No 2008. gada 1. jūlija Latvijas Universitātes (LU) Filoloģijas fakultāte tiek pārsaukta par Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāti. Tas tiek darīts, lai pilnīgāk atspoguļotu fakultātē pārstāvētos studiju virzienus, zinātniskās pētniecības nozaru un kultūrprojektu spektru.

Reorganizācija visbūtiskāk skar fakultātes lielāko un LU nacionālās misijas darbā atbildīgāko – Baltististikas nodaļu, Db.lv informē LU preses centrs.

Uzsverot latviešu valodas, literatūras, kultūras un mākslas prioritāti, Baltistikas nodaļa tiek pārsaukta par Letonikas un baltistikas nodaļu, uz divu Baltistikas nodaļas katedru (Baltu valodu katedras un Latviešu literatūras katedras) bāzes veidojot četras, kas turpmāk sauksies:

- Latviešu un vispārīgās valodniecības katedra;

- Baltu valodniecības katedra;

- Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedra;

- Folkloristikas un etnoloģijas katedra.

Klasiskās filoloģijas katedra turpmāk tiks dēvēta par Klasiskās filoloģijas nodaļu. Citas fakultātes struktūrvienības reorganizācija neskar.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot sešas, sākotnēji iecerēto Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultāti sadalot divās – Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē.

Nemainīgs paliek konsolidācijas lēmums par Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes, Humanitāro zinātņu fakultātes, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Juridiskās fakultātes izveidi.

“Analizējot starptautisko praksi un uzklausot nozaru ekspertu viedokli, LU vadība medicīnas un dabas zinātņu jomās rosināja veidot divas fakultātes – Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāti un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāti, lai nodrošinātu LU attīstībai nozīmīgu zinātņu nozaru izaugsmi un konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Konsolidācijas procesā ir svarīgi ņemt vērā vairākus nozīmīgus kritērijus – jaunveidojamo fakultāšu apjomu, realizēto studiju programmu skaitu un specifiku, piemēram, vai fakultāte realizē programmas reglamentētās profesijās, kā arī to budžetu un biznesa modeli,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

Latvijas mākslas darbu tirgu pērn aktivizējuši solītāji no Krievijas; tajā parādījušies patiesi unikāli mākslas darbi.

Veiksmīgākais izsoļu darījums pērn bijis klasiskās mākslas galerijai Antonija, kurā XX gs. otrās puses Jāņa Pauļuka glezna Pašportrets izsolē pārdota par vairāk nekā 66,8 tūkst. eiro. Tas ir Latvijas rekords – tā ir lielākā jebkad samaksātā summa par kādu no pēckara periodā radītiem darbiem.

«Tā bija milzīga veiksme. Mākslas darba sākuma cena bija 17 tūkst. eiro. To iegādājās privātpersona, kāds pašmāju kolekcionārs. Interesanti, ka izsolē pa telefonu solīja arī divi Maskavas pārstāvji, kuri pie 51 tūkst. eiro solīšanu pārtrauca,» stāsta galerijas Antonija vadītājs Norberts Sarmulis. Otra iespaidīgākā izsoles cena, kas pagājušajā gadā tika piesolīta, bija par Jūlija Klēvera gleznu Vakars, kuru kāds antikvariāta pārstāvis no Maskavas nopirka par 25,6 tūkstošiem eiro. Summa par gleznu varēja būt pat lielāka, uzskata N. Sarmulis. Iemesls – vietējie pircēji to pat neizskatīja kā pirkšanas objektu.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 14. aprīlī norisinājās 12. jauno modes mākslinieku konkurss Habitus Baltija.

Šogad konkursā uzvaras laurus plūca un konkursa Grand Prix ieguva modes māksliniece Irina Tereščuka no Baltkrievijas, savukārt par Labāko skolu tika atzīta Krakovas Mākslas un dizaina skola (Polija).

