Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Arī šogad portālā db.lv katram lasītājam gandrīz divas nedēļas bija iespēja izteikt savu vērtējumu nominētajiem projektiem un izvēlēties savas Platīna peles 2012. Jāatzīst, ka cīņa starp atsevišķiem projektiem bija visai saspringta, savukārt jaunajā nominācijā Labākais e-skolotājs ir izteikts balsojuma līderis.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas gadskārtējā konferencē Elektroniskā identitāte – iespēju brīvība nule kā pasniegtas balvas Platīna peles laureātiem.

Labākais E-pārvaldes projekts: Universāla darbavieta, kas vairākas pašvaldības sistēmas apvienojis vienotā darba virsmā (pasūtītājs Rīgas pašvaldība, izstrādātājs: ZZ Dats). Šajā nominācijā starp pirmo un otro vietu bija tikai trīs balsu atšķirība, otrajā vietā atstājot projektu Elektronisko iepirkumu sistēma.

Vēl tikai līdz rītdienas pulksten 12.00 vari piedalīties balsošanā, lai noteiktu sabiedrības vērtējumā veiksmīgākos Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) balvas Platīna pele 2012 laureātus. Dienas Biznesa portāla sadaļā www.db.lv/platina-pele ikviens var noskatīties finālistu video, iepazīties ar izstrādātajiem projektiem un nobalsot par, viņaprāt, veiksmīgāko e-risinājumu katrā nominācijā.

Platīna pele 2012 tiks pasniegta četrās nominācijās: Labākais E-skolotājs, E-pārvalde, E-pakalpojumi un E-biznesa risinājumi un pakalpojumi uzņēmumiem.

Katrā nominācijā žurija izvirzījusi 3 finālistus, savukārt par labākā e-skolotāja titulu sacentīsies 5 skolotāji. Balvas laureātus noteiks žūrija, bet arī ikviens iedzīvotājs var balstot par, viņaprāt, veiksmīgāko IT risinājumu katrā kategorijā, kā arī par labāko e-skolotāju. Visvairāk balsu savākušie finālisti saņems skatītāju simpātijas titulu un balvu no laikraksta “Dienas Bizness”.

Rudens ir ražas laiks, un arī mūsu asociācija apkopo IKT nozarē strādājošu uzņēmumu jaunākos sasniegumus, lai decembra sākumā jau septīto reizi suminātu savas profesionālās balvas laureātus.

Panākumi tirgū, augsti apgrozījuma un peļņas rādītāji, protams, ir vieni no galvenajiem uzņēmējdarbības stimuliem, tomēr nedrīkst nenovērtēt to gandarījumu, ko uzņēmējam sniedz sabiedrības izteikts cildinājums un kolēģu atzinība. Īpaši tad, ja tā, apliecināta ar kompetentas žūrijas vērtējumu, un tiek panākta atklātā un sīvā konkurencē.

Platīna pele mūsu nozarē tradicionāli jau kļuvusi par augsti vērtētu trofeju, tāpēc Latvijas IKT biznesā strādājošiem Platīna pele raisa gluži tādu pat sacensības garu, lepnumu un gandarījumu kā Oskara statuetes Holivudas filmu ļaudīm.

Viena no produkta vai pakalpojuma kvalitātes zīmēm ir lietotāju atzinība: izstrādāto risinājumu pērk, izmanto un iesaka arī citiem. Tomēr ne mazāk nozīmīga ir nozares un tās profesionāļu izteiktā atzinība, kas kalpo kā atskaites punkts tam, kāds ir nozares kvalitātes standarts un kādi ir industrijas turpmāk sasniedzamie mērķi.

Šādas balvas ir jo sevišķi svarīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo, lai gan ne vienmēr visi digitalizācijas projekti ir labi zināmi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tie spēlē būtisku lomu valsts un visas tautsaimniecības digitālajā un ekonomiskajā izaugsmē.

