Vairāk nekā 40 ASV štati sūdz tiesā sociālo mediju platformu "Facebook" un "Instagram" īpašnieku "Meta" par bērnu garīgajai veselībai nodarītu kaitējumu un cilvēku maldināšanu par šo platformu drošumu.

"Cenšoties maksimāli palielināt savus finansiālos ieguvumus, "Meta" ir atkārtoti maldinājis sabiedrību par tā sociālo mediju platformu būtiskajām briesmām," teikts kopīgā prasībā, kas otrdien tika iesniegta federālā tiesā Kalifornijā.

Daži no štatiem, kas sūdz tiesā "Meta", gan ir izvēlējušies iesniegt prasības vietējās tiesās, nevis pievienoties federālajai lietai.

Kopīgajā prasībā teikts, ka "Meta" ir izmantojis gados jaunos lietotājus, radot biznesa modeli ar mērķi maksimāli palielināt laiku, ko viņi pavada platformā, neraugoties uz kaitējumu viņu veselībai.

"Bērni un pusaudži cieš no sliktas garīgās veselības rekordlielos līmeņos, un tajā ir vainojami tādi sociālo mediju uzņēmumi kā "Meta"," paziņojumā par šo lietu sacīja Ņujorkas ģenerālprokurore Letiša Džeimsa.

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji samitā Briselē ir panākuši kompromisu jautājumā par to, vai ES fondu līdzekļu izmaksāšana dalībvalstij ir saistāma ar likuma varas ievērošanu šajā valstī, otrdien paziņoja amatpersonas un diplomāti.

Ungārijas mediji, kas ir tuvi premjerministra Viktora Orbāna valdībai, nosauca šo kompromisu par "lielu uzvaru" Briseles sarunās.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs neapstiprināja šo mediju apgalvojumu, ka Merkele apsolījusi izbeigt ES uzsākto izmeklēšanu pret Ungāriju Vācijas ES prezidentūras laikā, tātad līdz šī gada beigām.

ES ziņu avoti otrdienas rītā Vācijas ziņu aģentūrai DPA bija pavēstījuši, ka ES valstu un valdību vadītāji ir vienojušies par formulējumu, kas saista ES fondu līdzekļu izmaksāšanu ar likuma varas ievērošanu.

Kompromisa formulējums ticis pieņemts pirmdienas vakarā Briselē 27 ES valstu un valdību vadītāju sarunās, kuras sākās piektdien. Ar šo lēmumu ticis pārvarēts vēl viens šķērslis vienošanās panākšanai par ES ekonomikas atjaunošanas fondu, kas ļautu ES atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Kāda sieviete Aiovas štatā vēlas piedzīt piecus miljonus ASV dolāru no sociālā tīkla LinkedIn, kas pieļāvis viņas paroles un līdz ar to – arī personīgās informācijas – nonākšanu hakeru rokās. Sievieti tiesā pārstāvēs «visvairāk nīstā kompānija Silīcija ielejā», kas iedveš bailes arī daudzos pasaules mēroga uzņēmumos, vēsta Business Insider.

Jau ziņots, ka šā gada jūnijā hakeru uzbrukumā tika nozagtas vairāk nekā sešu miljonu sociālā tīkla LinkedIn lietotāju paroles, kas vēlāk tika publicētas Krievijas kibernoziedznieku lapā.

Keitija Spzirka (Katie Spzyrka) LinkedIn sūdz tiesā, norādot, ka sociālais tīkls nav nodrošinājis solīto tīkla lietotāju aizsardzību. Viņas pusi tiesā pārstāvēs juristu firma Edelson McGuire, ko medijs Business Insider iepriekš aprakstījis kā «Silīcija ielejas nīstāko kompāniju», turklāt juristu firma ir kļuvusi arī gana ietekmīga, tiesā uzvarot vairākus pasaulē atpazīstamus uzņēmumus. Medijs pauž, ka Edelson McGuire «uzbrūk» tādiem uzņēmumiem kā Google, Zynga un Groupon, sūdzoties par salīdzinoši nelieliem pārkāpumiem, piemēram, par to, ka Groupon nav pietiekami skaidri izskaidrojis pārdoto kuponu derīguma termiņu vai par neprecīzu cenu norādīšanu GrubHub ēdienkartēs.

