Sekojot pieaugošajam pieprasījumam pēc eksotiskiem atpūtas galamērķiem, ar pirmo tiešo reisu no Rīgas lidostas tūroperators Join UP! Baltic sāk piedāvāt jaunu ceļojumu galamērķi - Šrilanku.

Pirmais lidojums plānots 25.decembrī. Lidojumu uz Matales lidostu veiks aviokompānija "SkyUp Airlines", un tas ceļotājiem būs īsākais pieejamais lidojums uz eksotisko salu no Rīgas.

Lidojuma ilgums ir 12 stundas un 10 minūtes, ar tehnisko nosēšanos degvielas uzpildei Bahreinā, pasažieriem neizkāpjot no lidmašīnas. Matales lidosta atrodas salas dienvidos, kur atrodas lielākā daļa nozīmīgāko apskates objektu, piemēram, Jalas nacionālais parks, Ādama smaile un Deviņu arku tilts.

"Novērojam, ka šajā ziemā pieaug pieprasījums pēc eksotiskiem galamērķiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, sevišķi Ziemassvētku laikā, kad lielākā daļa ceļojumu uz citām valstīm jau ir izpārdoti. Reaģējot uz šo pieprasījumu, sākam piedāvāt ceļojumus uz Šrilanku arī no Rīgas - esam vienīgie, kas nokļūt Šrilankā piedāvā bez pārsēšanās un visīsākajā laikā. Nokļūt pasaules otrā malā 12 stundu laikā un baudīt bagātīgo eksotiku, ko nelielā sala piedāvā, ir labākais piedzīvojums, ko uzdāvināt sev un ģimenei Ziemassvētkos. Turklāt cenas ziņā šī ir pieejama eksotika, ” saka Sabina Saikovskaja, Join UP! Baltic vadītāja.

Daudzām pasaules valstīm var draudēt jauns islāmistu terorisma vilnis, jo tuvākajā laikā no cietumiem iznāks terorisma atbalstītāji, kas izcieš salīdzinoši nelielus sodus, brīdināja Interpola ģenerālsekretārs Jirgens Štoks.

Šo situācija var raksturot kā ««Islāma valsts» - versija 2.0», viņš sacīja.

Daudziem terorisma atbalstītājiem piespriesti mazi sodi, nesaistot tos ar konkrētiem uzbrukumiem. Agrīno terorisma atbalstītāju paaudze «pēc dažiem gadiem iznāks brīvībā», brīdināja Štoks.

«Tā kā «Islāma valsts» ir sakauta ģeogrāfiski, šie cilvēki mēģinās pārvietoties uz citiem reģioniem, piemēram, uz Dienvidaustrumāziju vai Āfriku, vai arī paliks Eiropā, lai īstenotu uzbrukumus,» viņš prognozēja.

Cietumiem joprojām ir svarīga loma radikālo ideoloģiju veidošanās procesā, skaidroja Štoks, kā piemēru minot neseno Strasbūras teroraktu.

To pastrādāja 29 gadus vecais arābu izcelsmes Francijas pilsonis Šerifs Šekats, kurš atradies policijas redzeslokā un 27 reizes saukts pie atbildības par dažādiem likumpārkāpumiem Francijā, Vācijā un Šveicē.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja iznīcināt Turcijas ekonomiku, ja tā pārkāps zināmu robežu. Tiesa gan, prezidents konkrēti nenorādīja, par kādiem pārkāpumiem viņš Turciju varētu sodīt.

«Ja Turcija izdarīs kaut ko tādu, ko es savā dižajā un nepārspējamajā gudrībā uzskatīšu par zināmu robežu pārkāpšanu, es pilnībā iznīcināšu un izsvītrošu Turcijas ekonomiku, kā es to iepriekš jau esmu darījis,» tviterī brīdināja Tramps.

Tirgi nekavējoties reaģēja uz ASV līdera draudiem. Pēc tvīta publicēšanas Turcijas liras kurss krities par 2,31%, vēsta biznesa portāls «MarketWatch».

ASV bruņotie spēki sākuši pamest pozīcijas līdzās Turcijas-Sīrijas robežai pēc tam, kad Baltais nams svētdien paziņoja, ka nestāsies ceļā Turcijas operācijai pret Sīrijas kurdu kaujiniekiem, kas ar ASV palīdzību spēlēja izšķirošu lomu «Islāma valsts» «kalifāta» sagrāvē Sīrijā.

