Premjera Māra Kučinska valdībai nule apritējuši divi gadi. Par šo valdību, kas uzsākusi vairākas reformas vienlaicīgi, dzirdēti gan atzinīgi vārdi, gan kritika, tomēr vēl vairāk ir tādu, kas vēlas uzzināt pārliecinošu vēstījumu, kāds tad ir tālākais Latvijas vektors šā brīža valdības vadītāja skatījumā.
Ņemot vērā arī skaļo starptautisko rezonansi izraisījušo baņķieru drāmu, ko šobrīd piedzīvojam, interese par Latvijas tālāko virzību ir īpaši izteikta. To apliecināja arī lielais cilvēku skaits, kas apmeklēja pirms pāris dienām notikušās ārvalstu tirdzniecību kameru kopīgās vakariņas ar premjerministru Māri Kučinski.
Pozitīvi, ka premjers savu uzrunu pats sāka ar tekstu, ka darīs visu, lai naudas atmazgāšanas iespējas Latvijā paliktu pagātnē, un pauda gatavību vismaz tuvāko pāris gadu laikā ar darbiem labot esošās baņķieru krīzes sekas, pārliecinoši dodoties tālāk. Diemžēl tālākais premjera vēstījums uz investoriem atstāja ne tik pārliecinošu iespaidu, kā bija dzirdams no šo vakariņu atsauksmēm. Problēma pat nebija premjera vaļsirdīgā atzīšanās, ka savā angļu valodā sagatavotajā, visnotaļ detalizētajā prezentācijā viņš nav iedziļinājies - daudzi zālē sēdošie augsta līmeņa vadītāji pie sevis atzina, ka arī viņu prezentācijas gatavo padotie, tomēr ar šādu publisku atzīšanos viņi nav uzdrošinājušies nākt. Tas, kas mulsināja vairākus uz tikšanos atnākušos investorus, - skaidras un lietas būtībā ieinteresētas atbildes tā arī nav saņemtas.
Atšķirībā no vietējiem uzņēmējiem, ārzemju investori pat negrasījās pārmest valdības vadītājam nodokļu vai kādas citas reformas nianses. Viņus vairāk uztrauca reāla korupcijas mazināšana valstī un tiesiskuma stiprināšana, protams, arī izskanējusī informācija, ka šā brīža baņķieru krīzē varētu būt iesaistīti ārvalstu specdienesti, kā arī valdības plāni attiecībā uz stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem, kā gāzes infrastruktūras turētāji un nacionālā aviokompānija airBaltic. Papildus šiem tematiem investori vēlējās sadzirdēt kaut vai pāris lietas, kas tiks Latvijā uzlabotas, lai vismaz esošos uzņēmumus mudinātu šajā valstī vairāk investēt. Atbildē tika solīta neautomātiska pieeja visām investīcijām un kāds jauns, pagaidām neatklāts instrumets, par ko uzņēmēji varēšot uzzināt pēc pāris mēnešiem.
Ir zināms, ka ir cilvēki-runātāji un cilvēki-darītāji, premjers pats sevi pieskaitīja pie otrajiem, kam PR taisīšanai neesot laika. Tomēr teikt, ka nav svarīgi, kā lietas izskatās uz āru, ir vieglprātīgi. Latvija nav pasaules centrs, neesam pat vienīgā valsts, kas šogad var izcelties ar savu simtgadi, kuras svinēšanai tikpat lielā mērā pietrūkst kopīga vēstījuma kā visai valsts virzībai kopumā. Var jau atkārtot Latvijā iecienītu nopūtu «kā ir, tā ir», taču ar šādu vēstījumu mēs nespējam pārliecināt pat esošos Latvijas iedzīvotājus šeit palikt, kur nu vēl piesaistīt vērā ņemamas investīcijas.