Vitebskas Valsts tehnoloģiju universitātes 2011. gada absolventes Irinas Tereščukas kolekcija NO PANIC (BEZ PANIKAS) ieguva visaugstāko žūrijas novērtējumu individuālajā konkursā, un Irina Tereščuka tika atzīta par vislabāko jauno modes dizaineri. Balvā Irina Tereščuka saņēma sertifikātu kolekcijas izvietošanai nozīmīgākajā Krievijas ShowRoom RED Maskavā, Krievijā, kas ietver arī zīmola virzīšanu Krievijas tirgū. Jaunā māksliniece saņēma arī latviešu metālmākslinieka Māra Šustiņa veidoto konkursa Habitus Baltija Grand Prix statueti un iespēju nākamgad konkursa Habitus Baltija 2013 apbalvošanas ceremonijā demonstrēt savu jauno tērpu kolekciju.

Majoru kultūras namā izstādītas vaska figūras

Jūrmalā, Majoru kultūras namā, Jomas ielā 35, atkal atvērta Vaska figūru izstāde, ko pēc divu gadu pārtraukuma ar atjaunotu saturu piedāvā firma MTU Fantasy no Igaunijas.

Atklās izstādi Neskartie. Latvijas tekstilmāksla

Ārzemju mākslas muzejā 7.jūlijā pl.17.00 tiks atklāta Latvijas Tekstilmākslas asociācijas rīkotā izstāde Neskartie. Latvijas tekstilmāksla.

Būs apskatāmi Tiroles mākslinieku darbi

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 11. jūlija līdz 2. augustam būs apskatāma Austrijas mākslas izstāde Audums un akmens.

Kamēr notiek Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcija un top Laikmetīgās mākslas muzejs, mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti, kā arī privātā iniciatīva un finansiāls atbalsts

Kopējo summu, kas ieguldīta dažādās ārvalstu un pašmāju mūsdienīgās mākslas aktivitātēs, nav iespējams uzzināt, jo vairāku privāto mākslas projektu kūrētājiem izmaksas ir komercnoslēpums. Laikmetīgā māksla meklē telpu gan muzejam, gan izstādēm, šobrīd vasaras formātā tā cenšas iedzīvoties Kalnciema ielas kvartālā un piepilda Krievu teātra foajē.

ABLV Charitable Foundation ir viens no lielākajiem laikmetīgās mākslas atbalstītājiem Latvijā, kas aktīvi vāc darbus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) kolekcijai, kā arī organizē dažādas aktivitātes laikmetīgās mākslas popularizēšanā. ABLV Bank Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai jau ir iegādājusies darbus aptuveni 720 tūkstošu eiro apjomā, kopumā kolekcijas izveidošanā tiks ieguldīti aptuveni 1,4 miljoni eiro, stāsta Charitable Foundation vadītāja Zanda Zilgalve. Kopā no 31 mākslinieka iegādāti 204 mākslas darbi. Kolekcijā ir Imanta Lancmaņa, Aijas Zariņas, Miervalda Poļa, Katrīnas Neiburgas u.c. mākslinieku darbi. Tāpat ABLV Charitable Foundation katru gadu rīko grantu konkursu, kura ietvaros biedrības un nodibinājumi var pretendēt uz finansējumu profesionālām izstādēm, kā arī atbalsta izglītības projektus, kas saistīti ar laikmetīgās mākslas popularizēšanu u.c. Pagājušā gada rudenī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF), kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par LLMM būvniecību. Šī projekta īstenošanai LLMMF dibinātāji ieguldīs aptuveni 30 miljonus eiro.

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Latvijas Universitāte (LU) šā gada septembrī ir sākusi Zinātņu mājas būvniecību LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā

To DB Uzņēmēju klubā pavēstīja LU rektors Indriķis Muižnieks.

