Sekojot pieaugošajam pieprasījumam pēc eksotiskiem atpūtas galamērķiem, ar pirmo tiešo reisu no Rīgas lidostas tūroperators Join UP! Baltic sāk piedāvāt jaunu ceļojumu galamērķi - Šrilanku.

Pirmais lidojums plānots 25.decembrī. Lidojumu uz Matales lidostu veiks aviokompānija "SkyUp Airlines", un tas ceļotājiem būs īsākais pieejamais lidojums uz eksotisko salu no Rīgas.

Lidojuma ilgums ir 12 stundas un 10 minūtes, ar tehnisko nosēšanos degvielas uzpildei Bahreinā, pasažieriem neizkāpjot no lidmašīnas. Matales lidosta atrodas salas dienvidos, kur atrodas lielākā daļa nozīmīgāko apskates objektu, piemēram, Jalas nacionālais parks, Ādama smaile un Deviņu arku tilts.

"Novērojam, ka šajā ziemā pieaug pieprasījums pēc eksotiskiem galamērķiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, sevišķi Ziemassvētku laikā, kad lielākā daļa ceļojumu uz citām valstīm jau ir izpārdoti. Reaģējot uz šo pieprasījumu, sākam piedāvāt ceļojumus uz Šrilanku arī no Rīgas - esam vienīgie, kas nokļūt Šrilankā piedāvā bez pārsēšanās un visīsākajā laikā. Nokļūt pasaules otrā malā 12 stundu laikā un baudīt bagātīgo eksotiku, ko nelielā sala piedāvā, ir labākais piedzīvojums, ko uzdāvināt sev un ģimenei Ziemassvētkos. Turklāt cenas ziņā šī ir pieejama eksotika, ” saka Sabina Saikovskaja, Join UP! Baltic vadītāja.

Sākotnējās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka Šrilankas terorakti, kuros tika nogalināti vairāk nekā 320 cilvēki, bijusi atmaksa par martā Kraistčērčā, Jaunzēlandē, divās mošejās sarīkoto slaktiņu, otrdien pavēstīja Šrilankas aizsardzības ministra vietnieks Ruvans Vidževardene.

«Sākotnējā izmeklēšanā atklāts, ka tas, kas [svētdien] notika Šrilankā, bija atmaksa par uzbrukumu musulmaņiem Kraistčērčā,» parlamentā sacīja amatpersona.

Uzbrukumos divām Kraistčērčas mošejām 15.martā tika nogalināti 50 cilvēki.

Teroraktus svētdien Šrilankā sarīkojis vietējais grupējums «National Thowheeth Jama'ath» (NTJ), kuram ir saites ar mazpazīstamu Indijas islāmistu grupējumu, norādīja Vidževardene.

«Kā tagad ir noskaidrojies, šim grupējumam NTJ, kas pastrādāja šos uzbrukumus, ir ciešas saites ar JMI,» sacīja amatpersona, pēc visa spriežot, norādot uz saistību ar grupējumu «Jamaat-ul-Mujahideen India».

Par grupējumu JMI ir zināms maz. Tas tika dibināts pērn, un tam ir saites ar Bangladešas grupējumu, kuram ir līdzīgs nosaukums.

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Austrālija piektdien brīdināja, ka Šrilankā ir iespējami jauni terorakti un aicināja savus pilsoņus atturēties no tās apmeklēšanas.

«Ir iespējams, ka teroristi veiks jaunus uzbrukumus Šrilankā,» brīdināts Ārlietu ministrijas jaunākajās rekomendācijās ceļotājiem. «Uzbrukumi var būt jebkur, ieskaitot ārzemnieku apmeklētās vietās.»

Līdzīgus brīdinājumus pēc 21.aprīļa sprādzieniem izteikušas arī ASV, Lielbritānija un Nīderlande.

ASV Valsts departaments brīdināja, ka teroristu grupējumi turpina plānot iespējamos uzbrukumus un mērķu vidū ir tūrisma vietas, reliģiskie objekti un lidostas.

Jau ziņots, ka eksplozijas svētdien Šrilankā gandrīz vienlaikus notika trīs baznīcās, kad tur norisinājās Lieldienu dievkalpojumi, un trīs viesnīcās.

