Šajā laikā ne viens vien uzņēmums, lai saglabātu vietu tirgū un nodrošinātu stabilu izaugsmi turpmāk, ir spiests pārskatīt savu darbību un lemt par darbības optimizāciju. Arvien vairāk uzņēmumu, kuri darbojas vairākās ES valstīs, izlemj par labu pārrobežu apvienošanai.

Latvijā līdz šim pārrobežu apvienošanās vispopulārākā bijusi apdrošināšanas sektorā –piemēram, 2007.gadā tika reorganizēta Seesam Life, izveidojot Eiropas komercsabiedrību Seesam Life Insurance SE; šogad, izmantojot ES direktīvu par pārrobežu apvienošanos, tika veikta apdrošināšanas sabiedrības If pārrobežu apvienošana; Eiropas komercsabiedrības statusā darbojas arī Sampo un Compensa. Apdrošināšanas sektorā būtisks apvienošanās ieguvums ir nepieciešamība izpildīt kapitāla pietiekamības rādītājus tikai vienā – galvenās mītnes valstī. Taču arī citu sektoru uzņēmumiem pārrobežu apvienošanās var palīdzēt būtiski optimizēt to darbību.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvija uzsākusi pārrobežu e-recepšu datu apmaiņu ar noteiktām dalībvalstīm, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju iegādāties savas e-receptes zāles citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs komandējuma, tūrisma brauciena vai citas īslaicīgas uzturēšanās laikā.

Līdz šim Latvijā izrakstītas zāles ārzemēs varēja iegādāties tikai gadījumā, ja recepte bija izrakstīta uz papīra veidlapas.

E-receptes zāles jau var iegādāties Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā, un pakāpeniski šo valstu skaits palielināsies, informē Nacionālais veselības dienests (NVD). Arī noteiktu ES dalībvalstu iedzīvotāji Latvijas aptiekās var iegādāties savu e-recepšu zāles, ja mītnes valsts ir uzsākusi datu apmaiņu ar Latviju. Šobrīd Latvijas aptiekās var iegādāties zāles, kas ir izrakstītas Igaunijā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā. Atbilstoši NVD pieejamajai informācijai arī Latvijas aptiekās jau bijuši pirmie gadījumi, kad izsniegtas ārzemēs izrakstīto e-recepšu zāles.

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.

Pašreizējie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumi Eiropā ir steidzami jāatjaunina, lai tie paredzētu pilnīgāku atbalstu vienotajam tirgum un atvieglotu pārrobežu tirdzniecību, neatpaliekot no mūsdienu digitālās un mobilās ekonomikas attīstības, uzskata Eiropas Komisija (EK), vienlaikus piedāvājot rīcības plānu, kurā izklāstīti pasākumi, ar kuriem pašreizējai Eiropas Savienības (ES) PVN sistēmai tiks dots jauns impulss, to vienkāršojot, samazinot krāpšanas iespējas un padarot to labvēlīgu komercdarbībai.

Kā paziņojumā norādījusi EK, PVN iztrūkums - starpība starp plānotajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto PVN - 2013.gadā dalībvalstīs sasniedza gandrīz 170 miljardus eiro. Aplēses liecina, ka pārrobežu krāpšanas dēļ vien ES ik gadu tiek zaudēti PVN ieņēmumi apmēram 50 miljardu eiro apmērā. Pašreizējā PVN sistēma ir arī sadrumstalota un joprojām rada ievērojamu administratīvo slogu, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un komercsabiedrībām, kas savu pamatdarbību veic internetā.

Rīcības plānā ir izklāstīti pašreizējo ES PVN noteikumu modernizācijas virzieni, tostarp topošās vienotās ES PVN sistēmas galvenie principi, īstermiņa pasākumi cīņā pret krāpšanu PVN jomā, PVN likmju regulējuma atjaunināšana, kā arī plāni par PVN noteikumu vienkāršošanu e-komercijas jomā saistībā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju un par vispusīgu PVN paketi, ar ko paredzēts atvieglot MVU darbību.

