Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šogad uzņēmumu vadītāji visā pasaulē ir mazāk optimistiski par globālo izaugsmi nekā pērn, liecina PwC pētījums, kura rezultāti prezentēti ikgadējā ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.

Tie, kuri uzskata, ka izaugsme turpināsies arī 2015. gadā, ir tikai 37%, kas ir mazāk nekā 2014.gadā (44%). Zīmīgi, ka to vadītāju skaits, kuri uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme samazināsies, ir dubultojies – kopumā tie ir 17%, pērn tie bija tikai 7% aptaujāto. Atlikušie 44% sagaida, ka ekonomiskā situācija saglabāsies nemainīga.

Aptaujas rezultāti liecina, ka šogad krietni mazāks uzņēmumu vadītāju skaits uzskata, ka ekonomiskā izaugsme tuvāko 12 mēnešu laikā uzlabosies, lai arī ir saglabājusies viņu pārliecība īstermiņā par ieņēmumu palielināšanos pašu biznesā.

Reģionāli ir vērojama rezultātu dažādība, piemēram, vadītāji Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir visoptimistiskākie – tur 45% uzskata, ka ekonomika turpinās uzlaboties, šim viedoklim pievienojas arī Tuvo Austrumu (44%) un Ziemeļamerikas uzņēmēji (37%). Savukārt pesimisms valda Eiropas uzņēmēju vidū - tikai 16% no vadītājiem Centrālajā un Austrumeiropā paredz situācijas uzlabošanos.

Taksometru vadītāju reģistrā šobrīd ir reģistrēti 4520 transportlīdzekļu vadītāji, kuri ir tiesīgi vadīt taksometru vai veikt pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, informē Autotransporta direkcija.

Reģistrēto vadītāju skaits pusgada laikā ir pieaudzis par 87%. Vadītāju reģistrāciju un izslēgšanu no Taksometru vadītāju reģistra veic Autotransporta direkcija.

No 2018. gada 1. jūnija pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru vai vieglo automobili drīkst nodrošināt tikai Taksometru vadītāju reģistrā reģistrēti vadītāji. Šī gada 1. jūnijā reģistrēti bija 2420 autovadītāji, un pusgada laikā reģistrēto vadītāju skaits ir pieaudzis par 87%, sasniedzot 4520 transportlīdzekļu vadītājus (vadītāju reģistrācijas dinamiku skatīt 1. attēlā). Autotransporta direkcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka vadītāju skaita straujais pieaugums ir saistīts jaunajām prasībām taksometru pārvadājumos un pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili pakalpojuma attīstību un popularitātes kāpumu.

Pēdējās dienās mediju telpā ir izskanējuši atšķirīgi viedokļi par LIAA vadītāja atlases procesu. No vienas puses tiek norādīts, ka gan LIAA atlases process, gan arī citu vadītāju atlase valsts kapitālsabiedrībās un iestādēs notiekot pārāk lēni un birokratizēti. No otras puses tiek argumentēts, ka konkursa izbeigšana “finiša taisnē” bez papildus plašāku skaidrojumu sniegšanas samazina profesionāļu interesi kandidēšanai uz līdzīgiem amatiem valsts pārvaldē.

Tā kā manis vadītajam uzņēmumam Fontes ir plaša un ilgstoša pieredze vadītāju atlasē gan privātajā, gan arī publiskajā sektorā, nolēmu statistiski pārbaudīt, vai tik tiešām valsts pārvaldes vadītāju atlases procesi ir nesamērīgi gari, kā arī, vai pastāv iespējas vadītāju atlasi optimizēt un padarīt saprotamāku.

Statistikas dati tuvplānā

Lai atbildētu uz jautājumu, vai valsts pārvaldes organizētie vadītāju atlases konkursi nav pārlieku gari, esmu apkopojusi informāciju par Fontes pēdējo četru gadu laikā veiktajiem publiskā un privātā sektora augstākā līmeņa vadītāju (padomes locekļu, valdes locekļu un pielīdzināmo amatu) pilna atlases cikla projektiem. Šādu projektu ietvaros visupirms tiek veikta tirgus izpēte, uzrunājot un nereti arī pierunājot atbilstošākos kandidātus piedalīties konkursā. Tam seko dalība intervijās un kompetenču novērtēšanas procesā ar tālāk izvirzītajiem kandidātiem.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Visvairāk lasītais britu laikraksts The Sun otrdien nācis klajā ar aicinājumu 23.jūnijā gaidāmajā referendumā balsot par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Laikraksta otrdienas numura ievadrakstu rotā Apvienotās Karalistes karoga krāsās veidots virsraksts: BeLEAVE in Britain (Angļu valodas vārdu spēle. Virsraksts Tici Lielbritānijai! ietver arī izstāšanās atbalstītāju kampaņas saukli Leave (aiziet, izstāties), kas izcelts ar lielajiem burtiem.).

