Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

Pietiekami ilgu laiku dzirdējām dažādu politiķu un amatpersonu prātojumus par to, ka nenāktu par skādi sarunāt ar starptautiskajiem aizdevējiem, it īpaši Eiropas Komisiju (EK), lai tā savulaik aizlienētos miljardus Latvijai ļauj sākt atdot kaut kad vēlāk, nevis paredzētajā termiņā. Vēl jo vairāk - bija dzirdami skaļi apgalvjumi, ka EK taču ir pragmatiski, reāli domājoši, saprātīgi cilvēki, kuriem vienkārši vajagot paskaidrot, ka nepiekāpšanās šakā gadījumā nozīmētu Latvijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, un diez vai tas ir viņu interesēs.

Tomēr pietika aizdevēju pārstāvjiem paviesoties Rīgā burtiski dažas pirmās stundas, lai mūsu valdības pārstāvji nāktu klajā ar publiskiem paziņojumiem, ka diez vai šāda parāda atdošanas termiņa pagarināšana vispār ir Latvijas interesēs. Tādējādi visi iepriekšējie stāsti par šā termiņa pagarināšanas neizbēgami pozitīvo efektu ir bijuši vai nu populistiskas, vai arī sabiedrību iemidzinošas pasakas. Jāņem vērā, ka mūsdienu pasaulē grūti ir atrast, kādu, kurš var aizdot vai iedot naudu, vienkārši noceļot pirmos piecus centimetrus no naudas kaudzes kādā ļoti lielā seifā. Proti, EK rīcībā nav lādes ar naudu, no kuras izlīdzēt grūtībās nonākušajām Eiropas valstīm.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Neraugoties uz saspīlētajām attiecībām, arī turpmāk Latvijas un Krievijas pārrobežas kopīgajos projektos ieguldīs Eiropas Savienības fondu miljonus. Taču šie projekti piesaistījuši arī Krievijas specdienestu uzmanību, svētdien ziņoja Latvijas Televīzija, atsaucoties uz Drošības policijas informāciju.

Aizvadītā gada pārskatā Drošības policija norāda, ka «Krievijas specdienesti turpinājuši izrādīt interesi par informācijas iegūšanu un ietekmes aģentu vervēšanu starp mērķtiecīgi izvēlētām Latvijas iedzīvotāju grupām. Krievijas specdienestu pastiprinātu interesi izraisa informācijas avotu un ietekmes pozīciju iegūšana (..) starp Latvijas – Krievijas pārrobežu projektos iesaistītajām personām.»

Drošības policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas specdienesti par pārrobežas projektiem izrāda īpašu interesi.

Viens no redzamākajiem pārrobežu projektiem, kurā sadarbojās Latvija, Igaunija un Krievija, bija Via Hanseatica. Tā vadošais partneris – Vidzemes plānošanas reģions.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome šodien nolēma pagarināt pagājušā gada decembrī pieņemtajā lēmumā noteikto Parex bankas saistību izpildes ierobežojumu termiņu līdz 2010. gada 30. jūnijam, informēja FKTK.

Tā nolemts, jo bankas rīcībā nav pietiekami likvīdo resursu, lai varētu patstāvīgi bez papildus valsts atbalsta veikt finanšu operācijas pilnā apmērā bez saistību izpildes ierobežojumiem.

Komisija atzīmē, ka lēmumā minētie noguldījumu debetēšanas ierobežojumi attiecas uz tiem noguldījumiem, kas atradās bankā līdz pērnā gada 1.decembrim. Klientu skaits, kurus skar ierobežojumi ir būtiski sarucis - ieviešot bankai noteiktos ierobežojumus šādu klientu skaits bija aptuveni 3 tūkstoši, uz šā gada 30. jūniju, kad tika pagarināti spēka esošie ierobežojumi – aptuveni 1300 un šobrīd šādu klientu skaits nepārsniedz 700. Kopējais bankas noguldītāju skaits ir vairāk nekā 240 000.

Ventspils pilsētas dome uzņemsies vadošā partnera lomu pārrobežu sadarbības projektā Viens atvaļinājums – divas valstis, jo līdzšinējais projekta vadītājs - Rojas novada dome no projekta izstājusies finanšu trūkuma dēļ.