Ceturtdien Šrilankasvaras iestādes samazināja Lieldienu teroraktu upuru skaitu no 359 uz 253, skaidrojot, ka daļa no sprādzienos sakropļotajiem ķermeņiem pieskaitīti divreiz.

Francijas policija turpina meklēt vīrieti, kurš otrdienas vakarā sarīkoja apšaudi Strasbūrā, un aizturējusi piecus cilvēkus, bet ne galveno aizdomās turamo.

Šāvējs, kurš nogalināja trīs cilvēkus un ievainoja 12, identificēts kā 29 gadus vecais Šerifs Šekats, kurš dzimis Strasbūrā. Viņš jau iepriekš bijis zināms policijai par noziegumiem, kas nebija saistīti ar terorismu. Viņš ir bijis notiesāts gan Francijā, gan Vācijā, un pavadījis kādu laiku cietumā, sacīja iekšlietu ministrs Kristofs Kastanērs.

Francijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Lorāns Nunjess intervijā radiostacijai «France-Inter» atklāja, ka policija aizturējusi piecus cilvēkus, bet šāvējs vēl nav notverts. Iespējams, ka viņš aizbēdzis uz Vāciju.

Uzbrucēja motīvi vēl nav noskaidroti, sacīja Nunjess.

Telekanāls «BFM TV» ziņoja, ka aizdomās turamais aizbēga no sava dzīvokļa otrdienas rītā, kad tur ieradās policija, lai dzīvokli pārmeklētu saistībā ar kādu laupīšanu. Dzīvoklī esot atrastas granātas.

Marokas dienvidos noslepkavotas divas skandināvu tūristes, kas kopīgi bija devušās pārgājienā, un aizdomās par šo slepkavību tiek turēti islāmisti, trešdien pavēstīja amatpersonas.

24 gadus vecās dānietes Luīzas Vesterageras Jespersenas un 28 gadus vecās norvēģietes Marenas Uelandas līķi pirmdien tika atrasti Augsto Atlasa kalnu masīvā. Vienai no viņām bija nogriezta galva.

Kā ceturtdien pavēstīja izmeklēšanai tuvs avots, likumsargi aizturējuši trīs aizdomās turētos, kas līdz šim bēguļoja no varas pārstāvjiem. Aizturēšana notikusi Marrākešā.

Viens aizdomās turētais, kas, pēc visa spriežot, bijis islāma ekstrēmistu grupējuma biedrs, tika aizturēts jau iepriekš.

Kad vēl tikai notika šobrīd jau aizturētās trijotnes meklēšana, policija norādīja, ka viens no viņiem «bijis tiesāts saistībā ar teroraktiem».

Dānijas un Norvēģijas premjerministri ceturtdien nosodīja Marokā notikušo skandināvu sieviešu slepkavību.

Nīderlandes policija aizturējusi Turcijā dzimušo vīrieti, kas tiek turēts aizdomās par pirmdienas apšaudes sarīkošanu Utrehtā, nogalinot vismaz trīs cilvēkus.

Apšaudē vēl pieci cilvēki guvuši ievainojumus.

Iepriekš varasiestādes bija paziņojušas, ka ievainoti deviņi cilvēki.

Policija jau agrā pēcpusdienā aizdomās turamo identificēja kā 37 gadus veco Gokmenu Tanisu, taču viņa notveršanai bija vajadzīgas vairākas stundas.

Uzbrucēja motīvi joprojām nav zināmi, lai gan iepriekš varasiestādes pieļāva iespēju, ka tas ir terorakts.

Iekšlietu ministrija tomēr paziņojusi, ka pārbaudīta tiek arī versija par personīga rakstura motīviem.

Raidorganizācija NOS ziņo, ka aizdomās turamajam ir garš iepriekš pastrādāto noziegumu saraksts. Cita starpā viņš iepriekš ticis sodīts par slepkavības mēģinājumu.

Šobrīd tiesā atrodas lieta, kurā Taniss apsūdzēts izvarošanā.