Baltijas konteineru terminālī, Rīgā, 20.maijā notika Ķīnas (Ninbo)-Latvijas pārrobežu e-komercijas centra atklāšanas ceremonija, kuras laikā pirmais kravas konteiners no jaunizveidotā e-komercijas centra ar krāsām no Rīgas laku un krāsu rūpnīcas tika nosūtīts uz Ninbo, Ķīnā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

«E-komercija pēdējo 10 gadu laiku ir kļuvusi par svarīgu starptautiskās ekonomikas sastāvdaļu, un Latvija ar savu stratēģiski izdevīgo atrašanās vietu spēj kalpot pārrobežu e-komercijas attīstībai Ķīnas un Eiropas valstu starpā. Redzu šeit izdevību arī Latvijas uzņēmumiem paplašināt tirgus iespējas uz Ķīnu, līdz ar centra izveidi palielinot tirdzniecības apjomus un dibinot plašāku sadarbību ar valstīm un tirdzniecības uzņēmumiem,» teica LIAA direktors Andris Ozols.

«Ķīna ir viens no lielākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem Āzijā. Mūsu tirdzniecības apgrozījums un ieguldījumu plūsma pastāvīgi pieaug. Savukārt Ninbo ir galvenais spēlētājs Ķīnā pārrobežu e-komercijas attīstīšanā ar nozīmīgu pieredzi šajā jomā, līdz ar to Latvija ir ieguvusi atzītu un pieredzējušu partneri. Latvijā ir daudz unikālu un izcilu produktu, un esam gatavi paplašināt eksportu uz Ķīnu. Ķīnas-Latvijas pārrobežu e-komercijas centra atklāšana palielinās abu valstu ekonomisko sadarbību, kas jau tuvākajos gados ļautu sasniegt miljardu eiro,» teica Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Attīstot jaunus un pilnveidojot esošos digitālos pakalpojumus, Baltijas valstis ir kļuvušas par paraugu Eiropas Savienības (ES) digitālās transformācijas jomā un jau šoruden ES Telekomunikācijas ministru neformālās tikšanās laikā aicinātas prezentēt savu digitālās transformācijas vīziju, aģentūru LETA informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Trešdien Pūce tikās ar Igaunijas ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministru Raulu Siemu, lai pārrunātu pārrobežu pakalpojumu ieviešanu starp Latviju un Igauniju, apspriestu Baltijas valstu kopīgo redzējumu ES digitālās transformācijas jomā, kā arī 5G partnerību un starptautisko Baltijas jūras reģiona forumu "5G Techritory".

Šobrīd ir sasniegts jauns attīstības punkts veiksmīgi uzsāktajā Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbībā - augusta beigās abas valstis ir izveidojušas abu valstu nacionālo datu apmaiņas risinājumu saslēgumu un to sekmīgi pārbaudījušas darbībā.

"Panāktais progress savstarpējā datu apmaiņā turpinās Baltijas valstu ciešāku digitālo integrāciju, kas aizsākās ar savstarpēju e-parakstu atzīšanu un tagad nodrošinās arvien plašāka pakalpojumu klāsta pārrobežu pieejamību. Šo digitāli pieejamo pakalpojumu nodrošināšana atvieglos pārrobežu sadarbību Latvijas un Igaunijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kas dzīvo, mācās vai strādā kādā no valstīm," informēja Pūce.

Liela spriedze, sensacionāli notikumi un laikrakstu virsraksti, kas liek aizrauties elpai, raksturo pašreizējo samilzušo finanšu krīzi, kura izraisījusi runas par ēras beigām.