Nobela prēmija, iespējams, ir vislabāk zināmais un prestižākais nozares profesionāļu novērtējums, kas dokumentē nozīmīgākos sasniegumus, vienlaikus iezīmējot jaunus pētniecības virzienus. Šajā kontekstā īpaši izceļami ir šī gada laureāti fizikā un ķīmijā, jo apbalvotie sasniegumi bijuši iespējami, pateicoties mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumiem. Šogad Nobela prēmijas saņēmēji iezīmē to, ko “OpenAI” vadītājs Sems Altmens nesen nodēvēja par “intelekta laikmetu”, kurā mākslīgais intelekts būs nozīmīgs, ikvienam pieejams instruments, kas cilvēcei palīdzēs īstenot neiedomājamus sasniegumus.

Digitalizācija uzņēmusi tempu Eiropā un pasaulē, tāpēc informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozarei darba pilnas rokas, turklāt arvien lielāku nozīmi perspektīvā iegūs mākslīgā intelekta risinājumi, bet tik un tā gala lēmumu pieņēmējs bija un būs cilvēks.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa, kura šo amatu pilda jau kopš 2009.gada un marta nogalē tajā tika pārvēlēta atkārtoti. Viņa norāda, ka ikgadējais pieprasījums pēc nozares produktiem un pakalpojumiem turpina pieaugt, bet pēdējā gada laikā īpaši strauji audzis pieprasījums pēc kiberdrošības speciālistiem un jauniem risinājumiem tieši saistībā ar digitālo drošību.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija informācijas un komunikācijas tehnoloģijas segmentā?

Nozare visu laiku dinamiski attīstās, un izaugsmes temps ir straujš. Proti, aug nozarē strādājošo skaits, tas pārsniedz jau 40 000, arvien lielāks ir nozares produktu un pakalpojumu eksporta apjoms, kas pārsniedz 2,7 miljardus eiro, un loģiski, ka arī audzis uzņēmumu neto apgrozījums un peļņa. Turklāt nozares eksporta apjoms naudas izteiksmē pārsniedz pašmāju apgrozījumu. Tas nozīmē, ka būtībā IKT ir nozare, kura orientēta uz eksportu. Pagaidām vēl precīzu nozares datu par 2022. gadu nav, bet arī 2021. gada skaitļi ir iespaidīgi. Proti, IKT nozares īpatsvars IKP sasniedz 6%; par 149 miljoniem eiro augusi IKT nozares uzņēmumu peļņa, pārsniedzot 598 miljonus eiro; IKT darbaspēka izmaksas augušas par 187 miljoniem eiro, pārsniedzot 1,1 miljardu eiro. Savukārt IKT uzņēmumu skaits ir samazinājies par 390, jo mainījusies uzņēmumu uzskaites metodika, un kopējais skaits 2021.gada beigās sasniedzis 6700.

Latvijas informāciju un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares apgrozījums 2011. gadā veidoja 1,5 miljardus Ls, kas ir par 146 miljoniem Ls vairāk nekā iepriekšējā gadā, citējot Centrālās statistikas pārvaldes datus, ziņo Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) pārstāvji.

IKT nozares uzņēmumu pievienotā vērtība augusi no 402 miljoniem latu 2010. gadā uz 419 miljoniem 2011. gadā, un veido 3,3% no valsts kopējā IKP.

IKT tirgū ienāk aizvien vairāk jauni dalībnieki - 2011. gadā darbu uzsākuši vairāk nekā 200 IKT nozares uzņēmumi. Jaunpienācēji pārsvarā darbojas datorprogrammēšanas, konsultēšanas un ar to saistītajās darbības jomās, informē LIKTA pārstāvji.

«Pieaugošais pieprasījums pēc IKT pakalpojumiem veicina jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū, nodrošina darbavietas augsta līmeņa IT speciālistiem un liecina ne tikai par nozares izaugsmi, bet informācijas sabiedrības attīstību Latvijā,» gandarījumu par IKT nozares apgrozījuma kāpumu pauž LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) izsludina pieteikšanos Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) balvai Platīna pele 2014, inform'we LIKTA pārstāvis Toms Kursītis.