Turcijas arodbiedrības izsludinājušas streiku, lai protestētu pret policijas brutalitāti, padzenot demonstrantus no Gezi parka. Iepriekš Turcijas iekšlietu ministrs pavēstīja, ka streiks ir nelikumīgs un netiks pieļauts.

Turcijas arodbiedrību konfederācija (DISK) un Sabiedriskā sektora darbinieku arodbiedrību konfederācija (KESK), kas apvieno tūkstošiem biedru, pieprasa, lai tiktu izbeigta policijas vardarbība, kuru likumsargi piemēro pret protestētājiem.

Kopumā streikā piedalās 800 tūkstoši arodbiedrību pārstāvju. Streikotājiem pievienojušies strādnieki, inženieri un ārsti. Arodbiedrību streiks notiek pēc nedēļas nogalē piedzīvotajām sadursmēm demonstrantu un policijas starpā, kas ar jaunu spēku uzvirmoja pēc tam, kad likumsargi padzina Stambulas Gezi parkā esošos protestētājus.

Reaģējot uz arodbiedrību protestiem, Turcijas iekšlietu ministrs Muamers Gillers paziņoja, ka tas ir pretlikumīgs un netiks pieļauts.

Mūzikas izdevēji, arī kompānijas "Universal Music Publishing Group", "Warner Chappell Music" un "Sony Music Publishing", sūdz tiesā vietni "Twitter" par "plašiem autortiesību pārkāpumiem" pret konkrēto kompāniju mūzikas katalogiem.

Prasību Tenesī štata federālajā tiesā iesniedza 17 izdevēji, kuriem ir tiesības uz tādu mākslinieku kā Dreiks, Teilore Svifta un Adele, no vienīgā atbildētāja lietā - "Twitter" īpašnieces Īlona Maska kompānijas "X Corp" - prasot vairāk nekā 250 miljonus ASV dolāru (231 miljons eiro).

ASV Nacionālās mūzikas izdevēju asociācijas vadītājs Deivids Izrealaits paskaidroja, ka "Twitter" ir vienīgā no lielākajām sociālo tīklu platformām, kura "savā pakalpojumā pilnībā atsakās licencēt miljoniem dziesmu", lai gan labi apzinās, ka platformā "miljardiem cilvēku ik dienu mūziku noplūdina, prezentē un straumē".

Viņš apsūdzēja "Twitter" par platformas sniegšanu noplūdinātai mūzikai, ar autortiesībām aizsargātiem videoklipiem un citiem materiāliem. ASV Digitālās tūkstošgades autortiesību likums paredz, ka "Twitter" un citām sociālo mediju platformās nevar iesūdzēt tiesā par autortiesību pārkāpumiem saistībā ar lietotāju augšupielādētu saturu, ja platformas cenšas dzēst autortiesības pārkāpušo materiālu un soda lietotājus, kas pārkāpj autortiesības.

Pasaulē populārās spēles "Fortnite" izstrādātājs "Epic Games" sūdz tiesā tehnoloģiju kompānijas "Google" un "Samsung", apsūdzot tās par nelikumīgu sadarbošanos, lai bloķētu konkurentus lietotņu veikalam "Samsung" ierīcēs.

ASV bāzētās kompānijas vadītājs Tims Svīnijs pirmdien paziņoja, ka "Epic Games" ar prasību vērsīsies ASV federālajā tiesā Kalifornijā, kur pērn uzņēmums uzvarēja gadiem ilgušajā tiesvedībā pret "Google".

Svīnijs solīja, ka uzņēmums ir gatavs nepieciešamības gadījumā vērsties atbildīgajās institūcijās Eiropā un Āzijā, lai turpinātu ilgstošo cīņu nolūkā panākt, ka "Apple" un "Google" savos viedtālruņos ļauj izmantot citus lietotņu veikalus.

"Šī ir liela globāla cīņa, kas beigās ir par patērētāju tiesībām saņemt visus ieguvumus no konkurences un brīvi izvēlēties, ar ko vēlas iesaistīties darījumos," Svīnijs teica žurnālistiem.

Jaunākajā tiesvedībā galvenā uzmanība pievērsta "Samsung" automātiskās bloķēšanas funkcijai "Auto Blocker".

Zviedrijas cenu salīdzināšanas interneta vietne "PriceRunner" pirmdien paziņoja, ka sūdz tiesā interneta gigantu "Google" par to, ka tas meklēšanas rezultātos sekmē savus iepirkšanās salīdzināšanas pakalpojumus.