Stāstot par LU Akadēmiskā centra attīstību, rektors minēja, ka tur atradīsies Rakstu māja, Dabas māja, Zinātņu māja, kā arī Tehnoloģiju centrs. Līdztekus plānots izbūvēt viesnīcas un apartamentus ar 3000 vietām, koncertzāli un daudzfunkcionālu sporta zāli. No visa minētā pašlaik ekspluatācijā jau ir nodota Dabas māja (2015. gadā), kur atrodas šādas fakultātes: Bioloģijas, Ķīmijas, Optometrijas un redzes zinātnes, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu, Farmācijas. Tāpat Dabas mājā izvietoti vairāki valsts nozīmes pētniecības centri. Dabas mājas kopējā platība ir 20 000 kvadrātmetru un tajā var uzņemt 2500 studentus.

Aizvadītajā nedēļā Kultūras ministrijas (KM) Vizuālās mākslas padome tika iepazīstināta ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja saturiskās darbības uzsākšanas modeļa piedāvājumu, informē KM.

Tas paredz, ka jau 2025.gadā tā varētu būt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atsevišķi veidota struktūrvienība, kas sāks darbu pie vienota laikmetīgās mākslas krājuma izveides, iepirkuma un pētniecības.

Ziņojumā, ko veidojusi Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja darba grupa, uzsvērts, ka vēl pirms LLMM telpiskās jeb fiziskās mājvietas nodrošināšanas ir nepieciešama laikmetīgās mākslas institucionālās vadības izveide un tās darbības uzsākšana. Šāds solis sperams, lai pārtrauktu fragmentārismu, kas izveidojies Latvijas laikmetīgās mākslas funkciju sadalījuma starp ļoti dažādām institūcijām rezultātā. Kā arī, lai stratēģiski apvienotu laikmetīgās mākslas pārvaldību valsts līmenī, tostarp arī nodrošinot stratēģisku pieeju un pietiekamus līdzekļus Latvijas laikmetīgās mākslas iepirkumam un pētniecībai. LLMM institucionālās vadības pārstāvji strādās arī pie tā, lai mēs pēc iespējas ātrāk nonāktu pie LLMM ēkas, kurā uzturēt nepārtrauktu laikmetīgās mākslas procesu

Arī mākslas tirgus nav izolēts no tā, kas notiek ar ekonomiku. Proti, ja tai ir lielākas nedienas, arī šajā tirgū, ja nenoiek lieli brīnumi, laika apstākļi sagaidāmi krietni vēsāki.

Piemēram, tajā pašā akciju tirgū sadegot milzu summām un pār biznesu nākotni savelkoties mākoņiem, pasaules bagātnieki par lielu summu virzīšanu mākslas vai luksusa preču iegādes virzienā var padomāt divreiz. Turklāt to, šķiet, arī pat ļoti gribot vairs izdarīt nemaz nav tik vienkārši. Pamatā līdz ar ceļojumu un pulcēšanās aizliegumiem stopkrāns norauts dažādām šādām publiskām mākslas darbu izsolēm, izstādēm, saietiem utt.

Daži gan mēģina būt optimistiski un norāda, ka šis būs pamudinājums (tiesa gan, ar nūju) mainīties arī šim tirgum. Proti, arvien lielākā mērā pat ļoti dārgi mākslas darbi var tikt nosolīti tiešsaistē, ziņo finanšu ziņo portāls "Barron's" un piebilst, ka lielā mērā šāda pieeja tīri labi pie sirds ejot gados jaunākiem mākslas darbu pircējiem.

Pērkot Latvijas mākslinieku darbus, stāvus bagāts neviens nav kļuvis. Ja kāds savus brīvos līdzekļus vēlas ieguldīt mākslas darbos, ir jāpievēršas starptautiskajiem ūdeņiem

Tā sarunā DB atzīst Latvijas azartspēļu biznesa smagsvars, fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns, kurš tikko kā ir iegādājies Sapņu fabriku. Tuvākajos pāris gados šo ēku plānots pārveidot par laikmetīgās mākslas centru, kura kodolu veidos paša uzņēmēja ģimenes mākslas darbu kolekcija.