«Mums būs jāpieņem svarīgākais politiskais lēmums mūsu dzīves laikā. The Sun šodien aicina visus balsot par izstāšanos,» savā ievadrakstā mudina avīze.

Laikraksts norāda, ka izstāšanās no ES dos Lielbritānijai iespēju atgūt savu lielvalsts statusu, kā arī pakļaut kontrolei imigrāciju.

«Balsojiet par izstāšanos, un mēs atgūsim savu suverenitāti, iegūsim nākotni kā pašu pārvaldīta varena valsts, ko visi apskauž,» uzsvērts ievadrakstā.

Eiropā 60% uzņēmēju sagaida augstāku peļņu, bet 53% ir optimistiski par ieņēmumu pieaugumu, informē konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz uzņēmumu vadītāju viedokļu pētījumu "CEO Outlook Pulse", kas ir veikts šī gada martā un aprīlī visā pasaulē.

Pētījumā secināts, ka aptuveni trešdaļa jeb 32% uzņēmumu vadītāju Eiropā patlaban ir optimistiskāki par globālo ekonomisko izaugsmi, nekā tie bija pirms gada, kamēr 56% uzskata, ka situācija nav mainījusies.

Vairāk nekā puse jeb 53% uzņēmumu vadītāju Eiropā sagaida augstākus ieņēmumus salīdzinājumā ar situāciju pirms gada, bet 60% vadītāju patlaban plāno augstāku uzņēmuma peļņu.

Bet 12% uzņēmumu vadītāju noskaņojums par ekonomisko izaugsmi patlaban ir pasliktinājies salīdzinājumā ar situāciju pirms gada, 9% vadītāju ir pesimistiskāki par uzņēmuma peļņu, bet 8% ir sliktākās domās par ieņēmumu pieaugumu.

"EY" partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols norāda, ka uzņēmēji, tostarp Latvijā, jau ilgāku laiku saskaras ar vienām un tām pašām problēmām un veidojas pārliecība, ka ar tām ir iespējams tikt galā. Proti, vadītāji ir pieskaņojušies augstākām kapitāla izmaksām, pārskata savus investīciju plānus un ir piemērojušies ģeopolitikas riskiem, tostarp dažādiem piegāžu traucējumiem un sankciju atbilstības jautājumiem. Vadītāji ir pieraduši pie esošās situācijas un jaunas pārmaiņas tiek gaidītas tagad jau ar mērenu optimismu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bez maksas izsniegs pases ap 1000 cilvēkiem, kuri likuma nepilnību dēļ ir izņēmuši tikai elektroniskās identifikācijas (eID) kartes un zaudējuši iespēju piedalīties Saeimas vēlēšanās, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā sacīja tās priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC).

S. Dolgopolovs skaidroja, ka Saeimas vēlēšanās vienīgais personu apliecinošais dokuments, kas dod iespēju balsot, ir tikai un vienīgi pase. Likumdošanas «caurumu» dēļ no šīs sistēmas ir «izkritusi neliela pilsoņu grupa», kas ir saņēmusi tikai eID kartes - apmēram 1000 pilsoņi. Tāpēc viņiem jāpiešķir pases, lai viņi varētu nobalsot Saeimas vēlēšanās.

Runa ir par cilvēkiem, kuri eID kartes saņēma līdz grozījumu likumā pieņemšanai, kad pārejas noteikumos tika noteikts, ka Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai ar pasi. Šī norma visu laiku ir bijusi spēkā Saeimas vēlēšanu likumā, aģentūrai LETA skaidroja komisijas priekšsēdētājs.

Teju visi uzņēmumu vadītāji pasaulē sagaida ekonomikas lejupslīdi – atšķiras vienīgi viedokļi, cik dziļa un ilga tā būs, liecina Jaunākais EY (iepriekš Ernst & Young) uzņēmumu vadītāju noskaņojuma pētījums EY CEO Outlook Pulse.