ASV amatpersonas nodevušas Ukraina svarīgus datus par Ukrainas aviolainera katastrofu Irānā, piektdien pavēstīja Ukrainas ārlietu ministrs Vadims Pristaiko.

"Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un es tikāmies ar ASV pārstāvjiem. Mēs saņēmām svarīgus datus, ko apstrādās mūsu eksperti," tviterī pavēstīja ministrs.

Zelenskis sociālajā tīklā "Facebook", izsakoties par Irānas aviokatastrofas iemesliem, apliecināja: "Versija par raķeti netiek izslēgta, bet tā pagaidām nav apstiprināta."

Prezidents lūdzis, lai Ukrainai tiek nodota visa nepieciešamā informācija pilnīgas izmeklēšanas veikšanai.

"Mūsu mērķis ir noskaidrot neapstrīdamu patiesību," viņš norādīja. "Cilvēka dzīvības vērtība ir pāri visiem politiskajiem motīviem."

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs ceturtdien pavēstīja, ka izmeklētāji strādā pie vairākām versijām. To vidū ir raķetes trieciens, sadursme ar bezpilota lidaparātu, dzinēja avārija un terorakts.

Saistībā ar pirmdien notikušo apšaudi Utrehtā, kuras laikā nogalināti trīs cilvēki, Nīderlandes policija aizturējusi trešo personu, atsaucoties uz likumsargiem, ziņo laikraksts «Telegraaf».

Cik lielā mērā trešais aizturētais ir saistīts ar noziegumu, nav zināms, un sīkākas ziņas varasiestādes nav sniegušas.

Kā ziņots, aizdomās par apšaudes sarīkošanu Utrehtas tramvajā, kurā vēl pieci cilvēki guvuši ievainojumus, pirmdienas vakarā tika aizturēts Turcijā dzimušais 37 gadus vecais Gokmens Taniss.

Mediji ziņoja, ka saistībā ar šo noziegumu aizturēta arī vēl kāda cita persona, taču arī par viņu sīkākas ziņas pagaidām nav sniegtas.

Joprojām nav arī zināmi Tanisa motīvi, lai gan iepriekš varasiestādes pieļāva iespēju, ka tas ir terorakts.

Iekšlietu ministrija tomēr paziņojusi, ka pārbaudīta tiek arī versija par personīga rakstura motīviem.

Teroristu sarīkotajos sprādzienos Šrilankā bojā gājuši trīs no četriem dāņu miljardiera Andersa Holča Povlsena bērniem, ziņo BBC.

Ģimene apmeklēja valsti Lieldienu svētku laikā. Bērnu vārdi nav publiskoti.

Holčam Povlsenam pieder starptautiskā apģērbu tirdzniecības ķēde Bestseller. Viņš ir arī apģērbu giganta Asos akcionārs un Lielbritānijā lielākais privātais zemes īpašnieks. Holčam Povlsenam ir liels īpašumu portfelis Skotijā, kur viņam pieder vairāk nekā 10 īpašumi, ieskaitot Aldourie pili. Viņš tos iegādājies, izmantojot kompāniju Wildland, kuras mērķis esot saglabāt Skotijas tradicionālās ainavas. «Tas ir projekts, kas nevar tikt īstenots mūsu dzīves laikā. Tas nesīs augļus ne tikai mūsu bērniem, bet arī nākamajām paaudzēm,» iepriekš pauduši Holčs Povlsens un viņa sieva Anna.

Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) ierobežojusi indiešu, šrilankiešu un uzbeku krāpniecības iespējas, kuri vēlas izglītības aizsegā nokļūt Eiropas Savienībā (ES) darba meklēšanas nolūkos. Turpmāk RTU mācībspēki brauks uz šīm Āzijas valstīm klātienē atlasīt studentus un novērtēt viņu zināšanu atbilstību universitātes prasībām, vēsta LNT Ziņas.

Šo RTU centru izveide un uzturēšana Āzijā gada laikā izmaksājot vairākus desmitus tūkstošus eiro, taču universitāte atteicās atklāt precīzu summu. Kā iemesls minēts – «šim mērķim līdzekļi neesot valsts piešķirtās dotācijas, bet gan ieņēmumi no ārvalstu studentu studiju maksām».