Projekta Viens atvaļinājums – divas valstis mērķis ir veicināt Igaunijas – Latvijas pārrobežas sadarbību un attīstīt Ziemeļkurzemes konkurētspēju tūrisma jomā. Bija paredzēts, ka projekta vadošais partneris būs Rojas pašvaldību, bet kā projekta partneri piedalīsies arī Kuresāres pilsētas pašvaldība (Igaunija) un Talsu tūrisma informācijas centrs. Projekts tika apstiprināts ar Igaunijas – Latvijas pārrobežas sadarbības programmas Uzraudzības komitejas 2009.gada 7.maija lēmumu, bet saskaņā ar 2009.gada 13.oktobra Rojas novada domes pieņemto lēmumu Rojas novada dome pārtrauca dalību projektā.

Projekta ietvaros laika posmā līdz 2011.gada pavasarim vēl ir paredzēts organizēt dažādas mārketinga aktivitātes – izstrādāt Sāmsalas un Ziemeļkurzemes reģionam kopīgus tūrisma maršrutus, piedalīties starptautiskos tūrisma gadatirgos, kā arī iecerēts veikt dažādus izglītojošos un informatīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai katra pašvaldība atbilstu Zilā karoga prasībām.

Piemērojot nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem sodus par kopējo summu, kas lielāka par 200 tūkstošiem eiro, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) parāda nespēju veidot nozares politiku, kā arī Latvijas tiesiskās vides nenoteiktību, norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

PTAC astoņām patērētāju kreditēšanas kompānijām piemērojis soda naudas kopsummā 211 000 eiro par Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumu neievērošanu laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz rudenim saistībā ar kredītu pagarinājumu maksām, kā rezultātā patērētājiem radīti zaudējumi vismaz 5,23 miljonu eiro apmērā.

2016.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri noteica kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumus - 0,55% dienā no 1-7 dienai, 0,25% no 8-14 dienai, 0,2% sākot ar 15.kredīta līguma dienu, savukārt 0.25% dienā visā kredīta līguma termiņā, ja termiņš pārsniedz 30 dienas. PTAC uzsver, ka kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumi ir attiecināmi arī uz kredītu pagarināšanas maksām, jo pagarināšanas līguma noslēgšanas brīdī šīs izmaksas kredīta devējam ir zināmas. PTAC 2016.gada vasarā un rudenī, veicot pārbaudes, konstatēja, ka 12 nebanku kredītdevēji piedāvā neatbilstošas kredītu pagarināšanas maksas, kas pat vairākas reizes pārsniedza noteiktos ierobežojumus. Pagarinot kredītu, patērētājs vidēji pārmaksāja no 2,78 līdz 16,51 EUR.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Kokapstrādes uzņēmums SIA "Gaujas koks" ziedojis miljonu eiro Ukrainas atbalstam, informē uzņēmumā.

Uzņēmums publiskojis maksājuma uzdevumu, apliecinot, ka "Gaujas koks" pirmdien pārskaitījis miljonu eiro labdarības fondam "Ziedot.lv" Ukrainas atbalstam.

Papildināta - Jau 654 uzņēmumi ir piedāvājuši praktisku atbalstu Ukrainai 

Līdz 28. februārim kopumā 654 uzņēmumi pauduši gatavību sniegt palīdzību Ukrainai un...

"Gaujas koks" īpašnieks Vitālijs Čmihovs uzsver, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem patlaban ir jāaizmirst par personīgo komfortu un "jāceļas kājās", lai aizstāvētu tādas cilvēciskās vērtības kā taisnīgums, sirdsapziņa, labestība un humānisms.

Vienlaikus Čmihovs norāda, ka uzņēmums īrēs dzīvokļus un viesu mājas Ukrainas bēgļu izmitināšanai un uzturēšanai.

"Protams, tas var ietekmēt uzņēmumu attīstību, bet šodien daudz svarīgāk ir uzveikt ļauno ar labo - darbiem, attieksmi un rīcību," pauž uzņēmuma vadītājs.

Kompānija "Gaujas koks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 558 044 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Čmihovs.

Ziedojumus Ukrainai veikuši arī citi uzņēmumi.