Proti, 25% vadītāju sagaida mērenu un īstermiņa ekonomikas attīstības sabremzēšanos, kamēr 41% domā, ka ekonomiskā lejupslīde būs mērena, taču noturīga. Tikmēr 18% sagaida dziļu, taču īstermiņa ekonomikas lejupslīdi, bet 15% domā, ka ekonomikas attīstības samazināšanās būs gan dziļa, gan noturīga. Tikai 1% uzņēmumu vadītāju pasaulē ekonomisko lejupslīdi negaida.

EY pētījumā tomēr arī novērojamas pozitīvas tendences, proti, salīdzinājumā ar šī gada janvāri, samazinās to vadītāju skaits, kas sagaida “dziļu” ekonomikas lejupslīdi – gan īstermiņa, gan noturīgu sabremzēšanos janvārī gaidīja pat 50% uzņēmumu vadītāju, bet tagad 33%. Tāpat arī 47% uzņēmumu vadītāji šobrīd atzīst, ka viņu noskaņojums par uzņēmuma gaidāmo sniegumu tuvāko 12 mēnešu laikā ir kļuvis optimistiskāks salīdzinājumā ar gada sākumu.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga, mazinoties bezvienošanās «Breksita» riskam, bet ASV biržu indeksi kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela apdomīgiem izteikumiem.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien paziņoja, ka gadījumā, ja parlaments atkal noraidīs viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), viņa dos likumdevējiem iespēju balsot par bezvienošanās «Breksitu» vai par «Breksita» atlikšanu.

Meja apsolīja parlamentam līdz 12.martam dot vēl vienu iespēju balsot par «Breksita» vienošanos, kuru decembrī parlaments jau noraidīja. Ja Meja šajā balsojumā zaudēs, tad jau 13.martā parlaments varēs balsot par aiziešanu no ES bez vienošanās. Ja likumdevēji bezvienošanās «Breksitu» noraidīs, viņiem tiks dota iespēja balsot trešo reizi par «īsu, ierobežotu»

«Breksita» sarunu termiņa pagarināšanu, piebilda Meja.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien paziņojusi, ka gadījumā, ja parlaments atkal noraidīs viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), viņa dos likumdevējiem iespēju balsot par bezvienošanās «Breksitu» vai par «Breksita» atlikšanu.

Meja, uzrunājot parlamenta deputātus, norādīja, ka viņas sarunās ar Briseli esot panākts «labs progress» par pretrunīgi vērtētā Īrijas un Ziemeļīrijas robežas pagaidu risinājuma pārskatīšanu.

Viņa apsolīja parlamentam līdz 12.martam dot vēl vienu iespēju balsot par «Breksita» vienošanos, kuru decembrī parlaments jau noraidīja.

Ja Meja šajā balsojumā zaudēs, tad jau 13.martā parlaments varēs balsot par aiziešanu no ES bez vienošanās.

«Tādējādi Apvienotā Karaliste aizies no [ES] bez vienošanās vienīgi tad, ja tam nepārprotami piekritīs [parlamenta] apakšnams,» uzsvēra premjerministre.

Ja likumdevēji bezvienošanās «Breksitu» noraidīs, viņiem tiks dota iespēja balsot trešo reizi par «īsu, ierobežotu» «Breksita» sarunu termiņa pagarināšanu, piebilda Meja.

ASV kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā piecus Oskarus saņēmusi mēmā filma Mākslinieks (The Artist). Filma saņēmusi godalgas kā gada labākā filma, par labāko režisora darbu, labāko kostīmu dizainu, labāko mūziku un labāko galvenās lomas tēlotāju.

Mākslinieks ir pirmā mēmā filma, kas saņēmusi Oskaru kopš 1929. gada. Balvas saņēma filmas galvenās lomas atveidotājs Žans Dižardēns un režisors Mišels Hazanavičs.

Labākās aktrises atzinību saņēmusi Merila Strīpa par Lielbritānijas premjeres Margaretes Tečeres atveidošanu filmā Dzelzs Lēdija (The Iron Lady).

Labākā otrā plāna aktiera atzinību saņēmis Kristofers Plamers, par veikumu filmā Beginners, bet par labāko otrā plāna aktrisi atzīta Oktāvija Spensera, kura Oskaru saņēma par savu darbu filmā The Help.

