Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka oktobra beigās tā sāks lidojumus jaunā maršrutā no Rīgas uz Marakešu Marokā.

Marakeša ir starptautisko ceļotāju iecienītākā pilsēta Marokā. No tās var nokļūt līdz Atlasa kalniem un Sahāras tuksnesim, turklāt pilsēta arī piedāvā vairākas interesantas apskates vietas.

“Mēs esam priecīgi paziņot par mūsu pirmajiem regulārajiem lidojumiem uz Āfriku. Kā vadošā lidsabiedrība Baltijā, mēs turpinām veidot mūsu spēcīgo maršrutu tīklu, pievienojot jaunus aizraujošus atpūtas galamērķus arī ziemas sezonā,” airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda.

Lidojumi starp Rīgu un Marakešu Marokā tiks veikti ar Airbus A220-300 lidmašīnu.

Lidojums līdz Marakešai ilgs 5 stundas un 30 minūtes.

"airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 204,1 miljons eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi samazinājās par 49% un bija 135,7 miljoni eiro.

Marokas tiesa piespriedusi nāvessodu trīs cilvēkiem un vēl vienam - mūža ieslodzījumu par divu skandināvu tūristu slepkavību pagājušajā gadā.

Četri vīrieši, kas ir galvenie aizdomās turamie šajā lietā, pāris dienas pirms tika atrasti tūristu līķi video apliecināja uzticību teroristu grupējumam «Islāma valsts».

Pārējiem apsūdzētajiem šajā lietā tiesa piesprieda cietumsodus, sākot no pieciem gadiem līdz mūža ieslodzījumam, vēsta ziņu vietne «Hespress».

24 gadus vecās dānietes Luīzas Vesterageras Jespersenas un 28 gadus vecās norvēģietes Marenas Uelandas līķi tika atrasti 17.decembrī Augsto Atlasa kalnu masīvā. Vienai no viņām bija nogriezta galva.

Ar ZAZA zīmolu strādājošo trīs uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2023.gadā dubultojās, sasniedzot 12,59 milj. eiro salīdzinājumā ar 6,33 milj. eiro 2022. gadā. Kopējā neto peļņa sasniedza 1,49 milj. eiro, iepretim zaudējumiem 189 945 eiro apmērā 2022. gadā.

To liecina uzņēmumu grupas sniegtā informācija. Līmētā koka būvkonstrukciju ražotāja

SIA ZAZA TIMBER Production apgrozījums 2023. gadā sasniedza 5,61 milj. eiro, kas ir par 64% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tas bija 3,42 milj. eiro. Projektēšanas uzņēmuma SIA ZAZA TIMBER Engineering neto apgrozījums 2023. gadā bija 318 tūkst. eiro, kas bija par 75% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt SIA ZAZA TIMBER Construction , kas specializējas koka konstrukciju būvniecībā, 2023. gadā strādāja ar 6,64 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas bija par 3,9 milj. eiro vairāk nekā 2022. gadā (2,73 miljoni eiro).

Ražošanā investē miljonus

2023. gadā tika īstenots nozīmīgs investīciju projekts ZAZA TIMBER rūpnīcā Jelgavas novadā, kur izgatavo līdz pat 32 metrus garas un liektas konstrukcijas. Tika uzbūvētas jaunas ražošanas telpas vairāk nekā 2000 m2 platībā. Kopējās projekta investīcijas sasniedza 2,45 milj. eiro, no kuriem 1,09 milj. eiro bija Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums. Uzņēmums arī veica investīcijas iekšējo procesu, kontroles sistēmu un iekšējās struktūras pilnveidošanā, kā arī ieguva tiesības lietot koksnes piegādes ķēdes PEFC sertifikātu. ZAZA TIMBER būvniecības uzņēmums 2023. gadā uzņēmums noslēdza līgumu ar Zviedrijas būvnieku arodbiedrībā (Byggnads), iegūstot tiesības Zviedrijā veikt būvniecības darbus.

Par ANO Lībijas ieroču embargo pārkāpšanu Eiropas Savienība (ES) pirmdien noteikusi sankcijas trim uzņēmumiem - pa vienam no Turcijas, Kazahstānas un Jordānijas.

Uzņēmumiem iesaldēti ES aktīvi, tie izslēgti no ES finanšu tirgus un tiem aizliegts veikt darījumus ar uzņēmumiem un personām ES, sanāksmē Briselē nolēma ES ārlietu ministri.

