Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.
Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.
Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.
Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.
Pie visa šī spēles noteikumi attiecībā uz nodokļiem mums sen jau ir skaidri, likumdošana ir paredzama. Mēs arī redzam praksē VID deklarēto darba principu “Konsultē vispirms!”. Veikto nodokļu auditu skaits un to rezultātā uzskaitītie nodokļi katru gadu samazinās. Pagājušogad tika veikti 497 nodokļu auditi, kas ir divas reizes mazāk nekā 2016. gadā. To rezultātā papildus aprēķināti nodokļi par 69 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā 2016. gadā.
Vidēji likumpaklausīgs un morāli stabils Latvijas pilsonis mūsdienās riskē sastapties ar valsts soda funkciju pavisam ne nodokļu administrācijas personā. Arēnā ir iznācis Finanšu izlūkošanas dienests. Mūsu prātus vairs nenodarbina nodokļi. Tajos šobrīd ir kaut kas daudz jaunāks, daudz plašāks un smagāks - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana. Un, ja negatīva attieksme un bailes no VID ir drīzāk saistītas ar zināšanu par nodokļiem trūkumu, zināšanas par pret-atmazgāšanas normām, tieši otrādāk, radīs Jums papildu sirmos matus. Es zinu, ka Jūs domājat, cik liels gan ir bezdibenis starp mani un terorismu...
Savu šī brīža aktualitāti tēma par cīņu ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju pasaulē patiešām ieguva pēc 2001. gada 11. septembra terorakta. Un arī Latvijā viss sākās 2017. gadā ar starptautiskās sabiedrības pārmetumiem Latvijas finanšu sistēmai par to, ka to izmanto terorisma finansēšanai. Un arī narkotiku tirdzniecībai, bērnu pornogrāfijai, cilvēku tirdzniecībai un citiem smagiem noziegumiem.
Ar to neapšaubāmi vajadzēja cīnīties, un valsts aparāts uzsāka savu labo darbu. No vienas puses bankas attīrīja no nerezidentu naudas. Paceļam pamatīgi apgrūtinot rezidentu darbu, kā rezultātā pēc SKDS aptaujas datiem jau 2019. gadā 17% uzņēmēju izskatīja iespēju atvērt bankas kontu ārpus Latvijas robežām. Šobrīd, domāju, šis procents jau ir trīskāršojies. No otras puses pie darba ķērās FID. 101 miljons eiro “iespējami” noziedzīgi iegūtu līdzekļu tika iesaldēti 2018. gadā, 346 miljoni - 2019. gadā. 2020.gadā iespējams jau miljards, ņemot vērā to, ka astoņu mēnešu laikā iesaldēts jau 391 miljons eiro un FID kapacitāte aug. Tas ir vēl neskaitot nekustamā īpašuma objektus.
Teroristisku organizāciju līdzekļi? Saskaņā ar statistiku par 2019. gadu no 5264 ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem, uz kuriem pamatojoties FID pieņem lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu, ziņojumi par iespējamu saikni ar terorismu ir 21, t.i. 0,4%. Cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju nepavisam nav par terorismu, patiesībā jau kopš tā 2001. gada. Biežākās aizdomīguma pazīmes, citējot FID, ir «neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, darījums bez acīmredzama likumiska nolūka, krāpšana, darījumos izmantotas nepamatoti sarežģītas shēmas».
Neskaidras līdzekļu izcelsmes pazīmes var izpelnīties pavisam nekaitīgs, bet pietiekoši sens aktīvs. Šodien jautājumiem par tā izcelsmi nav noilguma. Neskatoties uz to ka nodokļu likumdošana vienmēr ir norādījusi, ka mēs dokumentus glabājam trīs gadus vai piecus, ja nodarbojamies ar uzņēmējdarbību. Cilvēkam tomēr nevajadzētu visu dzīvi baidīties, ka nespēs attaisnot sava mājokļa iegādi pirms divdesmit gadiem.
Kas notiek ar iesaldētajiem līdzekļiem? FID nosūta materiālus policijai, policija lemj par kriminālprocesa ierosināšanu, izmeklē lietu un nodod prokuratūrai, prokuratūra virza lietu tiesā, kas lemj par līdzekļu konfiskāciju. Lai valstij būtu vieglāk tikt līdz galam, likumdevējs pakāpeniski ir ieviesis veselu rindu grozījumu. Gan legalizācijas robežas būtiski paplašinošus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Gan krimināltiesībām, maigi sakot, netradicionālus grozījumus Kriminālprocesa likumā. Par to daudz ir izteikušies tiesībsargi. Un tādas situācijas nav nevienā citā Eiropas valstī.
Te ir tikai daži no grozījumiem. 124.pants, lai pierādītu legalizēšanu, ne tikai nav nepieciešams pierādīt, no kura konkrēta noziedzīga nodarījuma līdzekļi iegūti, bet arī nav vairs norādes, ka būtu jāpierāda, ka līdzekļi vispār ir noziedzīgi iegūti. 125.un 126.panti, manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, prezumējama par noziedzīgi iegūtu mantu, ja persona pati nepierāda pretējo, tātad atcelta nevainīguma prezumpcija. Un pēdējais – vakar pieņemtie 392. panta grozījumi, pēc kuriem no 2021.gada kriminālprocess var tikt izbeigts, ja manta konfiscēta, personas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nav pierādīta un papildu pierādījumu iegūšana radīs lielus izdevumus. Vai tiešām teroristi un pārējie noziedznieki mūsu valstij nav vajadzīgi, bet vajadzīgi tikai “iespējami” noziedzīgi iegūti līdzekļi - budžetam?
Nodokļi Jums neatņēma visu. Nodokļu regulējums netika attiecināts uz pagātni un nerobežojas ar cilvēktiesību pārkāpšanu. Baiļu un naida kultivēšana pret valsts aparātu var novest līdz tam, ka likumi tiks pildīti tikai tur, kur citādāk ir bīstami. Konti tiks atvērti ārzemēs. Uzņēmējdarbība visiem iespējamajiem veidiem tiks organizēta tālāk no Latvijas jurisdikcijas. Līdzīgi kā tas notiek tajos austrumu kaimiņos, ko mēs vēl nesen piekāpīgi saucām par valstīm, kur netiek nodrošināts tiesiskums un likuma vara. Gaidām no mūsu tiesiskās valsts tiesiskus instrumentus cīņai ar legalizāciju.