Martina Skorsēzes 3D filma Hugo, kas iepriekš bija nominēta 11 kategorijām, ieguva piecus Oskarus tehniskajās kategorijās.

Augsta līmeņa vadītāju gada bruto alga pasaules lielākajos uzņēmumos vidēji ir 1,45 miljons eiro, kas ir 3,8 % pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Dati atspoguļoti augsta līmeņa vadītāju meklēšanas kompānijas Pedersen & Partners vispasaules pētījumā, kas aptvēra 1800 augsta līmeņa vadītājus 340 uzņēmumos no 18 valstīm. Dati par algām tika iegūti no pasaules lielākajiem uzņēmumiem ar vidēji 133,3 tūkstoši darbiniekiem, 42,7 miljardu eiro vidējo apgrozījumu un EBIT 4,1 miljardu eiro vērtībā.

Atalgojumu veido vidējā pamatalga 711,6 tūkstošu eiro un ikgadējā prēmija 738,4 tūkstošu eiro vērtībā. Augsta līmeņa vadītāju pamatalgas pieaugums vidēji ir 4,5 %, mainīgo lielumu atlīdzībai sasniedzot 2,7 % pieaugumu.

«Stagnējošās ekonomikas apstākļos augsta līmeņa vadītāju atalgojums vairumā Rietumvalstu ir pieaudzis mēreni, par 3 – 4% gadā,» skaidro Konrads Prambuks (Conrad Pramboeck), Pedersen & Partners Atalgojuma konsultāciju vadītājs un pētījuma autors. «ASV uzņēmumi ir lielākais izņēmums – augsta līmeņa vadītāju atalgojums pieaudzis par vidēji 5,6% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Objektīvu iemeslu pieaugumam nav, jo nedaudz samazinājās gan uzņēmumu peļņa, gan darbinieku skaits.»

Pirms vēlēšanām tiek runāts, ka tiek īstenotas dažādas politiskos konkurentus nomelnojošas kampaņas, kurās tiek izplatīta negatīva informācija par citu politisko partiju kandidātiem. Vairāk nekā puse (53%) Latvijas ekonomiski aktīvo pilsoņu vecumā no 18 līdz 55 gadiem atzīst, ka ir pamanījuši šādas konkurentus nomelnošanas aktivitātes.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada septembrī veiktais pētījums.

30% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuriem ir LR pilsonība, atzīmē, ka nav pamanījuši politiskos konkurentus nomelnojošas akcijas, savukārt 17% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav pārliecināti, vai ir redzējuši politiķus nomelnojošas akcijas.

Piektā daļa (21%) pilsoņu, kuri ir pamanījuši kādas politiskos konkurentus nomelnojošas akcijas, atzīst, ka šāda informācija ietekmē viņu izvēli, par kuru partiju balsot Saeimas vēlēšanās – 5% pilsoņu noteikti ietekmē, savukārt 16% pilsoņu drīzāk ietekmē, pieņemot lēmumu, par kuru politisko partiju balsot Saeimas vēlēšanās.

Kipras starptautiskais aizdevums kārtējo reizi saskāries ar nenoteiktību, kad atklājies, ka valsts parlaments balsos par tā apstiprināšanu.

Patlaban gandrīz puse no Kipras parlamenta 56 deputātiem varētu balsot pret aizdevuma, kura ietvaros valsts saņems desmit miljardus ASV dolārus un veic dažādus papildus finansējuma iegūšanas pasākumus, tostarp piemēros nodevu noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro, apstiprināšanu, vēsta Reuters.

Balsot pret starptautisko aizdevumu varētu Kipras Zaļā partija, komunistu partija AKEL un sociālistiskā EDEK. Kipras parlaments jau martā nobalsoja pret starptautisko aizdevumu, tādējādi izraisot jaunu satricinājumu parādu krīzes skartajā eirozonā.

Aizdevumu atbalsta Kipras valdības partijas – Demokrātiskā partija un Demokrātiskās sanāksmes partija. Tomēr abām partijām parlamentā nav vairākuma, tāpēc balsojuma likteni, visticamāk, izšķirs mazie Kirpas parlamenta politiskie spēki.

Igaunijas valdība sagatavojusi likumprojektu, kas paredz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās atļaut balsot jau no 16 gadu vecuma, un tas ir par diviem gadiem mazāk nekā pašlaik.

