2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Francijas policija turpina meklēt vīrieti, kurš otrdienas vakarā sarīkoja apšaudi Strasbūrā, un aizturējusi piecus cilvēkus, bet ne galveno aizdomās turamo.

Šāvējs, kurš nogalināja trīs cilvēkus un ievainoja 12, identificēts kā 29 gadus vecais Šerifs Šekats, kurš dzimis Strasbūrā. Viņš jau iepriekš bijis zināms policijai par noziegumiem, kas nebija saistīti ar terorismu. Viņš ir bijis notiesāts gan Francijā, gan Vācijā, un pavadījis kādu laiku cietumā, sacīja iekšlietu ministrs Kristofs Kastanērs.

Francijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Lorāns Nunjess intervijā radiostacijai «France-Inter» atklāja, ka policija aizturējusi piecus cilvēkus, bet šāvējs vēl nav notverts. Iespējams, ka viņš aizbēdzis uz Vāciju.

Uzbrucēja motīvi vēl nav noskaidroti, sacīja Nunjess.

Telekanāls «BFM TV» ziņoja, ka aizdomās turamais aizbēga no sava dzīvokļa otrdienas rītā, kad tur ieradās policija, lai dzīvokli pārmeklētu saistībā ar kādu laupīšanu. Dzīvoklī esot atrastas granātas.

Nākamajā Eiropas Parlamenta (EP) sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas pašreizējo astoņu vietā, pirmdien nolēma EP Konstitucionālo jautājumu komiteja, paziņojot to savā vietnē. Balsojums par šo lēmumu paredzēts ceturtdien plenārsēdē Strasbūrā.

Komiteja pirmdienas vakarā pieņemtos dokumentos ierosināja palielināt EP deputātu vietu skaitu par 11, sadalot tās pa deviņām dalībvalstīm, lai atspoguļotu demogrāfiskās izmaiņas Eiropas Savienībā (ES).

Ziņojuma projektā, kuru izstrādāja eirodeputāti Lorānts Vince no Eiropas Tautas partijas grupas (EPP) un Sandro Godzi no grupas "Atjauno Eiropu" (Renew), ir atzīts, ka EP pašreizējais sastāvs vairs neatbilst ES Līgumos noteiktajiem principiem, un ierosināts izveidot papildus 11 deputātu vietas EP vēlēšanām 2024.gadā.

Divas no šīm vietām tiks piešķirtas Spānijai, vēl divas - Nīderlandei, bet pa vienai vietai - Austrijai, Dānijai, Somijai, Slovākijai, Īrijai, Slovēnijai, Latvijai.

Jaunā Eiropas Parlamenta (EP) deputātu komandu atalgošanai ik mēnesi būs pieejami 24 943 eiro, kā arī vēl vairāki tūkstoši eiro biroja uzturēšanai.

Saskaņā ar pastāvošo kārtību, EP deputāti var izraudzīties savus darbiniekus, ievērojot Parlamenta noteikto budžetu. Visām 2019.gada izmaksām, kas saistītas ar deputātu palīgu nolīgšanu, ir pieejama ikmēneša naudas summa, kas nepārsniedz 24 943 eiro katram EP deputātam. Šos līdzekļus neizmaksā pašiem EP deputātiem.

Savukārt piemaksa par vispārējiem izdevumiem paredzēta galvenokārt izdevumu segšanai, kas rodas, pildot deputāta pienākumus. Piemaksa sedz, piemēram, deputātu biroju īres un uzturēšanas izmaksas, tālruņa sakaru un abonēšanas izdevumus, ar reprezentācijas pasākumiem saistītus izdevumus, ar datoriem un tālruņiem saistītas izmaksas vai ar konferenču un izstāžu organizēšanu saistītus izdevumus. Ja deputāti bez attaisnojoša iemesla neapmeklē pusi no kopējā plenārsēžu skaita viena parlamentārā gada laikā (no septembra līdz augustam), šīs piemaksas apmērs tiek samazināts uz pusi. 2019.gadā šī piemaksa ir 4513 eiro mēnesī.

Eiropas Savienība (ES) plāno padziļinātas un visaptverošas elektroenerģijas tirgus reformas, lai pārciestu Krievijas Ukrainā sāktā kara radīto enerģētikas krīzi, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Starp šiem pasākumiem paredzēti griesti elektroenerģijas ražotāju ienākumiem, kas nodrošinātu 140 miljardus eiro apdraudētāko patērētāju atbalstam un pasargātu patērētājus no augstām cenām, Eiropas Parlamentā Strasbūrā sakot ikgadējo runu par stāvokli ES, norādīja Leiena.

