Publiskots Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101. Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017. gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu.

AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs: «Enerģētika ir ļoti dinamiska un šādos apstākļos būtiska nozīme ir nepārprotami iezīmētai un skaidrai koncerna stratēģijai – diversificēt savu darbību, aptvert jaunu tirgu un biznesa jomu apvāršņus, kļūstot par modernu enerģētikas kompāniju. Citiem vārdiem, mūsu stratēģijas būtība ir – solis tālāk. Ja iepriekš mēs nostiprinājām savas pozīcijas Baltijā tradicionālajos mūsu biznesa segmentos, tad tagad lūkojamies uz produktu diversifikāciju, inovācijām, digitalizāciju un jaunām tehnoloģijām. Tāds ir mūsu iezīmētais ceļš uz turpmāko attīstību un panākumiem».

Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis: «Lattelecom vērtības pieaugums 4% apmērā un kāpums uz 6. vietu Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā sasniegts, pateicoties pārdomātai stratēģijai un izcilam komandas darbam. Mums ir vienlīdz svarīgi trīs virzieni – pamatbiznesa stiprināšana, efektivitāte un jaunā biznesa audzēšana, kas devis rezultātu. Turpināsim investēt TV saturā, interneta tīkla kvalitātē, lietu interneta attīstība, mākslīgā intelektā, lielajos datos un citos jaunos virzienos. Šogad esam kļuvuši par stratēģisko partneri Altum akcelerācijas fondiem, tādējādi palīdzēsim attīstīt start-up ekosistēmu Latvijā un visā reģionā. Mūsu stratēģijas daļa ir veidot sinerģijas ar jaunuzņēmumiem agrāk nekā citi tehnoloģiju uzņēmumi.»

Šodien publiskots Prudentia un Nasdaq Riga kopīgi veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101. Svinīgajā ceremonijā Latvijas vērtīgākā uzņēmuma balvu saņēma AS Latvenergo. Atzīmējot TOP101 desmitgades jubileju, īpašu balvu par Straujāko vērtības izaugsmi TOP101 desmitgadē saņēma AS Olainfarm, informē Prudentia administratīvā direktore Elina Morozļi.

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu 2015.gada topa augšgalā savas pozīcijas saglabājušas AS Latvenergo un AS Swedbank. Abu uzņēmumu vērtību šķir mazāk nekā viens procents. Līdzšinējā Top 101 vēsturē pirmo divu vietu ieguvēji tik tuvu vēl nekad nebija atradušies. Trešajā vietā topā ierindojas AS Latvijas Valsts meži.

Būtisku vērtības pieaugumu 2015. gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 piedzīvojusi arī AS Olainfarm, kas spējusi ielauzties TOP101 pirmajā desmitniekā, pakāpjoties no 16. uz 10. vietu.

Svinīgajā ceremonijā tika paziņoti un godināti ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas TOP10 vērtīgākie uzņēmumi 2015.gadā. Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP10 tiek veidots jau otro gadu. Tā galvgalī arī šogad pozīcijas saglabājusi Swedbank Grupa, kurai seko SEB Banka Grupa un Tallink Grupp.

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu kopējā vērtība pagājušajā gadā augusi par vairāk nekā miljardu latu, noskaidrots 2011.gada pētījumā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu top 101, kura rezultāti tiks paziņoti otrdien, 1.novembrī.

2010.gada pētījumā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu kopējā vērtība tika lēsta 7,2 miljardu latu apmērā, kas nozīmē, ka šogad tā pārsniegusi astoņus miljardus latu. Turklāt šā gada saraksta desmit vērtīgāko Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība augusi par 550 miljoniem latu.

Tomēr šogad topā, salīdzinot ar pagājušo gadu, samazinājies jaunpienācēju skaits. Ja pērn sarakstu papildināja 35 uzņēmumi, šogad to skaits sarucis līdz 29.

Pētījuma 101 Latvijas vērtīgākais uzņēmums prezentācija un 2011.gada Nacionālās Kapitāla balvas ceremonija notiks 1.novembrī plkst.11 viesnīcā Neiburgs, Jaunnielā 25/27, Rīgā.