Lībijas piekrastes ūdeņos darbojas ES flotes misija. Tās uzdevums ir uzraudzīt embargo ievērošanu un vākt operatīvo informāciju par pārkāpējiem.

Diviem cilvēkiem noteiktas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem Lībijā.

Lībijas konkurējošās valdības nule kā tikušās miera sarunās Marokā, paziņojušas par uguns pārtraukšanu un sola sarīkot vēlēšanas visā valstī.

"Pēc daudziem mēnešiem mums ir iemesls piesardzīgam optimismam. Ir pozitīva virzība, ir uguns pārtraukšana, un mums tas ir jāizmanto," ierodoties ES ārlietu ministru sanāksmē, sacīja bloka augstais ārlietu pārstāvis Žozefs Borreljs.

Latvija plāno pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai (IEA), izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā konceptuālā ziņojuma, ko otrdien atbalstīja valdībā.

Konceptuālais ziņojums sagatavots, balstoties uz EM izstrādāto ziņojumu, kurā piedāvāts pasākumu kopums ne tikai obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai, bet arī klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai un energoapgādes drošības sekmēšanai, iezīmējot šiem mērķiem valsts finansējumu vidēja termiņa budžeta ietvarā 2023., 2024. un 2025.gadā. Kā viens no pasākumiem, lai nodrošinātu Latvijas energoapgādes drošību un sekmētu Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, tajā ir minēta nepieciešamība Latvijai pievienoties Starptautiskai Enerģētikas aģentūrai (IEA).

EM norāda, ka lai stiprinātu Latvijas energoapgādes drošību un veicinātu efektīvāku Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, Latvijai ir būtiski pievienoties IEA un izmantot šīs organizācijas sniegtās priekšrocības.

Apvienoto Arābu Emirātu nekustamo īpašumu attīstības uzņēmums “Eagle Hills” Rīgā atklājis vizionāru krastmalas attīstības projektu “Riga Waterfront”.

Tā vīzija, iecerētie mērogi un apbūves ieceres uzskatāmos maketos apskatāmi Rīgas Pasažieru ostā izveidotajā projekta prezentācijas centrā, kas turpmāk būs atvērts ikvienam apmeklētājam un interesentam.

Projekts ir stratēģiski novietots Rīgas UNESCO Pasaules mantojuma vēsturiskā centrā, netālu no jūgendstila rajona un vecpilsētas.

"Eagle Hills Properties" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Mohameds Ali Alabbars komentēja, ka "Riga Waterfront" atspoguļo stratēģisko vīziju, kuras mērķis ir attīstīt un atdzīvināt Latviju un tās galvaspilsētu Rīgu, pozicionējot to kā jauno Eiropas centru.

Ar kopējo ieguldījumu 3 miljardu eiro apmērā atjaunotā krastmala 5 kilometru garumā veidota tā, lai būtu dzīvīga un dinamiska, pārvēršot Andrejsalas teritoriju par plaukstošu centru, no kura paveras tiešs skats uz ūdeni.

Pēdējās nedēļās visai strauji turpina palielināties vairāku nozīmīgu pārtikas izejvielu cena.

Piemēram, sojas pupiņu piegāžu līgumu vērtība ASV preču biržā nupat pārsniegusi 11 ASV dolāru atzīmi par bušeli, kas ir augstākais līmenis četros gados. Kopš pavasara beigu daļas tādējādi sojas pupiņu vērtība ir palēkusies jau par trešo daļu. Tāpat šajā periodā par 30% ASV preču biržā palielinājusies kukurūzas cena, un līdzīgs cenas lēciens bijis arī kviešiem.

Rezultātā arī to pašu kviešu cena šobrīd ir visaugstākā kopš 2015. gada vasaras. Šādi jaunumi varētu priecēt vairākus lauksaimniekus, kuriem var izdoties visai dārgi pārdot savu produkciju. Vienādojuma otra puse gan ir patērētāji, kuriem uz pandēmijas sarūkošo ienākumu fona var nākties arvien lielāku savu līdzekļu daļu atvēlēt pārtikas iegādei.

Lidosta "Rīga" ziemas sezonā, kas sāksies 30.oktobrī, piedāvās tiešos lidojumus uz 74 galamērķiem, informēj VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Visplašāko galamērķu klāstu no lidostas "Rīga" nodrošinās nacionālā aviokompānija "airBaltic", kas plāno lidojumus 45 tiešajos maršrutos. To vidū būs arī divi īpaši jaunumi - Marrākeša Marokā un Grankanārija Kanāriju salās.

