Sekojot pieaugošajam pieprasījumam pēc eksotiskiem atpūtas galamērķiem, ar pirmo tiešo reisu no Rīgas lidostas tūroperators Join UP! Baltic sāk piedāvāt jaunu ceļojumu galamērķi - Šrilanku.

Pirmais lidojums plānots 25.decembrī. Lidojumu uz Matales lidostu veiks aviokompānija "SkyUp Airlines", un tas ceļotājiem būs īsākais pieejamais lidojums uz eksotisko salu no Rīgas.

Lidojuma ilgums ir 12 stundas un 10 minūtes, ar tehnisko nosēšanos degvielas uzpildei Bahreinā, pasažieriem neizkāpjot no lidmašīnas. Matales lidosta atrodas salas dienvidos, kur atrodas lielākā daļa nozīmīgāko apskates objektu, piemēram, Jalas nacionālais parks, Ādama smaile un Deviņu arku tilts.

"Novērojam, ka šajā ziemā pieaug pieprasījums pēc eksotiskiem galamērķiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, sevišķi Ziemassvētku laikā, kad lielākā daļa ceļojumu uz citām valstīm jau ir izpārdoti. Reaģējot uz šo pieprasījumu, sākam piedāvāt ceļojumus uz Šrilanku arī no Rīgas - esam vienīgie, kas nokļūt Šrilankā piedāvā bez pārsēšanās un visīsākajā laikā. Nokļūt pasaules otrā malā 12 stundu laikā un baudīt bagātīgo eksotiku, ko nelielā sala piedāvā, ir labākais piedzīvojums, ko uzdāvināt sev un ģimenei Ziemassvētkos. Turklāt cenas ziņā šī ir pieejama eksotika, ” saka Sabina Saikovskaja, Join UP! Baltic vadītāja.

Sākotnējās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka Šrilankas terorakti, kuros tika nogalināti vairāk nekā 320 cilvēki, bijusi atmaksa par martā Kraistčērčā, Jaunzēlandē, divās mošejās sarīkoto slaktiņu, otrdien pavēstīja Šrilankas aizsardzības ministra vietnieks Ruvans Vidževardene.

«Sākotnējā izmeklēšanā atklāts, ka tas, kas [svētdien] notika Šrilankā, bija atmaksa par uzbrukumu musulmaņiem Kraistčērčā,» parlamentā sacīja amatpersona.

Uzbrukumos divām Kraistčērčas mošejām 15.martā tika nogalināti 50 cilvēki.

Teroraktus svētdien Šrilankā sarīkojis vietējais grupējums «National Thowheeth Jama'ath» (NTJ), kuram ir saites ar mazpazīstamu Indijas islāmistu grupējumu, norādīja Vidževardene.

«Kā tagad ir noskaidrojies, šim grupējumam NTJ, kas pastrādāja šos uzbrukumus, ir ciešas saites ar JMI,» sacīja amatpersona, pēc visa spriežot, norādot uz saistību ar grupējumu «Jamaat-ul-Mujahideen India».

Par grupējumu JMI ir zināms maz. Tas tika dibināts pērn, un tam ir saites ar Bangladešas grupējumu, kuram ir līdzīgs nosaukums.

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Upuru skaits Šrilankā svētdien vairākās baznīcās un viesnīcās notikušajos sprādzienos pirmdien pieaudzis līdz 290, kuru vidū ir vairāki desmiti ārzemnieku, paziņojusi policija.

Vēl vairāk nekā 500 cilvēki guvuši ievainojumus.

Neviens atbildību par uzbrukumiem nav uzņēmies, taču policija pirmdien pavēstīja, ka aizturēti 24 aizdomās turamie, kas visi ir Šrilankas pilsoņi.

Pirmdienas rītā atcelta uzreiz pēc sprādzieniem ieviestā komandantstunda, taču tā atkal noteikta no pirmdienas vakara līdz otrdienas rītam. Valdība izsludinājusi divu dienu brīvdienas un slēgtas skolas un Kolombo birža.

Kā ziņots, eksplozijas svētdien gandrīz vienlaikus notika trīs baznīcās, kad tur norisinājās Lieldienu dievkalpojumi, un trīs viesnīcās.