"PriceRunner" tiesas ceļā no "Google" vēlas piedzīt 2,1 miljardu eiro.

Taču Zviedrijas tehnoloģiju jaunuzņēmums norāda, ka tiesas prāvā nolemtais zaudējumu apmērs varētu būt arī ievērojami lielāks, jo šie pārkāpumi joprojām tiek veikti.

"PriceRunner" vadītājs Mīkaels Lindāls saka, ka šī tiesas prāva ir arī cīņa par patērētājiem, kuri ievērojami cietuši no "Google" veiktajiem konkurences noteikumu pārkāpumiem pēdējos 14 gados.

Uzņēmums sūdzību iesniedzis patentu un tirgus tiesā Stokholmā pēc tam, kad Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa nolēma, ka "Google" pārkāpis ES konkurences noteikumus, manipulējot ar meklēšanas rezultātiem par labu saviem salīdzināšanas pakalpojumiem.

Pensiju fonds ASV Alabamas štatā sūdz tiesā Īrijas zemo cenu aviosabiedrību «Ryanair» un tās vadītāju Maiklu O’Līriju par to, ka šis uzņēmums esot sniedzis saviem investoriem maldinošu informāciju par savām attiecībām ar darbiniekiem.

«Ryanair» tiek apsūdzēts investoru maldināšanā par konfliktiem ar pilotiem un citiem darbiniekiem, un šie konflikti izraisījuši uzņēmuma tirgus vērtības skaidru samazināšanos, teikts sūdzībā, kas iesniegta tiesai Ņujorkā.

«Ryanair» trešdien noraidīja tai izteiktās apsūdzības, paziņojot, ka šie «apgalvojumi ir lemti neveiksmei, jo tiem nav pamata faktos vai realitātē».

Pensiju fonds pieprasa kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies «Ryanair» akciju cenu krišanās dēļ. Tas vēlas, lai tiesa izskatītu šo lietu kā kolektīvu prasību, cerot, ka tai pievienosies arī citi investori.

Vēl nav zināms, vai tiesa pieņems šo sūdzību, vai to noraidīs.

Turcijas premjers Radžeps Tajips Erdogans «pēdējo reizi» brīdinājis protestētājus, aicinot tos pamest Gezi parku Stambulā, kas kļuvis par aptuveni divas nedēļas garo demonstrāciju centru. Brīdinājumus protestētājiem T. Erdogans izteica arī iepriekšējās dienās.

«Mūsu pacietība beidzas un es izsaku pēdējo brīdinājumu. Mātes un tēvi, lūdzu paņemiet savus bērnus aiz rokas un aizvediet viņus prom. Mēs nevaram ilgāk gaidīt, jo Gezi parks pieder visiem cilvēkiem,» televīzijas tiešraidē uzsvēra T. Erdogans.

Aktīvisti tikmēr uzsver, ka parku nepametīs līdz Turcijas valdība atteiksies no saviem plāniem to apbūvēt. Turcijas premjers apsolījis, ka šis jautājums varētu tikt izskatīts konsultatīvā referendumā.

Sabiedrības balsojuma iespēja par parka likteni protestētāju vidū netiek uztverta atsaucīgi. Demonstranti norāda, ka iepriekš Stambulas tiesa lēma par Gezi parka apbūves apturēšanu, tomēr valdība to ignorēja.

Turcijā izcēlušās jaunas sadursmes starp protestētājiem un drošības spēkiem pēc tam, kad tiesa izlēma atbrīvot policistu, kurš tiek vainots demonstranta nogalināšanā.

Tikmēr varasiestādes visā valstī veikušas apjomīgas kratīšanas, aizturot vismaz divdesmit cilvēkus, kas saistīti ar piedalīšanos protesta akcijās, vēsta AP. Kopš protesta akciju sākšanās gandrīz pirms mēneša, tajās bojā gājuši trīs demonstranti un viens policists. Vairāki simti cilvēku guvuši ievainojumus, no tiem aptuveni 60 - smagus.

Otrdien Turcijas policija Ankarā veikusi kratīšanas, pārmeklējot protesta akcijās iesaistīto cilvēku mājokļus, un aizturējusi vismaz divdesmit cilvēkus, turot tos aizdomās par saistību «ar teroristiskiem grupējumiem», kā arī par protestu laikā paveiktiem «uzbrukumiem policijai un videi».

