Lielākie ieguvēji no pēdējā laika skaļākajām cīņām ir juristi un reklāmisti.

LMT prezidents Juris Binde (pa kreisi) un Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs

Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Tele2

Strīdus būtība

Kurš iegūs, kurš zaudēs

Konkurences padomes vadītāja Ieva Jaunzeme atgādina LMT prezidenta teikto, ka cenu kari nekad nevienam par labu nav nākuši. Tomēr kopumā eksperti ir vienisprātis, ka operatori no šādiem reklāmas rullīšiem neko neiegūst, jo aizmirsta sen zināma patiesība. Proti, lai reklāmai būtu vislabākie rezultāti, tā jāveido saprotami, lai uzrunātu konkrēto auditoriju. Šajās reklāmās operatori vairāk sazinās savā starpā, nevis precīzi «šauj» uz potenciālajiem klientiem. Skatītājiem identiski izmantotā zaļā un dzeltenā cilvēciņa dēļ ir grūti saprast, kura operatora reklāma tā ir. Tādējādi, pēc ekspertu domām, vislielākie ieguvēji no cīņas ir reklāmisti, kas tās rada, un tie, kas tās pārraida vai izvieto. Tiesa, savā ziņā reklāmas savu panākušas, jo ir pamanītas, bet neatbildēts paliek jautājums: vai ieguldītie līdzekļi ir sevi attaisnojuši un panākts pieaugums klientu bāzē?

Baltkom būs Lattelecom jāmaksā 77 tūkst. Ls par nenorēķināšanos par numura saglabāšanas pakalpojumu, Db informē Lattelecom pārstāve Līga Bite. Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi Baltkom sūdzību par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu, ar kuru komisija noteica, ka Lattelecom tarifi par numuru saglabāšanu ir tuvināti izmaksām.

Tādējādi SPRK lēmums ir atstāts spēkā. «Minētais atkārtoti apliecina to, ka Baltkom beidzot vajadzētu uzņemties pildīt saistības par numuru saglabāšanas pakalpojuma apmaksu,» DB skaidro L. Bite.

Viņa atgādina, ka Baltkom jau ilgstoši izvairās no līguma noslēgšanas ar Lattelecom par numuru saglabāšanas pakalpojumu un ir vienīgais telekomunikāciju uzņēmums, kas ilgstoši nenorēķinās ar Lattelecom par šo pakalpojumu.

Līdzšinējie tiesas lēmumi apstiprinājuši, ka Baltkom par numuru pārvietošanu ir jāmaksā un, ka Lattelecom noteiktā maksa ir pamatota, atzīmē L. Bite. Pēc Lattelecom prasības kopš 2009. gada marta Baltkom kontiem uzlikts arests parāda apjomā, kas pārsniedz 70 tūkst. Ls.

Pēc padziļinātas kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru kompānijas Baltkom izpētes kabeļtelevīzijas operatora Izzi īpašnieki un investori nolēmuši atteikties no abu kompāniju vienlīdzīgas apvienošanās un izteikt piedāvājumu nopirkt 100% Baltkom kapitāla daļu, vienlaikus pieprasot Baltkom dibinātāja un vadītāja Pētera Šmidres atkāpšanos no jebkādām saistībām ar Baltkom, sacīja Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Kols sacīja, ka Izzi īpašnieki, kas pastarpināti ir investoru grupa, kam pieder Luksemburgas holdingkompānija Contaq Latvia Cable Holding S.a.r.l, jau vairākus gadus centušies iegūt Baltkom, lai veidotu kompāniju, kas spētu konkurēt ar SIA Lattelecom, un šis mērķis nav mainījies.

«Esam dziļi ieskatījušies Baltkom, visu izanalizējuši un mainījuši savu piedāvājumu. Sacījām Pēterim [Šmidrem], ka neesam vairs ieinteresēti abu kompāniju apvienošanā. Mēs gribam nopirkt visu Baltkom,» teica Kols.