Uzbrukumi notikuši Sv. Antonija katoļu baznīcai galvaspilsētā Kolombo, Sv. Sebastiāna katoļu baznīcai valsts rietumu pilsētā Negombo, kurā vairākums iedzīvotāju ir katoļi, kā arī evaņģēlisko kristiešu Ciānas baznīcai Batikaloā valsts austrumos.

Austrālija piektdien brīdināja, ka Šrilankā ir iespējami jauni terorakti un aicināja savus pilsoņus atturēties no tās apmeklēšanas.

«Ir iespējams, ka teroristi veiks jaunus uzbrukumus Šrilankā,» brīdināts Ārlietu ministrijas jaunākajās rekomendācijās ceļotājiem. «Uzbrukumi var būt jebkur, ieskaitot ārzemnieku apmeklētās vietās.»

Līdzīgus brīdinājumus pēc 21.aprīļa sprādzieniem izteikušas arī ASV, Lielbritānija un Nīderlande.

ASV Valsts departaments brīdināja, ka teroristu grupējumi turpina plānot iespējamos uzbrukumus un mērķu vidū ir tūrisma vietas, reliģiskie objekti un lidostas.

Jau ziņots, ka eksplozijas svētdien Šrilankā gandrīz vienlaikus notika trīs baznīcās, kad tur norisinājās Lieldienu dievkalpojumi, un trīs viesnīcās.

Ceturtdien Šrilankasvaras iestādes samazināja Lieldienu teroraktu upuru skaitu no 359 uz 253, skaidrojot, ka daļa no sprādzienos sakropļotajiem ķermeņiem pieskaitīti divreiz.

Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) ierobežojusi indiešu, šrilankiešu un uzbeku krāpniecības iespējas, kuri vēlas izglītības aizsegā nokļūt Eiropas Savienībā (ES) darba meklēšanas nolūkos. Turpmāk RTU mācībspēki brauks uz šīm Āzijas valstīm klātienē atlasīt studentus un novērtēt viņu zināšanu atbilstību universitātes prasībām, vēsta LNT Ziņas.

Šo RTU centru izveide un uzturēšana Āzijā gada laikā izmaksājot vairākus desmitus tūkstošus eiro, taču universitāte atteicās atklāt precīzu summu. Kā iemesls minēts – «šim mērķim līdzekļi neesot valsts piešķirtās dotācijas, bet gan ieņēmumi no ārvalstu studentu studiju maksām».

Indieši, šrilankieši un uzbeki līdz šim bija krāpušies elektroniskajos iestājeksāmenos, lai nokļūtu Latvijā. Daļu no viņiem nākošajos atlases posmos atsijāja Latvijas vēstniecības, pieķerot pretendentus ar viltotiem vidusskolu beigšanas dokumentiem vai konstatējot blēdīšanos vīzu interviju laikā, piemēram, pretendentam sūtot sev līdzīgas personas, kas spēj runāt angliski. Indijā vien šogad šādi pieķerti 400 krāpnieku.

Teroristu sarīkotajos sprādzienos Šrilankā bojā gājuši trīs no četriem dāņu miljardiera Andersa Holča Povlsena bērniem, ziņo BBC.

Ģimene apmeklēja valsti Lieldienu svētku laikā. Bērnu vārdi nav publiskoti.

Holčam Povlsenam pieder starptautiskā apģērbu tirdzniecības ķēde Bestseller. Viņš ir arī apģērbu giganta Asos akcionārs un Lielbritānijā lielākais privātais zemes īpašnieks. Holčam Povlsenam ir liels īpašumu portfelis Skotijā, kur viņam pieder vairāk nekā 10 īpašumi, ieskaitot Aldourie pili. Viņš tos iegādājies, izmantojot kompāniju Wildland, kuras mērķis esot saglabāt Skotijas tradicionālās ainavas. «Tas ir projekts, kas nevar tikt īstenots mūsu dzīves laikā. Tas nesīs augļus ne tikai mūsu bērniem, bet arī nākamajām paaudzēm,» iepriekš pauduši Holčs Povlsens un viņa sieva Anna.

Šrilankas Lieldienu teroraktu upuru skaits pieaudzis līdz 359, kamēr varasiestādes aizturējušas vēl vairākus aizdomās turamos teroristus, trešdien paziņojusi policija.