Fragments no intervijas:

Kā sākās jūsu apsēstība ar mākslas darbu kolekcionēšanu?

Tas sakņojas manā ģimenē. Manam tētim bija mākslas darbu kolekcija. Pirmo darbu ar mērķi veidot pašiem savu kolekciju mēs ar sievu Dinu iegādājāmies pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Rīgas komercbankā bija Induļa Zariņa izstāde, mēs nopirkām viņa darbu Mākslinieka darbnīcā un mērķtiecīgi sākām veidot savu kolekciju.

Arī jaunais Valsts prezidents ir biologs, intervijā Dienas Biznesam atgādina jaunais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks. Šis fakts liecina par to, ka universitātes izglītība patiešām ir universāla un absolventu izaugsmes iespējas ir ļoti dažādas.

Intervijas rītā pie rektora kabineta jau izveidojusies rinda. Lai arī I.Muižnieks vēl oficiāli skaitās atvaļinājumā, viņš pieņem apmeklētājus un jau ir pielicis roku pie jaunā LU pārvaldības modeļa ieviešanas.

Nesen esmu pabeigusi maģistrantūru LU, šobrīd dēls studē, bet pie rektora nekad neesmu izsaukta? Kam ir jānotiek, lai students vai viņa vecāki tiktu izsaukti pie rektora?

(Smejas.) Nu, nav jau tā, ka studenti tiktu saukti pie rektora uz sarkanā tepiķa, tiktu norāti vai izslēgti. Studenti paši nāk pie rektora ar visdažādākajiem ierosinājumiem, visbiežāk tie ir studentu padomes pārstāvji vai ārzemju studenti, kuriem ir cits redzējums par to, kā vajadzētu organizēt mācību procesu. Ceru, ka studenti nekautrēsies un nāks pie manis ar saviem ierosinājumiem, mums būs iespējams aprunāties par visu, kas viņiem ir svarīgs. Studentu iniciatīvas centīšos iespēju robežās atbalstīt.

Mākslas darbu izsoles nav tikai uz peļņu orientēts pasākums, tās veido tirgu, veicina apriti, kā arī nosaka un uztur mākslas darbu cenas.

Toni vietējā mākslas darbu izsoļu tirgū nosaka apmēram 6-7 dalībnieki, un, kā lēš eksperti, izsoļu namos apgrozībā ir apmēram 80% no tirgū esošā piedāvājuma. Vērtīgāko mākslas darbu pārdošanas darījumi gan nereti notiekot ārpus izsolēm.

Pazīstamākās galerijas, kas Latvijā nodarbojas ar mākslas darbu izsoļu rīkošanu, ir Antonija, Ivonnas Veihertes mākslas galerija, Jēkabs, Birkenfelds, Mākslas vēstniecība (SIA Baltantik), izsoļu nams Baltic Auction House u.c. Izsoles katra galerija rīko vidēji 4-5 reizes gadā, sadarbībā ar izsoļu namiem regulāras ikgadējas mākslas darbu un antikvāru priekšmetu izsoles rīko arī bankas, piemēram, Rietumu banka, arī Swedbank struktūra Private Banking u.c. Par tradīciju kļuvusi arī mākslas darbu labdarības izsole Likteņdārza projekta atbalstam.

Māksla nebūt nav tas labākais investīciju objekts, ja mērķis ir pelnīt. Tad jau izdevīgāk ir veidot vērtspapīru kolekcijas, intervijā DB atzīst mākslas kurators Kaspars Vanags

Viņš ir korporatīvā labdarības fonda ABLV Charitable Foundation mākslas programmas vadītājs un radošās koncepcijas līdzautors topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam. Darbus savai personīgajai kolekcijai viņš labprāt meklē arī nepretenciozās vietās, apmeklējot krāmu tirdziņus un antikvariātus.

Fragments no DB intervijas:

Vai māksla ir labs investīciju avots?

Ja kāds vēlas pelnīt naudu, tad noteikti var sacīt, ka ir simtiem drošāku un ienesīgāku investīciju iespēju.