Zviedrijas foto aģentūra Scanpix sūdz tiesā meklētājprogrammu Google, prasot aptuveni piecus miljonus kronu (753 000 ASV dolāru) par, kā tā apgalvo, attēlu neatļautu izmantošanu, ziņo thelocal.se.

Tiesas materiālos, kas pagājušajā nedēļā iesniegti Stokholmas apgabaltiesā, Scanpix sūdzas, ka tās fotogrāfijas nereti parādās kā sīktēli blakus rakstiem.

Saskaņā ar Scanpix norādi attēli ir ar autortiesībām aizsargāts materiāls, ko aģentūra Google nav ļāvusi izmantot.

Scanpix apraksta centienus panākt vienošanos ar Google, lai tā kompensētu aģentūrai attēlu izmantošanu, kas notiekot jau kopš 2008. gada.

Google esot mēģinājusi filtrēt Scanpix attēlus, taču problēma tā arī neesot atrisināta.

Pēc neveiksmīgām sarunām 2010. gadā un 2011. gada pirmajā pusē Scanpix 2011. gada jūnijā brīdinājusi Google, ka plāno vērsties tiesā.

Sociālais tīkls Facebook piedzīvos tiesvedību saistībā ar tajā pieejamajām iespējam, ieskaitot sociālajā platformā atrodamā satura novērtēšanu ar «like», vēsta BBC.

Holandiešu kompānija Rembrandt Social Media sūdz tiesā sociālo tīklu saistībā ar mirušā programmētāja Joannesa van der Mēra (Joannes Jozef Everardus van Der Meer) paveikto darbu un reģistrētajiem patentiem. Rembrandt norāda, ka Facebook bez atļaujas izmanto divus mirušā programmētāja patentus. Facebook pašlaik sūdzības nekomentē.

«Mēs uzskatām, ka Rembrandt patentiem ir nozīmīgs devums sociālajos medijos, un mēs ceram, ka tiesa, balstoties uz pierādījumiem, nonāks pie tāda paša secinājuma,» norādīja patentu turētāja pārstāvošā juridiskā firma Fish and Richardson.

Kāda sieviete no Austrālijas sūdz tiesā valsts četras vadošās bankas par to iespējamo lomu viņas dēla 200 tūkstošus ASV dolāru vērtajā krāpšanas shēmā, kas norisinājusies interneta vietnē eBay. Pateicoties šai shēmai, viņš dienā varējis atļauties tērēt sešus tūkstošus ASV dolāru, ziņo CNN.

Austrālijas plašsaziņas līdzekļi informējuši, ka 2007. gadā tolaik 14 gadus vecais puisis pelnījis tik daudz naudas, eBay pārdodot neesošus klēpjdatorus, mobilos tālruņus un pulksteņus, ka varējis atļauties rezervēt telpas, kas maksājušas 4300 ASV dolārus par nakti, īrēt limuzīnu, lai nokļūtu uz pludmali, vilkt mugurā populāru zīmolu apģērbus un apmeklēt greznus restorānus.

Commonwealth Bank of Australia pārstāvis apstiprinājis, ka sieviete patiešām vērsusies tiesā. Viņa vērsusies pret Commonwealth Bank of Australia, ANZ, Westpac un NAB par to rīcību, pieļaujot, ka viņas dēls atver banku kontus.

Līdz ar Latvijas iekļaušanu Google Street View tajā jau ievērotas vairākas interesantas lietas, tā, piemēram, Ventspilī, Blaumaņa ielā 6 redzams, ka divi cilvēki mēģina mājā ierāpties pa logu.

Tāpat Google Street View lietotāji novērojuši, ka vairāku Latvijas ielu nosaukumi ir rakstīti krievu valodā. Par šo problēmu jau ir ziņots kartes izstrādātājiem, un Grayling konsultante Latvijā Inga Oliņa norādīja, ka tuvākajā laikā tas tiks izlabots, tomēr esot grūti prognozēt, cik ātrā laikā tas notiks, vēsta Diena.lv.

Grayling pārstāve uzsvēra, ka par kļūdām var ziņot ikviens lietotājs. «Ja tās var labot, tas to noteikti izdarīs,» viņa pauda.

