Ģimenes ikdienas dzīve ir dažādu notikumu un veicamo darbu piepildīta – jāplāno darbi mājās, birojā un skolā; jāatceras par pārtikas iepirkšanu un idejām kārtējai maltītei; jārūpējas par ģimenes budžetu un brīvdienu plāniem u.tml. Mūsdienās šo aktivitāšu organizēšana vairs nav iedomājama bez ierīču un dažādu tehnoloģisko risinājumu izmantošanas, kuru darbībai nepieciešams stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko 5G kvalitātē katram otrajam Latvijas iedzīvotājam piedāvā IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”. Kā cilvēki var izmantot “Bite” tīklu, organizējot ģimenes ikdienu?

Sakari un mobilais internets mūsu ikdienas pamatvajadzība. Šobrīd pieejamību “Bite” nākamās paaudzes tīklam nodrošina 1009 bāzes stacijas, taču līdz gada beigām paredzēts izbūvēt vēl 20 bāzes stacijas, tā turpinot kāpināt tīkla kapacitāti visos Latvijas reģionos. Jau šobrīd jaudīgais Bites 5G tīkls ir pieejams katram otrajam Latvijas iedzīvotājam.

Ikdienas saziņa ģimenēs, izmantojot drošības pulksteņus un telefonus

Komunikācijai ir izšķiroša nozīme ģimenes ikdienas dzīves organizēšanā, īpaši, ja ģimenē ir vairāk nekā viena atvase. Lai plānotu un saskaņotu ikdienas gaitas, mobilās ierīces un bērnu drošības pulksteņi, viedpulksteņi ir kļuvuši par neatņemamiem palīgiem.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji mobilās aplikācijas izmanto saziņai (22%), finanšu norēķiniem (18%) un izklaidei (12%), liecina mobilo sakaru operatora Tele2 un pētījuma aģentūras Berg Research veiktā aptauja.

Kā galvenais iemesls mobilo aplikāciju izmantošanai tiek minēts ātrums un ērtums.

Mobilā interneta lietošana kļūst arvien populārāka un mobilās aplikācijas ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. To apliecina arī veiktais pētījums, jo 86% respondenti atzina, ka mobilās aplikācijas izmanto katru dienu.

«Pēdējo divu gadu laikā Tele2 klientu patērētais mobilo datu apjoms ir audzis vairāk nekā divas reizes un šobrīd jau deviņi no desmit mūsu klientiem izmanto internetu telefonā. Tas atspoguļo pārmaiņas mūsu dzīvesveidā, jo šobrīd ar internetu mobilajā telefonā varam ērti atrisināt lielāko daļu ikdienas jautājumu. Telefonā mēs veicam maksājumus, sastrēgumu laikā atrodam ātrāko ceļu uz mājām, tas nodrošina mums izklaidi brīvākos brīžos un ļauj sazināties ar saviem tuviniekiem un draugiem,» atzīst «Tele2» komercdepartamenta direktors Raivo Rosts.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta «BIOtops» ietvaros izveidota jauna mobilā aplikācija «Dabas Tops» un tās mērķis ir Latvijas dabas vietu popularizēšana un sabiedrības izglītošana par dabas daudzveidību un atšķirīgajiem biotopiem, liecina medijiem sniegtā informācija.

Mobilās aplikācijas «Dabas Tops» primārā mērķauditorija ir skolēni un jaunieši līdz 27 gadu vecumam.

Aplikācijas lietotāji var iegūt informāciju par 100 dažādām Latvijas dabas vērtībām – nacionālajiem parkiem un dabas parkiem, ūdenskritumiem, purviem, alām, tīreļiem un citiem dabas objektiem. Atrodoties kādas nozīmīgas dabas vietas tuvumā, aplikācijas lietotāji saņem par to tūlītēju paziņojumu savā telefonā, un, vadoties pēc norādēm aplikācijas kartē, var tos apmeklēt.

Aizrautīgākai ceļošanai aplikācija piedāvā lietotājiem savstarpēji sacensties un iegūt titulus par apmeklēto vietu skaitu un veidu, kā arī ļauj dalīties ar draugiem savos Latvijas dabas atklājumos.

Alternatīvo investīciju platforma "Mintos" izstrādā jaunu mobilo aplikāciju savstarpējo aizdevumu investīciju pakalpojumiem, kā arī datu drošības uzlabošanai.