Ja kāds, kurš vēlas veidot savu mākslas kolekciju, lūgtu tavu padomu, kādus darbus iegādāties, ko tu viņam ieteiktu?

Rīga, 2008. gada 8. oktobris – 9. un 10. oktobrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) galvenajā ēkā Kaļķu ielā 1 notiks 23. Starptautiskā Baltijas zinātņu vēstures konference, kas veltīta nacionālo zinātņu centru un nacionālo augstskolu tapšanai Baltijā.

Šogad aprit 50 gadi, kopš organizēta Latvijas zinātnes sistemātiska pētīšana un kopš notiek Baltijas zinātnes vēstures konferences.

Konferencē ar priekšlasījumiem pulcēsies vadošie Baltijas valstu vēsturnieki, kas pēta zinātnes attīstības vēsturi, kā arī zinātnieki no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Vācijas, Portugāles.

23. Starptautiskās Baltijas zinātņu vēstures konferences plenārsēde notiks RTU Lielajā aulā 9. oktobrī no plkst. 15 līdz plkst. 17, tās laikā konferences dalībniekus uzrunās Baltijas valstu zinātņu vēstures un filozofijas asociācijas prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš (priekšlasījums „Baltijas zinātņu vēstures konferences 50 gadi (1958 – 2008)”), RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts (priekšlasījums „Rīgas Tehniskā universitāte – būtisks Latvijas attīstības stūrakmens (1862 – 1919 – 1958 … 2008)”), profesors no Igaunijas Karls Silivasks (Karl Siilivask) (priekšlasījums „Baltijas jūras reģiona zinātniskās dzīves unifikācija XVII – XIX gadsimtā”), profesors no Lietuvas Jozas Krikštopaitis (Juosas Krikštopaitis) (piekšlasījums „XX gadsimts – izšķirošu notikumu un pagrieziena punktu laiks Baltijas valstīs”).

Šonedēļ noslēgts līgums par izcilā fotogrāfa, Lietuvas fotogrāfijas skolas pamatlicēja un Lietuvas nacionālās balvas mākslā ieguvēja Antanas Sutkus, 20 darbu iepirkumu Laikmetīgās mākslas krājuma papildināšanai topošajam Laikmetīgās mākslas muzejam.

„Iegādāto darbu vidū ir reti momentuzņēmumi, kuros iemūžināts izcilais 20.gs franču filozofs Žans Pols Sartrs. Fotogrāfijas ir īpašas, jo Sutkus tās veidojis kā interpretācijas par filozofa individuālās brīvības, esamības un nebūtības idejām,” saka A/S Aizkraukles Banka valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Šobrīd ar A/S Aizkraukles Banka atbalstu topošajam Laikmetīgās mākslas muzejam iegādāti 82 darbi, to vidū divas gleznas no Imanta Lancmaņa darbu cikla „Kalētu klēts”, divi mākslinieces Aijas Zariņas darbi un četras mākslinieces Barbaras Gailes gleznas, desmit Intas Rukas fotogrāfijas no sērijas „Mani lauku ļaudis”, Jura Boiko triptihs „Skaņas”, igauņu gleznotāja Andreasa Tolta kolāža „Dziesmu svētki” un Leonarda Laganovska darbi no sērijas „Tribīnes”.

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Mākslas perons ir vieta, kur māksla uz brīdi piestāj un turpina savu ceļu no mākslinieka pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības Mākslas perons valdes priekšsēdētāja Lienīte Ormane raksturo Ventspils Biznesa inkubatorā reģistrētā uzņēmuma darbību.

Mākslas perona komandā ir piecas radošas meitenes, un komandas arsenālā ir gan pieredze uzņēmējdarbībā, gan sabiedriskajās attiecībās, gan mākslas un dizaina jomā. Viņas lepojas, ka pa visām spēj komunicēt angļu, krievu, franču, spāņu, ukraiņu, vācu un poļu valodā, un ir pārliecinātas, ka nākotnē nodarbosies ar mākslas eksportu uz Eiropas mākslas galerijām, dizaina un interjera uzņēmumiem, tāpat netrūks arī individuālo pasūtītāju.

