«Biju bosiks!» tā sevi kā skolēnu godīgi raksturo SIA Stenders vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Bērziņš. «Mīļākā atzīme man bija trijnieks, un dienasgrāmata bija pierakstīta pilna ar piezīmēm, nevis ar mājādarbos uzdoto,» skolas laikus atceras uzņēmējs.
Lūgts sīkāk atminēties piezīmju saturu, J. Bērziņš nopūšas un saka: «Tās bija dažendažādākās, piemēram, stundu laikā bija kaimiņu ābeļdārzā. Vai arī – neklausīja skolotāju. Toreiz jau rakstīja par visu – esi vai neesi vainīgs,» Skolas Dienai stāsta J. Bērziņš.
Stendera vadītājs norāda, ka pamatskolā un vidusskolā tik tiešām lielākā problēma bijusi tā, ka itin nemaz nav gribējies mācīties, tāpēc savu brīvo laiku viņš pārsvarā pavadījis uz ielas. Spēlējis bumbu, kā jau puikam pienākas – futbolu un volejbolu. Nav smādējis arī citas komandu sporta spēles. Gājis arī peldēt. Viņš spriež, ka, iespējams, tieši sports viņa dzīvē nospēlējis svarīgu lomu, jo, kā zināms, tas attīsta raksturu un citas labas īpašības.
Jautāts, vai, pēc viņa domām, nesekmīgajiem un teicamniekiem ir vienādas izredzes uz veiksmīgu dzīvi, viņš norāda, ka neesot bijis nesekmīgs, bet arī ne teicamnieks. «Trijnieks toreiz bija normāla atzīme. Jāteic, ka mans dzīves piemērs rāda, ka kopsakarību starp atzīmēm skolā un vēlāko dzīvi nav... Jāatzīst, ka es joprojām neesmu prātīgs,» tā J. Bērziņš.