Latvijas IKT 2014. gada balvai kategorijās Risinājumi pārvaldei un Risinājumi biznesam var pieteikt projektus, kas nodrošina valsts pārvaldes institūciju, publiskā sektora vai biznesa pilnīgu vai daļēju pakalpojumu sniegšanu elektroniski. Tā kā cilvēki ikdienā aizvien vairāk izmanto mobilās ierīces un mobilās lietojumprogrammas, tāpēc šogad sadarbībā ar kategorijas partneri SIA Latvijas Mobilais Telefons pirmo reizi Platīna pele tiks pasniegta jaunā kategorijā - Mobilās lietotnes. Ekspertu žūrija, izvērtējot iesniegtos projektus, pievērsīs uzmanību projekta sociālajai ietekmei (uz cik plašu sabiedrību vērsti), uz to, ko iegūst lietotāji un ieviesēji, uz projekta saturu un unikalitāti, kā arī izstrādātā risinājuma drošības līmeni.

Aizvadīto gadu spēcīgā pallādija cenu kāpuma tendence ir kļuvusi par vēl vienu sensāciju dārgmetālu tirgū (iepriekšējā bija zelta un platīna cenu straujā diverģence, kas aizsākās 2015. gadā). Pallādija unces cenu kāpums kopš 2016.gada janvāra, kad pallādijs sasniedza savu zemāko atzīmi, veido 250% t.i. cenu kāpumu par 3.5 reizēm.

Turklāt 2018.gada decembrī pallādija unces cena pārsniedza zelta unces cenu (skat. attēlu nr. 1), un kopš tā laika pallādijs ir viens novērtīgākajiem starp četriem dārgmetāliem (zelts, sudrabs, platīns un pallādijs) pasaulē.

Attēls Nr. 1

Pallādija un zelta cenu dinamika pa mēnešiem

Neskatoties uz to, zelts savās īpašībās un daudzveidīgā pieprasījumā nepārprotami ir ievērojami “vērtīgāks” metāls, kas arī atspoguļojās gandrīz visu iepriekšējo periodu tā cenu dinamikā. Kā izņēmums tam bija tikai straujais pallādija cenu kāpums vairāku gadu garumā gadsimtu mijā (skat. attēlu nr.1), kam pieskarsimies gan nedaudz vēlāk.

Ilgtspējīga tautsaimniecības attīstība mūsdienās nav iedomājama bez mērķtiecīgām investīcijām modernajās tehnoloģijās un augstas pievienotās vērtības risinājumos, kas ir īpaši būtiski Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanas kontekstā. Tas nozīmē, ka valdībai būtu jārada tādi priekšnosacījumi, kas sekmētu straujāku informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomas izaugsmi. Diemžēl pēdējā laika notikumi liecina par pretējo.

Pirmkārt, Finanšu ministrija jau atkārtoti nepilna pusgada laikā samazina ES fondu investīciju apjomu prioritārajam virzienam «IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi». Tādējādi rodas pamatots jautājums – vai varam atļauties ietaupīt tagad un pēc tam maksāt desmitkārtīgi, strādājot ar novecojušām tehnoloģijām, nespējot pilnvērtīgi iekļauties pārrobežu sadarbības ķēdēs un e-biznesa apritē? Igaunija, piemēram, nākamā plānošanas perioda laikā plāno divas reizes lielākas IKT investīcijas uz vienu iedzīvotāju, nekā Latvija.

Otrkārt, nav izprotama valdības iniciatīva uzlikt par pienākumu elektronisko sakaru komersantiem ierobežot piekļuvi Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām, kas radīs ievērojamas izmaksas IKT uzņēmumiem, rezultātā sadārdzinot e-pakalpojumus galapatērētājiem.

Latvijā būtu jāievieš daļēji centralizēts publiskā sektora informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pārvaldības modelis, otrdien Saeimas Ilgstpējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēdē sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) uzdevumā veiktā pētījuma autoru "KPMG Baltics" pārstāve Dana Behmane.

Starp pārējiem pētījumā secinātajiem ieteikumiem Behmane minēja augstas stratēģiskās prioritātes piešķiršanu IKT jomai valsts pārvaldē, kā arī neatkarīgas IKT ieviešanas iestādes izveidošanu ar centralizētu budžetu.

"Šo ieteikumu mērķis ir mainīt IKT pārvaldību, lai efektīvi pārvaldītu resursus un virzītos uz procesu automatizāciju," sacīja Behmane.