Līdz ar šo maršrutu atklāšanu 31.oktobrī un 1.novembrī "airBaltic" nodrošinās tiešu regulāro aviosatiksmi starp Latviju un Āfriku. Lidojumi abos jaunajos maršrutos plānoti līdz nākamā gada marta beigām.

Vairākos "airBaltic" maršrutos, tai skaitā uz Tallinu, Helsinkiem, Stokholmu un Briseli lidojumu biežums ziemas sezonā būs lielāks nekā iepriekšējā ziemā. Tāpat pasažieri varēs doties uz ziemas atpūtas galamērķiem Zalcburgā un Veronā, četras reizes nedēļā notiks lidojumi uz Dubaiju un sešas reizes nedēļā - uz Tenerifi.

RIX Rīgas lidosta ir uzsākusi darbu pie lidostas jaunā attīstības plāna un tā stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes. Atjaunotais attīstības plāns ietvers vadlīnijas un rekomendācijas Rīgas lidostas attīstībai turpmākajiem 40 gadiem, prognozējot satiksmes apjoma izmaiņas un atbilstošu lidostas teritorijas un infrastruktūras attīstību līdz 2050. gadam un pēc tā.

“Rīgas lidosta arī turpmāk būs Latvijas gaisa vārti uz pasauli, un jaunajā ilgtermiņa attīstības plānā nostiprināsim mūsu stratēģisko vīziju būt par Ziemeļeiropas satiksmes centru, kas veicina Latvijas konkurētspēju reģionā. Tas ir iespējams, tikai laicīgi un mērķtiecīgi plānojot lidostas kā starptautiska satiksmes centra attīstību, ērtus un drošus savienojumus pasažieriem un biznesam, radot jaunas darbavietas un iespējas uzņēmējdarbības attīstībai,” uzsver RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Plānu izstrādās saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) lidostu plānošanas rokasgrāmatas vadlīnijām, izvērtējot galvenos politiskos, ekonomiskos, sociālos, tehnoloģiskos, vides un citus faktorus, kas ietekmē lidostas ekonomisko darbību un konkurētspēju. Tāpat tiks ņemtas vērā starptautisko aviācijas organizāciju un uzņēmumu prognozes, aviokompāniju darbības plāni un Rīgas lidostas plānotās pasažieru un kravu pārvadājumu prognozes.

Austrālija un Kanāda pievienojušās augošam valstu sarakstam, kas pieprasa negatīvus Covid-19 testus ceļotājiem no Ķīnas pēc tam, kad Pekina atcēla ārzemju ceļošanas ierobežojumus par spīti infekcijas gadījumu skaita kāpumam.

Austrālijas varasiestādes svētdien paziņoja, ka no 5.janvāra visiem ieceļotājiem no Ķīnas būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, kas veikts divas dienas pirms ceļojuma.

Arī Kanādā no 5.janvāra būs spēkā līdzīgas prasības.

Arī ASV, Lielbritānija, Francija, Itālija, Spānija, Izraēla, ASV, Indija, Japāna, Dienvidkoreja, Malaizija un Taivāna paziņojušas, ka pieprasīs negatīva testa pierādījumu no ceļotājiem, kas turp dodas no Ķīnas.

Savukārt Maroka no 3.janvāra vispār aizliegusi ieceļošanu no Ķīnas.

Iepriekšējos gados veiktās miljonu eiro vērtās investīcijas lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražotnē, kā arī šīs rūpnīcas sasaiste ar šādu konstrukciju projektēšanu un būvniecību ir ļāvusi īstenot strauju SIA Zaza Timber Production izaugsmi.

Lai arī Eiropā pēdējā gada laikā būvniecība ir piedzīvojusi stagnāciju, tomēr, neraugoties uz to, pēc SIA Zaza Timber Production valdes priekšsēdētāja Māra Peilāna sacītā, pieprasījums pēc lielizmēra līmētajām koka konstrukcijām nav sarucis, kaut arī konkurence par attiecīgās produkcijas piegādi ir saasinājusies. “Nozīmīgākais uzņēmuma konkurētspējas faktors ir 2021. gadā īstenotā uzņēmumu grupas izveide, kad zem viena zīmola tika apvienota šādu konstrukciju projektēšana, ražošana un montāža (būvniecība), kā arī iepriekšējos gados veiktās investīcijas ražotnes paplašināšanai un moderna tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka potenciālajiem klientiem ir iespēja vienuviet risināt visus jautājumus saistībā ar iecerētās koka ēkas projektēšanu, ražošanu un būvniecību.