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Sākotnējās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka Šrilankas terorakti, kuros tika nogalināti vairāk nekā 320 cilvēki, bijusi atmaksa par martā Kraistčērčā, Jaunzēlandē, divās mošejās sarīkoto slaktiņu, otrdien pavēstīja Šrilankas aizsardzības ministra vietnieks Ruvans Vidževardene.

«Sākotnējā izmeklēšanā atklāts, ka tas, kas [svētdien] notika Šrilankā, bija atmaksa par uzbrukumu musulmaņiem Kraistčērčā,» parlamentā sacīja amatpersona.

Uzbrukumos divām Kraistčērčas mošejām 15.martā tika nogalināti 50 cilvēki.

Teroraktus svētdien Šrilankā sarīkojis vietējais grupējums «National Thowheeth Jama'ath» (NTJ), kuram ir saites ar mazpazīstamu Indijas islāmistu grupējumu, norādīja Vidževardene.

«Kā tagad ir noskaidrojies, šim grupējumam NTJ, kas pastrādāja šos uzbrukumus, ir ciešas saites ar JMI,» sacīja amatpersona, pēc visa spriežot, norādot uz saistību ar grupējumu «Jamaat-ul-Mujahideen India».

Par grupējumu JMI ir zināms maz. Tas tika dibināts pērn, un tam ir saites ar Bangladešas grupējumu, kuram ir līdzīgs nosaukums.

Upuru skaits Šrilankā svētdien vairākās baznīcās un viesnīcās notikušajos sprādzienos pirmdien pieaudzis līdz 290, kuru vidū ir vairāki desmiti ārzemnieku, paziņojusi policija.

Vēl vairāk nekā 500 cilvēki guvuši ievainojumus.

Neviens atbildību par uzbrukumiem nav uzņēmies, taču policija pirmdien pavēstīja, ka aizturēti 24 aizdomās turamie, kas visi ir Šrilankas pilsoņi.

Pirmdienas rītā atcelta uzreiz pēc sprādzieniem ieviestā komandantstunda, taču tā atkal noteikta no pirmdienas vakara līdz otrdienas rītam. Valdība izsludinājusi divu dienu brīvdienas un slēgtas skolas un Kolombo birža.

Kā ziņots, eksplozijas svētdien gandrīz vienlaikus notika trīs baznīcās, kad tur norisinājās Lieldienu dievkalpojumi, un trīs viesnīcās.

Uzbrukumi notikuši Sv. Antonija katoļu baznīcai galvaspilsētā Kolombo, Sv. Sebastiāna katoļu baznīcai valsts rietumu pilsētā Negombo, kurā vairākums iedzīvotāju ir katoļi, kā arī evaņģēlisko kristiešu Ciānas baznīcai Batikaloā valsts austrumos.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien brīdināja Turciju par ekonomisku sagrāvi, ja tā pēc ASV karaspēka atvilkšanas no Sīrijas uzbruks kurdu spēkiem, vienlaikus prezidents mudināja kurdus neprovocēt Ankaru.

«Mēs Turciju ekonomiski sagrausim, ja viņi uzbruks kurdiem,» tviterī brīdināja Tramps, mudinot arī izveidot 30 kilometru drošības zonu.

«Tāpat es negribu, ka kurdi provocē Turciju. Krievija, Irāna un Sīrija ir lielākie ieguvēji no ASV ilgtermiņa politikas iznīcināt »Islāma valsti« - dabīgie ienaidnieki. Mēs arī gūstam labumu, bet tagad ir laiks vest mūsu karavīrus mājās. Jāizbeidz bezgalīgie kari!»

Trampa pēkšņais 19.decembra paziņojums, ka no Sīrijas tiks izvesti 2000 tur dislocētie ASV karavīri, radīja satraukumu Vašingtonas amatpersonu vidū un ASV sabiedrotajos ārzemēs, bet ASV aizsardzības ministrs Džims Matiss atkāpās no amata.

Tramps pēc sava sākotnējā paziņojuma, kas sabiedrotos pārsteidza nesagatavotus, kā arī izraisīja satraukumu Sīrijas kurdos, vēlāk skaidroja, ka karaspēka izvešana notikšot lēni.

Džihādistu grupējums «Islāma valsts» uzņēmies atbildību par svētdien notikušajiem sprādzieniem Filipīnu dienvidu pilsētas Holo katedrālē, kur gāja bojā vismaz 20 cilvēki un vairāk nekā 110 tika ievainoti 77.