Izzi vadītājs norādīja, ka darījums ar Baltkom vairs nav iespējams Konkurences padomes (KP) pērn atļautajā laikā līdz 15.aprīlim, taču viņš netic, ka termiņa pagarināšanai un darījuma atļaušanai pārpirkšanas, nevis apvienošanās formā KP varētu likt kādus šķēršļus. Pēc KP atļaujas atjaunošanas, Baltkom īpašniekiem piekrītot, darījums varētu notikt sešu nedēļu laikā, Kols teica.

Lattelecom ieskatā Baltkom pilnīgi nepamatoti no tiesas sprieduma izdara secinājumus attiecībā uz citiem elektronisko sakaru tirgus dalībniekiem, ka tiem nodarīti zaudējumi saistībā ar numura saglabāšanas pakalpojumu.

Tā Db norādīja Lattelecom Komunikāciju daļas projektu vadītāja Līga Bite, vērtējot Baltkom paziņojumu, kurš mazos operatorus aicina uz cīņu pret Lattelecom.

«Šis ir civiltiesisks strīds tikai starp Lattelecom un Baltkom, un tas nekādā veidā neietekmē Lattelecom komerciālās attiecības ar citiem operatoriem,» sacīja L. Bite, paskaidrojot, ka Lattelecom ar visiem pārējiem fiksēto tīklu operatoriem ir noslēgtie līgumi, saskaņā ar kuriem operatori regulāri veic savstarpējos norēķinus.

Db.lv jau rakstīja, ka Rīgas Centra rajona tiesa piesprieda Baltkom atmaksāt 44,8 tūkst. Ls parādu Lattelecom, kas bija radies ilgstoši nenorēķinoties par numuru saglabāšanas pakalpojumu.

Neatkarīgi no tā, vai izdosies drīzumā nopirkt kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru operatoru Baltkom, Izzi mērķis ir kļūt par nopietnu konkurentu Lattelecom visās elektronisko sakaru jomās, saka Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Arī pēc Baltkom paziņojuma 7.aprīlī, ka tas atradis sev finanšu investoru un izsaka pretpiedāvājumu nopirkt 100% Izzi un nomainīt tā vadību, Izzi savu nostāju nemainīja. Izzi preses pārstāvis Oskars Lakšēvics pēc Baltkom paziņojuma informēja, ka Izzi joprojām drīzumā vai arī tālākā nākotnē vēlas nopirkt Baltkom un veidot elektronisko sakaru uzņēmumu, kas varētu konkurēt ar Lattelecom.

Kols jau pirms Baltkom paziņojuma sacīja - viņš zinot, ka Baltkom esot otrs pircējs vai investors.

Kols intervijā pirms šī notikumu pavērsiena teica, ka Izzi centīšoties izvērst konkurenci ar Lattelecom trīs galvenajās jomās, kurās abi uzņēmumi cīnās par klientiem, proti, maksas televīzijas tirgū, interneta pakalpojumu sniegšanā un balss telefonijā.

Sakaru kompānija SIA Lattelecom pērn strādājusi ar 30,2 miljonu eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija.

Tā ir par 0,5 miljoniem eiro lielāka nekā 2012.gadā gūtā 29,7 miljonu eiro peļņa.

Lattelecom apgrozījums samazinājies par 12% - no 188,89 miljoniem eiro 2012.gadā līdz 165,61 miljonam eiro pērn.

Vienīgo negatīvo ietekmi rezultātos radījis Lattelecom 23% piederošā Latvijas Mobilā telefona peļņas kritums 2013.gadā par vairāk nekā 11 miljoniem eiro, turklāt kritums no Latvijas Mobilā telefona ieņēmumiem ir vērojams jau otro gadu pēc kārtas, uzņēmuma apgrozījuma kritumu skaidroja Lattelecom pārstāve Līga Bite.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pagājušais gads Lattelecom vērtējams kā veiksmīgs, galvenokārt pateicoties veiksmīgai Lattelecom stratēģijai, kā arī ekonomikas izaugsmei Latvijā.

Telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējam Baltkom ir mainījušies īpašnieki. Kopš šī gada 11. maija par lielāko Baltkom daļu turētāju ir kļuvis Luksemburgas Lielhercogistē reģistrēts uzņēmums RPAX ONE S.A., liecina Uzņēmumu reģistra Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Luksemburgā reģistrētā uzņēmuma ieguldījums Baltkom ir 14 miljoni latu, savukārt Kiprā reģistrētās kompānijas Mackonar Impex Limited ieguldījums – 6 miljoni latu. Attiecīgi Kiprā reģistrētā uzņēmuma daļu skaits ir samazinājies no 99,96% līdz 29,96%, savukārt jaunajam īpašniekam, Luksemburgā bāzētajai kompānijai, pieder 70% no Baltkom.

Līdz šī gada 18. aprīlim lielākais Baltkom TV daļu turētājs bija Latvijas Republikā reģistrētā akciju sabiedrība New Life Holding. Jau vēstīts, ka New Life Holding pilnībā pārņēmusi visas Baltkom kapitāldaļas no līdzšinējās tās īpašnieces Pēterim Šmidrem piederošās SIA Alīna.

Latvijas elektronisko sakaru sniedzēja Lattelecom cena varētu būt starp 200 līdz 300 miljoniem eiro (140,6 un 210,8 miljoniem latu), lēš telekomunikāciju uzņēmuma Baltkom valdes loceklis un Latvijas Telekomunikāciju asociācijas prezidents Pēteris Šmidre.

Viņš arī pauda viedokli, ka vislielākā cena par Lattelecom un Latvijas Mobilā telefona (LMT) valstij piederošajām kapitāldaļām varētu nākt no Skandināvu koncerna TeliaSonera. «TeliSonera būs gatavs samaksāt visvairāk, bet attīstībai Latvijā tas būs vissliktākais variants. Viņi noklās visu pakalpojumu klāstu, būs dominējošie tirgū, un mums visiem par to vajadzēs maksāt. Par to viņi arī ir gatavi maksāt vairāk,» viņš teica.

Pēc Šmidres sacītā, nākamie interesenti par Lattelecom un LMT kapitāldaļām ir vietējie operatori, taču ir jāsaprot, ko kurš var dabūt. «Mobilajam operatoram mobilo operatoru neviens neatļaus nopirkt. Arī Baltkom neviens neļaus pirkt Lattelecom. Teorētiski gan, piemēram, Baltkom par Lattelecom daļām varētu maksāt mazāk nekā TeliaSonera, bet vairāk nekā visi pārējie,» klāstīja Šmidre.

Telekomunikāciju operatora Baltkom zaudējumi sakaru traucējumu dēļ, kas bija svētdien, 17.jūlijā, būs vairāki tūkstoši latu, pavēstīja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Viņš norādīja, ka interneta sakari Pārdaugavā un telefonsakari visā Baltkom tīklā pārtrūka svētdienas, 17.jūlija, rītā ap pulksten 10, kad Baltkom tehniskajā centrā Kurzemes prospektā izcēlās ugunsgrēks.

Sakaru zuduma dēļ klientiem daļu dienas nebija iespējams sazināties ar operatora Kontaktu centru, teica Kļaviņš un apliecināja, ka svētdienas vakarā uzņēmuma tehniskā dienesta speciālisti pilnībā atjaunoja ugunsgrēka dēļ traucētos interneta sakarus visā Pārdaugavā, bet naktī uz pirmdienu tika atjaunoti telefonsakari, kā arī sakari ar operatora Kontaktu centru.

«Uguns seku novēršanu Baltkom vērtē kā ļoti sekmīgu,» sacīja uzņēmuma preses sekretārs un minēja ‒ lai operatīvi atjaunotu visu pakalpojumu darbību, tika mobilizēti lieli «Baltkom» tehniskie resursi. Pēc sākotnējās informācijas, ugunsgrēka izcelšanās avots bija tehnisko telpu kondicionēšanas iekārtās. Kļaviņš uzsvēra, ka precīzākus datus varēs iegūt padziļinātā tehniskā izpētē.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Baltkom ir nemierā ar Lattelecom publiski izplatīto informāciju, kurā apgalvots, ka LTV7 programmā iekļautajām tiešraidēm no Pasaules kausa turnīra futbolā valodas izvēles funkcija pieejama «tikai» Lattelecom pakalpojumu lietotājiem.