Lielbritānijas ekspremjera Vinstona Čērčila nozīmīgākā glezna ar Marokas pilsētas Marrākešas skatu pirmdien tika pārdota izsolē Londonā par septiņiem miljoniem britu mārciņu (astoņiem miljoniem eiro), pārspējot prognozes.

Čērčils, kurš bija arī mākslinieks, radīja eļļas gleznu "The Tower of the Koutoubia Mosque" ("Kutubijas mošejas tornis"), kad viņš 1943.gadā Otrā pasaules kara laikā apmeklēja Marrākešu.

Viņš uzdāvināja šo gleznu toreizējam ASV prezidentam Franklinam Rūzveltam dzimšanas dienā. Vēlāk glezna mainīja īpašniekus, un līdz pirmdien notikušajai izsolei tā piederēja Holivudas aktrisei Andželīnai Džolijai.

Izsoļu nams "Christie's" nosauca šo gleznu par "Čērčila nozīmīgāko darbu" un atzīmēja, ka tā ir vienīgā ainava, ko viņš uzgleznojis Otrā pasaules kara laikā.

Vairāksolīšanā, kas lielākoties notika pa telefonu, gleznas cena sasniedza septiņus miljonus mārciņu, ievērojami pārsniedzot pirmsizsoles novērtējumu - no pusotra miljona līdz 2,5 miljoniem mārciņu.

Ar laika kapsulas iemūrēšanu atzīmēta pamatu pabeigšanu “ZAZA TIMBER Production” rūpnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Jaunā korpusa izmaksas ir plānotas pie 2,5 miljoni eiro, no kuriem 45% ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums.

Rūpnīcas trešā korpusa būvniecība sākās šī gada maijā. Jaunais rūpnīcas korpuss būs 65 metrus garš un 34 metrus plats, jumta kore sliesies 12,76 metru augstumā. Pašreizējos divos korpusos uzņēmumam ir kļuvis šauri, jo pēdējos gados ir palielinājies ražošanas apjoms. Jaunajā korpusā paredzēts attīstīt izgatavoto līmētā koka konstrukciju pēcapstrādi – virsmas apstrādi, krāsošanu un citus darbus.

No koka būvē arvien vairāk, un koks būvēs arvien biežāk pilna divas funkcijas – tas ir gan nesošais būvelements, gan kalpo arī kā neizsegts interjera elements. Rezultātā uz konstrukcijām tiek attiecinātas augstas vizuālās kvalitātes prasības.

“ZAZA TIMBER Production” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns kapsulas iemūrēšanas pasākumā minēja, ka uzņēmuma izaugsme bijusi pakāpeniska un ne bez klupšanas, taču to kompensēja apņēmība un ticība savai lietai. Daudzie eksporta projekti, arī šogad notikušie pasūtījumi uzreiz no diviem uzņēmumam jauniem kontinentiem – Austrālijas un Āfrikas, rāda, ka Latvijas uzņēmumi spēj veikt lielas lietas. M. Peilāns arī informēja, ka jaunā korpusa būvniecību plānots pabeigt līdz šī gada beigām.

Tallink Grupp un Marokas valsts uzņēmums Tanger MED Port Authority ir parakstījuši līgumu par uzņēmuma kuģu Victoria I un Romantika īstermiņa iznomāšanu, informē AS Tallink Grupp.

Kuģi 2021.gada jūlijā - septembrī kursēs starptautiskos jūras maršrutos starp Maroku un Franciju, kā arī starp Maroku un Itāliju.

Kuģis Victoria I izbrauks no Tallinas 28.jūnijā, savukārt kuģis Romantika - 5.jūlijā. Abu kuģu nomas termiņš ir 100 dienas. Plānots, ka kuģi dosies uz Tanger MED ostu Marokā, kas ir viena no lielākajām Āfrikas un Vidusjūras ostām un atgriezīsies Tallinā 2021.gada oktobrī. Līguma nosacījumi paredz, ka kuģus šajā laikā vadīs Tallink Grupp tehniskā apkalpe.