Uzņēmuma ideja radusies 2008. gadā, kad Lienīte ar kolēģēm jau sesto gadu Latvijas Mākslas akadēmijā organizēja visiem labi zināmo labdarības gadatirgu Jarmarka. «Redzējām, ka īpašu - ar rokām un sirdi gatavotu - lietu cilvēkiem joprojām trūkst. Tāpat trūkst vietas, kurā plašā amplitūdā vienkopus tās varētu atrast. Tā radās ideja par Mākslas peronu. Idejiski tā ir vieta, kurā mākslinieks nodod savu radīto gara darbu un pircējam ir iespēja to iegādāties,» stāsta L. Ormane. Tā tapa makslasperons.lv un artplatform.lv. Pievēršanos mākslas un dizaina priekšmetu tirdzniecībai un ar mākslu saistītu projektu organizēšanai Lienīte sauc par likumsakarīgu, jo viņu pieredzē ir ne tikai Jarmarka, bet arī Mākslas festivāls, viņas ir producējušas mūsdienu kultūras projektu Baltā nakts un organizējušas citus ar mākslu saistītus projektus. Tagad SIA Mākslas perons ir uzņēmums, kas klientiem Latvijā un ārvalstīs izgatavo un piedāvā oriģinālus, kvalitatīvus mākslas darbus gan pēc pasūtījuma, gan interneta veikalā, kā arī dizaineru, mākslinieku un interjera speciālistu pakalpojumus. Tā ir sadarbība ar lielu skaitu individuālo mākslinieku. Turklāt meitenes organizē arī radošās darbnīcas, izstādes un dažādus pasākumus, pieaicinot katrā projektā profesionāļus - māksliniekus, dizainerus, scenogrāfus.

Šodien, 14. decembrī, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar īpašu performanci mākslinieks Miķelis Fišers piesaka Latvijas ekspozīcijas nosaukumu Kas slikts var notikt (What Can Go Wrong).

Mākslinieks saka, ka ekspozīcijas nosaukumu katrs var lasīt, kā vēlas – kā izbrīnu, jautājumu vai pareģojumu. Taču tas nemainīs to, ko viņš apņēmies: parādīt, kā dzīve uz Zemes tiek izniekota.

Latvijas paviljona stāsts līdz skatītājam nonāks Miķelim Fišeram raksturīgā veidā - «provokatīvos mākslas darbos, kuros ir mistiskas pasaules, sazvērestības teorijas, ezotērisku piedzīvojumu ilustrācijas, kas izmanto reālajā dzīvē labi pazīstamus nereālus tēlus – ķirzakcilvēkus, citplanētiešus, teiksmainus pusdievus, kā arī dokumentālus personāžus». Latvijas ekspozīcijas apmeklētāji Venēcijā šos tēlus iepazīs kokgrebumos, gaismas-skaņas instalācijā un lielizmēra gleznā.

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs desmit darbības gados no inkubatora jaunajiem māksliniekiem izaudzis par nopietnu institūciju, kuru respektē arī mākslas aprindās ārvalstīs. Šogad tam uzticēts koordinēt Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē

Tajā būs skatāmi Daigas Grantiņas darbi. Kim? dibinātāja Zane Čulkstēna akcentē, ka laikmetīgās mākslas vide Latvijā šobrīd ir daudz bagātīgāka, interesantāka, kvalitatīvāka, nekā tā bija pirms desmit gadiem, kad jauniem, spējīgiem māksliniekiem nebija, kur izstādīties. Viņa centra ambīciju īstenošanu vērtē kā hobiju, bet savu profesionālo darbību pašlaik saista ar SIA Erda, kas nodarbojas ar uzņēmuma tēla veidošanu, darbinieku labsajūtas uzlabošanu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik procentus no Kim? budžeta veido Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzfinansējums?