Pirmais sprādziens notika Karmela kalna Dievmātes katedrālē mises laikā, bet otrs sprādziens nograndis autostāvvietā pie katedrāles, kad, reaģējot uz pirmo sprādzienu, tur bija ieradušies policisti un karavīri.

Pirmdien Filipīnu drošības spēki ap pilsētu izvietojuši ceļu nosprostojumus un kontrolpunktus.

«Islāma valsts» propagandas atzars «Amaq» dažas stundas pēc uzbrukuma uzņēmās par to atbildību, paziņojot, ka sprādzienus sarīkoja divi spridzinātāji pašnāvnieki.

Jau ziņots, ka pagājušajā pirmdienā Filipīnu dienvidos notika referendums, kurā vairākums dalībnieku atbalstīja Bangsamoro autonomā musulmaņu reģiona izveidošanu. Tomēr Sulu provincē, kur atrodas Holo, vairākums nobalsoja pret.

Jordānijas ziemeļos populārā senpilsētā uzbrucējs trešdien sadūris vismaz astoņus cilvēkus, tostarp četrus tūristus, paziņojusi policija.

Sadurti trīs meksikāņu tūristi un viena šveiciete. Ievainoti arī divi policisti, gids un autobusa šoferis, pavēstīja Sabiedriskās drošības direktorāts.

Ievainotie nogādāti slimnīcās, bet uzbrucējs aizturēts un tiek nopratināts.

Viena sadurtā policista un viena meksikāņu tūrista stāvoklis raksturots kā smags.

Uzbrukums notika Džerašā, kura atrodas daudzi ievērojami Romas impērijas laiku arhitektūras pieminekļi.

Sociālajos medijos izplatījies video, kurā redzami vismaz divi ievainoti cilvēki, redzams, kā citi cilvēki cenšas viņiem palīdzēt un apturēt asiņošanu, un dzirdams, kā kāda sieviete kliedz spāņu valodā. Policija ir lūgusi pārstāt izplatīt šo video, norādot, ka tas uzskatāms par pārkāpumu un sāpina ievainoto cilvēku tuviniekus.

Neskatoties uz Turcijas sākotnēji izteiktajiem iebildumiem, NATO līderi trešdien apstiprinājuši jaunus aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Šodien mēs vienojāmies par atjauninātu plānu Baltijas valstīm un Polijai," pēc NATO 70.gadadienai veltītā samita pavēstīja Stoltenbergs. "Ir labi zināms, ka starp NATO sabiedrotajiem ir dažādi viedokļi par to, kā apzīmēt YPG (kurdu bruņotais grupējums "Tautas aizsardzības vienības")."

Jautājums ticis pārspriests starp sabiedrotajiem, taču trešdien samita sarunās tas "netika konkrēti skatīts", sacīja Stoltenbergs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sabiedrotie ir vienisprātis par nepieciešamību neapdraudēt panākumus pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts".

Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans bija pavēstījis, ka nepiekritīs NATO aizsardzības plānam Baltijas valstīm un Polijai, kamēr alianse neatbalstīs Ankaras bažas attiecībā uz Sīrijas kurdu kaujiniekiem.

Bojāgājušo skaits Strasbūras teroraktā pieaudzis līdz pieciem, svētdien pavēstīja Francijas varasiestādes.

No dzīves svētdien aizgājis 36 gadus vecais Polijas pilsonis Barto Pedro Orents-Nadzelskis, kurš Strasbūrā dzīvojis aptuveni 20 gadus, pavēstīja Parīzes prokuratūra.

Brīdī, kad noticis uzbrukumus, viņš kopā ar draugiem centies nepieļaut, ka terorists iekļūst kādā bārā. Tajā brīdī Orents-Nadzelskis guvis nopietnu savainojumu. Turpat tika ievainots arī Itālijas pilsonis Antonio Megalici, kurš no dzīves aizgāja piektdien.

Teroraktu otrdienas vakarā Strasbūras centrā Ziemassvētku tirdziņa apkaimē sarīkoja 29 gadus vecais marokāņu izcelsmes Francijas pilsonis Šerifs Šekats. Uzbrukuma laikā terorists saucis «Allahu Akbar» («Dievs ir dižens»).

Terorists cilvēkos raidīja šāvienus, kā arī uzbruka ar nazi. Divi cilvēki gāja bojā uzbrukuma vietā, bet viens neilgi pēc tam nomira slimnīcā.