Tāpat šie pasākumi ietvers enerģijas izmantošanas normēšanu, pagaidu valsts palīdzību un gāzes un elektroenerģijas cenu nošķiršanu.

Leiena arī paziņoja par jaunas bankas izveidi, lai veicinātu investīcijas līdz pat trīs miljardu eiro apmērā ūdeņraža projektos.

Lai daļēji sagatavotos smagajai ziemai, ES aktīvi veidojusi gāzes rezerves, kas sasniegušas 84% līmeni krietni pirms oktobrī noteiktā gala termiņa, sacīja Leiena. Taču iztrūkums, ko rada Krievijas dabasgāzes piegāžu samazināšanās, joprojām būs jūtams.

Eiropas Parlaments Strasbūrā ar pārliecinošu balsu vairākumu 27.novembrī apstiprināja jauno Eiropas Komisiju (EK), kuru vadīs Urzula fon der Leiena.

Par Urzulas fon der Leienas komandas apstiprināšanu balsoja 461 deputāti, pret - 157, bet atturējās 89 Eiropas Parlamenta deputāti.

Jaunais EK sastāvs ir šāds:

Budžets un administrācija - Johanness Hāns (Austrija);

Tieslietas - Didjē Reinderss (Beļģija);

Inovācijas un jaunatne - Marija Gabriela (Bulgārija);

Demokrātija un demogrāfija - Dubravka Šuica (Horvātija);

Veselība - Stella Kirjakidu (Kipra);

Vērtības un caurredzamība - Vera Jourova (Čehija);

Konkurence - Margrēte Vestagere (Dānija);

Enerģētika - Kadri Simsone (Igaunija);

Starptautiskās partnerattiecības - Juta Urpilainena (Somija);

Iekšējais tirgus - Terijs Bretoni Gulāra (Francija);

Eiropas dzīvesveida veicināšana - Margaritis Shins (Grieķija);

Partiju apvienības «Attīstībai/Par!» politiķis Artis Pabriks nolēmis atteikties no iespējamas pretendēšanas uz Ministru prezidenta amatu, informēja AP pārstāve Laila Spaliņa.

«Situācijā, kad rīcībspējīgas valdības izveidošana ir Latvijas stabilas attīstības priekšnoteikums un mana kandidatūra atsevišķu politiķu aizvainojuma un ambīciju dēļ varētu traucēt vienoties, esmu pieņēmis lēmumu atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas,» paziņojumā pauž Pabriks.

Vējonis pirmdien atsauca politiķa Alda Gobzema (KPV LV) nomināciju premjera amatam, ņemot vērā, ka viņa veidotajai valdībai nebūtu izdevies iegūt Saeimas vairākuma atbalstu.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis turpina šodienas tikšanās ar 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai pārrunātu politisko partiju redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu, tai skaitā iespējamo atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien uzstāja, ka Eiropas Savienība (ES) ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu Brexit organizētā veidā.

ES būtu jāsagaida, kad Lielbritānijas parlaments apstiprina jauno Brexit vienošanos, un tikai tad tas jāratificē, sacīja Junkers.

Paužot nožēlu, ka Lielbritānija plāno pamest ES 31.oktobrī, Junkers sacīja: «Vismaz mēs varam skatīties sev acīs un teikt, ka mēs esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu, ka šī izstāšanās notiek organizētā veidā.»

«Mums tagad ir jāseko līdzi notikumiem Vestminsterā ļoti cieši. Nav iespējams, nav iedomājams, ka šis parlaments ratificē vienošanos, pirms Vestminstera ir ratificējusi vienošanos,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt premjerministra Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Ziemassvētku tirdziņi Rīgā jau trešo gadu atzīti par ekonomiski izdevīgākajiem Eiropā, liecina Lielbritānijas kompānijas Post Office barometra pētījums par izmaksām Ziemassvētku tirdziņos, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

Pētījumā aptaujātas 13 Eiropas pilsētas - Berlīne, Budapešta, Kopenhāgena, Krakova, Lille, Minhene, Prāga, Rīga, Stokholma, Strasbūra, Tallina, Vīne un Zagreba.

Barometra pētījumā tika apkopotas šādas izmaksas: pakešu piedāvājums divām personām divas naktis, kur iekļauts tiešais lidojums turp un atpakaļ no Londonas uz konkrēto pilsētu un B&B naktsmītne, transporta biļetes no lidostas uz centru, tirdziņos pieejamo dzērienu un uzkodu cenas, divas trīs kārtu vakariņas ar vīnu un kafijas cena.