Pirms 10 gadiem Tallink jau ir bijusi pieredze kuģu iznomāšanā uz Vidusjūru, kad reģiona operatori četru gadu laikā īrēja dažādus uzņēmuma kuģus īstermiņa fraktēs. Tādējādi darbs šajā reģionā ir pazīstams Tallink Grupp, kuģu kapteiņiem un uzņēmuma komandai.

Agrāk nomas auto lielākoties izmantoja uzņēmumi un tūristi, jo sabiedrībā bija iesakņojusies pārliecība, ka automašīnai obligāti ir jābūt īpašumā. Patlaban koplietošanas un nomas automašīnu izmantošana kļuvusi par modernu un ikdienišķu pārvietošanās veidu. Tomēr nomas auto lietošanas nosacījumi nav vienoti ne Latvijā, ne pasaulē. Iznomātājiem, kam nākas saskarties ar vecuma ierobežojumiem, var rasties jautājums – kurš un kāpēc tos nosaka?

Ierobežojumu mērķis – paaugstināt drošību

Lielākoties ierobežojumus ietekmē vietējā tirgus apstākļi, likumdošana un tos nosaka arī paši pakalpojumu sniedzēji. Turklāt nosacījumi var atšķirties pat tad, ja izmanto viena un tā paša uzņēmuma pakalpojumus dažādās valstīs. Stingrāki ierobežojumi tiek piemēroti mikroautobusiem un luksus klases automašīnām. Tomēr jāapzinās, ka galvenais mērķis jebkuriem ierobežojumiem ir paaugstināt satiksmes drošību, un nosacījumi tiek veidoti, balstoties uz vietējā tirgus datiem.

Latvijas likumdošana paredz, ka transportlīdzekļa vadītāja apliecību B kategorijā var iegūt no 18 gadu vecuma, kā arī obligāts nosacījums ir veselības pārbaude. Likumdošanā nav noteikti konkrēti maksimālā vecuma sliekšņi automobiļu vadīšanai. Tomēr dati liecina, ka tieši autobraucēji vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem visbiežāk pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un veic riskantus manevrus*, kas palielina iespēju iekļūt negadījumā. Līdz ar to Latvijā auto nomā lielāka uzmanība tiek pievērsta tieši minimālajam nevis maksimālajam vecuma ierobežojumam. Piemēram, daļa auto koplietošanas un nomas uzņēmumu Latvijā noteikuši, ka minimālais vecums automašīnu izmantošanai ir 21 gads. Savukārt citi lūdz uzrādīt autovadītāja apliecību, kas ir spēkā vismaz divus gadus, vai nosaka katrai automašīnu klasei atšķirīgus ierobežojumus.

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas Eagle Hills vadītājs Mohameds Ali Alabbars (Mohamed Ali Alabbar) un Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis 10.janvārī parakstīja sadarbības memorandu, apliecinot abu pušu nodomu attīstīt Andrejsalas apkaimes teritoriju, 15 gadu laikā attīstības projektos ieguldot vairāk kā 3 miljardus eiro.

Parakstot sadarbības memorandu, puses apņemas mērķtiecīgi sadarboties, lai attīstītu Andrejsalas apkaimi. Rīgas ilgtspējīgas plānošanas stratēģijā Andrejsalas apkaime ir noteikta kā stratēģiskas nozīmes pilsētas attīstības teritorija, kuras unikālo atrašanas vietu un vērtību novērtē arī Apvienoto Arābu Emirātu investors, atzīstot to par vienu no perspektīvākajām pilsētvides attīstības iespējām Ziemeļeiropā.

Mohameds Ali Alabbars, pamatojot savu izvēli un mērķi ieguldīt investīcijas, skaidro: “Rīga ir pelnījusi patiesi izcilu ūdensmalu - savu Nordhavn kā Kopenhāgenā, HafenCity kā Hamburgā. Šeit ir Ziemeļu metropole, kas atrodas upes un jūras krastā. Ar nekustamo īpašumu attīstību esmu nodarbojies 30 gadus, strādājis 16 valstīs. Manā attīstītāja pieredzē šī ir unikāla vieta. Mans mērķis kopā ar vietējiem partneriem ir dāvāt Rīgai izcilu jaunas pilsētapbūves paraugu, vienlaikus saglabājot šīs vietas raksturu, lai rīdziniekiem būtu vieta, kur dzīvot, strādāt un doties atpūsties, un pilsētas viesiem apmeklēt.”

