, ka ES noteikumi veiksmīgi samazinātu baņķieru darba samaksu. Aptuveni 53% norādījušas, ka paaugstinātu algu. Tāpat finanšu sektora darbinieki saņemtu vairāk bonusu citādā veidā – vairāk apmācību, palielinātos pensiju iemaksas un tiktu ieviestas elastīgas darba programmas.

Bankas norāda, ka tad, kad stāsies spēkā ES ierobežojumi, daudzi no to darbiniekiem saņems mazāku darba samaksu, tādēļ tās saprot, ka kritums kaut kādā veidā jākompensē, norāda Towers Watson eksperti.

Db.lv jau rakstīja, ka no nākamā gada banku darbiniekiem maksātās prēmijas nevarēs pārsniegt gadā saņemtā atalgojuma apmēru. Ja tam piekrīt bankas akcionāri, tad divas gada algas, bet ar noteikumu, ka ceturtdaļa prēmijas tiks izmaksāta pēc pieciem gadiem, nolēmuši Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji.

Premjera Māra Kučinska valdībai nule apritējuši divi gadi. Par šo valdību, kas uzsākusi vairākas reformas vienlaicīgi, dzirdēti gan atzinīgi vārdi, gan kritika, tomēr vēl vairāk ir tādu, kas vēlas uzzināt pārliecinošu vēstījumu, kāds tad ir tālākais Latvijas vektors šā brīža valdības vadītāja skatījumā.

Ņemot vērā arī skaļo starptautisko rezonansi izraisījušo baņķieru drāmu, ko šobrīd piedzīvojam, interese par Latvijas tālāko virzību ir īpaši izteikta. To apliecināja arī lielais cilvēku skaits, kas apmeklēja pirms pāris dienām notikušās ārvalstu tirdzniecību kameru kopīgās vakariņas ar premjerministru Māri Kučinski.

Pozitīvi, ka premjers savu uzrunu pats sāka ar tekstu, ka darīs visu, lai naudas atmazgāšanas iespējas Latvijā paliktu pagātnē, un pauda gatavību vismaz tuvāko pāris gadu laikā ar darbiem labot esošās baņķieru krīzes sekas, pārliecinoši dodoties tālāk. Diemžēl tālākais premjera vēstījums uz investoriem atstāja ne tik pārliecinošu iespaidu, kā bija dzirdams no šo vakariņu atsauksmēm. Problēma pat nebija premjera vaļsirdīgā atzīšanās, ka savā angļu valodā sagatavotajā, visnotaļ detalizētajā prezentācijā viņš nav iedziļinājies - daudzi zālē sēdošie augsta līmeņa vadītāji pie sevis atzina, ka arī viņu prezentācijas gatavo padotie, tomēr ar šādu publisku atzīšanos viņi nav uzdrošinājušies nākt. Tas, kas mulsināja vairākus uz tikšanos atnākušos investorus, - skaidras un lietas būtībā ieinteresētas atbildes tā arī nav saņemtas.

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam paliks Latvijas tiesu sistēmas vēsturē neatkarīgi no tā, kā risināsies tiesvedība apelācijas instancē.

Īpašs šis spriedums ir arī Dienai, kura par M. Martinsona centrālo lomu dažādās koruptīvas nokrāsas lietās rakstīja teju visu pēdējo desmitgadi, laikā, kad M. Martinsons pret šīm aizdomām vēl apņēmīgi cīnījās, cenšoties pierādīt godīga uzņēmēja un mecenāta slavu. To viņam palīdzēja uzturēt plaša spektra politiskā elite – uz viņa sponsorētiem pasākumiem bez sarkšanas vēl ne tik sen ieradās sabiedrības krējums, bet valdība aiz slēgtām durvīm uzskatīja par iespējamu izskatīt viņu starp pretendentiem uz bankas Citadele valstij piederošo daļu pirkšanu.