Paziņoti Latvijas vērtīgākie uzņēmumi 2017.gadā, kā arī prezentēts Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP10.

Par vērtīgāko uzņēmumu Baltijā 2017.gadā atzīta Swedbank Grupa. Otrajā vietā SEB grupa, bet trešajā vietā Latvenergo, AS.

4.vietā Baltijas vērtīgāko uzņēmumu topā ir Tallink Grupp, AS, 5.vietā Maxima Grupe, UAB, 6.vietā Luminor Grupa, 7.vietā Orlen Lietuva, 8.vietā Eesti Energia, 9.vietā Lietuvos Geležinkeliai, AB, bet Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10 2017.gadā noslēdz Lietuvos Energija, AB.

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10 skatiet galerijā!

Kopējā Latvijas vērtīgāko Top 101 vērtība šogad ir 17,74 miljardi eiro, no tiem 13,22 miljardi eiro ir topā iekļuvušo privātā kapitāla uzņēmumu vērtība, bet 4,54 miljardi eiro ir valsts kapitāla uzņēmumu vērtība.

Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta energokompānija AS Latvenergo.

(Papildināts viss teksts.)

Latvenergo sesto gadu pēc kārtas ieņem pirmo vietu investīciju bankas pakalpojumu un finanšu konsultāciju sniedzējas AS Prudentia un biržas Nasdaq Riga kopīgi veidotajā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā TOP101.

Šogad Latvenergo vērtība noteikta 1,3 miljardi eiro, pirms gada vērtība tika lēsta 1,127 miljardu eiro apmērā.

Latvenergo vadītājs Āris Žīgurs uzsvēra, ka Latvenergo ir valsts uzņēmums, bet valsts esam visi mēs. Žīgurs pauda pateicību visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas papildu kritikai ļāvuši uzņēmumam attīstīties par nopietnu komercuzņēmumu Baltijā. Šā gada pirmajā pusē aptuveni vienu trešdaļu elektroenerģijas Latvenergo pārdevis kaimiņvalstīs.

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Tet" dalībnieki nolēmuši no amata atsaukt uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi, informēja uzņēmumā.

Kā uzsver uzņēmuma pārstāvji, neskatoties uz to, ka pārkāpumi Gulbja rīcībā nav konstatēti, "Tet" padome un dalībnieku pārstāvji apzinās, ka apsūdzību uzrādīšanas fakts met ēnu uz uzņēmuma nevainojamo reputāciju un rada reputācijas ilgtermiņa riskus uzņēmumam un uzņēmuma nākotnes vērtībai. Līdz ar to "Tet" dalībnieku pārstāvji lēma atsaukt Gulbi no valdes priekšsēdētāja amata, kas vienlaikus nozīmē atstāt arī galvenā izpilddirektora amatu.Lēmums stājas spēkā piektdien, 4.decembrī.

Dalībnieku sapulce izvērtējusi situāciju saistībā ar prokuratūras uzrādītajām apsūdzībām Gulbim un vēl četrām personām. Pēc "Telia Company" pārstāvju ierosinājuma "Tet" padome iepriekš vienbalsīgi atbalstīja neatkarīga starptautiska uzņēmuma piesaisti, lai veiktu izpēti par uzņēmuma darbinieka rīcību pirms 12 gadiem noritējušajā televīzijas virszemes apraides ieviešanas konkursā un tam sekojošo līgumu slēgšanu ar infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem.

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Investīciju bankas pakalpojumu un finanšu konsultāciju sniedzējas AS Prudentia un biržas Nasdaq Riga veidotajā Baltijas vērtīgāko uzņēmumu topā TOP10 par visvērtīgāko uzņēmumu Baltijā atzīta Swedbank grupa, kas apvieno Latvijas, Lietuvas un Igaunijas struktūras.

Swedbank grupas Baltijā novērtējums šogad ir 3,2 miljardi eiro.

Baltijas visvērtīgāko uzņēmumu šodien svinīgā apbalvošanas ceremonijā sveica Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš atzīmēja, ka šis uzņēmums ir gājis cauri dažādiem ekonomikas posmiem, dažādiem nosaukumiem, saglabājot ambīcijas. Šajā uzņēmumā sākuši strādāt un savu vietu dzīvē atraduši daudzi cilvēki, atzīmēja Bērziņš. Arī Bērziņam pašam personīgi savulaik bijusi iespēja mācīties no šī uzņēmuma un konkurēt ar to.