Jau vēstīts, ka kopš otrdienas Google Street View pakalpojumā iekļauta arī Latvija, ļaujot lietotājiem 360 grādu līmenī pārvietoties pa ielām un dažādām vietām visā valstī ar fotogrāfiskās datu bāzes palīdzību. Tāpat Google Street View transportlīdzekļi tuvākajās dienās atsāks braukšanu Latvijā, lai savāktu jaunus attēlus Latvijas Street View kartes papildināšanai.

Maxima īpašnieka, lietuviešu uzņēmēja Nerijus Numaviča (Nerijus Numavičius) biznesa paplašināšanās Polijā un Bulgārijā ļāvusi viņam pirmo reizi iekļūt Forbes miljardieru sarakstā, ieņemot 1565. vietu.

Tādējādi N. Numavičs kļuvis par pirmo lietuvieti un Baltijas valstu pārstāvi, kurš iekarojis pasaules bagātāko cilvēku sarakstu. Forbes miljardieru saraksts šogad izvērties rekordgarš – tajā ietilpst 1645 personas.

N. Numavičam pieder uzņēmums Vilniaus prekyba (VP), kura meitas uzņēmumu vidū ir lielveikalu tīkls Maxima, kā arī farmācijas tirdzniecības uzņēmums Euroapotheca. Saskaņā ar Forbes 2014. gada marta aplēsēm, viņa bagātība sasniegusi vienu miljardu ASV dolāru.

Lai aplūkotu, kuri cilvēki ir iekļuvuši šī saraksta augšgalā, aplūkojiet galeriju augstāk!

Automašīnu ražotāja Toyota visā pasaulē atsauc aptuveni 7,4 miljonus automašīnu, ieskaito Yaris, Corolla un Camry modeļus, kas tikuši ražoti laikā no 2006. līdz 2008. gadam, vēsta BBC.

Šis ir lielākais automobiļu atsaukums kopš 1996. gada, kad automašīnas atsauca ražotājs Ford.

Kopumā Eiropā atsaukti 1,39 milj. automašīnu, 2,47 milj. automašīnu ASV un 1,4 milj. braucamrīku, kas nonākuši pie Ķīnas pircējiem. Problēma skar logu slēdžus – tos tīrot slēdži var sāk kust, tomēr Toyota uzsver, ka aizdegšanās risks nepastāv.

Pašlaik nav ziņu, ka bojāto Toyota automašīnu dēļ kāds būtu cietis vai būtu noticis kāds negadījums, norāda kompānija.

«Ar šo paziņojumu vēlamies, lai autobraucēji atsaucas un mēs varam pārbaudīt, vai mašīna ir bojāta un salabot to pēc iespējas ātrāk,» norāda Toyota pārstāvis.

Godātā redakcija, šai laikā, kad joprojām gaidām turpmāko attīstību spriegajā banku un baņķieru seriālā, vēlos paust atbalstu stingrākajiem cīnītājiem par mūsu valsts interesēm. Šobrīd tāds neapšaubāmi ir Krišjānis Kariņš, izcils naidnieku iebiedēšanas speciālists.

Nelielam atgādinājumam. Ļembasts mūsu šiverīgajā banku vidē sākās februāra vidū, kad dienas gaismu ieraudzīja amerikāņu Fin-CEN dokumenta projekts, kurā tika uzskaitīts lēvenis AB LV grēku. Pārkāpumu un noziegumu saraksts iznāktu iespaidīgs, iztrūktu tikai mazgadīgo pavešana netiklībā. Pēc pāris dienām pasākumā iesaistījās KNAB, kam sekoja visu pušu iznācieni medijos, citam citu vainojot sazvērestībā. Uz šī fona jau pilnīgi loģiska izskatījās ķengura noķeršana Iecavas puses sniegos zvērīgā spelgonī, kā arī 200 kg smaga seifa pazušana no kādas privātmājas Langstiņos.