Protams, tā ir patiesība, un mēs tiešām piedzīvojam jauna laikmeta sākumu. Kaut arī mūsu prātus ir pārņēmušas norises finanšu tirgos, ne jau iespaidīgais finanšu sistēmas apvērsums uz visiem laikiem un pašos pamatos mainīs vidējā Eiropas pilsoņa priekšstatus. Nē — mūsu dzīvi pavisam un neatgriezeniski pārvērtīs mazāk ievērotā, bet nemitīgā tehnoloģijas, proti, digitālo sakaru un interneta, attīstība. Internets mainīs ne tikai to, kā uztveram sociālo dzīvi, bet arī mūsu mijiedarbību ekonomikā. Tas pārvērtīs cilvēka ekonomisko vidi un pavērs viņam milzīgas iespējas.

Eiropas Savienībā internetu lieto trīs simti miljoni ļaužu. Simt piecdesmit miljoni iepērkas internetā. Sešdesmit procenti ES iedzīvotāju internetā salīdzina cenas un piegādātājus un sameklē reālā laika informāciju par preču īpašībām. Internets nodrošina patērētājiem iespējas, pāris reižu noklikšķinot peli, atrast vajadzīgās preces par vislabāko cenu. Miljoniem cilvēku ir viegli piekļuvuši otrreizējiem tirgiem, kuros ir ļoti pievilcīgas cenas, un tūkstoši lieto internetu, lai izvērstu mazo biznesu. Šo rezultātu ir nodrošinājuši jaunie ceļi, ko atklājusi mazumtirdzniecības izvēršana tiešsaistē, piedāvājot inovatīvas platformas, kurās privātpersonas un uzņēmumi var viegli veikt savstarpējus darījumus. Ikviens cilvēks vai mazais uzņēmums tīmekļa vietnē Amazon var pārdot grāmatu vai mp3 atskaņotāju. Vietnē E-bay ikviens var pirkt vai pārdot gultu. Mūslaikos ikkatram, kurš vēlas pirkt vai pārdot videokameru, retu pastmarku vai antīku trauku, ir pieejams plašs preču klāsts un attīstīta pasaules mēroga loģistikas sistēma.

Jaunie uzņēmēji, kuri pēdējos trīs gados ir izveidojuši kompāniju, var izmantot iespēju piedalīties pārrobežu apmaiņas programmā Erasmus jaunajiem uzņēmējiem no viena mēneša līdz pusgadam

Programma sniedz iespēju pieredzējušā uzņēmumā citā Eiropas valstī gūt nepieciešamās pamatzināšanas uzņēmuma izveidei tādās jomās kā mārketings, grāmatvedība, klientu attiecības, finanses. Vienlaikus programmas ietvaros iespējams paplašināt zināšanas par ārvalstu tirgu un uzņēmējdarbības normatīvu bāzi, kā arī veicināt sadarbību. Kopā ar uzņemošo uzņēmumu ir iespējams izvēlēties kopā veicamos pasākumus, piemēram, ēnošanu, tirgus pētījuma veikšanu, iesaisti inovāciju un uzņēmējdarbības attīstības projektos, uzņēmuma finanšu izpēti, mārketinga stratēģijas iepazīšanu u.c. Uzņēmums var pārstāvēt jebkādu jomu, tam jābūt dzīvotspējīgai biznesa idejai.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

"EIT Digital Venture Program" virtuālajā pirmsakselerācijas programmā uzņemta arī "Teamshape" komanda no Latvijas.

"Teamshape" attīsta analītikas platformu, kas palīdz vadītājiem uzturēt saikni un veicināt to darbinieku labsajūtu, kuri strādā attālināti. "Šobrīd aktīvi strādājam pie produkta tiešsaistes versijas pabeigšanas, ko plānojam laist klajā pēc mēneša – jūlijā. Esam panākuši vienošanos ar uzņēmumiem no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, kuri ir gatavi ieviest mūsu digitālo rīku savā cilvēkresursu vadīšanā. Cenšamies nodrošināt pilnvērtīgu produkta funkcionalitāti, lai radītu vērtību šo pirmo klientu darbinieku labsajūtas celšanai," teic Jēkabs Dambergs, "Teamshape" vadītājs.