Savā uzrunā Valsts prezidents uzsvēra, ka Baltijas dimensija kļūst arvien nozīmīgāka ne tikai biznesā, bet arī visās pārējās lietās.

Biotehnoloģiju kompānija "Thermo Fisher Scientific Baltics" ir vērtīgākais uzņēmums Lietuvā, liecina portāla "15min.lt" apkopotais simt Lietuvas vērtīgāko uzņēmumu saraksts.

Sarakstā 12 kompāniju vērtība pārsniedz vienu miljardu eiro.

"Thermo Fisher Scientific Baltics" vērtība pašlaik sasniedz 3,8 miljardus eiro salīdzinājumā ar 4,3 miljardiem eiro pērn.

Mazumtirdzniecības grupa "Maxima grupe" ieņem otro vietu, un tās vērtība pieaugusi līdz 2,2 miljardiem eiro no 2,168 miljardiem eiro pagājušajā gadā.

Trešajā vietā Lietuvas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā ar 2,1 miljarda eiro vērtību ir transporta, kravu un loģistikas grupa "Girteka Group". Formāli "Girteka" šogad ir topa jaunpienācēja, jo pērn ceturtajā vietā ar 1,28 miljardu eiro vērtību bija grupas vairākuma īpašnieks "ME Investicija", kas šogad nomainīja nosaukumu un kļuva par "Willgrow".

Pasaules vērtīgāko zīmolu topa ilggadējais līderis, tehnoloģiju milzis Google atdevis savas līdera pozīcijas ASV interneta tirdzniecības gigantam Amazon, kas kļuvis par pasaulē vērtīgāko zīmolu, liecina tirgus pētījuma aģentūras Kantar dati.

«Kantar» savā jaunākajā ziņojumā «100 Top BrandZ» norāda, ka «Amazon» zīmola vērtība pērn pieaugusi par 52% - līdz 315 miljardiem dolāru (278,7 miljardiem eiro).

Vēl viens tehnoloģiju milzis Apple saglabājis otro vietu šajā topā, Google atstājot trešajā vietā.

Rokādes topa ietvaros notikušas arī Ķīnas zīmolu vidū - interneta tirdzniecības uzņēmums Alibaba apsteidzis Ķīnas interneta gigantu Tencent, tā kļūstot par vērtīgāko Ķīnas zīmolu.

Pasaules vērtīgāko zīmolu TOP 10 skatiet galerijā!

Plašāk ar pētījumu var iepazīties šeit.

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu ceturto gadu pēc kārtas atzīta energokompānija a/s Latvenergo, liecina investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia un biržas NASDAQ OMX Riga sadarbībā ar SIA Lursoft IT un žurnālu Kapitāls veiktais pētījums.

Pētījuma autori Latvenergo vērtību 2012. gadā novērtējuši 876,3 miljonu latu apmērā, kas ir par 10% mazāk nekā pirms gada, kad koncerna vērtība tika lēsta 973,95 miljonu latu apmērā. Koncerns saņems mākslinieka Aivara Vilipsona veidotu bronzas skulptūru ar uzņēmuma vadītāja rokas nospiedumu.

Tāpat kā gadu iepriekš, sarakstā otro vietu ieņem a/s Swedbank, kuras vērtība gada laikā kāpusi par 17,6% - no 537,05 miljoniem līdz 631,35 miljoniem latu.

Savukārt uz trešo vietu pakāpusies valsts a/s Latvijas Valsts meži (pērn 4. vieta), kuras vērtība gada laikā augusi par 24,2% - no 395,15 miljoniem līdz 490,96 miljoniem latu.

Sabiedrība pierod pie ērtiem risinājumiem, jo īpaši jaunākā paaudze, kas to ietekmē kļūst arvien nepacietīgāka.