No 16 gadiem Igaunijā jau gandrīz desmit gadus var balsot pašvaldību vēlēšanās, bet parlamenta vēlēšanu balsstiesīgo vecuma sliekšņa samazināšana ir sarežģītāks process, tādēļ tam būs nepieciešams laiks.

Vienlaikus Igaunijas valdības koalīcija, ko veido liberālā Reformu partija, sociāldemokrāti un liberālā partija "Igaunija 200", uzsver, ka grozījumi nestāsies spēkā pirms jūnijā gaidāmajām EP vēlēšanām, jo izmaiņām ir jābūt spēkā vismaz pusgadu pirms vēlēšanām.

EP vēlētāju vecuma slieksni samazināt var ar grozījumiem atbilstošā likumā.

Lai Igaunijas parlamenta vēlēšanās atļautu balsot 16 un 17 gadus veciem jauniešiem, ir nepieciešami grozījumi valsts pamatlikumā, kas jāpieņem divos Rīgikogu sasaukumos pēc kārtas.

Uzņēmumam «SOAAR» sadarbībā ar pakalpojuma nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm ir izdevies noskaidrot un novērst traucējumu vēlēšanu iecirkņu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā, informē Centrālā vēlēšanu komisija.

Tādējādi līdz plkst. 20.00 vēlēšanu iecirkņos atkal ir iespējams veikt iecirkņa maiņu vēlētājiem, kuri balso ne savā reģistrētajā vēlēšanu iecirknī.

Centrālā vēlēšanu komisija aicina izmantot šo papildu balsošanas iespēju vēlētājus, kuri nevarēs nobalsot savā vēlēšanu iecirknī. Pārējie vēlētāji aicināti doties balsot uz savu vēlēšanu iecirkni šovakar līdz plkst. 20.00 vai rīt, Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, 25. maijā, no plkst. 7.00 līdz 20.00.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur vēlētāju uzskaitei lieto vēlētāju sarakstus, pamatbalsošanas iespēja ir balsot vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā vēlētājs reģistrēts. Iespēja balsot citā iecirknī, lietojot vēlētāju sarakstus, tiek izmēģināta pirmo reizi. Mērķis ir pārbaudīt šī pakalpojuma izmantošanas iespējas 2022. gada Saeimas vēlēšanās, lai apzinātu risinājumus, kā nodrošināt to vēlētāju tiesības piedalīties parlamenta vēlēšanās, kuru rīcībā ir tikai personas apliecība.

Baltijas uzņēmēji ir daudz optimistiskāki par Rietumeiropas kolēģiem attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi. Kā lielākos draudus uzņēmumu vadītāji saskata ģeopolitisko konfliktu, inflāciju un energokrīzi, pret kuriem cīnīsies ar darbības efektivitātes paaugstināšanu, jauniem produktiem un ieiešanu jaunos tirgos.

To atklāj profesionālo biznesa pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) šogad veiktā Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja.

“Kad šķita, ka Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi jau izdevies pārvarēt un esam iemācījušies dzīvot, t.sk. pēcpandēmijas pasaulē, nāca nākamā krīze, kuru joprojām grūti aptvert. Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un straujais inflācijas pieaugums bija un aizvien ir pārbaudījums ekonomikai, iedzīvotājiem un uzņēmumiem,” kopējo situāciju iezīmē PwC Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Minētie faktori ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā un citviet pasaulē samazinājuši uzņēmumu vadītāju optimismu par globālo tautsaimniecības izaugsmi tuvāko 12 mēnešu laikā. “Vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu vadītāju visās trīs Baltijas valstīs prognozē, ka tuvāko 12 mēnešu perspektīvā pasaules ekonomika piedzīvos lejupslīdi, taču vēl skeptiskāki par tautsaimniecības izaugsmi ir uzņēmumu vadītāji Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā - 74%, Rietumeiropā - 75% un citos reģionos, globālajam rādītājam šogad sasniedzot 73%, kas ir vērtējama kā pesimistiskākā prognoze pēdējo 10 gadu laikā,” skaidro Z. Elksniņa-Zaščirinska.

Laikraksta Financial Times izdevums The Banker piešķīris prestižo ikgadējo labāko banku balvu. Baltijas valstīs par labāko banku atzīta SEB, bet par labāko Rietumeiropas banku – Nordea.