Tas ir tāpēc, ka pēc Baltkom sniegtās informācijas valodas izvēles funkcija tiek nodrošināta visos digitālās televīzijas tīklos. Iespējamie pārkāpumi būs jāizvērtē Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

«Baltkom kopš 2003.gada piedāvā digitālās televīzijas pakalpojumu, kurš nodrošina virkni papildfunkciju, tostarp arī valodas izvēli. LTV7 PK tiešraides visiem Baltkom digitālās TV skatītājiem ir pieejamas krievu un latviešu valodās, esam neizpratnē par televīzijas nozarē salīdzinoši jaunā uzņēmuma nekorekto informāciju. Grūti iedomāties kādu no TV nozarē ilgi strādājušiem uzņēmumiem šādi izpelnoties auditorijas uzmanību,» DB sašutumu pauž Baltkom komercdirektors Juris Ķezberis.

Baltkom ir vienojies par finanšu investīciju piesaisti uzņēmuma ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanai. «Ir uzsākts darījums, kurš ļaus jau tuvākajā laikā veikt būtiskus ieguldījumus Baltkom tīkla tehniskajā attīstībā, kā arī turpināt uzlabot klientu apkalpošanas un tehnisko kvalitāti,» DB informē Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Informāciju par darījuma partneri Baltkom sniegs nākamās nedēļas laikā.

Skatot sākotnējo ieceri par kopuzņēmuma veidošanu ar IZZI, tika konstatēta šī operatora darbības neatbilstība Baltkom kvalitātes standartiem, skaidroja L. Kļaviņš.

Viņš vienlaikus atzīmēja, ka Baltkom joprojām ir atvērts iespējamam darījumam, kura rezultātā tiktu pārņemti 100% IZZI kapitāla daļu, kam sekotu vadības un uzņēmuma kvalitātes politikas maiņa.

Jau ziņots, ka IZZI īpašnieki un investori nolēmuši atteikties no abu kompāniju – IZZI un Baltkom vienlīdzīgas apvienošanās un izteikt piedāvājumu nopirkt 100% Baltkom kapitāla daļu, vienlaikus pieprasot Baltkom dibinātāja un vadītāja Pētera Šmidres atkāpšanos no jebkādām saistībām ar Baltkom.

Rīgas apgabaltiesa ir pilnībā noraidījusi Lattelecom prasību pret Baltkom strīdā par numuru saglabāšanas maksu 82 tūkst. Ls apmērā. Tiesa nolēma arī atcelt piemēroto nodrošinājuma līdzekli, kā arī piedzīt no Lattelecom tiesas izdevumus 368,8 Ls apmērā, DB informēja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Strīda pamatā ir maksa, kuru dominējošais fiksēto sakaru operators vienpusēji pieprasīja par numuru pārvietošanas pakalpojumu, kuru kā obligātu nosaka Elektronisko sakaru likums. Baltkom nepiekrita prasītajai maksai, jo tā nebija pamatota un kavēja brīvas konkurences attīstību telefonsakaru tirgū, paskaidroja L. Kļaviņš.

«Kā jau atkārtoti uzsvērām, Lattelecom ilgstoši nevarēja pierādīt numuru pārnešanas maksas pamatotību, bet turpināja sūtīt rēķinus par spīti tam, ka nebijām vienojušies par jebkādiem maksājumiem,» atgādina Baltkom komercdirektors Juris Ķezberis.

Lattelecom noteiktās izmaksas, kuru lielāko daļu veido Lattelecom darba algas, ir augstākas, nekā vidēji Eiropā, kamēr Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis un ienākumi ir starp zemākajiem Eiropā, atzīmē L. Kļaviņš.