Tā šodien notiekošajā jaunuzņēmumu konferencē “Slush” norādīja Sebastians Semjatkovskis (Sebastian Siemiatkowski), “Klarna” izpilddirektors. “Klarna” ir Zviedrijas norēķinu uzņēmums, kas pēc nesenās finansējuma piesaistes sasniedza 5,5 miljardu dolāru vērtību, tādējādi kļūstot par Eiropas vērtīgāko finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu.

“Savā ziņā lietotāja pieredze atspoguļo visu biznesu. Mēs daudz strādājam ar e-komercijas kompānijām un es satieku daudzus mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājus, kam ir dabiski būt savos fiziskajos veikalos, bet nereti šķiet, ka viņi nav apmeklējuši savu internetveikalu,” teic S. Semjatkovskis. Viņu mulsina, kādā mērā reizēm uzņēmumi neņem vērā lietotāja pieredzi un neapzinās tās nozīmi.

«Biju bosiks!» tā sevi kā skolēnu godīgi raksturo SIA Stenders vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Bērziņš. «Mīļākā atzīme man bija trijnieks, un dienasgrāmata bija pierakstīta pilna ar piezīmēm, nevis ar mājādarbos uzdoto,» skolas laikus atceras uzņēmējs.

Lūgts sīkāk atminēties piezīmju saturu, J. Bērziņš nopūšas un saka: «Tās bija dažendažādākās, piemēram, stundu laikā bija kaimiņu ābeļdārzā. Vai arī – neklausīja skolotāju. Toreiz jau rakstīja par visu – esi vai neesi vainīgs,» Skolas Dienai stāsta J. Bērziņš.

Stendera vadītājs norāda, ka pamatskolā un vidusskolā tik tiešām lielākā problēma bijusi tā, ka itin nemaz nav gribējies mācīties, tāpēc savu brīvo laiku viņš pārsvarā pavadījis uz ielas. Spēlējis bumbu, kā jau puikam pienākas – futbolu un volejbolu. Nav smādējis arī citas komandu sporta spēles. Gājis arī peldēt. Viņš spriež, ka, iespējams, tieši sports viņa dzīvē nospēlējis svarīgu lomu, jo, kā zināms, tas attīsta raksturu un citas labas īpašības.

Šā gada BranZ un Millward Brown Optimor pasaules simts vērtīgāko zīmolu saraksta galvgalī nonākusi ASV tehnoloģiju kompānija Apple. Neskatoties uz kompānijas pēdējā laika izaugsmes tempu vājināšanos, Apple zīmola vērtība spējusi palielināties par 1%, sasniedzot 185 miljardus ASV dolāru.

Trīs pirmās saraksta vietas tikušas tehnoloģiju gigantiem, bet pirmajā pieciniekā iekļuvušas arī kompānijas, kas bieži vien saistās ar ātro ēdināšanu. Kompānija Apple šī saraksta galvgalī bija arī aizvadītajā un 2011. gadā.

Vērtīgāko zīmolu pētījums top izmantojot gan kompāniju finansiālos datus, gan arī aptaujājot patērētājus un izzinot to attieksmi pret noteiktiem uzņēmējiem. Pilnu pasaules 100 vērtīgāko zīmolu sarakstu iespējams aplūkot klikšķinot šeit.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Mākslas darbu izsoles nav tikai uz peļņu orientēts pasākums, tās veido tirgu, veicina apriti, kā arī nosaka un uztur mākslas darbu cenas.

Toni vietējā mākslas darbu izsoļu tirgū nosaka apmēram 6-7 dalībnieki, un, kā lēš eksperti, izsoļu namos apgrozībā ir apmēram 80% no tirgū esošā piedāvājuma. Vērtīgāko mākslas darbu pārdošanas darījumi gan nereti notiekot ārpus izsolēm.

Pazīstamākās galerijas, kas Latvijā nodarbojas ar mākslas darbu izsoļu rīkošanu, ir Antonija, Ivonnas Veihertes mākslas galerija, Jēkabs, Birkenfelds, Mākslas vēstniecība (SIA Baltantik), izsoļu nams Baltic Auction House u.c. Izsoles katra galerija rīko vidēji 4-5 reizes gadā, sadarbībā ar izsoļu namiem regulāras ikgadējas mākslas darbu un antikvāru priekšmetu izsoles rīko arī bankas, piemēram, Rietumu banka, arī Swedbank struktūra Private Banking u.c. Par tradīciju kļuvusi arī mākslas darbu labdarības izsole Likteņdārza projekta atbalstam.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Labrīt!