Šoks par spriedumu

Trešdien, spriežot pēc I. Rimšēviča un M. Martinsona ķermeņa valodas, abiem uzmanīgi un saspringti klausoties spriedumu, īpaši manieres, kādā bijušais LB prezidents pameta tiesas ēku – tukšām rokām, bez virsdrēbēm, stāvoklī, kas no malas atgādināja afektu –, spriedums savā bardzībā bija negaidīts abiem apsūdzētajiem. Pieredzējušu, ar saviem sakariem tiesībsargu vidū zināmu advokātu armija, intervijas vīriešu žurnāliem, centieni ar dažādiem sabiedrisko attiecību un juridiskās argumentācijas paņēmieniem sēt šaubas par apsūdzību pamatotību – tas viss atstāja vietu šaubām par gaidāmā sprieduma bardzību.

Šodien Stokholmā sākas ikgadējā konference, ko rīko Zviedrijas bankas Handelsbanken, SEB un Nordea, pulcinot Eiropas baņķieru noslēpumainās organizācijas Institut International d'Etudes Bancaires (IIEB) locekļus, ziņo Dagens Industri.

Sanāksmes dienas kārtība netiek publiskota, taču esot paredzēti gan semināri un diskusijas, gan pusdienas un iepirkšanās. Par vienu no galvenajām pasākuma rīkotājām tiek uzskatīt SEB vadītāja Annika Falkengrēna, un SEB galvenie akcionāri — Valenbergu ģimene — rīkos baņķieriem pusdienas kādā no ģimenes savrupmājām. Kā pasākumu dalībnieki tiek minēti Deutsche Bank vadītājs Jozefs Akermans, Commerzbank priekšsēdētājs Klauss-Pēters Millers, Société Générale vadītājs Frederiks Odo, Rothschild & Cie Banque vecākais partneris barons Deivids de Rotšilds, Danske Bank vadītājs Pēters Strārups, Banco Popolare vadītājs Pjērs Frančesko Savioti un Barclays Bank priekšsēdētājs Markuss Eidžijs. Taču Handelsbanken vadītājs Pēr Bomans nolēmis nepiedalīties, jo bankai radušies iebildumi gan pret pasākuma slepenību, īpaši krīzes laikā, gan kopējo izmaksu apjomu. Kā vēsta mediji, Handelsbanken, SEB un Nordea nespējot vienoties par to, kurš vai cik lielā mērā apmaksās vērienīgos pasākumus.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Latvijas Banka rosinās ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus līdz 0,12% dienā, otrdien intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols.

Viņš atgādināja, ka Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā tiks vērtēti priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz gan paaugstināt nebanku kreditētājiem prasības klientu maksātspējas izvērtēšanai, gan ierobežot procentu maksājumus, kas šobrīd nebanku kreditētāju sektorā ir nesamērīgi augsti attiecībā pret banku izsniegtajiem patēriņa kredītiem.

Ozols atzīmēja, ka šobrīd nebanku sektora izsniegtie kredīti rada riskus tautsaimniecībai kopumā, piemēram, tas samazina iedzīvotāju uzkrājumus, var radīt maksātnespējas riskus, kā arī veica aplokšņu algu izmaksu.

Latvijas Bankas valdes loceklis stāstīja, ka Latvijas Bankas priekšlikums paredz ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus. Latvijā tie šobrīd ir visaugstākie - no 0,55% līdz 0,25% dienā. Igaunijā procentu maksājumi ir apmēram 0,12% dienā, bet Lietuvā atkarībā no termiņa no 0,24% līdz 0,15% dienā. Latvijas Bankas priekšlikums paredz samazināt procentu maksājumus līdz Igaunijas līmenim - 0,12% dienā.

Latvija ASV parāda ēnā

Neraugoties uz it kā pozitīvajām ziņām par parāda griestu palielināšanu, situācijai ir tikai pagaidu risinājums, un nav izslēgts, ka jau tuvāko gadu laikā pie šīs problēmas nāksies atgriezties atkal, neraugoties uz to, ka politiķi panākuši vienošanos - nākamo desmit gadu laikā tiks samazināti ASV tēriņi viena triljona ASV dolāru apmērā.

Krievijas baņķieru invāzija Latvijā

Krievijas baņķieru straujā aktivizēšanās pēdējā laikā Latvijas banku tirgū turpināsies, eksperti to vērtē pozitīvi. Šogad Latvijā notikuši jau vairāki darījumi, iespējams, vairāku desmitu miljonu latu apjomā, kuru rezultātā Krievijas izcelsmes kapitāls palielinājis savu ietekmi banku tirgū.

