Bankas Finanšu ministrijai iesniegušas priekšlikumus kreditēšanas vides uzlabošanai, preses konferencē informēja Latvijas Komercbanku asociācijas kreditēšanas komitejas eksperte Ieva Vīgante.
Viņa uzsvēra, ka Finanšu ministrija sagaida kredītportfeļa pieaugumu 10% apmērā nākamo trīs gadu laikā, kas ir vērā ņemams pieaugums. Lai uzlabotu kreditēšanas vidi, bankas iesniegušas priekšlikumus ministrijā.
Biznesa kreditēšanas segmentā priekšlikumi ietver reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN, finanšu instrumentu un garantiju efektīvu piemērošanu, tāpat bankas vēlas redzēt garantijas arī biznesa projektiem, kas neizmanto ES fondus un privātās un publiskās partnerības projektu attīstības veicināšanu. Šādā veidā var tikt attīstīti projekti, kas joprojām atrodas projektu stadijā, jo nauda nāktu no diviem avotiem, uzsver banku eksperte, piebilstot, ka privātais sektors ir uzkrājis diezgan lielus līdzekļus, kas pašreiz stāv banku depozītos. Tāpat starp priekšlikumiem vēl tiek minēta hipotēkas nozīme un sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma uzlabošana, savukārt mūsdienīga īres likuma izstrāde risinātu vairākas tirgū esošās problēmas.
Hipotekārās kreditēšanas jomā arī ietverti vairāki būtiski priekšlikumi. I. Vīgante skaidro, ka valsts programma jaunajām ģimenēm ir sevi izsmēlusi un to nepieciešams paplašināt, tādēļ rosināts izveidot jaunu programmu mājokļa iegādei jaunajiem speciālistiem. Starp priekšlikumiem tiek minēti IIN atvieglojumi kredītņēmējiem ar iespēju deklarēt samaksātos kredītprocentus kā attaisnotos izdevumus, IIN atlaižu piemērošanu pagarināšana un kancelejas nodevas par hipotēku reģistrāciju zemesgrāmatā samazināšana.
Digitalizācijas jomā tiek rosināts, lai, sekojot labajai praksei, ka komercķīlas var iesniegt elektroniski, arī hipotēkas līgumu slēgšanu ieviest elektroniskā dokumenta veidā un internetbankā slēgto darījumu atzīšanu par spēkā esošiem, veicināt divpusēju datu apmaiņu starp bankām un valsts institūcijām, prasījuma tiesību vai cesiju iesniegšanas elektroniski veicināšana. Ir virkne pasākumu kur pārejot uz elektronisku datu apmaiņu varētu ieekonomēt resursus un paātrināt procesus, ļaujot arī samazināt komisijas maksas, uzsver I. Vīgante.
Starp citiem ieteikumiem bankas min tādus kā dalītā īpašuma izbeigšana, Maksātnespējas likuma un tā piemērošanas uzlabojumi, Ekonomisko noziegumu efektīvāka izmeklēšana, finanšu stabilitātes nodevas atcelšana, studiju kredīta ar valsts galvojumu regulējuma pārskatīšana.
Banku pārstāvji gan atzina, ka mēdz gadīties, ka priekšlikumi valsts institūcijās tiek vērtēti, kāds atsevišķs punkts tiek tālāk iekļauts, bet tālāk netiek virzīti, kaut arī visas puses saprot, ka izmaiņas ir nepieciešamas.