Abonenttelevīzijas un telekomunikāciju uzņēmums Baltkom vērsies Konkurences Padomē, norādot uz iespējamiem konkurences likuma pārkāpumiem Lattelecom darbībā, informēja Baltkom pārstāvji.

Izvēršot darbību TV pakalpojumu tirgū, Lattelecom nodrošina apraidi raidorganizācijām par nesamērīgi augstiem tarifiem, vienlaikus tā pati apraides infrastruktūra tiek izmantota maksas programmu retranslēšanai, skaidro Baltkom.

Lai nodrošinātu vietējo TV programmu bezmaksas izplatīšanu, raidorganizācijas ir spiestas veikt maksājumus Lattelecom par savu programmu izplatīšanu, un pastāv bažas, ka maksas programmu retranslēšana tiek subsidēta no bezmaksas televīzijas pakalpojumiem ar mērķi izspiest pārējos maksas TV operatorus no tirgus, uzskata Baltkom. Lattelecom jau atrodas dominējošajā stāvoklī fiksētās balss telefonijas, interneta un datu pārraides tirgū Latvijā.

«Krīze ir pārvarēta, un tagad Baltkom redz iespēju straujam kvalitatīvam lēcienam gan apkalpošanas, gan satura kvalitātes ziņā. Baltkom neizslēdz arī citu telekomunikāciju operatoru un tīklu iegādi,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre.

Runājot par investoru, ko Baltkom piesaistījis, lai izteiktu pārpirkšanas piedāvājumu IZZI, P. Šmidre atklāj, ka «finanšu partneri Baltkom nosauks šonedēļ».

Šmidre skaidro, ka sarunas par IZZI un Baltkom apvienošanos patlaban nav devušas rezultātu, taču tās vēl neesot galā. «Kad ambīcijas nesakrīt ar gala vērtību, tad ir grūti vienoties. Par Baltkom un IZZI sarunu iznākumu pagaidām ir pāragri spriest,» tā viņš.

Attiecībā uz iespējamo Lattelecom privatizāciju Baltkom pārstāvis norāda, ka šī uzņēmuma privatizācijas īstais laiks jau sen pagājis. «Īstais laiks Lattelecom privatizācijai bija pirms desmit gadiem. Lattelecom ir valsts kapitāla uzņēmums. Uzņēmuma darbinieki nav vainīgi, ka tas ir tendēts uz labāko, dārgāko un to, ka tam viss izmaksā dārgāk, nekā to dara privātais. No valsts puses - Lattelecom sen vajadzēja privatizēt. Es uzskatu, ka valsts sabiedrībām nav jāorientējas uz peļņu, izņemot gadījumu, ja tām ir nepieciešami kapitālieguldījumi. Lielīties valsts uzņēmumiem ar peļņu ir lepoties ar to, ka iedzīvotājiem ir mazinājušies ieņēmumi,» tā P. Šmidre.

Telekomunikācijas uzņēmums Baltkom neredz pamatu pārtraukt TV3 retranslēšanu kabeļtīklos, jo to nosaka Plašsaziņas līdzekļu likums. To apstiprināja arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji, uzklausot Baltkom un TV3 Latvia strīdu.

Tiesa, arī pēc ceturtdienas tikšanās ar NEPLP un TV3 Latvia pārstāvju piedalīšanos, Baltkom neizdevās sagaidīt skaidru atbildi jautājumā par TV3 nākotnes plāniem attiecībā uz turpmāku bezmaksas apraidi. Kabeļtelevīzijas operatoriem ar Plašsaziņas līdzekļu likumu ir noteikts par pienākumu retranslēt visas nacionālās TV programmas, tomēr TV3 Latvia atsakās atļaut TV3 retranslāciju, pastāvot uz abonēšanas maksas noteikšanu, DB skaidro Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Līdz šim Baltkom pārrunās ar TV3 Latvia nav izdevies rast vienošanos, jo raidorganizācija vēlas noteikt abonēšanas maksu par kanāla retranslēšanu, kad tas vairāk nebūs pieejams bezmaksas zemes apraidē, apliecina L. Kļaviņš.