Ņemot vērā klientu pieprasījumu un straujo nozares attīstību, "Mintos" izstrādāja jaunu mobilo aplikāciju, ikvienam investoram "Mintos" platformā piedāvājot vienkāršotu pieeju savām investīcijām aizdevumos. Aplikācija veidota vairākās kārtās, sākumā tika izstrādāta tās beta versija, ko notestēja vairāk nekā 3500 investoru un sniedza savu vērtējumu un priekšlikumus.

Beta versijas testēšanas secinājumi ļāva noteikt mobilās aplikācijas izstrādes prioritātes. Tika pieņemts lēmums pakāpeniski pilnveidot aplikāciju, atjauninot tās versijas un ikreiz piedāvājot jaunas tehniskās iespējas. Aplikācijas pirmajā versijā pieejamas pamatfunkcijas - vienkārša, ātra un droša piekļuve investoru kontiem, kā arī ērts investīciju monitorings.

SIA E-protect ir izstrādājis iPhone un iPad mobilo aplikāciju The Property nekustamā īpašuma izīrēšanas finanšu pārvaldībai, aģentūru LETA informēja E-protect valdes loceklis Jurģis Ķiršakmens.

Aplikācija radīta privātpersonām, kuru īpašumā vai apsaimniekošanā ir viens vai vairāki nekustamie īpašumi, kas tiek izīrēti, kā arī īrniekiem, kas īrē nekustamo īpašumu kopā un savā starpā dala saistītos izdevumus.

Aplikācija ļauj veikt īres ieņēmumu un ar nekustamo īpašuma uzturēšanu saistīto izdevumu uzskaiti, piedāvā nosūtīt īrniekiem kārtējo īres rēķinu un saņemto īres maksājumu apstiprinājumus, nodrošina pārskatus par finansēm un sniedz atgādinājumus par laikā nesaņemtajiem maksājumiem, plānotajiem izdevumiem un īres līgumu termiņu tuvošanos, informēja Ķiršakmens.

Integrēta ar mobilās ierīces fotokameru un saziņas iespējām, aplikācija aizpilda nišu starp risinājumiem, kas balstīti uz elektroniskajām tabulām (Excel) un profesionālajām, sarežģītajām un izmaksās dārgajām nekustamā īpašuma pārvaldīšanas aplikācijām. Vairāk nekā 50% lietotāju, kas meklē risinājumus labākai nekustamā īpašuma finanšu pārvaldībai, joprojām izmanto manuālus pierakstus vai elektroniskās tabulas, liecina Software Advice: Property Management Software BuyerView 2014 pētījums.

U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīra aplikāciju izstrādā "FanApps", informēja uzņēmuma pārstāvji.

«FanApps» izstrādā mobilās lietotnes sportistiem, klubiem, līgām, turnīriem un federācijām, lai tie varētu proaktīvi komunicēt ar faniem. Uzņēmuma jaunākais veikums ir Eiropas futbola pārvaldības organizācijas UEFA apstiprinātā mobilā lietotne Eiropas čempionāta finālturnīram telpu futbolā.

«FanApps» vadītājs Anrijs Brencāns ir gandarīts, ka Latvijas Futbola federācija ir novērtējusi tehnoloģiju nozīmi fanu iesaistei sacensībās. Līdz šim veiktā analīze ļāvusi secināt, ka vairāk nekā puse skatījumu federācijas mājas lapā ir veikti no mobilajiem tālruņiem. Līdz ar to loģisks ir lēmums, ka mobilā lietotne ir vide, ar kuras palīdzību komunicēt.

«Ļoti precīzi ir noteikta mērķa auditorija, uz ko vērst mārketinga aktivitātes. Ir izplānota programma, kādā veidā veicināt jaunās aplikācijas atpazīstamību un vēlmi to izmantot. Aplikācijas lietotāji saņems karstos jaunumus, video stāstus par notikumiem aiz laukuma un varēs viktorīnās iegūt federācijas dāvātās balvas,» viņš stāsta. Eiropas futbola pārvaldības organizācija UEFA akceptēja «FanApps» piedāvāto risinājumu, apstiprinot izvēlēto kursu inovatīva risinājuma izmantošanai komunikācijā ar faniem. Viņš piebilst, ka jaunā pieredze uzņēmumam dod iespēju piedāvāt visiem sporta veidiem mobilo aplikāciju kā mūsdienīgu risinājumu atsevišķu turnīru un notikumu atspoguļošanai.