"EIT Digital" partneris šajā programmā četrās valstīs – Baltijā un Ukrainā - ir jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys". "Startup Wise Guys" tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska stāsta, ka šajās valstīs saņemts 41 pieteikums, kas kvalificējās programmas noteikumiem, no kuriem atlasītas piecas komandas ar lielāko potenciālu. To vidū ir pa divām komandām no Igaunijas un Lietuvas un viena no Latvijas.

Majoru kultūras namā izstādītas vaska figūras

Jūrmalā, Majoru kultūras namā, Jomas ielā 35, atkal atvērta Vaska figūru izstāde, ko pēc divu gadu pārtraukuma ar atjaunotu saturu piedāvā firma MTU Fantasy no Igaunijas.

Atklās izstādi Neskartie. Latvijas tekstilmāksla

Ārzemju mākslas muzejā 7.jūlijā pl.17.00 tiks atklāta Latvijas Tekstilmākslas asociācijas rīkotā izstāde Neskartie. Latvijas tekstilmāksla.

Būs apskatāmi Tiroles mākslinieku darbi

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 11. jūlija līdz 2. augustam būs apskatāma Austrijas mākslas izstāde Audums un akmens.

Līdz 20. jūlijam ticis pagarināts termiņš, lai pieteiktos uz Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu starpvalstu biznesa u.c. aktivitāšu attīstīšanai, ar mērķi palielināt Latvijas un Igaunijas ekonomisko konkurētspēju.

Atbalstu ir iespējams saņemt projektiem, kuros iesaistīti abu valstu partneri (vismaz pa vienam no katras valsts) un kuriem ir pamatojums sadarboties un kopīgi risināt jautājumus pārrobežu līmenī. Šīs programmas atbalsta saņēmēji var būt vietējas un reģionālas iestādes, valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas, privātie uzņēmumi un sabiedriskajām līdzvērtīgas organizācijas, kas pamatā darbojas programmas attiecināmajās teritorijās – Latvijā - Kurzemē, Pierīgā, Rīgā, Vidzemē vai Igaunijā - Hiiu, Jõgeva, Lääne, Põlva, Pärnu, Saare, Tartu, Valga, Viljandi un Võru.

Jautājums par termiņa pagarināšanu tika pieņemts Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas uzraudzības komitejas sanāksmes laikā 28.-29.maijā. Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības mērķis ir veicināt teritorijas ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko konkurētspēju, panākot saskaņotu pieeju ekonomiskai, sociālai un vides attīstībai tādā veidā, lai tajā iesaistītu vietējos iedzīvotājus un kopienas, kas no tā gūtu labumu.

1.6 miljonu eiro vērts projekts veicinās Latvijas un Lietuvas pierobežas amatnieku sadarbību, attīstot amatniecību un lietišķo mākslu kā līdzekli tūristu piesaistīšanai.

Ir uzsākta Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007. - 2013. gadam atbalstītā projekta «Amatniecības pārrobežu sadarbības tīkls kā Latvijas - Lietuvas pierobežas pievilcības veicinātājs» īstenošana. Projekta kopējais budžets ir 1.6 miljoni eiro – no tiem 1.36 miljoni eiro (85 %) ir ERAF finansējums, bet 241 tūkstotis eiro – projekta partneru līdzfinansējums. Projekta ieviešana ilgs 24 mēnešus.

Projekta mērķis ir veicināt Latvijas - Lietuvas pierobežas teritorijas pievilcību un konkurētspēju, attīstot amatniecības pārrobežu sadarbības tīklu, kā arī stiprinot jau esošās kultūras un vēsturiskā saites Vidusbaltijas reģionā. Tāpat projekta mērķis ir veicināt kopējo mākslas un amatniecības mantojuma vērtību saglabāšanu, attīstīt amatniecības un lietišķās mākslas nozari kā līdzekli tūristu intereses vairošanai par Zemgali un kaimiņu reģioniem Lietuvā, izveidot amatniecības un lietišķās mākslas atbalsta infrastruktūru, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu amatniecības nozares attīstību, veicinot arī uzņēmējdarbību.