Policijas pārstāvis pavēstīja, ka naktī uz trešdienu aizturēti 18 cilvēki, un tādējādi kopējais aizturēto skaits sasniedzis jau 58.

Premjerministrs Ranils Vikremesinghe otrdien brīdināja, ka pēc svētdien notikušajiem sprādzieniem brīvībā vēl palikuši vairāki bruņoti aizdomās turamie, kuru rīcībā ir vēl neizlietotas sprāgstvielas.

Kāda cita valdības amatpersona savukārt izteikusies, ka Lieldienu laikā koordinētos sprādzienus baznīcās, viesnīcās un citās publiskās vietās acīmredzot sarīkojuši islāmisti, atriebjoties par pagājušajā mēnesī notikušo slaktiņu Jaunzēlandes mošejās.

Atbildību par uzbrukumiem Šrilankā uzņēmies teroristiskais grupējums «Islāma valsts», taču premjers norādījis, ka izmeklētāji joprojām pārbauda aizdomās turamo iespējamos sakarus ar ārvalstīm.

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

Spānijas viesnīcu tīkls RIU ir pārstājis uzņemt jaunus klientus no Krievijas Federācijas, paziņoja Krievijas Tūrisma operatoru asociācija.

Aizliegums uzņemt jaunus klientus no Krievijas ar 13.aprīli attiecas arī uz šī tīkla viesnīcām Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), Dominikanā, Maldivijā un Šrilankā.

Iepriekš apstiprinātās rezervācijas gan tiek saglabātas, un tās veikušie Krievijas pilsoņi varēs atpūsties šī tīkla viesnīcās.

RIU nav oficiāli komentējis savu lēmumu. Uzņēmums arī ir apturējis savas vietnes darbību lietotājiem no Krievijas.

Krievijas Tūrisma operatoru asociācija informēja, ka RIU bija viens no populārākajiem viesnīcu tīkliem Krievijas tūristu vidū.

Jau ziņots, ka pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma Eiropas Savienība paziņoja par gaisa telpas slēgšanu lidmašīnām, kas pieder Krievijai, ir reģistrētas Krievijā vai atrodas Krievijas kontrolē. Praktiski visas Eiropas aviosabiedrības ir apturējušas avioreisu veikšanu no Krievijas uz Eiropu.

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.jūlija žurnālā lasi:

Degvielas cenas sasniedz jaunus rekordus

Spēcīgi pārmaiņu vēji poligrāfijā

Latvija izmirst! Kam tas rūp?

Energoefektīvi mājokļi Rīgā šoruden būs deficīts

Investīcijas krīzes laikā atmaksājas

Latvija digitālās dzīves kvalitātes indeksā ierindojusies 27.vietā starp 85 pasaules valstīm, šai ziņā atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas, kuras ieņem attiecīgi 13.un 21.vietu, liecina privātuma aizsardzības kompānijas "Surfshark" pētījums.

Valstis salīdzinātas pēc interneta cenu pieejamības, interneta ātruma un stabilitātes, kiberdrošības, elektroniskās infrastruktūras, elektroniskās valsts pārvaldes pakalpojumiem un citiem kritērijiem.

Par valsti ar visaugstāko digitālās dzīves kvalitāti 2020.gadā atzīta Dānija, tai seko Zviedrija, Kanāda, Francija, Norvēģija, Nīderlande, Lielbritānija, Izraēla, Japāna un Polija. Vācija ierindota 16.vietā, ASV - 22.vietā, Ķīna ieņem 38.vietu, bet Krievija - 42.vietu. Savukārt pēdējā desmitniekā dilstošā secībā ir Libāna, Kenija, Bangladeša, Nepāla, Šrilanka, Nigērija, Gvatemala, Pakistāna, Alžīrija un Hondurasa.

Latvija līdz ar Lietuvu atzīmēta kā viena no 13 valstīm, kuras šogad negaidīti pārspējušas prognozējamo digitālās dzīves kvalitātes līmeni kiberdrošības un interneta cenu pieejamības ziņā. Vienlaikus pētnieki secina, ka kopumā laba interneta cenu pieejamība negarantē augstu digitālās dzīves kvalitāti valsts iedzīvotājiem. Abas pārējās Baltijas valstis saņēmušas ļoti augstu novērtējumu tieši kiberdrošības jomā - Lietuva ierindojas 3.un Igaunija - 4.vietā, bet Latvija ieņem 20.vietu.