Interneta veikals 220.lv tuvāko gadu laikā investēs 1 milj. eiro mobilās aplikācijas un mobilās mājas lapas versijas attīstībā ar mērķi pilnveidot mobilo platformu lietošanas funkcionalitāti un sekmēt jaunu klientu piesaisti, informē uzņēmuma 220.lv mārketinga vadītāja Kristīne Kalēja.

Līdz šim ieguldītās investīcijas mobilās vides attīstībā sasniegušas 300 000 eiro.

Saskaņā ar interneta veikala 220.lv apkopotajiem datiem 2017. gadā par 25% palielinājies pirkumu skaits, kas veikti no mobilajām ierīcēm. Tā ir likumsakarīga tendence, jo ar katru gadu Latvijā pieaug viedtālruņu lietotāju skaits, kā arī nostiprinās iedzīvotāju paradumi pāriet uz mobilu dzīvesveidu. Reaģējot uz šo tendenci, uzņēmums mērķtiecīgi attīsta mobilo platformu, investīcijas katru gadu dubultojot.

Pēc pētījumu kompānijas RAIT datiem, patērētāji arvien biežāk pieslēdzas internetam, izmantojot tieši mobilās ierīces. 2016.gadā pieaugums sasniedza 85%. Interneta veikals 220.lv uzsver, ka šī tendence ievieš straujas korekcijas paradumos, kā tiek veikti pirkumi tiešsaistē, kas tirgotājiem nozīmē jaunus izaicinājumus.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

AS IDX1R, IPAS "Indexo" meitas uzņēmums, kas nākotnē, pēc bankas licences saņemšanas, kļūs par "Indexo" banku, Komercreģistrā ir iesniedzis lūgumu reģistrēt AS IDX1R valdi un padomi jaunā sastāvā.

Izmaiņas paredz, ka par uzņēmuma un nākotnes "Indexo" bankas valdes priekšsēdētāju kļūs Valdis Siksnis. Savukārt, par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Valdis Vancovičs.

Tāpat jaunveidojamās "Indexo" bankas valdes locekļi būs Tīna Kukka, kura šobrīd ir bankas projekta licencēšanas vadītāja un vēlāk būs bankas finanšu vadītāja, Vladimirs Bolbats, kurš gādā par bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi, Gints Ozoliņš, kura kompetence ir tehnoloģiju attīstība, Evija Sloka, kura būs bankas risku vadītāja, Ieva Margeviča, kā bankas mārketinga un komunikācijas vadītāja un Līga Katrīna Kļaviņa, kura būs bankas darbības atbilstības vadītāja.

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Kopumā grozījumi veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.

Jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un pirms nedēļas slēgtās «PNB bankas» viedoklis par bankas aktīvu vērtību ievērojami atšķīries, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Martā ECB sākusi klātienes pārbaudi bankā. Kā noskaidrojis raidījums, maijā «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ticies ar atbildīgo ECB padomnieku Mišelu Dabadī un paudis satraukumu par to, kā tiek novērtēti bankas aktīvi.

Mēnesi vēlāk - 20.jūnijā - Guseļņikovs paziņojis ECB, FKTK un Ministru prezidentam Krišjānis Kariņam (JV), ka nolēmis no bankas aiziet, bet 28.jūnijā banka publiski paziņoja par akcionāru maiņu.

Savukārt 11.jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13.augustam. Taču jaunie investori lūdza vēl laiku. To viņiem vairs nedeva un 15.augustā ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai visdrīzāk nonāks finanšu grūtībās. Dienu vēlāk FKTK bankas darbu apturēja.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Sportistiem, klubiem, līgām, turnīriem un federācijām domātu mobilo lietotņu izstrādātājs "FanApps" 2019. gadu noslēdz ar sešām aplikācijām.

"FanApps" pērn izstrādājis aplikāciju Aļonai Ostapenko, pludmales volejbola duetam Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam, "Ghetto Games", U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīram, basketbola klubam "Ventspils", kā arī vienu mobilo lietotni, kur "FanApps" ir izstrādātājs un uzturētājs, bet kuras nosaukums netiek atklāts. "T.s. white-label aplikācijas ir viens no mūsu mērķiem, jo mums pats svarīgākais ir dot pievienoto vērtību. Tas, kā sportisti izmanto aplikāciju, ir viņu brīva izvēle," teic Anrijs Brencāns, SIA "Fan Apps" līdzdibinātājs.