SEB banka par labāko atzīta Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Izdevums norāda, ka 2011. gadā sāka atkopties Latvijas ekonomika un reģiona bankas, tostarp arī SEB. Bankai izdevies ievērojami audzēt neto peļņu un par 28% uzlabot Tier 1 attiecību. Salīdzinot ar gadu iepriekš, bankas kapitāla atdeve pieaugusi par 23,1%. SEB bankas izaugsme turpinājies arī 2012. gadā, kad par 9% pieaudzis kopējais noguldījumu apjoms, bet no jauna izsniegto kredītu vērtība augusi par 69%, no kuriem divas trešdaļas bijušas uzņēmumu kreditēšanai.

The Banker atzīmē, ka banka uzlabojusi arī izmantotās tehnoloģijas gan tās iekšienē, gan arī sniegtajos pakalpojumos klientiem, kā arī atvērusi divas filiāles ar ilgiem darbības laikiem.

Šorīt plkst.7 Latvijā sākušās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas un durvis vēruši 952 iecirkņi, kuri strādās līdz plkst.20.

Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un par kuriem ziņas ir iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. Balsstiesības Latvijā ir no 18 gadu vecuma, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā publicētā informācija.

Balsot drīkst tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts. Nobalsot iespējams gan ar pasi, gan ar eID karti, jo balsošana notiek pēc vēlētāju sarakstiem.

Noskaidrot vēlēšanu iecirkni, kurā jābalso, var paziņojumos, kuri vēlētājiem tika izsūtīti pa pastu šā gada martā, vai arī tiešsaistē, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā pmlp.gov.lv. Tāpat to var uzzināt CVK mājaslapā cvk.lv vai zvanot pa CVK uzziņu tālruni 67049999. Tālrunis šodien strādās no plkst.7 līdz plkst.24.

Francijā šodien notiek prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kas tiek rīkota pastiprinātos drošības apstākļos, reaģējot uz to priekšvakarā Parīzes centrā notikušo kārtējo islāma ekstrēmistu uzbrukumu.

Kopumā vēlēšanās startē 11 kandidāti, un vismaz četriem no viņiem ir reālas izredzes iekļūt otrajā kārtā, kas paredzēta 7.maijā, un balsojuma iznākumu faktiski ir neiespējami prognozēt.

Saskaņā ar vienu no pēdējām aptaujām, kuras rezultāti tika publicēti pirms "mediju klusēšanas" perioda, kas stājās spēkā piektdien pusnaktī, savas vadošās pozīcijas nedaudz nostiprinājis centriski noskaņotais Emanuels Makrons, par kuru gatavojas balsot 24% aptaujāto. Viņa tuvāko sāncensi - galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līderi Marinu Lepēnu - atbalsta 21,5% aptaujāto.

Taču abiem favorītiem uz pēdām min konservatīvās Republikāņu partijas izvirzītais Fransuā Fijons un komunistu atbalstītais kreisais ekstrēmists Žans Liks Melanšons, kas attiecīgi var cerēt uz 20 un 19,5% balsu.

Vadītāju skaits, kuri prognozē uzlabojumus globālās ekonomikas izaugsmē tuvāko 12 mēnešu laikā, ir pieaudzis līdz 44% salīdzinājumā ar 18% pērn, liecina PwC pērnā gada nogalē veiktās uzņēmumu vadītāju aptaujas 17th Global CEO Survey rezultāti.

Šogad izaugsmi neparedz tikai 7% salīdzinājumā ar 28% pērn.

Aptaujā pirmo reizi vēsturē piedalījās arī Latvijas uzņēmumu vadītāji no telekomunikāciju, mediju, naftas pārstrādes un būvniecības nozares.

Reģionu griezumā vadītāji no Rietumeiropas ir vispārliecinātākie par īstermiņa globālās ekonomikas izaugsmes izredzēm (50%). Tiem seko vadītāji Tuvajos Austrumos (49%), Āzijas un Klusā okeāna reģionā (45%), Latīņamerikā (41%), Ziemeļamerikā (41%) un Āfrikā (40%). Vismazāk pārliecināti par globālās ekonomikas izaugsmi ir Centrālās un Austrumeiropas valstu, tostarp Latvijas, uzņēmēji (26%). Šī reģiona uzņēmēji drīzāk ir pārliecināti, ka ekonomika saglabāsies tādā pašā attīstības līmenī, kāds tas ir šobrīd (56%).

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.