Viņa stāstīja, ka ĀIPL uzdevumā veiktajā pētījumā atklāts, ka valsts sektorā ir izteikts IKT speciālistu ar nepieciešamajām kompetencēm trūkums, bet vidējā IKT speciālistu alga valsts sektorā ir tikai 67% no vidējās algas IKT nozarē. Tāpat ir ierobežots IKT apmācību budžets.

Tāpat pētījums atklājis, ka IKT nav noteikta par stratēģisko prioritāti. IKT jomas vadībā publiskajā sektorā nav pietiekami centralizēta atbildība augstāko amatpersonu līmenī, kā arī nav ieviesta publiskā sektora IKT centralizācija - katrai iestādei ir savs IKT budžets, ir grūtības ieviest centralizētus IKT pakalpojumus.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) Gadskārtējās konferences "Zināšanu Arēna" laikā pasniegta tehnoloģiju nozares gada balva "Platīna pele 2019".

Par "Platīna pele 2019" laureātu kategorijā "Mākslīgā intelekta risinājums - sabiedrībai un biznesam" tika izvirzīta Kultūras informācijas sistēmu centra izveidotā platforma "Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv", ko izstrādāja valodu tehnoloģiju uzņēmums "Tilde".

Kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" uzvarēja AS "Sadales tīkls" pakalpojums "'Atstāj papīru citām vajadzībām! Tiekamies e-vidē - sadalestikls.lv''.

Savukārt, visaugstāko novērtējumu kategorijā "Valsts digitālā transformācija" ieguva Valsts reģionālās attīstības aģentūras un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekts "Oficiālā elektroniskā adrese", kura izstrādātāji ir AS "RIX Technologies", SIA "ABC Software", SIA "ZZ Dats" un Ventspils pašvaldības iestāde "Ventspils Digitālais centrs".

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 18.gadskārtējās konferences ietvaros nosaukti Latvijā labākie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi un Latvijā labākais e-skolotājs.

Konkursam šogad tika iesniegti 37 pieteikumi četrās pamatkategorijās.

Platīna pele 2016 balvas Risinājumi biznesam balvu Platīna pele 2016 saņēma AS Swedbank mini karšu terminālis (mPos), ko izstrādāja Swedbank IT sadarbībā ar Ellore O”. Izstrādātais risinājums ir mazs un ērts mini karšu terminālis, kas darbojas ar viedtālruņa vai planšetdatora palīdzību un spēj pieņemt gan tradicionālās, gan bezkontakta maksājumu kartes.

Savukārt, LMT speciālbalvu un Platīna Peli saņēma SIA D8 Corporation par produkta Gate2Bank HCE Payments ieviešanu Minskas Tranzītu Bankā. LMT prezidents Juris Binde, pasniedzot balvu, uzsvēra, ka Latvijā izstrādāti digitāli risinājumi bankām ir ar vērā ņemamu eksporta potenciālu. D8Corporation ir starptautiska kompānija ar centrālo biroju Latvijā, kas veiksmīgi izstrādā un integrē IT risinājumus banku un finanšu nozares organizācijās, liekot uzsvaru uz mobilajām tehnoloģijām. Lai arī produkts sākotnēji ieviests Baltkrievijā, tas nemazina fakta nozīmīgumu, ka NFC risinājums maksājuma kartes aizstāšanai ar viedtelefonu izstrādāts Latvijā.

Līdz 11. novembrim ir pagarināta pieteikšanās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares gada balvas «Platīna pele 2011» nominācijai Labākais IT vadītājs/IT projektu vadītājs.

Latvijas IKT balvas «Platīna pele 2011» pieteikumus nominācijai Labākais IT vadītājs/IT projektu vadītājs var iesniegt četras dienas, aizpildot pieteikumu formu asociācijas mājaslapā www.likta.lv.

Latvijas IKT balvai kategorijā Labākais IT vadītājs var pieteikties valsts organizāciju un privātā sektora IT vadītāji, kā arī liela mēroga IT projektu vadītāji. Pieteikumu šajā nominācija var iesniegt pats IT vadītājs vai IT projektu vadītājs, kā arī pretendentu var izvirzīt citas personas.