AS "SAF Tehnika" informē, ka uzņēmuma valde pieņēmusi lēmumu veikt ziedojumu 100 000 eiro apmērā Ukrainas armijas atbalstam.

Pensiju pārvaldītājs INDEXO atbalsta Ukrainas cilvēkus, ziedojot 10 000 eiro Ziedot.lv platformā izveidotajā iniciatīvā, kā arī turpinās neieguldīt ar Krieviju saistītos finanšu instrumentos. Tāpat INDEXO sekos līdzi Latvijas valsts institūciju, sabiedrības un starptautisko palīdzības dienestu aicinājumiem pēc palīdzības, lai skatītos, kādu vēl praktisku palīdzību INDEXO varētu sniegt.

Solidarizējoties ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem, Baltijas valstīs lielākais būvniecības, remonta un sadzīves preču veikalu tīkls “Kesko Senukai” ziedojis 100 tūkstošus eiro atbalstam Ukrainas Sarkanajam Krustam.

Uzņēmums pārtrauc reklāmas pārraidīšanu Krievijas mediju kanālos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kā arī apturējis Krievijas izcelsmes preču iepirkumus. “Mēs solidarizējamies ar Ukrainas tautu un ukraiņiem, izrādot cieņu un atbalstu šajā situācijā," sacīja “Kesko Senukai” pārstāvis.

EY (agrāk Ernst & Young) Baltijas organizācijas Ukrainas atbalstam ziedos 100 000 eiro Sarkanajam Krustam, kas tiks izmantoti humānajai palīdzībai, pirmajai psihosociālajai aprūpei un pirmajai palīdzībai. EY Baltijas valstīs arī nodrošinās pajumti un darba vietas Ukrainas kolēģiem un viņu ģimenēm.

AS DelfinGroup ziedos 100 000 eiro Ukrainas atbalstam un aicina arī citus uzņēmumus aktīvi atbalstīt karā cietušos. Uzņēmums naudu ziedos divām Ukrainas atbalsta iniciatīvām: 70 000 eiro tiks ziedoti tehnoloģiju uzņēmumu uzsāktās kustības Uzņēmēji mieram ietvaros, bet 30 000 eiro Ziedot.lv iniciatīvai Ukrainas cilvēkiem.

Vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” uzņēmēju sāktās iniciatīvas “Uzņēmēji mieram” ietvaros Ukrainai ziedojusi 100 000 eiro šobrīd tik nepieciešamo lietu – kara aptieciņu, specializētas sausās pārtikas un degvielas – iegādei, kas tiek veikta sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Rīgā. Tāpat uzņēmumu grupa plāno īstenot virkni citu atbalsta aktivitāšu Ukrainas iedzīvotāju atbalstam un turpināt finansiālu atbalstu.

Papildus vienreizējam ziedojumam Ukrainas atbalstam “Eco Baltia” grupa izstrādā aktivitāšu plānu ilgtermiņa atbalsta sniegšanai ukraiņu tautai. Šobrīd pieņemts lēmums, ka grupas uzņēmumi vismaz nākamos trīs mēnešus ziedos 50 000 eiro ik mēnesi, lai piedalītos kopīgos centienos palīdzēt ukraiņu tautai šajā grūtajā brīdī.

Vācijas parlamenta apakšpalāta ar ievērojamu balsu vairākumu piektdien apstiprināja Grieķijas palīdzības programmas termiņa pagarināšanu uz četriem mēnešiem.

Šāds balsojums, kas nodrošināts, neskatoties uz plaši izplatīto skepsi Vācijā attiecībā uz Grieķijas spējām atmaksāt parādsaistības, jau bija gaidāms, ņemot vērā kancleres Angelas Merkeles koalīcijas vairākumu un to, ka arī opozīcijā esošās partijas bija paudušas atbalstu.

Vācijas parlamenta apakšpalātā par Grieķijas palīdzības programmas pagarināšanu nobalsoja 542 likumdevēji, 32 divi balsoja «pret», bet 13 likumdevēji atturējās.

Kā ziņots, eirozonas dalībvalstu finanšu ministri otrdien apstiprināja Grieķijas lūgumu pagarināt valsts palīdzības programmas termiņu uz četriem mēnešiem.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Pastiprināto tirdzniecības ierobežojumu priekšvakarā tirgotāji, kam no 19.decembra līdz 11.janvārim tirdzniecība būs liegta, pēdējā dienā, 18.decembrī būs atvērti līdz pusnaktij.