Astoņas valstis no Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona parakstījušas vienošanos, lai uzlabotu pārrobežu finanšu stabilitāti un novērstu finanšu krīzes, liecina Finanšu ministrijas interneta vietnē ievietotā informācija.

Dānijas, Igaunijas, Īslandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas finanšu un citas atbildīgās ministrijas, centrālās bankas un finanšu sektora uzraudzības iestādes ir parakstījušas vienošanos par sadarbību pārrobežu finanšu stabilitātes, krīžu vadības un risināšanas jomā. Vienošanās paaugstināšot gatavību risināt pārobežu finanšu stabilitātes draudus finansiāli integrētajā Ziemeļu un Baltijas valstu reģionā.

Parakstot vienošanos, Ziemeļu un Baltijas valstu atbildīgās valsts institūcijas apliecinājušas gatavību risināt sarežģījumus, kas potenciāli varētu rasties pārrobežu bankām. Šīs institūcijas būs pirmās, kas praksē ieviesīs 2008.gada jūnija Eiropas Savienības mēroga Saprašanās memoranda par pārrobežu finanšu stabilitāti noteikumus.

Viļakas novada Vecumu pagastā atklāts ar Igaunijas - Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu rekonstruētais robežkontroles punkts Vientuļi, kurā izbūvētas piecas kontroles joslas katrā virzienā un uzstādīts nepieciešamais aprīkojums robežas šķērsošanas un muitas kontroles veikšanai, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Laura Jansone.

Rekonstrukcijas ietvaros izbūvēta galvenā kontroles ēka ar kontroles nojumēm un paviljoniem, padziļinātās kontroles ēka, saimniecības ēka, ceļi un laukumi.

Robežkontroles punkta attīstībai nepieciešamie līdzekļi tika piesaistīti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā esošās Igaunijas - Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam.

Līgums starp VARAM kā Igaunijas - Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Vadošo iestādi un Valsts akciju sabiedrību Valsts nekustamie īpašumi par projekta Robežkontroles punkta Vientuļi (Latvijas Republika) rekonstrukcija un robežkontroles punkta Bruņiševo (Krievijas Federācija) iekārtošana" īstenošanu tika parakstīts 2012.gada decembrī, piešķirot vairāk kā 6,3 milj. eiro programmas līdzekļu projekta aktivitātēm Latvijas pusē.

Lietuva nesekos Latvijas piemēram, kad pirms dažiem gadiem, sabrūkot bankai Parex, Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Nešaubos, ka Lietuva ir spējīga pati tikt galā. Šī banka Lietuvas banku sistēmā aizņem vien desmito daļu. Gan valdībai, gan Lietuvas Bankai ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu garantijas visiem Lietuvas noguldītājiem - ne tikai Snoras [noguldītājiem] - par esošo apdrošināšanas summu 350 tūkstošiem litu (71,4 tūkstoši latu),» skaidroja Grībauskaite.

Viņa arī paudusi atbalstu valdības rīcībai, lemjot par piektās pēc aktīvu apmēra lielākās komercbankas Lietuvā Snoras nacionalizēšanu. Bankas nacionalizācija «palīdzēja apturēt nekaunīgu uzbrukumu Lietuvas banku sistēmai un tās iedzīvotāju interesēm», tā viņa.

Makroprudenciālo pasākumu pārrobežu atzīšanas mērķis ir nodrošināt vienādu prudenciālo prasību attiecināšanu uz vienādiem riska darījumiem neatkarīgi no finanšu pakalpojuma sniedzēja licencēšanas vietas. Tādējādi tiek veicināta EEZ dalībvalstu nacionālās makroprudenciālās politikas efektivitāte un konsekvence.

Lai to nodrošinātu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kā nacionālā kompetentā iestāde, vienojas par ietvaru, uz kuru tā balstīsies, turpmāk pieņemot lēmumus par citu valstu makroprudenciālo pasākumu atzīšanu, informē FKTK.