Apmēram puse no budžeta ir VKKF līdzfinansējums. Tomēr jāakcentē, ka šis fonds spēj apmierināt, ja nemaldos, aptuveni desmito daļu no pieprasījuma. Tas ir milzīgs konkurss, kurā neko par skaistām acīm nedod. Tur ir komisija, kurā ir kompetenti cilvēki. Viņi karstās diskusijās izvērtē katru projektu un katru budžeta pozīciju.

Jūlijs Madernieks aizgāja mūžībā 85 gadu vecumā, nekad nenovecojis.

Pirmais projekts — pazīstamā Berga bazāra īpašnieka, būvuzņēmēja Kristapa Berga znota advokāta Friãa Alberta dzīvokļa iekārtojums jūgendstilā 1903. gadā. Nopietnākā atzinība — augstākais novērtējums starptautiskajā izstādē Parīzē 1928. gadā viņa dizainētajam krēslam meistara Jāņa Skultāna izpildījumā. Piedāvājums ikdienai — nacionālais stils mēbeļrūpniecībā. Rakstura īpašība — kautrība.

— Jūlijs Madernieks propagandē savu stilu ne tikai ar zīmējumiem, viņš to dara arī ar savu personu. Mākslinieku sastopam, ziema vai vasara, aizvien Rīgā, visbiežāk Jaunāko Ziņu un piena paviljonu rajonos. Galvā viņam žokejnīca, pretēji Zaļkalnam, kas tikai ziemā pataupa matus, galvu apsegdams. Kājās gandrīz stūrainas, smagas kurpes. Mugurā īss savāda griezuma mētelis. Apakšā, ja ne samta svārks, tad vismaz tāda veste, gluži mazu priekšu. Bet visīpatākais ir — pēc paša zīmējuma darinātā apkaklīte. Tā sasniedz vismaz divu apkaklīšu augstumu, un zem tās savādi atlocītajiem stūriem kvēlo neliela, bet krāsās ļoti grezna kakla saite. (..) Man pat šķiet, ka taisni tajā meklējams viņa nenovecošanas noslēpums. Augstā apkakle neļauj galvai ierauties krūtīs, un spilgtais pušķis zem zoda piešķir vaigam daudz svaiguma, — suminot Madernieku 70. dzimšanas dienā, rakstīja Jānis Jaunsudrabiņš.

Ceturtdien, 23. februārī, oficiālā BMW pārstāvja Latvijā “Inchcape Latvija” salonā sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru svinīgi tika atklāta pasaulslavenā amerikāņu mākslinieka Marka Rotko gleznu reprodukciju izstāde. Izstādē aplūkojamas sešas mākslinieka gleznu reprodukcijas. Mākslas darbi pieejami apskatei līdz 30. jūnijam.

Nemitīgi iesaistīties kultūras un mākslas iniciatīvās visā pasaulē jau vairāk kā 50 gadus ir bijusi BMW zīmola svarīga sastāvdaļa. Gadu no gada BMW globāli turpina iesaistīties vairākās gan kultūras, gan mākslas iniciatīvās, kuras pārstāv tādas jomas kā modernā un laikmetīgā māksla, klasiskā un džeza mūzika, kā arī arhitektūra un dizains.

“Esam pagodināti stiprināt BMW globālās vērtības, sniedzot atbalstu laikmetīgās mākslas un kultūras popularizēšanai Latvijā. Ieguldījums cilvēkos un kultūrā ir neatņemama BMW un Inchcape stratēģijas sastāvdaļa visā pasaulē. Ar šo izstādi vēlamies arī iedvesmot savus klientus neierobežot savu radošo brīvību, jo tā ir būtiska ne tikai māksliniekiem radīšanas procesā, bet arī jebkura profesionāļa darba ikdienā ceļā uz izciliem panākumiem,” saka BMW autosalona direktors Andris Ustups.

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.