Indieši, šrilankieši un uzbeki līdz šim bija krāpušies elektroniskajos iestājeksāmenos, lai nokļūtu Latvijā. Daļu no viņiem nākošajos atlases posmos atsijāja Latvijas vēstniecības, pieķerot pretendentus ar viltotiem vidusskolu beigšanas dokumentiem vai konstatējot blēdīšanos vīzu interviju laikā, piemēram, pretendentam sūtot sev līdzīgas personas, kas spēj runāt angliski. Indijā vien šogad šādi pieķerti 400 krāpnieku.

Šrilankā svētdien teroristu sarīkotajos sprādzienos bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 310, jo vairāki cilvēki miruši no gūtajiem ievainojumiem, otrdien paziņoja policija.

Pēc policijas sniegtās informācijas, saistībā ar sprādzieniem aizturēto skaits sasniedzis 40.

Kā ziņots, eksplozijas svētdien gandrīz vienlaikus notika trīs baznīcās, kad tur norisinājās Lieldienu dievkalpojumi, un trīs viesnīcās.

Uzbrukumi notikuši Sv. Antonija katoļu baznīcai galvaspilsētā Kolombo, Sv. Sebastiāna katoļu baznīcai valsts rietumu pilsētā Negombo, kurā vairākums iedzīvotāju ir katoļi, kā arī evaņģēlisko kristiešu Ciānas baznīcai Batikaloā valsts austrumos.

Eksplozijas notikušas pieczvaigžņu viesnīcās «Cinnamon Grand», «Kingsbury» un «Shangri-La», kas visas atrodas Kolombo centrā, un kurās mēdz apmesties daudz ārzemnieku.

Sprādzienus baznīcās un viesnīcās sarīkojuši teroristi pašnāvnieki, secinājuši Aizsardzības ministrijas tiesu medicīnas eksperti. Kā pavēstījis valsts tiesu medicīnas dienesta pārstāvis, uzbrukumos pavisam piedalījušies septiņi spridzinātāji pašnāvnieki.

Tūrisma operators Join UP! Baltic tirdzniecības centrā Domina, Rīgā, atklājis savu pirmo ceļojumu veikalu Baltijas valstīs.

Pirmās mazumtirdzniecības vietas atklāšana ir daļa no Join UP! Baltic ilgtermiņa stratēģijas nostiprināt savu klātbūtni tūrisma tirgū un attīstīt biznesu visā Baltijas reģionā.

Lai gan tiešsaistes pakalpojumi nenoliedzami ir būtiska biznesa daļa, līdz ar jaunās vietas atvēršanu Join UP! Baltic mērķis ir apmierināt arī to ceļotāju vajadzības, kuri, plānojot savu atvaļinājumu, dod priekšroku personīgai klātienes saskarsmei.

“Digitālajā laikmetā esam pamanījuši, ka klienti joprojām novērtē iespēju apspriest ceļojuma iespējas tieši ar mūsu profesionālajiem ceļojumu konsultantiem, un bieži dzirdam vēlmes to darīt klātienē. Mēs kā uz klientiem orientēts uzņēmums vienkārši sekojam šai vajadzībai. Tādējādi ceļojumu plānošanu padarām pieejamāku un ērtāku daļai klientu,” saka Sabina Saikovskaja, Join UP! Baltic vadītāja un valdes locekle.

Jaunā koronavīrusa pandēmijas pārvaldībā vislabāk veicies Jaunzēlandei un vissliktāk - Brazīlijai, savukārt Latvija šai ziņā ir 9.vietā, Igaunija - 11., bet Lietuva - 19.vietā, konstatēts Austrālijas neatkarīgās domnīcas "Lowy Institute" ceturtdien publicētā pētījumā.

Pētījumā pavisam 98 valstis tika novērtētas pēc sešiem kritērijiem - apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita, nāves gadījumu skaita, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju, nāves gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita attiecības pret testu skaitu, veikto testu skaita uz 1000 iedzīvotājiem.