Tā, piemēram, lai mazinātu cilvēku pulcēšanos tirdzniecības centrā un prognozējot apmeklētāju skaita pieaugumu dienā pirms stingrāku ierobežojumu stāšanās spēkā, tirdzniecības centrs “Alfa” pagarina darba laiku piektdien, 18. decembrī, nosakot to līdz pulksten 24.

18. decembrī arī t/c “Spice” un t/c “Spice Home ” strādās līdz 24, par divām stundām pagarinot darba laiku vakarā. Arī turpmāk brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centrs būs slēgts – strādās tikai atsevišķi pārtikas veikali, aptiekas un higiēnas preču veikali.

Trīs nedēļu klusuma periods - no 21.decembra stingri ierobežojumi 

Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība ceturtdien lēma par stingrāku ierobežojumu ieviešanu...

Savukārt tirdzniecības centrs “Domina Shopping” šodien pagarina savu darba laiku līdz plkst. 23:00. Šādu soli centrs veic, lai izlīdzinātu apmeklētāju plūsmu, kas strauji pieaugusi pēc vakar izziņotajiem jaunajiem ārkārtas situācijas noteikumiem.

Līdz plkst.24 šodien strādās arī būvmateriālu veikali Depo Rīgā. Veikalos ārpus Rīgas darba laiks pagarināts līdz plkst. 23.00.

Līdz 11.janvārim būs aizliegta arī būvmateriālu mazumtirdzniecība 

Laika posmā no sestdienas, 19.decembra līdz 11.janvārim, kad līdz ar citiem Covid-19...

Līdz plkst. 24 piektdien, 18.decembrī strādās arī būvniecības, mājas labiekārtošanas un sadzīves preču veikals "K-Senukai" pagarina darba laiku visā Latvijā līdz plkst. 24. Uzņēmums norāda, ka strikti kontrolē pircēju plūsmu savos veikalos saskaņā ar valdības noteiktajām prasībām un iekšējiem noteikumiem. Vienlaikus veikals ierobežojis iepriekš plānotās reklāmas aktivitātes un pastāvīgi aicina pircējus iepirkties internetveikalā, pasūtīt preces pa telefonu vai e-pastā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) rosina samazināt slieksni klientu maksātspējas vērtēšanai, aizņemoties jau, sākot no 100 eiro, salīdzinot ar līdzšinējiem 427 eiro. Portāls db.lv uzklausa gan PTAC, gan nebanku tirgus pārstāvju viedokļus par esošo tirgus situāciju un potenciālajām izmaiņām.

PTAC vadītājas Baibas Vītoliņas viedoklis: Ātrie kredīti vairs netiek izsniegti tik bezatbildīgi kā agrāk un uzlabojas klientu maksātspējas vērtēšana.

Tomēr PTAC uzskata, ka nepieciešams pazemināt aizņēmuma slieksni, no kura tiek vērtēta klienta maksātspēja – no līdzšinējiem 427 eiro līdz 100 eiro. B. Vītoliņa uzsver, ka PTAC uzdevums ir sargāt tos patērētājus, kuri paši sevi nesargā. «Kreditētājiem ar likumu noteikts, ka maksātspēja ir jāvērtē. Mūsu skatījumā tā vērtēšana nedrīkst paļauties tikai uz patērētāja paša sniegtajiem datiem, jo ja viņam kredīts ir nepieciešamas, viņš var uzrādīt nepatiesus datus. Bet, piemēram, banku praksē nepatiesu datu norādīšana ir kriminālā atbildība. Mēs uzskatam, ka maksātspēja būtu jāvērtē pat no 1 eiro, bet pagaidām piemērojam 100 eiro slieksni.»

Krievija sākusi lobēt sev draudzīgās Eiropas Savienības (ES) valstis - Ungāriju, Kipru un Itāliju, lai nākamgad tās uzliktu veto sankciju pagarināšanai pret Krieviju.