Lattelecom ir iesniedzis kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kurā noraidīta uzņēmuma prasība pret Baltkom par 77,6 tūkst. Ls parāda piedziņu saistībā ar numuru saglabāšanas pakalpojumu, DB sacīja Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

DB jau rakstīja, ka Rīgas apgabaltiesa ir pilnībā noraidījusi Lattelecom prasību pret Baltkom strīdā par numuru saglabāšanas maksu 82 tūkst. Ls apmērā. Tiesa nolēma arī atcelt piemēroto nodrošinājuma līdzekli, kā arī piedzīt no Lattelecom tiesas izdevumus 368,8 Ls apmērā.

Strīda pamatā ir maksa, kuru Lattelecom pieprasīja par numuru pārvietošanas pakalpojumu, kuru kā obligātu nosaka Elektronisko sakaru likums. Baltkom nepiekrita prasītajai maksai, jo tā nebija pamatota un kavēja brīvas konkurences attīstību telefonsakaru tirgū, iepriekš paskaidroja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Baltkom ir apmierināts ar Rīgas Centra rajona tiesas lēmumu, jo uzņēmumam jāatmaksā Lattelecom tikai puse no prasījuma summas jeb 44,8 tūkst. Ls.

«Tiesas lēmums paredz apmierināt Lattelecom prasību tikai daļēji, norāda uz nepamatoto dominējošā operatora prasību. Ir skaidrs, ka konkurences ierobežošana ar papildu maksas noteikšanu par numura saglabāšanu nav iedzīvotāju interesēs un kavē balss telefonijas tirgus liberalizācijas procesu, uz ko jau vairākkārt ir norādījusi Eiropas Komisija,» DB skaidroja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Viņš vienlaikus uzsvēra, ka tā vietā, lai sarunu ceļā rastu vienošanos un līgumiski fiksētu pakalpojumu un tā sniegšanā iesaistīto pušu saistības, Lattelecom izvēlējies tiesas ceļā pierādīt savas tiesības bez «izpirkuma maksas» nelaist projām savus abonentus ar tiem ierasto mājas telefona numuru.

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

No 1.aprīļa TV3 beidzas līgums par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Tā kā līdz šim Lattelecom nav noslēdzis jaunu līgumu ar TV3, izplatīta informācija, ka, iespējams, no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā kanālu TV3 vairs nepārraidīs.

(Papildināts ar Lattelecom komentāru.)

1.aprīlī beigsies līgums, kas noslēgts starp TV3 un Lattelecom par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Jauns līgums līdz šim brīdim abu uzņēmumu starpā nav noslēgts Lattelecom dēļ, informē TV3. Lattelecom šobrīd nepiekrītot maksāt TV3 prasīto atlīdzību par kanāla TV3 veidoto programmu, ko Lattelecom tālāk piegādā saviem abonentiem, saņemot par to samaksu no saviem klientiem.

Baiba Zūzena, MTG TV un radio vadītāja Latvijā, skaidro: «Šobrīd Lattlecom pamata pakas cena ir, sākot no 9,32 eiro, un mēs prasām mazāk kā 0,18 eiro no abonementa. Tā ir salīdzinoši neliela summa par Latvijā populārāko kanālu, kurā ir ieguldīti lieli līdzekļi.»

Kamēr Konkurences padome (KP) izvērtē telekomunikāciju uzņēmuma SIA Lattelecom iesniegumu par mediju grupas Modern Times Group (MTG) rīcību, iestāde abu uzņēmumu strīdu nekomentēs.

Kā norādīja KP pārstāve Paula Vilsone, patlaban KP ierastajā kārtībā turpina izskatīt šā gada martā saņemto Lattelecom iesniegumu par MTG rīcību.

«Plašākus komentārus KP par situāciju sniegs pēc lēmuma pieņemšanas,» uzsvēra konkurences uzrauga pārstāve.

Viņa atgādināja, ka iesnieguma izskatīšanas termiņš ir viens mēnesis no tā saņemšanas brīža, taču iesnieguma izvērtēšanu papildu informācijas gadījumā KP var pagarināt par vēl vienu mēnesi.