Tūroperators Join UP! Baltic 2023. gadā Baltijas valstīs apkalpoja 103 tūkstošus ceļotāju, kas ir par 72% vairāk nekā iepriekšējajā gadā, nostiprinot savas pozīcijas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tūrisma tirgū.

Tūroperators palielināja savu galamērķu klāstu divas reizes un noorganizēja vairāk kā 500 ceļojumus uz Ēģipti, Turciju, Melnkalni, Spāniju un Šrilanku.

Turcija bija pats populārākais galamērķis, kam sekoja Ēģipte kā ziemā, tā vasaras sezonā. Arī jaunie galamērķi Melnkalne, Spānija un Šrilanka raisīja ievērojamu ceļotāju interesi. Vidējā summa, ko ceļotāji atvēlēja ceļojumam par vienu personu, 2023. gadā bija 665 eiro. 2023. gadā tika novērots, ka Baltijas valstīs arvien vairāk ceļo cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem (8% pieaugums), un vairāk cilvēku izvēlas ceļot vienatnē (15% no visiem ceļotājiem), kas atbilst arī pasaules vispārējām tendencēm tūrisma nozarē 2023. gadā.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Jaunā koronavīrusa pandēmijas pārvaldībā vislabāk veicies Jaunzēlandei un vissliktāk - Brazīlijai, savukārt Latvija šai ziņā ir 9.vietā, Igaunija - 11., bet Lietuva - 19.vietā, konstatēts Austrālijas neatkarīgās domnīcas "Lowy Institute" ceturtdien publicētā pētījumā.

Pētījumā pavisam 98 valstis tika novērtētas pēc sešiem kritērijiem - apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita, nāves gadījumu skaita, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju, nāves gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita attiecības pret testu skaitu, veikto testu skaita uz 1000 iedzīvotājiem.

"Šie indikatori kopā norāda uz to, cik labi vai slikti valstis ir pārvaldījušas pandēmiju 36 nedēļās pēc to 100. apstiprinātā Covid-19 gadījuma," teikts pētījumā.

Valstis tika novērtētas ar punktiem skalā no 0 (vissliktākais rezultāts) līdz 100 (vislabākais rezultāts). Ķīna pētīijumā netika iekļauta publiski pieejamu testēšanas datu trūkuma dēļ.

Tūrisma operators Join UP! Baltic tirdzniecības centrā Domina, Rīgā, atklājis savu pirmo ceļojumu veikalu Baltijas valstīs.

Pirmās mazumtirdzniecības vietas atklāšana ir daļa no Join UP! Baltic ilgtermiņa stratēģijas nostiprināt savu klātbūtni tūrisma tirgū un attīstīt biznesu visā Baltijas reģionā.

Lai gan tiešsaistes pakalpojumi nenoliedzami ir būtiska biznesa daļa, līdz ar jaunās vietas atvēršanu Join UP! Baltic mērķis ir apmierināt arī to ceļotāju vajadzības, kuri, plānojot savu atvaļinājumu, dod priekšroku personīgai klātienes saskarsmei.

“Digitālajā laikmetā esam pamanījuši, ka klienti joprojām novērtē iespēju apspriest ceļojuma iespējas tieši ar mūsu profesionālajiem ceļojumu konsultantiem, un bieži dzirdam vēlmes to darīt klātienē. Mēs kā uz klientiem orientēts uzņēmums vienkārši sekojam šai vajadzībai. Tādējādi ceļojumu plānošanu padarām pieejamāku un ērtāku daļai klientu,” saka Sabina Saikovskaja, Join UP! Baltic vadītāja un valdes locekle.

Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti.

Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un kāds dzīves līmenis sagaidāms Latvijas nākotnes pensionāriem tikai ar valsts pensiju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums sasniedza 63,5 gadus sievietēm, bet vīriešiem – 64,2. Arī Latvijā pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pakāpeniski tiek palielināts. Šobrīd tie ir 64 gadi, bet jau 2025. gadā tie būs 65 gadi. Līdzīgi kā Latvijā, tad arī Eiropas Savienībā (ES) 2019. gadā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam ir virs 65 gadiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāko cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Tādējādi tuvākā nākotnē senioru būs arvien vairāk, radot papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kam būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.