Pirmo sankciju - bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzekļu iesaldēšana - termiņš beigsies martā. Savukārt otrās kārtas sankcijas - vīzu izsniegšanas aizliegumi un līdzekļu iesaldēšana Krievijas amatpersonām, kas saistītas ar Krimas anektēšanu, - beigsies nākamā gada aprīlī.

Vissmagākās sankcijas, kas vērstas pret Krievijas bankām un enerģētikas uzņēmumiem, noteiktas līdz 2015.gada jūlijam.

Lai sankciju termiņš tiktu pagarināts, dalībvalstīm ir vienprātīgi jāpiekrīt.

Tomēr, ja kaut viena no dalībvalstīm tam nepiekritīs, sankcijas pagarinātas netiks.

Kāds ES pārstāvis, kas iesaistīts sarunās par sankciju pagarināšanu, žurnālistiem norādīja, ka Maskava vērsusies pie Budapeštas, Nikosijas un Romas, ko tā uzskata par saviem sabiedrotajiem.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki piektdien Briselē vienojās par sešiem mēnešiem pagarināt pret Krieviju noteiktās ekonomiskās sankcijas, ziņo avoti.

Kā pavēstīja diplomāti, sankciju pagarināšanas procedūra noslēgsies pirmdien un par to oficiāli tiks paziņots otrdien. Sankcijas tiks pagarinātas līdz jūlija beigām.

Lēmums par sankciju pagarināšanu pieņemts bez diskusijām. Sankciju tēma arī nefigurēja ceturtdien un piektdien notikušajā ES līderu samitā, lai gan Itālija pagājušajā nedēļā ES vēstnieku sanāksmē bloķēja lēmuma pieņemšanu sankciju jautājumā, aicinot par tām rīkot diskusijas samitā.

Sankciju pagarināšana saistīta ar vērtējumu, ka Minskas vienošanās izpilde šobrīd nav pietiekama un tās izpilde kļūst arvien mazticamāka. Minskas vienošanās īstenošana ir svarīgs nosacījums sankciju atcelšanai.

AS Latvijas kuģniecība (LK) ir panākusi vienošanos ar banku Crédit Agricole Corporate and Investment Bank par vidējā izmēra tankkuģu Latgale un Zemgale finansēšanai nepieciešamo aizdevuma līgumu pagarināšanu uz turpmākiem diviem gadiem par kopējo summu 33.2 miljoni USD.

LK valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups (Robert Kirkup) stāsta: «Esam gandarīti, ka izdevies panākt vienošanos ar banku par turpmāko sadarbību. Obligāts nosacījums aizdevuma līgumu pagarināšanai bija esošo berbouta frakta līgumu pagarināšana abiem kuģiem, lai garantētu stabilu un drošu naudas plūsmu aizdevumu atmaksai visā pagarinājuma periodā.»

Tankkuģi Latgale un Zemgale tika uzbūvēti un iegādāti 2011.gadā no Korejas kuģu būvētavas Hyundai Mipo Dockyard Co., Ltd. un tiek izmantoti naftas un ķīmisko kravu pārvadāšanai visās pasaules jūrās un okeānos, tai skaitā arī ledus reģionos.

AS Latvijas kuģniecība (NASDAQ RIGA: LSC1R) ir starp lielākajiem pasaules kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos un pēc naftas produktu pārvadājumu apjoma atrodas vadošajās pozīcijās starp līdzīgām kompānijām Ziemeļeiropā. Uzņēmumam pieder 16 moderni kuģi, nodrošinot darbu vairāk nekā 1300 profesionāliem un augsti kvalificētiem jūrniekiem no Latvijas, un papildus tehniski pārvalda vēl 7 kuģus, kopumā vadot 23 kuģu lielu floti. LK flotes vidējais vecums ir 8 gadi. Visi kuģi saņēmuši ISM (International Safety Management) sertifikātus.

Valdība nākamnedēļ lems par amata pienākumu termiņa pagarināšanu Valsts policijas (VP) priekšniekam Intam Ķuzim, Valsts robežsardzes priekšniekam Normundam Garbaram un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšniekam Oskaram Āboliņam, aģentūrai LETA apliecināja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja ministrs, nākamajā valdības sēdē, 26.jūlijā, plānots skatīt jautājumu par amata pienākumu pagarināšanu trīs dienestu vadītājiem - Ķuzim, Garbaram un Āboliņam.