Teherāna nolēmusi daļēji atteikties no saistībām, kuras tā uzņēmusies saskaņā ar 2015.gadā noslēgto kodolvienošanos, trešdien paziņojusi Irānas Ārlietu ministrija.

Par «augstākās drošības padomes lēmumu pārtraukt pildīt dažas no Irānas Islāma Republikas saistībām», kuras tā uzņēmusies saskaņā ar kodolvienošanos, informēti Lielbritānijas, Ķīnas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi, kā arī Eiropas Savienība (ES), pavēstīja ministrija.

Irānas ārlietu ministra vietnieks šo lēmumu trešdien paziņojis visu piecu valstu vēstniekiem.

Tikmēr Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs, atrodoties vizītē Maskavā, uzsvēra, ka Irāna nav pārkāpusi kodolvienošanos un no tās neizstāsies.

Viņš uzsvēra, ka Teherāna joprojām darbojas kodolvienošanās ietvaros, bet uzskata par piemērotu, pārtraukt ievērot dažas saistības, ko uzņēmusies «brīvprātīgi».

Vācijas Bundestāga deputāti, kas pārstāv «lielo koalīciju» trešdien paziņojuši, ka apsver iespēju ieviest «mošeju nodokli», ar kuru apliktu musulmaņus, līdzīgi tam, kā kristieši tiek aplikti ar baznīcas nodokli.

Torstens Frejs, kas pārstāv kristīgos demokrātus (CDU) sarunā ar laikrakstu «Die Welt» norādījis, ka mošeju nodoklis būtu «svarīgs solis», kas ļautu «islāmam Vācijā atbrīvot sevi no ārvalstīm».

Vācijā praktizējoši katoļi un protestanti tiek aplikti ar baznīcas nodokli, kas tiek izmantots baznīcu darbības finansēšanai. Šo nodokli iekasē valsts, kas pēc tam to nodod reliģiskajām iestādēm.

Tas, ka musulmaņi netiek aplikti ar līdzīgu nodokli, padara mošejas atkarīgas no ziedojumiem un vairo bažas par iespējamo finansējuma saņemšanu no ārvalstu organizācijām vai valdībām, kuras izplata islāma fundamentālisma ideoloģijas.

Piemēram, Vācijā pieņemas spēkā satraukums par Ankaras kontrolētās Turku islāma reliģisko lietu savienības (DITIB) ietekmes pieaugumu.

Šrilankas Lieldienu teroraktu upuru skaits pieaudzis līdz 359, kamēr varasiestādes aizturējušas vēl vairākus aizdomās turamos teroristus, trešdien paziņojusi policija.

Policijas pārstāvis pavēstīja, ka naktī uz trešdienu aizturēti 18 cilvēki, un tādējādi kopējais aizturēto skaits sasniedzis jau 58.

Premjerministrs Ranils Vikremesinghe otrdien brīdināja, ka pēc svētdien notikušajiem sprādzieniem brīvībā vēl palikuši vairāki bruņoti aizdomās turamie, kuru rīcībā ir vēl neizlietotas sprāgstvielas.

Kāda cita valdības amatpersona savukārt izteikusies, ka Lieldienu laikā koordinētos sprādzienus baznīcās, viesnīcās un citās publiskās vietās acīmredzot sarīkojuši islāmisti, atriebjoties par pagājušajā mēnesī notikušo slaktiņu Jaunzēlandes mošejās.

Atbildību par uzbrukumiem Šrilankā uzņēmies teroristiskais grupējums «Islāma valsts», taču premjers norādījis, ka izmeklētāji joprojām pārbauda aizdomās turamo iespējamos sakarus ar ārvalstīm.

Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) ierobežojusi indiešu, šrilankiešu un uzbeku krāpniecības iespējas, kuri vēlas izglītības aizsegā nokļūt Eiropas Savienībā (ES) darba meklēšanas nolūkos. Turpmāk RTU mācībspēki brauks uz šīm Āzijas valstīm klātienē atlasīt studentus un novērtēt viņu zināšanu atbilstību universitātes prasībām, vēsta LNT Ziņas.

Šo RTU centru izveide un uzturēšana Āzijā gada laikā izmaksājot vairākus desmitus tūkstošus eiro, taču universitāte atteicās atklāt precīzu summu. Kā iemesls minēts – «šim mērķim līdzekļi neesot valsts piešķirtās dotācijas, bet gan ieņēmumi no ārvalstu studentu studiju maksām».