IKT balva «Platīna pele» notiek reizi gadā un šogad tā norisinās piekto gadu pēc kārtas. To organizē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA). Balvas mērķis ir celt nozares prestižu, veicināt pozitīvu publicitāti, informēt sabiedrību par IKT iespējām, kā arī izcelt nozīmīgākos projektus, kas sniedz labumu plašai sabiedrībai.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) gada balvai «Platīna pele 2011» kopumā ir saņemts 31 pieteikums. Viena nominācija paredz izvēlēties labāko IT vadītāju/ IT projektu vadītāju – par finālistiem tuvākajā laikā varēs balsot arī vadošajā biznesa portālā db.lv.

Balvai līdz 24.oktobrim varēja pieteikties pakalpojumu, projektu īpašnieki – valsts iestādes, privātā sektora uzņēmumi, akadēmiskās organizācijas, nevalstiskās organizācijas un privātpersonas.

Šogad Latvijas IKT balvu pretendenti tiks vērtēti šādās kategorijās: e-pārvalde un e-pakalpojumi; e-biznesa risinājumi un pakalpojumi uzņēmumiem; labākais IT vadītājs/IT projektu vadītājs, kā arī labākā e-pašvaldība. Tuvāko nedēļu laikā katrā nominācijā tiks izvēlēti trīs finālisti un informācija tiks publiskota LIKTA mājas lapā. Pieteikumus izvērtēs kompetenta nozares profesionāļu žūrija, kuras sastāva ir nozares eksperti - IKT drošības un finanšu speciālisti, kā arī mediju pārstāvji.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) izsludina pieteikšanos Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju balvai Platīna pele 2013. Balvas mērķis ir apzināt un cildināt pēdējo gadu laikā Latvijā radītos labākos e-pakalpojumus, e-biznesa risinājumus un inovācijas, kā arī informēt par tiem biznesa vidi un sabiedrību.

Otro gadu tiks sumināts arī uzvarētājs nominācijā Labākais E-skolotājs. Balvas tiks pasniegtas LIKTA gadskārtējā konferencē 5.decembrī.

«Veicinot IKT nozares attīstību un informācijas sabiedrības veidošanos Latvijā, mums ir svarīgi informēt ikvienu par tehnoloģiju radītajām iespējām un ieguvumiem, tādējādi paplašinot elektronisko pakalpojumu izplatību, kā arī vairot IT speciālistu un e-prasmju skolotāju prestižu. Platīna pele jau vairākus gadus cildina nozīmīgākos projektus un cilvēkus, kas devuši paliekošu labumu sabiedrībai un tautsaimniecībai,» stāsta Signe Bāliņa, Dr. oec., Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente.

Bizness mūsdienās vairs nav iedomājams bez informācijas tehnoloģijām – to izstrāde attīstās visā pasaulē, radot arvien izteiktāku pieprasījumu pēc izglītotiem un talantīgiem darbiniekiem, kuri spētu darboties IKT nozarē. Tāpat Latvijā un visā Eiropā patlaban pieaug deficīts pēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistiem, kuri pārvaldītu uzņēmumu datorsistēmas vai sniegtu tām nepieciešamos ārpakalpojumus.

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka IKT profesionāļu trūkuma dēļ 2015. gadā visā Eiropā var palikt neaizpildīti pat 700 000 – 900 000 vakanču. Kaut arī pagājušajā gadā Latvijā diplomus saņēma 1186 jaunu IT speciālistu, LIKTA biedru un dažādu IKT nozares uzņēmumu aprēķini liecina, ka Latvijas IKT industrija kopumā uz brīvām darba vietām ir gatava piesaistīt vēl 1000 darbiniekus gadā jeb vismaz trīs tūkstošus nākamo 3 gadu laikā. Šobrīd vienā darba piedāvājumu portālā tiek uzrādītas 269 vakances IT nozarē un vēl 50 telekomunikāciju un elektronikas jomā (avots: CV Online, 14.02.2014).