Ātrās ēdināšanas iestādes lepojas ar klientu skaita kāpumu un apgalvo, ka izdabā viņu vēlmēm. Pārtikas eksperti tikmēr brīdina, ka tur pārdotais ēdiens spēj izraisīt atkarību, vēsta laikraksts Diena.

Pērn Latvijā ir apēsts vairāk nekā viens miljons BigMac burgeru un izdzerti vairāk nekā 82 tūkstoši tasīšu McDonald's kafijas.

Ātrās ēdināšanas iestādes pēdējo gadu laikā Latvijā ir ieguldījušas un plāno investēt ievērojamas summas. Piemēram, McDonald's pēdējos gados Latvijā jaunu ātrās ēdināšanas restorānu izveidē ieguldījis 11,8 miljonus Ls – atvēris sešus restorānus un trīs kafetērijas.

«Ik gadu būtiski ieguldām arī darbinieku apmācībā un motivācijas programmās – līdzīgi kā pērn, arī šogad plānojam ieguldīt gandrīz simts tūkst. Ls,» stāsta uzņēmuma mārketinga direktore Baltijā Baiba Zaķe.

Dažādas paaudzes ieguldījumus finanšu instrumentos uztver atšķirīgi – sākot no tā, kur ieguldīt naudu un beidzot ar riska apetīti un potenciālo ieguldījuma termiņu.

Vai ekonomiski aktīvāko paaudžu maiņa izmaina ieguldījumu vidi Latvijā, un kādas ir būtiskākās atšķirības dažādu paaudžu ieguldījumu pieejā?

Turīgie izvēlas obligācijas

Pēdējos gados Baltijas mājsaimniecību veiktie investīciju apjomi ir pieauguši gan iedzīvotāju skaita, gan iemaksāto apjomu ziņā. Vienlaikus statistika joprojām saka priekšā, ka Latvijas iedzīvotāji brīvos līdzekļus tomēr iegulda mazāk nekā Rietumeiropā. Diemžēl lielākā daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju savus iekrājumus joprojām nogulda pieprasījuma kontos komercbankās.

Ņemot vērā aizvadītā gada straujo procentu likmju vides maiņu, termiņnoguldījumi un iekrājumu kontu produkti kļuva krietni pievilcīgāki, kā rezultātā arvien plašāka sabiedrības daļa izvēlējās izmantot šos zemā riska produktus, nevis ieguldījumus finanšu tirgos. Arī turīgie klienti sev pieejamos brīvos līdzekļus izvēlējās ieguldīt obligācijās, galvenokārt īstermiņa un vidējā termiņa augstas klases valsts obligācijās, kā arī krājobligācijās.

Pēdējo gadu laikā, bankām ciešot zaudējumus, Latvijā ir sarucis vietējiem baņķieriem maksāto bonusu apjoms, tomēr, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, piemaksu apmērs atkal varētu augt.

Tikmēr Eiropas Savienībā (ES), sākot ar nākamo gadu, augsta līmeņa banku vadītājus sagaidīs mazākas prēmijas, ko paredz jaunākā ES valstu vienošanās.

Latvijas banku uzraugi – Finanšu un kapitāla tirgus komisija – atbalsta vienotu bonusu ierobežojumu noteikšanu visām ES bankām. Tādējādi prasības kredītiestādēm visā reģionā būs vienādas, savukārt ar ASV bankām mūsu tirgū strādājošās finanšu institūcijas nekonkurē, stāsta FKTK pārstāve Laima Auza.

Šobrīd Latvijā tādai finanšu krīzei, kāda mūsu valsti skāra pirms desmit gadiem - 2008. gadā, nav pamata, tā svētdien raidījumam «LNT Ziņu TOP 10» uzsvēra virkne ekspertu.