Latvija

Šodien tiks prezentēts pētījums Latvijas vērtīgāko uzņēmumu Top 101. Pētījums tiks publiskots īpašā Nacionālā kapitāla balvas ceremonijā, kurā piedalīsies arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, topa veidotāji un vērtīgāko uzņēmumu vadītāji.

Valsts ieņēmumu dienests rīko preses konferenci, kurā informēs par dienesta darba rezultātiem šā gada deviņos mēnešos un Klientu servisa programmas īstenošanu.

Pašvaldības SIA Rīgas Satiksme interrneta vietnē no šodienas var sākt aizpildīt pieteikuma anketas Rīdzinieka kartes saņemšanai.

Kas vieno Facebook, LinkedIn, EA, Apple un PayPal, u.c.? Daudzi jau zina vai nojauš – pirmkārt, šie uzņēmumi strādā e-komercijas nozarē, taču galvenais – tie nodokļu plānošanas nolūkā izmanto uzņēmumus Īrijā, pirmie divi pat tur ir izveidojuši savus grupas galvenos uzņēmumus.

Kāda respektējama Īrijas nodokļu konsultāciju uzņēmuma rakstā¹ minētas 10 būtiskākās priekšrocības šai pasaulē populārajai holding-kompāniju jurisdikcijai. Turpmāk, ņemot vērā attiecīgajā rakstā izceltās 10 Īrijas nodokļu priekšrocības, izsakoties sporta terminoloģijā, piedāvāju uzspēlēt futbolu – kurš holdinga režīms labāks – Latvijas vai Īrijas?

1. peļņa no akciju pārdošanas nav apliekama – 1:0

Kā princips tas ir ieviests abās valstīs, tomēr Īrijā tas ir ierobežots ar vairākiem priekšnosacījumiem. Piemēram, to var izmantot tikai Eiropas Savienības (ES) un Īrijas nodokļu konvenciju rezidenti, 5% kapitāla daļas vai akcijas jātur vismaz 12 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu periodā, meitas uzņēmumam, kura akcijas tiek atsavinātas, jānodarbojas ar tirdzniecību. Latvijā šādu ierobežojumu nav. Tas arī nozīmē, ka atšķirībā no Īrijas kompānijām, Latvijas kompānijas var tirgoties Londonas biržā, un to šādi gūtā peļņa neapliksies ar UIN, turklāt tas attieksies arī uz krietnu daļu no vērtspapīriem, ne vien akcijām vai kapitāla daļām. Šai jautājumā Īrijas aizsardzība ir samērā blāva blakus Latvijas uzbrukumam.

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

2017. gada 1. pusgadā kiberdraudiem visvairāk bija pakļauti ražošanas uzņēmumi - aptuveni trešdaļa visu uzbrukumu bija vērsti pret to rūpniecisko vadības sistēmu datoriem, liecina Kaspersky Lab pārskats «Rūpniecisko automatizācijas sistēmu apdraudējumu vide 2017. gada 1. pusgadā».

Maksimālā uzbrucēju aktivitāte tika reģistrēta martā, bet pēc tam no aprīļa līdz jūnijam uzbrukumiem pakļauto datoru skaits pakāpeniski samazinājās.

Gada pirmajos sešos mēnešos Kaspersky Lab izstrādājumi ir bloķējuši uzbrukumu mēģinājumus 37,6% rūpniecisko vadības sistēmu datoru, no kuriem saņemta anonimizēta informācija. Kopumā tas ir vairāki desmiti tūkstošu datoru. Šis skaitlis gandrīz nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu — tas ir par 1,6 procentpunktiem mazāks nekā 2016. gada otrajā pusē. Lielākā daļa no tiem atradās ražošanas uzņēmumos, kas izgatavo dažādus materiālus, iekārtas un preces. Citas uzbrukumiem sevišķi pakļautas nozares ir inženierpakalpojumi, izglītība, kā arī pārtikas un dzērienu ražošana. Enerģētikas uzņēmumu rūpniecisko vadības sistēmu datori bija pakļauti gandrīz 5 % visu uzbrukumu.