«Post Office» Eiropas Ziemassvētku tirdziņu barometrs tika veikts, izmantojot nacionālo un reģionālo tūrisma biroju sniegto informāciju. Kopējās izmaksas divām personām nedēļas nogalē Rīgā Lielbritānijas tūristam izmaksātu 497,00 mārciņas jeb 580,32 eiro.

Latviju pārstāvošie deputāti Eiropas Parlamentā (EP) mēnesī saņems 10 377 eiro pirms nodokļu nomaksas un dažādas piemaksas, liecina informācija EP tīmekļvietnē.

Ņemot vērā, ka dalībvalstis var noteikt papildu nodevas, galīgā algas neto summa ir atkarīga no EP deputāta izcelsmes valsts nodokļu režīma. Noteikts, ka EP deputāta algas apmērs ir 38,5% no Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesneša pamatalgas. EP deputāta bruto mēnešalga ir 10 377 eiro. Šie līdzekļi nāk no EP budžeta un visi EP deputāti saņem vienādu algu.

Deputātu biroju algošanai EP atvēlējis 28 696 eiro mēnesī, un EP deputāti var brīvi izvēlēties darbiniekus, kam tiek maksāts no šī budžeta piešķīruma. Visi EP deputāti ir tiesīgi saņemt vienādu summu, taču viņi paši nesaņem šos līdzekļus. Viņi nedrīkst nodarbināt tuvus radiniekus, un deputātu palīgi nedrīkst iesaistīties darbībās, kas varētu radīt interešu konfliktu.

Latvija dara visu iespējamo, lai izvairītos no negatīvā scenārija, kad Finanšu darījumu darba grupa (Financial Action Task Force - FATF) februārī Latviju iekļautu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā", uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Pašreiz Latvija dara ļoti pareizi, koncentrējoties uz pirmo scenāriju jeb to, lai mūs šajā sarakstā neiekļauj. Latvija dara visu iespējamo, lai negatīvo scenāriju noņemtu no dienaskārtības. Tas nozīmē ne tikai īstenot pārmaiņas, bet sadarbības partneriem to arī ļoti skaidrā veidā izstāstīt. Tas ir ļoti svarīgi," sacīja Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ja Latviju "pelēkajā sarakstā" tomēr iekļauj, finanšu sektora spēja balstīt ekonomiku caur kreditēšanu būs vāja. "Finanšu sektors nebūs pietiekami spējīgs stiprināt Latvijas ekonomiku," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā ir izdarīts milzīgs darbs attiecībā uz likumdošanu. Tiesību aktu izmaiņas ir ļoti plašas, un reti kura valsts var samēroties ar kaut ko līdzīgu.

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

Interneta enciklopēdija «Vikipēdija», kas vakar, protestējot pret Eiropas Parlamentā (EP) skatāmo autortiesību direktīvu, latviešu valodā bija slēgta, šodien interesentiem atkal ir brīvi pieejama, savukārt atsevišķās citās Eiropas Savienības (ES) valodās satura bloķēšana turpinās.

Vakar, dienu pirms EP balsojuma par autortiesību direktīvas virzību, «Vikipēdijas» latviešu valodas versija bija bloķēta. Izmantojot «Vikipēdiju» latviešu valodā, parādījās paziņojums, kura saturs vēstīja, ka 5.jūlijā EP notiks balsojums, vai turpināt virzīt autortiesību direktīvas piedāvājumu, «kas, ja tiks apstiprināts, ievērojami kaitēs interneta brīvībai».

«Tā vietā, lai direktīva atjauninātu autortiesību likumus Eiropā, veicinot visu pilsoņu līdzdalību informācijas sabiedrībā, tā paredz pretējo - apdraud tiešsaistes brīvību un liedz tīmekļa piekļuvi, radot jaunus šķēršļus, filtrus un ierobežojumus. Ja priekšlikums tiks apstiprināts esošajā formā, var kļūt neiespējami dalīties ar ziņu rakstu sociālajos tīklos vai atrast to meklētājprogrammā, līdz ar to apdraudēta būtu arī Vikipēdija,» bija teikts paziņojumā.

Neatkarīgā institūcija, kas konsultē Eiropas Savienību (ES) klimata pārmaiņu jautājumos, ceturtdien ieteikusi ambiciozu izmešu samazinājuma plānu līdz 2040.gadam.