«Šobrīd runāt par to, ka mums būtu kaut kāds apstākļu kopums, no kura varam uzskatīt, ka jāsagaida [krīze] tuvāko divu, trīs, četru gadu laikā, es tos vienkārši pagaidām neredzu. Es neredzu nevienu, kurš redzētu, kurš saprot no tā un var par to objektīvi spriest,» sacīja investīciju bankas «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis. Tāpat investīciju baņķieris uzskata, ka uz Latviju šobrīd neattiecas Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzības valdes priekšsēdētājas Danielas Nuī paustais, ka nākamā krīze, ko var piedzīvot Eiropa un pasaule, varētu būt saistīta ar nekustamo īpašumu tirgu un hipotekāro kreditēšanu.

Vienlaikus, piemēram, Stokholmā, Parīzē, Londonā nekustamā īpašuma cenas liek uzdot nopietnus jautājumus par to, cik tas ilgi tas var turpināties un kā beigsies. Ekonomisti norāda, ka ir labi, ka ECB par to uztraucas, lai laikus reaģētu. Tikmēr Latvijas Bankas (LB) eksperts norāda, ka problēmas šajās valstīs Latviju būtiski nevar ietekmēt. «Ja arī kādā valstī problēmas rodas, tas neizraisīs tādu masīvu eirozonas mēroga krīzi. Mūs tas var ietekmēt tikai tad, ja eirozonas kopējā ekonomika sāk buksēt, tad mūsu eksportētāji [ar to] saskarsies,» teica LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Februara beigās informāciju portāls Banki.ru ir publicējis Krievijas baņķieru mēdiju reitingu par 2012. gada janvāri, kurš nosāka populārākus un vairāk minētos plašsaziņas medijos banku sektora ekspertus.

М2М Private Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons ir ieņēmis 17 vietu sarakstā, kurā portāls Banki.ru ir publicējis Krievijas baņķieru mēdiju reitingu par 2012. gada janvāri, kurš nosāka populārākos un vairāk minētos plašsaziņas medijos banku sektora ekspertus.

R. Idelsons šajā sarakstā nokļuvis pirmo reizi kopš viņš uzsāka vadīt М2М Private Bank Maskavā.

Roberts Idelsons ir arī Latvijā dibinātas ieguldījumu sabiedrības M2M Asset Management padomes priekšsēdētaja vietnieks, kura strādā М2М grupas ietvaros. Vairāk par 7 gadiem Roberts ir ieņēmis vadošas pozīcijas Parex bankas Grupā Rīgā: viņš ir bijis Citadele Asset Management (agrāk Parex) prezidents, ir bijis vadījis Citadele bankas Privāta kapitāla pārvaldīšanas direkciju, ir bijis valdes priekšsēdētājs Šveices bankā AP Anlage und Privatbank AG, kā arī vadījis Latvijas Vērtspapīru tirgus profesionālo dalībnieku asociāciju 8 gadu garumā.

Tiek uzsvērts, ka Parex baņķieru atalgojums atbilst vidējiem rādītājiem nozarē. Taču, veicot salīdzinājumu, LTV raidījuma De facto veidotāji secinājuši, ka tā gluži nav - Parex bankā šobrīd strādā Latvijā vieni no vislabāk atalgotajiem baņķieriem, turklāt valstij piederošās bankas vadītāja alga šogad atkal atgriezusies iepriekšējā līmenī.

Vairāki finanšu nozarē strādājošie De facto sacījuši, ka viskorektāk Parex banku būtu salīdzināt ar diviem pārējiem tirgus līderiem Swedbank un SEB. Salīdzinājumam izmantoti De facto rīcībā esošie Neo dati, kas, kā šī persona apgalvo, nākuši no VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Banku prezidentu līmenī Parex atalgojums īpaši neatšķiroties. Nila Melngaiļa vidējie pērnā gada mēneša ienākumi bijuši otrie augstākie, turklāt gada nogalē N. Melngaiļa atalgojums samazināts un šo banku vidū tas bijis zemākais.

KNAB uzskata, ka divi aspekti – tēriņu limiti un izdevumu griesti - ierobežos partiju apetīti.