Pēdējā laikā saasinājusies cīņa par pasaulē vērtīgākā uzņēmuma statusu.

Vēl nosacīti nesen šķita, ka šis gods stabili piederēs Apple, kura kapitalizācija pārlēca pāri pat viena miljarda ASV dolāru atzīmei. Tiesa gan, drīz pēc tam nāca vispārējs akciju cenu samazināšanās vilnis, un bažas par spēju augt līdz tam ierastajos tempos smagāk iekrāvušas tieši Apple akcijai. Rezultātā Apple uz brīdī kapitalizācijas ziņā izdevās pārspēt Microsoft. Uz papēžiem šajā ziņā mina vēl arī Alphabet un Amazon. com, un tieši pēdējai šā gada sākumā izdevies nonākt vērtīgāko uzņēmumu topa augšgalā.

Kā nekā – Amazon akcijas cena divu gadu laikā palēkusies teju par 120%.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Zināmu Amazon efektu var just arī akciju tirgū

ASV kompānija Amazon.com pēdējā laikā pierādījusi, ka spēj saviļņot ūdeni dažādās tautsaimniecības nozarēs. Šim tehnoloģiju gigantam atliek vien paziņot par savu darbību izvēršanu kādā tautsaimniecības sektorā, lai tas stimulētu gluži vai eksistenciālas pārdomas pārējiem šīs nozares dalībniekiem un šādu uzņēmumu investoriem. Piemēram, ASV tirdzniecības digitalizācija, kam komplektā nāk tradicionālās iepirkšanās nozares nedienas, izpelnījusies terminu «Amazon efekts». Šis efekts gan, šķiet, neaprobežojas vien ar tradicionālās tirdzniecības norietu. Tas aptver to, ka dažādu nozaru tradicionālajiem spēlētājiem ir grūtības mainīties un konkurēt ar ļoti atpazīstamām tehnoloģiju kompānijām, kas ir ļoti pelnošas (piemēram, Amazon vēl šomēnes atklāja, ka tās ceturkšņa peļņa pirmo reizi pārsniegusi vienu miljardu ASV dolāru), spējīgas piedāvāt jaunus spēles noteikumus, ar lielām ambīcijām un var apkopot un interpretēt milzīgu datu klāstu. Būtībā – atliek vien minēt, ko un kā nākotnē gribēs redzēt vien daži no pasaules tehnoloģiju gigantiem, kuri izteiktāk vēlas kontrolēt visu to biznesu, kas tiecas kļūst digitālāks.

Nīderlandes braucēja Etjēna Baksa un latvieša Kaspara Stupeļa ekipāža svētdien izcīnīja uzvaru Zelta zirga trasē Ķegumā notikušajā pasaules čempionāta motokrosā blakusvāģiem desmitajā posmā, savukārt trešie bija brāļi Jānis un Lauris Daideri.

Pirmajā finālbraucienā Bakss/Stupelis 16 apļus veica 35 minūtēs un 40,446 sekundēs, par 20,259 sekundēm apsteidzot beļģa Bena Adriansena ekipāžu.

Trešajā vietā pirmo braucienu noslēdza brāļi Daideri, piektajā pozīcijā ierindojās Māris Rupeiks un Haralds Kurpnieks, bet desmitie ātrākie bija igaunis Tanels Rēsna un latvietis Ilvars Skūltāns.

Tāpat pirmajā braucienā pie 18.vietas tika Modris Štelle un Artūrs Linters, 23.pozīcijā ierindojās Mārtiņš un Kaspars Krievi, vienu vietu zemāk finišēja lietuvietis Litauris Varjokojs ar latviešu kantētāju Mārtiņu Antonu, bet neveiksmīgi startēja beļģa Jana Hendriksa un latviešu kantētāja Elvija Mucenieka ekipāža, kas veica tikai 12 apļus un tika klasificēta 25.vietā starp 30 ekipāžām.