Saskaņā ar Eiropas Klimata aktu 2021.gadā izveidotā Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos aicinājusi bloku līdz 2040.gadam izmešus samazināt par 90-95% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.

Tāds samazinājums ir kritiski izšķirīgs, lai mazinātu klimata riskus un panāktu ilgtspējīgu nākotni, ceturtdien Strasbūrā prezentējot jaunāko ziņojumu, informēja padome.

"Konsultatīvās padomes ieteikumos uzsvērts, ka ir nepieciešama skaidra un pārveidojoša rīcība, lai līdz 2050.gadam panāktu klimatneitralitāti gan godīgā, gan ekonomiski pamatotā veidā," paziņoja padomes priekšsēdētājs vācu ekonomists Otmars Edenhofers.

Viņaprāt, politiķu lielākais izaicinājums tuvākajā laikā būs izstrādāt plānu, kas veicina izmešu samazinājumu, vienlaikus stimulējot strauju dekarbonizāciju.

Britu mārciņas vērtība pirmdien bija nestabila pirms otrdien gaidāma parlamenta balsojuma par «Breksita» vienošanos, bet pasaules biržu indeksi pieauga.

Volstrītas indeksi izbeidza piecas dienas ilgušu kritumu, lai gan tirdzniecības sesijas sākumā krasi samazinājās «Boeing» akcijas cena, reaģējot uz aviokompānijas «Ethiopian Airlines» lidmašīnas «Boeing 737 8 MAX» katastrofu Etiopijā, kurā svētdien gāja bojā visi 157 cilvēki šajā lidmašīnā.

Lielbritānijas parlaments gatavojas otrdien atkārtoti balsot par premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos, kuru deputāti ar lielu balsu vairākumu janvārī noraidīja.

«Mēs esam 24 stundas pirms Mejai nozīmīgā Breksita balsojuma, un tiek baumots, ka [viņa] varētu zaudēt šo balsojumu ar lielāku pārsvaru nekā iepriekšējo,» sacīja «Oanda» analītiķis Dīns Poplvels. «Kā bija gaidāms, sterliņu mārciņa turpina būt nestabila.»

Strasbūrā darbu sācis Eiropas Parlamenta 9. sasaukums, kurā strādās arī astoņi no Latvijas ievēlētie deputāti.

Jaunajā sasaukumā ievēlēts rekordskaits jaunu deputātu (61%), un tajā ir augstāks sieviešu īpatsvars (40%) nekā iepriekšējā sasaukumā (37%).

Jaunākā deputāte ir Kira Marija Pētera - Hansena (21) no Dānijas, bet vecākais - Silvio Berluskoni (82) no Itālijas.

Jaunajā EP sasaukumā no Latvijas darbu sāk «Jaunās Vienotības» deputāti Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, «Saskaņas» deputāti Nils Ušakovs un Andris Ameriks, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-Tēvzemei un brīvībai/LNNK deputāti Roberts Zīle un Dace Melbārde, kā arī apvienības «Attīstībai/Par!» deputāts Ivars Ijabs un «Latvijas Krievu savienības» deputāte Tatjana Ždanoka.

Tā kā V. Dombrovskis nolēma atteikties no EP deputāta mandāta, lai turpinātu darbu Eiropas Komisijā, viņa vietu EP ieņēmusi pirmā partiju apvienības Jaunā Vienotība sarakstā «aiz svītras» palikusī eiroparlamentāriete Inese Vaidere.

Lielbritānijas valdība pirmdienas vakarā paziņoja, ka ir vienojusies ar Eiropas Savienību (ES) par «Breksita» vienošanās «juridiski saistošām izmaiņām» dienu pirms jauna Lielbritānijas parlamenta balsojuma par «Breksita» vienošanos.

Tas ticis panākts, Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai Strasbūrā tiekoties ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru.

Mejas faktiskais vietnieks Deivids Lidingtons paziņoja parlamentam, ka sarunas vēl turpinās, bet Meja ir «nodrošinājusi juridiski saistošas izmaiņas, kuras nostiprina un uzlabo izstāšanās vienošanos un politisko deklarāciju».

Viņš sacīja, ka ar to vajadzētu pietikt, lai pārliecinātu britu parlamentāriešus otrdien balsot par šo vienošanos.

«Otrdien būs fundamentāla izvēle – balsot par uzlaboto vienošanos vai iemest šo valsti politiskā krīzē,» sacīja Lidingtons.