Kanādas vilcienu un lidmašīnu ražotājs «Bombardier» ceturtdien paziņoja, ka pārdos aviorūpnīcas Belfāstā, Kasablankā un Dalasā ASV kompānijai «Spirit AeroSystems».

Darījuma vērtība ir 1,2 miljardi ASV dolāru (1,1 miljards eiro). Par nodomu pārdot šīs rūpnīcas «Bombardier» paziņoja maijā. Pārdošana ir daļa no plašas «Bombardier» restrukturizācijas.

Rūpnīcā Belfāstā, Lielbritānijā, tiek montēti spārni lidmašīnām «Airbus A220», Kasablankā, Marokā, tiek ražoti spārnu un fizelāžas komponenti, savukārt Dalasā, ASV, tiek veikta lidmašīnu tehniskā apkope un remonts.

Visu trīs rūpnīcu plānotie ieņēmumi šogad ir apmēram miljards ASV dolāru (0,9 miljardi eiro). "Spirit AeroSystems» piegādā lidmašīnu komponentus aviolaineru ražotājiem «Airbus» un «Boeing».

Jau ziņots, ka pirms diviem gadiem «Bombardier» vairākumu akciju savā «CSeries» lidmašīnu programmā pārdeva Eiropas aviobūves uzņēmumam «Airbus». Pērn jūlijā «C-Series» lidmašīnas tika pārdēvētas par «Airbus 220». Latvijas nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas savā flotē iekļāva «CSeries» lidmašīnas.

Latvijā reģistrētā lidsabiedrība "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") šogad plāno gaisa floti palielināt līdz 60 lidaparātiem, informē "SmartLynx" pārstāvji.

Šobrīd SmartLynx Airlines operē ar 33 lidmašīnām, aprīlī tiks piegādātas vēl piecas, bet pārējās 22 – pakāpeniski līdz vasaras sezonas beigām.

Uzņēmuma floti veido Airbus A320 (25), A330-300 (6) un A321 (4) modeļu gaisa kuģi. Vēl divas ir Airbus A321F gaisa kravas lidmašīnas, bet jau aprīlī floti papildinās arī pirmā Boeing 737 MAX 8 lidmašīna.

“Prognozējam, ka flotes lieluma ziņā šogad apsteigsim pāris lielos pasaules aviācijas vārdus, taču konkrētāk par to varēsim runāt tad, kad būsim saņēmuši visus lidaparātus. Galvenokārt tieši Covid-19 krīzes sākumā gūtā pieredze palīdzēja mums turpināt attīstīt ilgtspējīgu kompānijas izaugsmi, lai savu 30. dzimšanas dienu sagaidītu ar rekordaugstu lidmašīnu skaitu. Līdz ar flotes paplašināšanos pieaug arī mūsu darbinieku skaits – šobrīd Rīgas birojā esam jau 300, un līdz gada beigām plānojam aizpildīt vēl aptuveni 40 vakances. Ceram sagaidīt nākamo dzimšanas dienu jau kā lielākais Latvijas darba devējs aviācijā,” saka SmartLynx Airlines vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" meklē vietu jaunai inženierzinātņu akadēmijai, kurā plāno ieguldīt 500 miljonus ASV dolāru (460 miljoni eiro), un viena no tās potenciālajām atrašanās vietām varētu būt Kauņas lidosta, kur jau atrodas "Ryanair" bāze, paziņoja kompānijas izpilddirektors Edijs Vilsons.

"Mēs runājam ar valdību par tā dēvētās inženierzinātņu akadēmijas izveidi, kurā mēs varētu uzņemt cilvēkus un sniegt viņiem mehāniķa izglītību, un galu galā attīstīt viņus par pilnībā kvalificētiem inženieriem," Vilsona teikto citē Lietuvas lietišķo ziņu portāls "Verslo žinios".

"Pilnīga dzinēja demontāža ir ļoti specializēts darbs," viņš piebilda, sakot, ka investīcijās tādā akadēmijā, kur sagatavot jaunos speciālistus, varētu sasniegt pat 500 miljonus ASV dolāru".

Vilsons sacīja, ka tieši tāpēc pagājušajā nedēļā notikušajā "Ryanair" otrā lidmašīnu apkopes, remonta un kapitālremonta angāra oficiālajā atklāšanā Kauņas lidostā piedalījās ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite un satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.

Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.

Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.

Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.