Eiropas Savienības (ES) budžeta pieņemšana draud ieilgt, un pat pie noteikuma, ka Ungārija un Polija šonedēļ atsauc uzlikto veto ES daudzgadu budžetam un Atveseļošanās fonda veidošanai, agrākais tā pieņemšanas termiņš ir nedēļā pirms Ziemassvētkiem.

Lai valstis normāli sagatavotos, tam bija jābūt gatavam jau oktobrī.

Pat pie veiksmīgākā vienošanās scenārija Eiropas Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta trīspusējās sarunās budžeta aprises kļūs zināmas tikai līdz ar jaunā gada pirmo dienu, kas neapšaubāmi radīs problēmas un aizkavēšanos iecerēto projektu realizēšanai. Lielāka kavēšanās, piemēram, budžetu pieņemot tikai 2021. gada janvārī vai februārī, kam seko arī Atveseļošanās fonda apstiprināšana, faktiski nozīmē neatliekamas palīdzības kavēšanos Covid-19 seku novēršanai.

Veto ES budžetam Ungārija un Polija veto ES budžetam un atveseļošanās paketei uzlika šā gada 16. novembrī, tā protestējot pret ES fondu līdzekļu piešķiršanas sasaisti ar tā dēvēto likuma varas ievērošanu. Jau novembrī bija ieplānots, ka Briselē tiks apstiprināts kompromiss par 1,1 triljona eiro vērto ES budžetu un 750 miljardu lielo Atveseļošanās fondu, kuru bija iecerēts veidot kā aizņēmumu, kuru garantē visas Eiropas Savienības valstis ar ES budžetu.

Atdošanas termiņš tika plānots 2058. gads. Iepriekš ES valstis pārbalsoja Ungāriju un Poliju, ar vairākumu nosakot, ka tām vajadzētu pildīt norādes par likuma varas ievērošanu, ko pavada ES līdzekļu piešķiršana kā savdabīgs kontroles mehānisms. Proti, Ungāriju un Poliju Savienība spiež garantēt naudu, kuru tās nākotnē varētu arī nesaņemt, jo neievēro ko tādu, ko Brisele uzskata par pareizu. Patiesībā runa bija par nacionālo valstu ietekmes mehānisma apstiprināšanu, kuram Polija un Ungārija nepiekrita.

Visu rakstu lasiet 8.decembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!