Lielbritānijas Ārlietu ministrija brīdinājusi savus pilsoņus par terora draudu paaugstināšanos Zviedrijā.

«Teroristi, ļoti iespējams, mēģinās īstenot uzbrukumus Zviedrijā,» paziņojusi Ārlietu ministrija, rekomendējot britu tūristiem Zviedrijā būt modriem.

Ministrija otrdien ierindojusi Zviedriju augstākajā terora draudu līmenī no visām Skandināvijas valstīm, ziņoja laikraksts «Expressen».

Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz jaunāko informāciju, kas atspoguļo paaugstinātus draudus, norādīja ministrija.

«Mēs zinām, ka izmaiņas ir veiktas, bet mēs nekomentējam citu valstu novērtējumus,» «Expressen» sacīja Zviedrijas drošības dienesta «Sapo» pārstāvis.

Arī Lielbritānijas Ārlietu ministrija atteikusies komentēt veiktās izmaiņas Zviedrijas drošības situācijas novērtējumā.

Pēc ASV valsts departamenta brīdinājuma par iespējamo teroraktu Katalonijas reģiona galvaspilsētā Ziemsvētku laikā Barselona pirmdien atrodas trauksmes stāvoklī.

ASV valsts departamenta konsulārā pārvalde svētdien tviterī izplatīja brīdinājumu, ka teroristi Ziemsvētkos vai Jaungada svinību laikā varētu uzbrukt tūrisma objektiem, transporta mezgliem vai citām Barselonas publiskajām vietām.

Sarunā ar radiostaciju «Rac 1» Katalonijas reģionālās valdības iekšlietu ministrs Mikvels Buhs atzina, ka policija «nodarbojas ar šiem draudiem».

«Draudus mēs uztveram nopietni. Visi no tiem tiek izmeklēti, » piebilda Buhs.

Tikmēr Spānijas laikraksts «El Pais», atsaucoties uz anonīmiem avotiem policijā, vēsta, ka policija meklē kādu 30 gadus vecu marokāni, kuram ir autobusa vadītāja tiesības.

Savukārt Barselonā iznākošais laikraksts «El Periodico de Catalunya» vēsta, ka Katalonijas reģionālā policija izplatījusi iekšējo apkārtrakstu, ka meklētais vīrietis varētu plānot ar autobusu ietriekties cilvēku pūlī kādā no reģiona galvaspilsētas publiskajām vietām.

Airsofts (straikbols) ir kaujas simulācijas spēle, kurā tiek izspēlēti dažādi stratēģiski un militāri scenāriji. Dalībnieki izmanto īstu ieroču replikas un plastmasas bumbiņas. Ar atbilstošu apģērbu un airsoft aksesuāriem aprīkots dalībnieks vizuāli var izskatīties pēc militārā darbinieka.

##Airsoft spēles norise

Airsoft izklaide ir daudzu azarta un militāru simulāciju fanu dzīvesveids. Tomēr jāteic, ka ir arī tādi, kas airsoft iecienījuši kā sava brīvā laika pavadīšanas iespēju, apmeklējot spēles neregulāri. Airsofts, piemēram, no peintbola atšķiras ar to, ka paši ieroči izkatās kā īstu ieroču replikas jeb kopijas, kā arī ar lodēm, ko šaut. Airsoftā izmantojas 6mm bumbiņas, kuru svars ir sākot no 0,20 gramiem. Trāpījums jūtams vairāk kā dzēliens. Savukārt peintbolā izmanto krāsu bumbiņas, kas atsitoties pret mērķi, izšķīst.

Airsofts Latvijā notiek vairākos veidos:

1. ar savu komandu individuāli rezervēta spēle speciāli tam paredzētos laukumos. Var izmantot savu vai nomas ekipējumu. Spēli iespējams rezervēt jums vēlamā laikā vienkārši kā izklaidi vai, piemēram, team building pasākumu ar kolēģiem;

Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.

Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.

Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.

Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.