"Šie indikatori kopā norāda uz to, cik labi vai slikti valstis ir pārvaldījušas pandēmiju 36 nedēļās pēc to 100. apstiprinātā Covid-19 gadījuma," teikts pētījumā.

Valstis tika novērtētas ar punktiem skalā no 0 (vissliktākais rezultāts) līdz 100 (vislabākais rezultāts). Ķīna pētīijumā netika iekļauta publiski pieejamu testēšanas datu trūkuma dēļ.

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti.

Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un kāds dzīves līmenis sagaidāms Latvijas nākotnes pensionāriem tikai ar valsts pensiju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums sasniedza 63,5 gadus sievietēm, bet vīriešiem – 64,2. Arī Latvijā pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pakāpeniski tiek palielināts. Šobrīd tie ir 64 gadi, bet jau 2025. gadā tie būs 65 gadi. Līdzīgi kā Latvijā, tad arī Eiropas Savienībā (ES) 2019. gadā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam ir virs 65 gadiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāko cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Tādējādi tuvākā nākotnē senioru būs arvien vairāk, radot papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kam būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

Tūroperators Join UP! Baltic, sākot ar 2025. gada septembri, uzsāks tiešos čarterlidojumus no Palangas lidostas uz Šarm eš Šeihas starptautisko lidostu Ēģiptē.

Šī būs pirmā reize, kad no Palangas lidostas tiks nodrošināti čarterlidojumi šajā maršrutā, tādējādi padarot pieejamākas ceļošanas iespējas Lietuvas un Latvijas rietumu daļas iedzīvotājiem.

Lidojumi tiks veikti reizi nedēļā no 2025. gada 26. septembra līdz 14. novembrim. Ceļotāji lidos ar 180 sēdvietu Airbus A320 lidmašīnu, lidojumus veiks aviokompānija SkyUp Airlines.

"Pirmo čarterlidojumu uzsākšana no Palangas lidostas ir vēsturisks notikums, un tas atspoguļo Join UP! Baltic apņemšanos piedāvāt ērtākas un pieejamākas ceļojumu iespējas mūsu klientiem. Ieklausīšanās ceļotāju vajadzībās ir mūsu biznesa filozofijas pamatā. Mēs novērojam, ka ceļošana ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu kā Lietuvas, tā Latvijas iedzīvotājiem, un daudzi meklē iespējas ceļot ne tikai vienu vai divas reizes gadā, bet pat biežāk," stāsta Sabina Saikovskaja, Join UP! Baltic vadītāja.

Šrilankas Lieldienu teroraktu upuru skaits pieaudzis līdz 359, kamēr varasiestādes aizturējušas vēl vairākus aizdomās turamos teroristus, trešdien paziņojusi policija.

Policijas pārstāvis pavēstīja, ka naktī uz trešdienu aizturēti 18 cilvēki, un tādējādi kopējais aizturēto skaits sasniedzis jau 58.

Premjerministrs Ranils Vikremesinghe otrdien brīdināja, ka pēc svētdien notikušajiem sprādzieniem brīvībā vēl palikuši vairāki bruņoti aizdomās turamie, kuru rīcībā ir vēl neizlietotas sprāgstvielas.

Kāda cita valdības amatpersona savukārt izteikusies, ka Lieldienu laikā koordinētos sprādzienus baznīcās, viesnīcās un citās publiskās vietās acīmredzot sarīkojuši islāmisti, atriebjoties par pagājušajā mēnesī notikušo slaktiņu Jaunzēlandes mošejās.

Atbildību par uzbrukumiem Šrilankā uzņēmies teroristiskais grupējums «Islāma valsts», taču premjers norādījis, ka izmeklētāji joprojām pārbauda aizdomās turamo iespējamos sakarus ar ārvalstīm.

Spānijas viesnīcu tīkls RIU ir pārstājis uzņemt jaunus klientus no Krievijas Federācijas, paziņoja Krievijas Tūrisma operatoru asociācija.

Aizliegums uzņemt jaunus klientus no Krievijas ar 13.aprīli attiecas arī uz šī tīkla viesnīcām Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), Dominikanā, Maldivijā un Šrilankā.

