Sabiedrība pierod pie ērtiem risinājumiem, jo īpaši jaunākā paaudze, kas to ietekmē kļūst arvien nepacietīgāka.
Tā šodien notiekošajā jaunuzņēmumu konferencē “Slush” norādīja Sebastians Semjatkovskis (Sebastian Siemiatkowski), “Klarna” izpilddirektors. “Klarna” ir Zviedrijas norēķinu uzņēmums, kas pēc nesenās finansējuma piesaistes sasniedza 5,5 miljardu dolāru vērtību, tādējādi kļūstot par Eiropas vērtīgāko finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu.
“Savā ziņā lietotāja pieredze atspoguļo visu biznesu. Mēs daudz strādājam ar e-komercijas kompānijām un es satieku daudzus mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājus, kam ir dabiski būt savos fiziskajos veikalos, bet nereti šķiet, ka viņi nav apmeklējuši savu internetveikalu,” teic S. Semjatkovskis. Viņu mulsina, kādā mērā reizēm uzņēmumi neņem vērā lietotāja pieredzi un neapzinās tās nozīmi.
S. Semjatkovskis stāsta, ka interneta un maksājumu jomā laika periodā no 2000. līdz 2010. gadam fokusā bija drošība, bet tagad tā ir ērtība un pakalpojumu vienkāršošana. Tomēr joprojām viņš piedzīvo situācijas, kad viena klikšķa vietā vajadzīgas 15 minūtes.
“Jautājums ir par to, kas būs aktuāli no 2020. līdz 2025. gadam un kas būs nākamās lietas, kas virzīs inovācijas. Tas varētu būt saistīts ar e-komerciju un preču atgriešanu, kas ietekmēs arī banku pakalpojumus. Piemēram, nākotnē varētu būt tā, ka dators cilvēkam teiks, ka, mainot hipotekārā kredīta noteikumus, varētu ietaupīt desmit dolārus mēnesī. Finanšu tehnoloģiju nākotne ir veidot asistentus, kas izmanto datus klientu labā un palīdz ietaupīt laiku, naudu, saprast ekonomiku,” viņš pieļauj.
S. Semjatkovska skatījumā pārāk liels fokuss uz datiem uzņēmumiem liek pazaudēt radošumu. Piemēram, ja “Facebook” novieto kādu pogu konkrētā vietā, cilvēki pie tā pierod, un, kad citi tā sāk darīt, dati norāda uz to, ka patērētājiem tas ir ērti. Vienlaikus tas visu padara līdzīgu. S. Semjatkovskis norāda, ka “Snapchat” ir viens no piemēriem, kas tā nedara un cenšas radīt savu lietotāju pieredzi – kompānija vēlas, lai to vada patērētāju ērtības, bet tāpat ir svarīgi piedāvāt ko vairāk. “Uz datiem ir jāskatās, bet ir jāatrod līdzsvars. Pārāk liels fokuss uz datiem ir radījis daudz līdzīgus risinājumus,” spriež S. Semjatkovskis.
Runājot par to, kā attīstījusies Eiropas jaunuzņēmumu ekosistēma, S. Semjatkovskis norāda, ka laikā, kad radās “Klarna”, bija tikai “Skype”. “Tas mums bija masīvs iedvesmas avots, kas apliecināja, ka kas tāds ir iespējams Eiropā. Manā skolā toreiz 7% gribēja sākt biznesu, tagad – 17%. Tagad Stokholmā ir milzīga jaunuzņēmumu ekosistēma, daudz naudas, biznesa eņģeļi. Finansējums vairs nav problēma,” viņš uzskata. Izaicinājums S. Semjatkovska skatījumā ir darbaspēka trūkums, jo īpaši tehnisko speciālistu.
“Klarna” dibināta 2005. gadā Stokholmā ar mērķi padarīt iepirkšanos internetā ērtāku. Laika gaitā tehnoloģijas ir attīstījušās, bet uzņēmuma misija palikusi nemainīga. Tagad “Klarna” nodrošina maksājumu risinājumus 60 miljoniem cilvēku, sadarbojoties ar 170 tūkstošiem tirgotāju 17 valstīs. Uzņēmuma investoru vidū ir “Sequoia Capital”, “Bestseller”, “Permira”, “Visa” un “Atomico”.
Db.lv jau rakstīja, ka Zviedrijas norēķinu uzņēmums “Klarna” pēc pēdējās finansējuma kārtas novērtējuma, sasniedzot 5,5 miljardu dolāru vērtību, ir kļuvis par vērtīgāko finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu Eiropā. Iepriekšējā uzņēmuma novērtējumā šī gada sākumā “Klarna” vērtība tika lēsta 3,5 miljardu dolāru vērtībā. Tādējādi uzņēmums ir pārspējis tādus finanšu tehnoloģiju uzņēmumus kā “N26” un “TransferWise”, kuru abu vērtība pēc pēdējām investīciju piesaistes kārtām ir 3,5 miljardi dolāri.
Pēdējā finansējuma piesaistes kārtā “Klarna” piesaistīja 460 miljonus dolārus. Kompānija ir informējusi, ka plāno izmantot finansējumu, lai veicinātu izaugsmi Amerikā, kur tā lietotāju skaits aug par sešiem miljoniem gadā. Uzņēmums dod iespēju patērētājiem norēķināties par produktiem zināmu zīmolu veikalos, piemēram, “H&M” un “ASOS” bez priekšapmaksas, piedāvājot elastīgas norēķinu iespējas un “pamēģini pirms pērc” sistēmu. “Klarna” ir 60 miljoni klientu un tas apstrādā vienu miljonu darījumu dienā, savukārt ieņēmumi gadā sasniedz gandrīz vienu miljardu dolāru.
#1/5
Sebastians Semjatkovskis, “Klarna” izpilddirektors.
#2/5
#3/5
#4/5