Kozlovskis pauda, ka attiecībā uz VP ir lietas, kas ir jāizdara un kas ir jāizdara nekavējoties. "Konkrētie uzdevumi, kas ir mūsu dienas kārtībā un kas ir jāizdara turpmākajos divos gados, ir speciālas struktūrvienības izveidošana, kas nodarbosies ar augstas prioritātes lietu izmeklēšanu, tāpat ir plānots strādāt pie noziedzīgi iegūtu līdzekļu struktūrvienības izveides - tas ir ļoti aktuāls jautājums, un pirmais pusgads ir pierādījis šādas struktūrvienības izveides nepieciešamību," skaidroja iekšlietu ministrs.

Eirozonas dalībvalstu finanšu ministri otrdien apstiprinājuši Grieķijas lūgumu pagarināt valsts palīdzības programmas pagarināšanu uz četriem mēnešiem, paziņojis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).

Šādu lēmumu ministri pieņēmuši pēc tam, kad viņi bija apstiprinājuši Grieķijas iesniegto ekonomikas reformu sarakstu, ko valstij apmaiņā pret palīdzības programmas pagarināšanu pieprasījuši starptautiskie aizdevēji.

«Pēc Eirogrupas telekonferences pieņemts lēmums, ka valstu līmenī var sākties procesi Grieķijas programmas termiņa pagarināšanai,» ierakstā savā tvitera kontā vēsta V.Dombrovskis, norādot uz faktu, ka parlamentiem vairākās eirozonas dalībvalstīs tagad nepieciešams balsot par šo lēmumu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) savas kompetences ietvaros ir izvērtējis informāciju par Krustpils novada domes rīcību, iznomājot pašvaldības nedzīvojamās telpas, informēja biroja pārstāve Laura Dūša.

KNAB konstatējis, ka Krustpils novada domes 2012.gada 19.decembrī pieņemtais lēmums Par nekustamā īpašuma nomas līguma pagarināšanu un nomas maksas samazināšanu, piemērojot 90% atlaidi uz 3 gadiem, nav atbilstošs likuma Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu 3.panta otrās daļas prasībām, jo 2010.gada 8.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 515 Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem neparedz pašvaldībai tiesības noteikt nomas maksas atvieglojumus.

SIA ExpressCredit, kas darbojas ar zīmolu Banknote, saņēmis speciālu atļauju (licence) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai uz nenoteiktu laiku, taču ar diviem nosacījumiem, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Pirmais nosacījums attiecināms uz kolektīvās finansēšanas platformu mintos.com. Jau 2015.gadā, vērtējot sabiedrības un platformas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, PTAC vairākkārt uzsvēra, ka prasījumu cesijas institūta izmantošana patērētāju kreditēšanas pakalpojumu nozarē ir iespējama tikai esoša normatīvo aktu regulējuma ietvaros. PTAC ieskatā sabiedrības apgalvojumi, ka prasījumu cesija nav aizliegta un ka Latvijā cesionāru loks, kam var tikt cedēti no patērētāju kreditēšanas līguma izrietošie prasījumi, nav ierobežots, tāpēc sabiedrības ieviestais kolektīvās finansēšanas modelis ir atbilstošs Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, ir nepamatoti.

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi būvkompānija SIA Merks, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlas maksimālā prasījumu nodrošinājuma summa ir 23,32 miljoni eiro, un to ņēmusi AS Swedbank.

Kā skaidro SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš, pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla saistīta ar banku garantiju limita termiņa pagarināšanu par vienu gadu. Pēc būtības tā nav jauna komercķīla, bet iepriekš reģistrētās ķīlas pagarināšana. Pagarināšana tiek reģistrēta ar jaunu nostiprinājuma lūgumu un tāpēc komercķīlu reģistrā tiek atspoguļota kā jauna ķīla. Kā visus iepriekšējos gadus tā reģistrēta par labu AS Swedbank, skaidro uzņēmuma vadītājs.

Otru lielāko komercķīlu devušas nekustamā īpašuma kompānijas SIA Eskāda un SIA Space, kā parādnieku norādot SIA Eskāda. Ķīlas kopējā vērtība ir 12,2 miljoni eiro, un ķīlu ņēmusi AS SEB banka.