Neapgrūtināšu lasītājus ar visu to dumību hronoloģiju, ar kuru vairākas nedēļas mūs priecēja finanšu ministre un tās piebasētāji – kaut kādi mistiski nerezidentu procenti, kas vienu dienu bija 40%, tad pēc nedēļas 20%, un tad nostabilizējās uz 5%. Skaidrība un droša stratēģija spaiņiem neizmērojama. Vērotājiem ar kaitīgi piekasīgu atmiņu gan būs palicis prātā, kā mūsu finanšu dižeksperti kādreiz Kipras gadījumā stāstīja, ka nerezidentu naudas lielais postīgums ir apstāklī, ka tā var pēkšņi aizplūst un radīt lielus zaudējumus iezemiešiem. Šī dogma izrādījās mūsu varonīgajai dzimtenei nepiemērota: paši izmēzīsim tos nerezidentus, un mums nekādus zaudējumus tas nenesīšot. Nu ja, kā tad citādi, loģiski bez gala. No liekas naudas tikai posts vien ir, tautas gudrība viedi māca: kas bez biksēm, tas bez bēdām.

Ungārijas premjers Viktors Orbans saasinājis diplomātiskās attiecības ar Berlīni, salīdzinot kancleres Angelas Merkeles politiku ar nacistiskās Vācijas iebrukumu Ādolfa Hitlera vadībā.

Budapešta veikusi dažādas parlamentārās un konstitucionālās reformas, kas Briselē izraisījušas bažas, ka Ungārija tuvojas autoritārismam un valstī tiek apdraudēta brīvā tirgus sistēma, tiesu varas neatkarība un preses brīvība. Izskanējušas arī balsis, aicinot Ungāriju izslēgt no Eiropas Savienības.

Aizvadītajā nedēļā A. Merkele izteikusies, ka Vācija «darīs visu, lai Ungāriju aizvestu uz pareizā ceļa. Tomēr tas nenozīmē, ka uzreiz tiks sūtīta kavalērija». Tādējādi atbildot uz opozīcijā esošās Sociāldemokrātu partijas kandidāta kanclera amatam Pēra Šteinbrika pausto, ka Budapeštas nedemokrātiskās reformas varētu novest pie valsts izslēgšanas no ES, vēsta Euobserver.

Eiropas Savienības (ES) budžeta pieņemšana draud ieilgt, un pat pie noteikuma, ka Ungārija un Polija šonedēļ atsauc uzlikto veto ES daudzgadu budžetam un Atveseļošanās fonda veidošanai, agrākais tā pieņemšanas termiņš ir nedēļā pirms Ziemassvētkiem.

Lai valstis normāli sagatavotos, tam bija jābūt gatavam jau oktobrī.

Pat pie veiksmīgākā vienošanās scenārija Eiropas Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta trīspusējās sarunās budžeta aprises kļūs zināmas tikai līdz ar jaunā gada pirmo dienu, kas neapšaubāmi radīs problēmas un aizkavēšanos iecerēto projektu realizēšanai. Lielāka kavēšanās, piemēram, budžetu pieņemot tikai 2021. gada janvārī vai februārī, kam seko arī Atveseļošanās fonda apstiprināšana, faktiski nozīmē neatliekamas palīdzības kavēšanos Covid-19 seku novēršanai.

Veto ES budžetam Ungārija un Polija veto ES budžetam un atveseļošanās paketei uzlika šā gada 16. novembrī, tā protestējot pret ES fondu līdzekļu piešķiršanas sasaisti ar tā dēvēto likuma varas ievērošanu. Jau novembrī bija ieplānots, ka Briselē tiks apstiprināts kompromiss par 1,1 triljona eiro vērto ES budžetu un 750 miljardu lielo Atveseļošanās fondu, kuru bija iecerēts veidot kā aizņēmumu, kuru garantē visas Eiropas Savienības valstis ar ES budžetu.

Pēc vairāk nekā 20 gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu priekšā, atklāj tā saimnieks Dainis Paeglītis.

Ideju iegādāties briežus pirms aptuveni trīsdesmit gadiem Dainis Paeglītis aizguva Zviedrijā. Latvijā toreiz neviens vēl briežus neaudzēja; tos iegadāties Paeglīšiem izdevās no Rīgas Zooloģiskā dārza. Ģimene kopīgiem spēkiem šodien vada bioloģisko saimniecību, kurā ir 500 dzīvnieku liels ganāmpulks, kā arī darbojas viesmīlības biznesā. Saimnieks tomēr atzīst, ka «dzīvojot laukos, audzējot briežus un uzņemot tūristus, bagāts kļūt nevar». Tādēļ drīzumā plānots spert soli jaunu produktu ražošanā.