Indieši, šrilankieši un uzbeki līdz šim bija krāpušies elektroniskajos iestājeksāmenos, lai nokļūtu Latvijā. Daļu no viņiem nākošajos atlases posmos atsijāja Latvijas vēstniecības, pieķerot pretendentus ar viltotiem vidusskolu beigšanas dokumentiem vai konstatējot blēdīšanos vīzu interviju laikā, piemēram, pretendentam sūtot sev līdzīgas personas, kas spēj runāt angliski. Indijā vien šogad šādi pieķerti 400 krāpnieku.

Šrilankā svētdien teroristu sarīkotajos sprādzienos bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 310, jo vairāki cilvēki miruši no gūtajiem ievainojumiem, otrdien paziņoja policija.

Pēc policijas sniegtās informācijas, saistībā ar sprādzieniem aizturēto skaits sasniedzis 40.

Kā ziņots, eksplozijas svētdien gandrīz vienlaikus notika trīs baznīcās, kad tur norisinājās Lieldienu dievkalpojumi, un trīs viesnīcās.

Uzbrukumi notikuši Sv. Antonija katoļu baznīcai galvaspilsētā Kolombo, Sv. Sebastiāna katoļu baznīcai valsts rietumu pilsētā Negombo, kurā vairākums iedzīvotāju ir katoļi, kā arī evaņģēlisko kristiešu Ciānas baznīcai Batikaloā valsts austrumos.

Eksplozijas notikušas pieczvaigžņu viesnīcās «Cinnamon Grand», «Kingsbury» un «Shangri-La», kas visas atrodas Kolombo centrā, un kurās mēdz apmesties daudz ārzemnieku.

Sprādzienus baznīcās un viesnīcās sarīkojuši teroristi pašnāvnieki, secinājuši Aizsardzības ministrijas tiesu medicīnas eksperti. Kā pavēstījis valsts tiesu medicīnas dienesta pārstāvis, uzbrukumos pavisam piedalījušies septiņi spridzinātāji pašnāvnieki.

Teroristu sarīkotajos sprādzienos Šrilankā bojā gājuši trīs no četriem dāņu miljardiera Andersa Holča Povlsena bērniem, ziņo BBC.

Ģimene apmeklēja valsti Lieldienu svētku laikā. Bērnu vārdi nav publiskoti.

Holčam Povlsenam pieder starptautiskā apģērbu tirdzniecības ķēde Bestseller. Viņš ir arī apģērbu giganta Asos akcionārs un Lielbritānijā lielākais privātais zemes īpašnieks. Holčam Povlsenam ir liels īpašumu portfelis Skotijā, kur viņam pieder vairāk nekā 10 īpašumi, ieskaitot Aldourie pili. Viņš tos iegādājies, izmantojot kompāniju Wildland, kuras mērķis esot saglabāt Skotijas tradicionālās ainavas. «Tas ir projekts, kas nevar tikt īstenots mūsu dzīves laikā. Tas nesīs augļus ne tikai mūsu bērniem, bet arī nākamajām paaudzēm,» iepriekš pauduši Holčs Povlsens un viņa sieva Anna.

Irāna jau daudzus gadus ir bijusi mana sapņu zeme un pēc dažiem nostāstiem iekļuva manā ātro vēlmju listē. Irāna ir viegli sasniedzama no mūsu valsts, pietiekami eksotiska un patiešām droša zeme ceļošanai. Arī divām ceļotājām no Latvijas.

Kāpēc turp doties?

Welcome to Iran – tas ir teikums, kuru mēs dzirdējām visbiežāk, arī no irāņiem, kuriem tas ir vienīgais zināmais teikums angļu valodā.

Persija, kuras teritorijā tagad atrodas Irāna, ir viena no senākajām valstīm pasaulē, tāpēc tā noteikti ir īsta paradīze vēstures mīļotājiem. Arī paši persieši apzinās un ir lepni, ka viņiem ir sena un kultūras bagāta valsts.

Irāna ir valsts, kuru ir vērts apmeklēt pašu persiešu dēļ – fantastiski atvērti, viesmīlīgi un neuzbāzīgi. Arī slavenā austrumu tirgošanās te notiek gaumīgi.

Visbeidzot, tā noteikti ir valsts, kurā var sajust arī musulmanismu, valsts saucas Irānas Islāma Republika. Lielākoties irāņi nav priecīgi, ka šariata likumi tik ļoti valda pār ikdienu. Gribētu uzsvērt musulmanisma pozitīvo pusi: fantastiskās mošejas, sievietes, kas izskatās sievišķīgi un cēli jebkurā situācijā. Mana ceļabiedre Kristīne teica, ka sievietēm ir vērts doties uz Irānu, lai iemācītos sievišķību.