Iepriekš apstiprinātās rezervācijas gan tiek saglabātas, un tās veikušie Krievijas pilsoņi varēs atpūsties šī tīkla viesnīcās.

RIU nav oficiāli komentējis savu lēmumu. Uzņēmums arī ir apturējis savas vietnes darbību lietotājiem no Krievijas.

Krievijas Tūrisma operatoru asociācija informēja, ka RIU bija viens no populārākajiem viesnīcu tīkliem Krievijas tūristu vidū.

Jau ziņots, ka pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma Eiropas Savienība paziņoja par gaisa telpas slēgšanu lidmašīnām, kas pieder Krievijai, ir reģistrētas Krievijā vai atrodas Krievijas kontrolē. Praktiski visas Eiropas aviosabiedrības ir apturējušas avioreisu veikšanu no Krievijas uz Eiropu.

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.jūlija žurnālā lasi:

Degvielas cenas sasniedz jaunus rekordus

Spēcīgi pārmaiņu vēji poligrāfijā

Latvija izmirst! Kam tas rūp?

Energoefektīvi mājokļi Rīgā šoruden būs deficīts

Investīcijas krīzes laikā atmaksājas

Tūroperators Join UP! Baltic 2023. gadā Baltijas valstīs apkalpoja 103 tūkstošus ceļotāju, kas ir par 72% vairāk nekā iepriekšējajā gadā, nostiprinot savas pozīcijas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tūrisma tirgū.

Tūroperators palielināja savu galamērķu klāstu divas reizes un noorganizēja vairāk kā 500 ceļojumus uz Ēģipti, Turciju, Melnkalni, Spāniju un Šrilanku.

Turcija bija pats populārākais galamērķis, kam sekoja Ēģipte kā ziemā, tā vasaras sezonā. Arī jaunie galamērķi Melnkalne, Spānija un Šrilanka raisīja ievērojamu ceļotāju interesi. Vidējā summa, ko ceļotāji atvēlēja ceļojumam par vienu personu, 2023. gadā bija 665 eiro. 2023. gadā tika novērots, ka Baltijas valstīs arvien vairāk ceļo cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem (8% pieaugums), un vairāk cilvēku izvēlas ceļot vienatnē (15% no visiem ceļotājiem), kas atbilst arī pasaules vispārējām tendencēm tūrisma nozarē 2023. gadā.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Latvija digitālās dzīves kvalitātes indeksā ierindojusies 27.vietā starp 85 pasaules valstīm, šai ziņā atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas, kuras ieņem attiecīgi 13.un 21.vietu, liecina privātuma aizsardzības kompānijas "Surfshark" pētījums.

Valstis salīdzinātas pēc interneta cenu pieejamības, interneta ātruma un stabilitātes, kiberdrošības, elektroniskās infrastruktūras, elektroniskās valsts pārvaldes pakalpojumiem un citiem kritērijiem.

Par valsti ar visaugstāko digitālās dzīves kvalitāti 2020.gadā atzīta Dānija, tai seko Zviedrija, Kanāda, Francija, Norvēģija, Nīderlande, Lielbritānija, Izraēla, Japāna un Polija. Vācija ierindota 16.vietā, ASV - 22.vietā, Ķīna ieņem 38.vietu, bet Krievija - 42.vietu. Savukārt pēdējā desmitniekā dilstošā secībā ir Libāna, Kenija, Bangladeša, Nepāla, Šrilanka, Nigērija, Gvatemala, Pakistāna, Alžīrija un Hondurasa.

Latvija līdz ar Lietuvu atzīmēta kā viena no 13 valstīm, kuras šogad negaidīti pārspējušas prognozējamo digitālās dzīves kvalitātes līmeni kiberdrošības un interneta cenu pieejamības ziņā. Vienlaikus pētnieki secina, ka kopumā laba interneta cenu pieejamība negarantē augstu digitālās dzīves kvalitāti valsts iedzīvotājiem. Abas pārējās Baltijas valstis saņēmušas ļoti augstu novērtējumu tieši kiberdrošības jomā - Lietuva ierindojas 3.un Igaunija - 4.vietā, bet Latvija ieņem 20.vietu.