Pēc viņa teiktā, parlamentāriešiem tiks piedāvāti divi jauni dokumenti.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ceturtdien vienojušies, ka sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) tiks turpinātas.

ES delegācijas vadītājs Mišels Barnjē pirmdien Strasbūrā tiksies ar Lielbritānijas «Breksita» ministru Stīvenu Barklaju.

Līdz februāra beigām paredzēta arī vēl viena Mejas un Junkera tikšanās.

Vienlaikus Junkers sarunā ar Meju atkārtoti uzsvēris, ka Brisele nepiekritīs pārskatīt novembrī panākto «Breksita» vienošanos, taču ir gatava izdarīt izmaiņas tai pievienotajā politiskajā deklarācijā.

Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm pieņēma pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam.

Plānu sagatavojusi Iekšlietu ministrija (IeM), tam ir ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc attiecīgie dokumenti tika izskatīti valdības sēdes slēgtajā daļā.

IeM skaidroja, ka minētais plāns turpinās līdz šim izmantoto pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019.gada 31.decembrim. Jaunais plāns balstās uz starptautiskiem, valsts līmeņa un sektoru risku novērtējumiem, starptautisko organizāciju ieteikumiem un patlaban spēkā esošā plāna īstenošanas gaitā gūtajiem rezultātiem. Plāna mērķu sasniegšana ir cieši saistīta ar vairākos citos politikas plānošanas dokumentos nosprausto mērķu sasniegšanu. Plāna mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un finansēšanu, kā arī samazināt dažādus riskus, lai veicinātu sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai.

Eiropas Padomes komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai «Moneyval» rekomendāciju īstenošanā Latvijai ir pietiekami labs progress normatīvo aktu izmaiņu veikšanā, bet ir jautājums, kā tiks novērtēta šo izmaiņu ieviešana dzīvē, lai gan pašu sajūta par panākto progresu ir laba, pirms Latvijas ziņojuma iesniegšanas «Moneyval» atzina Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Augusta beigās Latvijai ir jāiesniedz savs ziņojums «Moneyval» un tas tiks izskatīts «Moneyval» plenārsesijā decembrī Strasbūrā. Znotiņa sacīja, ka Latvija plenārsesijā lūgs paaugstināt novērtējumu desmit rekomendāciju punktiem, kuros bija atzīts, ka Latvijas normatīvie akti starptautiskajām prasībām atbilst daļēji.

«Es pati esmu piedalījusies jau trīs «Moneyval» plenārsesijās un varu apliecināt, ka nevienai no valstīm – pat tām, kuras nav pastiprinātajā uzraudzības režīmā, - nav izdevies panākt visu vērtējumu uzlabojumu. Ir jāsaprot, ka pa vidu šim procesam var mainīties kritēriji, valstis ne vienmēr var paspēt visu izdarīt, dažkārt ir politiskās gribas trūkums rīkoties atbilstoši Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartiem. Tādēļ decembrī ideālajā gadījumā mēs saņemtu lēmumu, ka desmit rekomendācijām, par kurām mēs saņēmām daļēji atbilstošu vērtējumu, tagad tas tiek mainīts uz atbilstošu vai lielākoties atbilstošu,» jautāta, kādu lēmumu attiecībā uz Latviju «Moneyval» plenārsesijā decembrī var pieņemt, atbildēja Znotiņa.

Eiropas Padome trešdien izslēgusi Krieviju no kontinenta lielākās cilvēktiesību aizstāvības institūcijas, sperot bezprecedenta soli saistībā ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu.

47 valstu veidotās organizācijas Ministru komiteja paziņojusi, ka "Krievijas Federācija pēc 26 gadu dalības no šodienas vairs nav Eiropas Padomes dalībvalsts". Tagad organizācijā ir 46 valstis.

Vairākas nedēļas Eiropas Padome nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, un šonedēļ tās Parlamentārā asambleja vienbalsīgi atbalstīja Krievijas izslēgšanu.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs trešdien uzstājis, ka Maskava pati izstājusies no Eiropas Padomes un apsūdzējis NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis par "sava vairākuma ļaunprātīgu izmantošanu padomē".

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, kura pārstāvēta valsts organizācijai pievienojās 1995.gadā, tviterī apsveica Eiropas Padomes lēmumu, paziņojot, ka "Krievijai nav vietas Eiropas institūcijās, jo tā ved barbarisku agresijas karu pret Ukrainu un pastrādājusi dudzus kara noziegumus".