Kā ziņots, Lattelecom sācis atslēgt TV3 kanālu interaktīvajā televīzijā, un no rītdienas, 2.aprīļa, šis kanāls Lattelecom skatītājiem vairs nebūs pieejams, pastāstīja Lattelecom sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Bite.

Rīgas Centra rajona tiesa piesprieda Baltkom atmaksāt 44,8 tūkst. Ls parādu Lattelecom, kas bija radies ilgstoši nenorēķinoties par numuru saglabāšanas pakalpojumu.

Tāpat Baltkom jāmaksā valsts nodeva un nodeva par prasības nodrošināšanu, tādējādi kopējā summa ir 45,7 tūkst. Ls.

Lattelecom Komunikācijas daļas projektu vadītāja Līga Bite DB norādīja, ka pilns sprieduma teksts būs pieejams 6. maijā, kad būs zināmi parāda daļējas apmierināšanas motīvi.

Tiesa, pēc iepazīšanās ar pilno spriedumu, Lattelecom plāno pārsūdzēt spriedumu daļā par atlikušā parāda piedzīšanu.

DB jau rakstīja, ka Lattelecom ar Pētera Šmidres pārstāvēto Baltkom ir domstarpības par numura saglabāšanas pakalpojumu, tāpēc uzņēmumi taisnību meklē tiesā. Lattelecom uzskata, ka Baltkom uzņēmumam ir parādā vairāk nekā 70 tūkst. Ls, bet Baltkom uzskata, ka nav neko parādā.

Konkurences padome (KP) ir atļāvusi telekomunikāciju uzņēmumam Baltkom apvienoties ar TV operatoru Televideotīkls, liecina KP lēmums.

Šogad 9.martā KP saņēma Baltkom un Televideotīkls ziņojumu par apvienošanos. Proti, uzņēmumi konkurences uzraugus informēja, ka 5.februārī starp Baltkom īpašnieku - New Life Holding un Televideotīkls tika noslēgta vienošanās, saskaņā ar kuru 100% Televideotīkls kapitāldaļas nonāk New Life Holding rīcībā.

Izvērtējot paredzēto apvienošanās ietekmi maksas TV pakalpojumu tirgū Rīgā un Jelgavā, KP secināja, ka pēc plānotā darījuma Baltkom tirgus daļa maksas TV pakalpojumu tirgū Rīgā un Jelgavā palielināsies.

Tomēr stipras konkurences spiediena ietekmē no Lattelecom Baltkom tirgus daļu palielinājums apvienošanās rezultātā pēc KP domām nav vērtējams kā dominējošā stāvokļa rašanās vai nostiprināšanās, jo tirgus daļu palielinājumam būs īstermiņa efekts.

Jūrmalas pilsētas tiesa ir noraidījusi Lattelecom prasību pret Baltkom vadītāju Pēteri Šmidri, ar to apstiprinot, ka viņam bija tiesības izteikt savu viedokli par Lattelecom darbības metodēm.

Lattelecom vadītājs Juris Gulbis iepriekš vērsās tiesā pret P. Šmidri, kura viedoklis nebija glaimojošs lielākā telekomunikāciju operatora vadībai, (15.02.2010 pie DB raksta Lattelecom grib kļūt spēcīgs dūzis arī TV nozarē) DB atgādina Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka ar līdzīgām prasībām Lattelecom pēdējā laikā ir vērsies arī pret vairākiem plašsaziņas līdzekļiem, radot neizpratni par uzņēmuma juridisko un administratīvo resursu izmantošanu vadības personīgo ambīciju sasniegšanai.

Baltkom ieskatos, šādi konkurentu ietekmēšanas paņēmieni vieš nopietnas šaubas par Lattelecom resursu izmantošanas lietderību. Uzņēmums uzskata, ka tiesas ceļā vēršoties pret netīkamu viedokli, Lattelecom ietekmē arī pārējos tirgus dalībniekus, iespējams, atturot tos no savu interešu aizstāvības un oponējoša viedokļa paušanas.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.