Lielā mērā patlaban ir izdevies samazināt Latvijas izglītības sistēmas tendenci – nesamērīgu studējošo pārsvaru humanitārajās specialitātēs, radot tehnisko speciālistu iztrūkumu. Pateicoties LIKTA un IKT nozares uzņēmumu sadarbībai ar Izglītības un zinātnes ministriju un augstskolām, pozitīvās pārmaiņas tiek nostiprinātas. Arvien vairāk vidusskolēnu apzinās, ka izvēloties apgūt IT, viņi veic daudzsološu investīciju savā nākotnē. Latvijas augstskolās 2013. gadā šajās specialitātēs ir uzņemti 2533 studenti. Šie nākamie speciālisti būs nepieciešami ne vien IT nozarē, bet praktiski jebkurā citā ekonomikas nozarē, tāpat arī valsts un pašvaldību iestādēs.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) balvai Platīna pele 2012 iesniegts rekordliels skaits pieteikumu - 51. Vislielākais pieteikumu skaits ir šogad jaunieviestajā nominācijā «Labākais E-skolotājs».

Nominācijā «Labākais E-skolotājs» pieteikti 29 skolotāji, e-prasmju pasniedzēji un citi pretendenti no Latvijas reģioniem, kas snieguši nozīmīgu ieguldījumu e-prasmju veicināšanā un e-vides lietotāju izglītošanā.

Daudz pieteikumu saņemts arī pārējās nominācijās: «E-pārvalde», «E-pakalpojumi» un «E-biznesa risinājumi un pakalpojumi uzņēmumiem», informē LIKTA pārstāvji.

Nominācijām «E-pārvalde» un «E-pakalpojumi» kopā iesniegti 12 projekti, savukārt nominācijai «E-biznesa risinājumi un pakalpojumi uzņēmumiem» saņemti desmit pieteikumi. Finālistus noteiks žurijas komisija šā gada 7. novembrī. Par finālistiem visās nominācijās ikviens varēs balsot vadošajā biznesa portālā www.db.lv.

Informācijas sabiedrības padome IKT jomā mazinās plaisu starp ministrijām; L. Straujuma sola turpmāk lielāku valsts uzmanību pievērst tieši IKT projektu vadībai

Tāds bija galvenais secinājums pēc Dienas Biznesa rīkotās diskusijas par IKT jautājumiem ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu. Jau vēstīts, ka šāda tikšanās tika plānota pēc DB kluba pasākuma martā, kurā liela vērība tika pievērsta IT jomas jautājumiem, tāpēc tika panākta vienošanās par atsevišķas diskusijas rīkošanu. DB jau vairākkārt savās publikācijas ir norādījis uz problēmām valsts sektorā, un nozares uzņēmēji aicina valsts augstākās amatpersonas IKT lietas celt daudz augstākā līmenī – it īpaši, ņemot vērā valsts un Eiropas plānus digitalizācijas jomā.

Latvijā tiks atjaunota Informācijas sabiedrības padome IKT jomā, diskusijā norādīja L. Straujuma, atgādinot, ka valstī savulaik bija Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (saukta E-lietu ministrija), ko apvienoja ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un šobrīd valstī par IKT jomu atbildīgais ir VARAM Valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jautājumos Arnis Daugulis. Informācijas tehnoloģiju padome darbosies pie premjera, kura apvienos ekspertus un speciālistus, lai ārpus politikas varētu izvērtēt ar IKT jomu saistītos jautājumus, arī Eiropas Savienības (ES) finansētos projektus.

IKT nozarei ierēdņi vēlas par 47 milj. eiro samazināt finansējumu, taču šīs jomas pārstāvji uzskata, ka tādējādi e-pārvaldes attīstībā iebrauksim grāvī un zaudēsim konkurētspēju ar igauņiem.

Finanšu ministrija (FM) piedāvā Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā par 43 milj. eiro samazināt finansējumu e-pakalpojumu attīstībai, bet IT sistēmu attīstībai novirzīt par 4,5 milj. eiro mazāk, nekā iepriekš plānots. Pret šādu ieceri iebilst IT nozares asociācijas – Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) un Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA), jo tas nesaskan ar valsts plāniem ceļā uz e-pārvaldes ieviešanu. LATA un LIKTA apvieno lielākos IT uzņēmumus Latvijā.