Pavisam klusi un mērķtiecīgi tieslietu ministres Ineses Lībiņas – Egneres ("Jaunā Vienotība") vadībā virzās slikts demokrātijas, varu dalīšanas un tiesiskuma precedents, par kuru tikpat klusi tiek runāts Tieslietu ministrijas (TM), valdības un Saeimas gaiteņos. Runa ir par prokurora Jura Jurisa virzīšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā. Klusums ne tikai gaiteņos, bet arī publiskajā telpā.

Notikums ir būtisks viena iemesla dēļ – tas izgaismo demokrātijas trauslumu. Viens no demokrātijas pamatprincipiem ir varas dalīšana. Ja tas tiek pārkāpts vai ignorēts, demokrātija ir apdraudēta. Vai TM to apzinās, virzot Jurisu uz tiesneša amatu? Visticamāk, nē. Ja jānostiprina vara, uz principiem, tā izskatās, var pievērt acis.

Šajā stāstā nav svarīgs konkurences trūkums uz amatu – tā nebija vispār. Būtiskāks ir iespējamais interešu konflikts. Kopš 2021. gada Juris Juriss vada Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļu, kas piemēro arī tās kriminālprocesuālās normas, kas šobrīd apstrīdētas ST. Juridisko zinātņu doktors Juriss tagad sēdīsies galda otrā pusē un vērtēs, vai šīs normas atbilst Satversmei.

Finanšu sektora attīstības padome (FSAP) Ministru prezidenta vadībā izskatījusi Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm un kreditēšanu kavējošiem faktoriem Latvijā, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.

Šis jautājums nonācis FSAP darba kārtībā, jo, neskatoties uz iepriekšējos gados piedzīvotajiem satricinājumiem, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, banku sektors ir spējis saglabāt stabilitāti un darboties ar peļņu. Tomēr banku sektora devums ekonomikas izaugsmē ir nepietiekams, un kreditēšana ir attīstījusies nevienmērīgi.

"Lai gan Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā ir audzis, ir izveidojusies paradoksāla situācija – realitātē nav vērojama nedz banku vēlme kreditēt, nedz uzņēmēju vēlme aizņemties. Kopumā tas neveicina investīcijas tautsaimniecībā un kavē Latvijas ekonomikas izaugsmi. Pirms vairākiem mēnešiem kopā ar Latvijas Bankas prezidentu skaidri norādījām uz vēlamo banku rīcības maiņu – depozīta likmju pieaugumu, komisijas maksas samazināšanu un labvēlīgas augsnes sagatavošanu kreditēšanas apjoma pieaugumam ekonomikas izaugsmes brīdī. Redzam, ka šis brīdis tuvojas un jau tagad jāsāk gatavoties drīzai kreditēšanas aktivizēšanai. Lai risinātu strukturālos kreditēšanu bremzējošus faktorus un veidotu kreditēšanai un investīcijām pievilcīgāku vidi, no valdības, Finanšu ministrijas un publiskā sektora puses attīstīsim kapitāla tirgu, aktīvi virzīsim Latviju Moneyval 6. kārtas paātrinātam vērtējumam, stiprināsim efektīvu un riskos balstītu pieeju AML jomā, kā arī turpināsim darbu pie citos politikas plānošanas dokumentos iekļauto uzdevumu īstenošanas, piemēram, maksātnespējas, ēnu ekonomikas apkarošanas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jomās," norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica ģeopolitiskie riski, kā arī Eiropas Komisijas (EK) lēmums noraidīt Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu.

«ASV akciju tirgi krasi saruka, investoriem nevēloties riskēt,» sacīja Markets.com eksperts Nīls Vilsons.

ASV dolāra vērtība samazinājās pret eiro, britu mārciņu un Japānas jenu.

Zelta cena, kas parasti ir pieprasīts nedrošības laikā, pieauga.

Naftas cenas kritās pēc Saūda Arābijas signāla par gatavību palielināt jēlnaftas ieguvi.

Eiropā satraukumu izraisīja EK otrdien sanāksmē Strasbūrā pieņemtais lēmums noraidīt Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu un aicināt to pārstrādāt.

Itālijas valdība ir atteikusies piekāpties un samazināt solītos tēriņus, neraugoties uz brīdinājumiem par valsts ekonomikas perspektīvu.

«Mēs šaubāmies par to, ka Itālijas valdība pietiekami mainīs savu budžetu, lai nomierinātu [Eiropas] Komisiju,» piezīmē klientiem atzīmēja «Capital Economics».