«Likums beidzot definē, kas ir trešās personas, nosakot to pieļaujamos tēriņu limitus. Tās ir 15 minimālās mēnešalgas – 1700 lati,» runājot par priekšvēlēšanu kampaņas kontrolēšanu, LNT raidījumā 900 sekundes teica KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis. Turklāt - ja birojs konstatēs saikni starp 3. personu un politisko partiju – šādi izdevumi automātiski tiks ieskaitīti partiju vēlēšanu izdevumos. Viņaprāt, šie divi aspekti bremzēs partiju vēlmi rīkoties ne visai godīgi. Arī izdevumu limitu griesti esot noteikti diezgan lieli – ja 2006. gadā tie bija 279 631 Ls, tad tagad - 571 tūkstotis Ls.

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Mājokļu kreditēšanas apjomi varētu turpināt atpalikt no uzņēmumu kreditēšanas apjomiem trīs līdz četras reizes un būs piecas līdz pat gandrīz desmit reizes mazāki nekā pirms krīzes jeb tā dēvētajos treknajos gados, kad mājsaimniecībām jaunos kredītos izsniedz vairāk nekā miljardu latu gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati un baņķieru teiktais.

Šogad deviņos mēnešos mājsaimniecībām jaunos kredītos izsniegti 117 miljoni latu, liecina FKTK apkopotā informācija. Līdz šā gada beigām kredītu apjoms varētu sasniegt 160 miljonus latu, DB lēsa bankas Citadele valdes loceklis Guntis Beļavskis.

Savukārt 2012. gadā, viņaprāt, jauno kredītu apjoms varētu pieaugt nedaudz - par 5-10% (sasniedzot aptuveni 180 miljonus latu) un, iespējams, tuvojoties 200 miljoniem latu gadā kopumā, kam piekrīt arī citi baņķieri. Nordea bankas mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja Sandra Rasnača vēl minēja, ka vienmērīga mājokļu kreditēšanas attīstība notiks ar nosacījumu, ja likumdošanā netiks pieņemtas kardinālas izmaiņas attiecībā uz mājsaimniecībām un ja netiks palielināta nodokļu masa.

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu trešo gadu pēc kārtas atzīta enerģētikas kompānija Latvenergo, liecina žurnāla Kapitāls sadarbībā ar investīciju baņķieru sabiedrību IBS Prudentia un NASDAQ OMX Riga veiktais pētījums.

Latvenergo vērtība 2011.gadā ir 973,95 miljoni latu, kas gan ir par 4,58% mazāk nekā 2010.gadā, kad energokompānijas vērtība bija 1,02 miljardi latu.

Tāpat kā pērn, vērtīgāko uzņēmumu saraksta otro vietu ieņem AS Swedbank, kuras vērtība šogad ir 573,05 miljoni latu. Tas ir par 33,94% vairāk nekā pagājušajā gadā, kad bankas vērtība bija 400,96 miljoni latu.

Savukārt trešo vietu saglabājis Latvijas Dzelzceļš ar uzņēmuma vērtību 440,42 miljoni latu, kas ir par 14,11% vairāk nekā pērn, kad šis rādītājs bija 385,96 miljoni latu.

Par vienu vietu uz augšu vērtīgāko uzņēmumu topā šogad pakāpušies Latvijas Valsts meži. Šogad uzņēmuma vērtība palielinājusies par 40,37% un kopumā ir 395,15 miljoni latu.

Eiropas Savienībai (ES) nepieciešams vērsties pret bankām, kuras apiet šā gada sākumā prēmijām noteiktos ierobežojumus, pirmdien paziņoja ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē.

Eiropas Banku iestādei nosūtītajā vēstulē Barnjē norāda, ka vairākas lielas Lielbritānijā bāzētas bankas izmanto tā dēvētās naudas izmaksas baņķieru atalgošanai, taču tās ir vien tās pašas prēmijas tikai bez atbilstošā nosaukuma.

Es vēlētos norādīt uz savām spēcīgajām bažām attiecībā uz nepārtrauktajiem ziņojumiem par šīm izmaksām, Barnjē raksta vēstulē. Ir svarīgi šajā svarīgajā jautājumā demonstrēt vienotu, proaktīvu nostāju un risināt apgalvojumus, ka netiek ievēroti ES noteikumi, ja ne vārds, tad būtība.

ES šā gada janvārī ieviesa noteikumu, ka baņķieru prēmijas tiek ierobežotas 100% no to gada atalgojuma apmērā, bet ar akcionāru apstiprinājumu tās var tikt paaugstinātas līdz 200%.