Mazāk nekā Igaunijā

Ņemot vērā to, kāda apjoma ieguldījumi IKT, tāpat pētniecībā un attīstībā tiek veikti citās Eiropas valstīs, nav saprotama Latvijas valdības vēlme būtiski samazināt ES fondu ieguldījumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pieejamībā, e-pārvaldē un pakalpojumos, DB uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa. Igaunijas valdība, piemēram, IKT pavisam plāno ieguldīt ap 233 milj. eiro. Mūsu valstī sākotnēji bija paredzēti 216 milj., bet tagad tiek piedāvāts finansējumu samazināt, skaidroja S. Bāliņa. Pēc LIKTA rīcībā esošās informācijas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs samazinājumam 47 milj. eiro apmērā nav piekritis un piedāvājis 24 milj. eiro novirzīt e-pārvaldei no citiem mērķiem plānotiem fondiem.

Dienvidāfrikas platīna raktuvju nemiernieku līderi aicinājuši strādniekus uz nacionālo streiku, kas liek celties minētā dārgmetāla cenai, ziņo Reuters.

Jāpiebilst, ka Dienvidāfrika ir pārliecinoši lielākā platīna ražotāja pasaulē. Tāpat šajā valstī atrodas aptuveni 80% no visām pasaules apzinātajām platīna rezervēm.

Platīna raktuvju strādnieki pieprasa labākus darba apstākļus un aicina valdību veikt raktuvju nacionalizāciju, sakot, ka kompāniju attieksme pret strādājošajiem ir necilvēcīga.

Līdz šim nemieri notika vien platīna ieguves uzņēmuma Lonmin raktuvēs. Jāpiebilst, ka Anglo American Platinum akcijas cena šo trešdien samazinājās par 4,5%. Savukārt Lonmin akcijas cena Johannesburgas biržā kopš augusta vidus ir samazinājusies par 18%. Bet šonedēļ nemieri Dienvidāfrikā izplatījušies arī pasaules lielākās platīna ieguves kompānijas Anglo American Platinum strādnieku vidū (šī kompānija iegūst aptuveni 40% no visa pasaulē izmantotā platīna).

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Jau 30 gadus apkalpojam ES augstāko torni, bet kopumā apkalpojamo torņu un mastu augstums ir teju 4km. Esam vieni no 4. varas (mediji) pieejamības ikvienam Latvijas iedzīvotājiem garantiem, kā pierādījums tam ir 1991.gada barikādes pie TV torņa, kas bija un ir simbolisks elements Latvijas neatkarības atjaunošanai. Darām ļoti daudz labu lietu, ko neredz plašas auditorijas, piemēram LVRTC bija viens no tiem, kas līdzdarbojās drošas kibervides nodoršinašanā Latvijas prezidentūras EK laikā,» par savu darbavietu stāsta J. Bokta.

Nominācijā «e-pakalpojumi» IKT balvu Platīna pele 2013 no Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) saņēma datu vizualizācijas aplikācija Infogr.am, kuras izstrādātājs ir Infogram.

Nominācijā «E-biznesa risinājumi un inovācijas» IKT balvu saņēma Jelgavas pilsētas skolēnu un iedzīvotāju personalizēta bezkontaktu karte, ko pasūtīja Jelgavas autobusu parks, bet galvenais izstrādātājs bija SEB banka. Savukārt nominācijā «Labākais e-skolotājs» balvu saņēma Laura Katkeviča, Liepājas Raiņa 6.vidusskolas angļu valodas skolotāja, kreatīvās angļu valodas skolotāja, un Roberts Rožkalns, direktora vietnieks izglītības jomā (multimediju speciālists), kreatīvās angļu valodas skolotājs, informātikas skolotājs.

Kopumā IKT balvas Platīna pele 2013 žūrija bija izraudzījusies deviņus pretendentus, no kuriem trīs tika apbalvoti. Paralēli vadošajā biznesa portālā www.db.lv līdz trešdienai norisinājās balsošana par LIKTA žūrijas izraudzītajiem deviņiem pretendentiem, lai izraudzītos trīs sabiedrības simpātiju specbalvas. Tās LIKTA konferencē pasniedza Dienas Biznesa galvenais redaktors Gatis Madžiņš.

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.