FKTK brīvprātīgi atzīst EEZ valstu makroprudenciālos pasākumus, kuri tiek piemēroti noteiktiem riska darījumu veidiem, ar šādiem nosacījumiem: 1) ja dalībvalsts ir paziņojusi, ka šādiem pasākumiem ir nepieciešama savstarpējā atzīšana; 2) ja nepastāv nopietns iemesls to nedarīt, piemēram, ja ietekmes izvērtējums liecina, ka atzītais pasākums potenciāli nemazinās Latvijā ieviesto pasākumu efektivitāti.

Latvija ir viena no valstīm, kuras iedzīvotājiem ir vismazākās izredzes veikt pārrobežu pirkumus internetā.

Kā liecina šodien publicētais Eiropas Komisijas jaunais ziņojums par pārrobežu patērētāju e-komerciju, pasūtījumu atteikums ir izplatīta problēma, ES patērētājiem mēģinot iegādāties preces tiešsaistē citā dalībvalstī.

Pircēji no Latvijas internetā «nekotējas» 60 % gadījumu pircējs nevarēja iegādāties izvēlēto preci. Vismazākās iespējas patērētājiem veikt pārrobežu pirkumu ir Latvijā, Beļģijā, Rumānijā un Bulgārijā.

Tomēr visās valstīs, izņemot divas, veiksmīga pārrobežu darījuma iespējas ir mazākas par 50 %.

Skaidrāka informācija par paku sūtījumu izmaksām varētu stiprināt patērētāju uzticēšanos pārrobežu tirdzniecībai un preču piegādei, informē Eiropas Parlaments.

Jaunie noteikumi, kurus Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja ar 604 balsīm pret 80, 12 deputātiem atturoties, ir daļa no e-komercijas tiesību aktu paketes.

Paku pārrobežu piegādātājiem būs jāsniedz informācija par vairāku visbiežāk sniegto pakalpojumu izmaksām. Eiropas Komisija tās publicēs īpašā interneta vietnē, tā ļaujot patērētājiem un uzņēmējiem salīdzināt vairāku pakalpojumu sniedzēju iekšzemes un pārrobežu sūtījumu izmaksas dažādās dalībvalstīs un izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu. Veicinot konkurenci, jaunie noteikumi varētu veicināt nepamatoti augstu cenu samazinājumu.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas sabiedrisko apspriešanu divas trešdaļas patērētāju atteikušies no iecerēta pirkuma tiešsaistē, jo piegādes izmaksas izrādījušās pārāk augstas. Saskaņā ar 2015. gadā veikta pētījuma datiem pārrobežu sūtījumu izmaksas ir trīs līdz piecas reizes augstākas nekā tādu pašu iekšzemes sūtījumu izmaksas.

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Bankām jāpiemēro vienādas izmaksas pārrobežu maksājumiem eiro valūtā un vietējiem maksājumiem, kā arī jāpadara pārskatāmākas valūtas maiņas izmaksas, paredz jauni noteikumi.

Ceturtdien apstiprinātie (532 balsis - pret balsoja 22, bet 55 deputāti atturējās) noteikumi izbeigs to ES iedzīvotāju diskrimināciju, kuri veic naudas pārskaitījumus ārpus eirozonas valstīm - piemēram, pārskaitot naudu eiro valūtā no konta Apvienotajā Karalistē vai Dānijā uz kontu Latvijā.

Pakalpojumu lietotāji eirozonā gūst labumu no vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA), bet pārējie ES iedzīvotāji par pārrobežu maksājumiem eiro valūtā spiesti maksāt ievērojamas komisijas maksas.

Viena gada laikā izmaksas par ES pārrobežu maksājumiem eiro valūtā būs jāpielīdzina iekšzemes maksājumu vietējā valūtā izmaksām. Dalībvalstīm arī drīkstēs likt bankām piemērot vienādu komisijas maksu par iekšzemes un pārrobežu maksājumiem vietējā valūtā.