Nesen kā pabeigta arī video bloga 11TV mobilā lietotne "Sporta ekspertu komentāri un viedokļi par aktuālajiem notikumiem sportā un par Latvijas atlētu sniegumiem pasaulē". "Šis ir nedaudz atšķirīgs formāts un aplikācija tika papildināta un tāpēc man ir liels prieks, ka mūsu piedāvātais risinājums derēja arī šādam formātam," saka A. Brencāns.

Inovācijām raksturīgais graujošais efekts uz esošo lietu kārtību sit arī pašiem izgudrotājiem; Rīgā gan viss mierīgi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kas vienam ir tehnoloģiju dota iespēja darba tirgū, tas otram – ierastās kārtības satricinājums. Pēdējā laikā šī tehnoloģisko jauninājumu dilemma ļoti uzskatāmi ir sevi pieteikusi daudzās pasaules lielpilsētās, kur pieejami individuālo taksometru pakalpojumi ar ASV sākum- uzņēmuma radītās mobilās aplikācijas UberPop starpniecību. Inovācijas, ar to domājot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, pēc šī vārda definīcijas ir graujošas (angliski – disruptive), un tieši Uber sakarā to visā pasaulē jūt tradicionālais taksometru bizness.

2009. gadā Kalifornijas tehnoloģijām slavenajā Silīcija ielejā izveidotais sākumuzņēmums 2012. gadā sāka biznesu globāli, ko, vismaz spriežot pēc izplatības, citādi kā par uzvaras gājienu nevar nosaukt – aplikācijas sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti 58 valstīs, un tās vērtība tiek lēsta 50 mljrd. USD. Spriežot pēc nereti vardarbīgajiem protestiem, nevarētu gan teikt, ka tehnoloģiskā jauninājuma nepārprotams uzvaras gājiens būtu noticis arī cilvēku sirdīs.

Jau iepriekš sportā liela daļa komunikācijas ar faniem bija attālināta – tagad ir vēl lielāks fokuss uz attālināto komunikāciju.

"Šobrīd sporta vide dramatiski mainās. Taču vienā brīdī pēc trim vai sešiem mēnešiem stadioni būs vaļā un atkal notiks sacensības. Protams, ir liels jautājums, vai tikpat ātri stadioni piepildīsies ar skatītājiem. Turpmāk lielākais izaicinājums būs piesaistīt skatītājus," spriež Anrijs Brencāns, sporta un tehnoloģiju kompānijas SIA "Fan Apps" valdes loceklis.

"FanApps" turpina mārketinga kampaņas ar klientiem Eiropā. "Esam spiesti pielāgoties situācijai un meklēt klientus starptautiski, jo citās valstīs ir lielāki mārketinga budžeti un tur uz sportu skatās ilgākā termiņā," saka A. Brencāns. Viņa skatījumā šoks ir pārgājis ļoti ātri un šobrīd 30% klientu ir gatavi turpināt sadarbību. "Viņi zina, ka šodien ir grūti, bet viņi jau gatavojas tam, kas būs pēc mēneša. Cilvēki redz, ka dzīve turpinās. Protams, ja grib, var turpināt šokēties, bet tas šobrīd nekādi nepalīdz," norāda A. Brencāns.

Zemāku ienākumu dēļ Swedbank Latvijā peļņa 2018. gadā samazinājās līdz 109 miljoniem eiro, salīdzinot ar 113 miljoniem eiro 2017. gadā, informē bankas pārstāvji.

Tīrie procentu ienākumi pieauga par 2%, ko sekmēja kredītportfeļa izaugsme. Kredītportfelis gada griezumā palielinājās par 5%, ko veicināja pieaugums gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kredītportfelī. Noguldījumu apjoms pieauga par 11%.

Tīrie komisiju ienākumi samazinājās par 11% zemāku aktīvu pārvaldīšanas ienākumu dēļ. Tai pat laikā augstāka klientu aktivitāte sekmēja maksājumu un karšu komisiju ienākumus. Pārējie ienākumi palielinājās par 21%, galvenokārt pateicoties lielākiem ienākumiem apdrošināšanas jomā.

Kopējie izdevumi pieauga par 4%, ko galvenokārt ietekmēja augstākas personāla un ar normatīvajiem regulējumiem saistītās izmaksas. Kredītu kvalitāte ir spēcīga, iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošanai nedrošajiem kredītiem sasniedzot 2 miljonus eiro.