150 hektāru ganības

Saulstari 1 īpašumā sākotnēji bijuši tikai astoņi hektāri zemes, taču tad, kad kaimiņi piedāvāja zemi iegādāties, iespēju izmantojuši. Saimniecība palēnām izaugusi līdz teju 150 ha. Tā kā fiziski vairs audzētavai nav kur plesties, tiek strādāts nevis pie kvantitātes, bet kvalitātes. Šodien tajā ir 18 aploki un 500 dzīvnieku. Pa aplokiem tie ir sadalīti atkarībā no sugas un vecuma. Aplūkot ir iespējams gan staltbriežus, gan dambriežus. Pusotra kilometra garo pastaigu maršrutu briežu dārzā brauc izpētīt gan atpūtnieki no tuvienes, gan tūristi no ārzemēm. Viens no tūristu piesaistes elementiem ir tas, ka cilvēkiem ļauts barot dzīvniekus. Īpašumā izveidota arī tā sauktā Ragu māja, kurā notiek gan ikgadējās ragu mērīšanas sacensības, gan ir iespējams aplūkot krāšņākos eksemplārus. «Tos pārpērk Eiropa, tur ir ļoti attīstīta ragu izmantošana suvenīru dizainā. No ragiem izgatavo gan nažu un dakšu spalus, gan daudz ko citu. Lielākie pircēji ir itāļi un spāņi,» stāsta Māra Paeglīte, saimniecības īpašniece. Tā kā sacensību dalībnieku, kas uz Mori brauc no visas Eiropas, uzņemšana kļuva par ikgadēju pasākumu un tuvākās apmešanās vietas Morei bija Cēsis vai Sigulda, īpašnieki atvēra viesu māju. Pirmo piemeklēja ugunsnelaime tikai 14 mēnešus pēc tās uzcelšanas. «Lēmumu būvēt otrreiz bija grūti pieņemt. Ja ieliek sirdi, pārdzīvojumi ir ļoti dziļi,» atceras M. Paeglīte. Taču otrais viesu nams ir lielāks, to vada briežu audzētavas īpašnieku meita Māra ar vīru. Korporatīvos pasākumos viesiem tiek piedāvātas arī briežu gaļas maltītes. Steiki un viesu nama kafija vien ir kļuvuši par iemeslu, kādēļ cilvēki brauc uz Mori.

Trešdien pusnaktī beidzoties pārejas periodam, Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā Krievijas ogļu importa aizliegums.

Ogļu embargo paredz aprīlī apstiprinātā piektā sankciju pakete, kas vērsta pret Krieviju, reaģējot uz tās atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

ES dalībvalstis bija vienojušās par 120 dienu ilgu pārejas periodu, lai dotu iespēju nozarēm pielāgoties krievu ogļu importa aizliegumam, kas noteikts nolūkā vājināt Krievijas ekonomiku.

Eiropas Komisija (EK) aprīlī paziņoja, ka ogļu importa aizliegums varētu Krievijai ik gadu nest astoņus miljardus eiro lielus zaudējumus.

Vienlaikus tranzītam caur Lietuvu uz Kaļiņingradas apgabalu ir izņēmuma statuss. Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijā "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) informēja, ka janvārī-maijā pa Lietuvas dzelzceļa infrastruktūru no Krievijas uz Kaļiņingradas apgabalu transportēts viens miljons tonnu ogļu.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) samazinājusi Ungārijai piešķirto reitingu no BB+ līdz BB, tādējādi nosakot to divas pakāpes zemāk par līmeni, kas tiek uzskatīts par investīcijām derīgu.

Aģentūra arī norāda, ka Ungārijas ekonomiskā situācija turpinās pasliktināties, kas, visticamāk, ietekmēs tās izaugsmes tempus. S&P norāda, ka Ungārijas budžeta deficīts 2013. un 2014. gadā būs zemāks par trīs procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču šādu līmeni būs grūti uzturēt.

Reitingu aģentūra prognozē, ka Ungārijas IKP šogad samazināsies par 1,2%, bet nākamajā gadā - par 0,8%.

Reaģējot uz kredītreitinga samazinājumu, Ungārijas Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar paziņojumu, ka šāds S&P lēmums nav ņemams nopietni. Ņemot vērā S&P lomu ekonomiskās krīzes izraisīšanā, aģentūrai neesot nekādas autoritātes.