Pagājušā gada beigās Turcija ieslīgusi recesijā, liecina valsts statistikas biroja informācija.

2018. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, valsts ekonomika sarukusi par 2,4%.

Jau trešajā ceturksnī valsts ekonomikā tika reģistrēts kritums par 1,6%. Līdz ar to ekonomika sarukusi divus ceturkšņus pēc kārtas, iezīmējot recesiju.

Tirdzniecības karš ar ASV izraisījis strauju Turcijas valūtas kritumu, padarot importu daudz dārgāku. Abām valstīm ir domstarpības vairākos jautājumos, tai skaitā par to, kā cīnīties ar grupējumu Islāma valsts Sīrijā, par Turcijas plāniem iegādāties Krievijas raķešu aizsardzības sistēmas un citiem.

Turcijas lira pagājušajā gadā piedzīvojusi kritumu par 30% pret ASV dolāru, padarot importu vidēji par trešdaļu dārgāku. Tas mudināja valsts centrālo banku paaugstināt procentu likmes, padarot aizņemšanos dārgāku. Rezultātā negatīvi tika skarta automašīnu un mājokļu tirdzniecība, kā arī rūpnieciskā ražošana.

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Marokas pretterorisma tiesa trešdien apstiprinājusi nāvessodus trīs vīriešiem, kuri jūlijā tika notiesāti par divu skandināvu tūristu slepkavību, un piesprieda nāvessodu ceturtajam apsūdzētajam.

24 gadus vecās dānietes Luīzas Vesterageras Jespersenas un 28 gadus vecās norvēģietes Marenas Uelandas līķi tika atrasti 2018.gada 17.decembrī Augsto Atlasa kalnu masīvā. Viņām bija nogrieztas galvas.

Četri vīrieši, kas ir galvenie aizdomās turamie šajā lietā, pāris dienas pirms tika atrasti tūristu līķi video apliecināja uzticību teroristu grupējumam «Islāma valsts».

Trim apsūdzētajiem, tostarp grupas līderim Abdessamadam Edžoudam, jūlijā tiesa piesprieda nāvessodu, bet ceturtajam - mūža ieslodzījumu. Pretterorisma tiesa ceturtajam apsūdzētajam piesprieda nāvessodu.

Pārējiem apsūdzētajiem šajā lietā tiesa jūlijā piesprieda cietumsodus, sākot no pieciem gadiem līdz 30 gadiem.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, bet naftas cenas pieauga, karam starp Krieviju un Ukrainu radot problēmas Krievijas naftas rūpniecībā.

ASV naftas cenas pieauga par 1,6% pēc ziņām, ka jauns Ukrainas drona uzbrukums izraisījis ugunsgrēku svarīgā Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcā.

Analītiķi arī norādīja uz ģeopolitiskā saspīlējuma palielināšanos pēc uzbrukuma Piemaskavas koncertzālei, par kuru uzņēmās atbildību teroristu grupējums "Islāma valsts".

Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien pirmoreiz atzina, ka šo teroraktu ar 139 bojāgājušajiem sarīkojuši "radikālie islāmisti", bet mēģināja viņus saistīt ar Ukrainu.

"Paaugstinātais saspīlējums starp Ukrainu un Krieviju ir apturējis kāpumu akciju tirgos, kas bija redzēts pagājušajā nedēļā," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Būtiskākais cēlonis daudzu valstu, arī Latvijas, problēmām, kļūdainajiem valsts varas lēmumiem ir neizglītoti cilvēki, jo tāds labklājības līmenis, kādu vēlētos, ir jāspēj nopelnīt ar pasaules mērogā konkurētspējīgu preču ražošanu, kā arī pakalpojumiem, bet to nevar sasniegt ar darbaspēku bez atbilstošām zināšanām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Izglītības fonda prezidents, valdes loceklis Romans Vitkovskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.augusta numurā lasi:

Statistika

Jaunieši Latvijā diplomus dabū un darbu atrod

Tēma

Nodokļu likmes grib paaugstināt kaitīgajiem produktiem un pakalpojumiem

Atjaunojamie energoresursi

Saules jaudas pārsniedz rekordus

Finanses

EURIBOR likme un islāma banku sistēma

Sociālais bizness

Sociālā aprūpe kā biznesa niša

Viesmīlības bizness

Latviešu glempings ar skatu uz vulkānu