Lielbritānijas banka Standard Chartered aizstāj tās korporatīvos mobilos tālruņus Blackberry ar kompānijas Apple ražotajiem iPhone, raksta Reuters.

Standard Chartered informējusi tās korporatīvo tālruņu īpašniekus par to, ka tiem tagad ir iespēja Blackberry vietā izvēlēties lietot iPhone. Šāda rīcība varētu veicināt bankas baņķieru masveida pāriešanu uz iPhone, kas nozīmētu ievērojumu skaitu pasūtījumu Apple, ņemot vērā, ka šī uz Āzijas tirgu orientējusies banka visā pasaulē nodarbina aptuveni 75 tūkst. darbinieku.

Informāciju tehnoloģiju speciālisti gan norāda, ka plašāka pāreja no Blackberry uz iPhone baņķieru vidū tuvākajā laikā nav gaidāma. Tas galvenokārt saistāms ar bažām par datu drošību iPhone viedtelefonos.

Vadošie Volstrītas baņķieri ir atvainojušies par savu lomu globālās finanšu krīzes provocēšanā un gatavojas draudošajam peļņas nodoklim, vēsta telegraph.co.uk.

Jaunais nodoklis radīts, lai nomierinātu sadusmoto Amerikas sabiedrību un palīdzētu aizpildīt «melno caurumu», ko radījusi 700 miljardus ASV dolāru vērtā banku nozares glābšana nesenās krīzes laikā.

Saskaņā ar medija sniegto informāciju Goldman Sachs, JP Morgan Chase, Morgan Stanley un Bank of America vadītāji tikko piedalījušies iztaujāšanā, ko veikusi Finanšu Krīzes Izmeklēšanas Komisija - struktūra, ko izveidojis ASV Kongress, lai noteiktu banku lomu dziļākās recesijas kopš Lielās depresijas izraisīšanā.

Tajā baņķieri atzinuši, ka pieļāvuši vairākas kļūdas.

Viens no diskusijas tematiem bijis plaši apspriestais jautājums par pārmērīgajām baņķieru algām un prēmijām.

Latvijas Zvērinātu advokātu (LZA) padomes esošie un bijušie vadītāji pauž satraukumu par Saeimas apakškomisijā diskutētajiem priekšlikumiem ierobežot advokātu tiesības piedalīties pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas procesos, raksta Neatkarīgā.

Februāra sākumā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna paziņojusi, ka ministrija plāno ierobežot advokātu ietekmi.

LZA padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska, vaicāta, vai šādi priekšlikumi radušies no skaļajiem tiesas procesiem, norādījusi: «Jā! Man nav citas atbildes. Tie var rasties tikai tur, kur ir smagas un apjomīgas lietas, kurās darbojas mani kolēģi. Jebkurā gadījumā diskusijas, kādas patlaban notiek Saeimā, notiek aiz advokātu mugurām.» Paužot sašutumu, viņa norādīja, lai runātu par advokātu tiesību ierobežošanu, jābūt ārkārtīgi spēcīgiem argumentiem.

Secinot, ka esošo likumdošanu nav nepieciešams mainīt, bez tālākas virzības ir apstājusies iecere izvērtēt iespējas ierobežot ārzonu uzņēmumu līdzdalību valsts iepirkumos, vēsta LETA.

Viena no iecerēm bija arī noteikt, ka valsts iepirkumos startējošajiem ofšoriem būs jāatklāj savi īpašnieki.

Kā uzsvērušas Finanšu un Tieslietu ministrijas, kā arī Valsts kanceleja, jautājums par patieso labuma guvēju atklāšanu tika sakārtots, pieņemot grozījumus Komerclikumā. Tie paredzēja, ka uzņēmumam informācija par patieso labuma guvēju būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistram, un šīs ziņas nepieciešamības gadījumā būs pieejamas tiesībaizsardzības iestādēm un kontroles iestādēm nodokļu administrēšanas un publiskā iepirkuma, kā arī publiskās un privātās partnerības jomā.

Saeima minētos likuma grozījumus pieņēma pērnā gada 8.jūlijā, un grozījumi stājās spēkā 13.jūlijā.