Latvijas banku izveidotajam Parādnieku reģistram būtu jāievieš banku darbībā nosacīta kārtība un jāveicina drošība finanšu darbībā. Taču Latvijā labie nodomi ne vienmēr nes labumu, bet dažkārt par sagādā vairāk problēmas, turklāt ne jau tiem, pret kuriem tas izveidots, bet godīgiem pilsoņiem.

Par to, atsaucoties uz laikrakstu Бизнес&Балтия, ziņo biznews.lv. Kompānijas Hansa līzings darbinieki figurē lietā par fiktīvu līgumu slēgšanu ar to cilvēku vārdiem, kas par šo lietu neko pat nenojauš. Tādējādi nelikumīgi ir piesavināti vairāk nekā 50 tūkstoši latu.

Uzņēmējs Aleksandrs Podoļskis saskārās ar problēmām ar kompāniju Hansa līzings, kuras izdevās atrisināt tikai tiesas ceļā. «Pagājušā gada rudenī es gribēju nomainīt mašīnu, atnācu uz līzinga kompāniju un tur noskaidroju, ka esmu reģistrēts Latvijas Bankas Parādnieku reģistrā, stāsta A. Podoļskis. Man tas bija pārsteigums. Jā, man ir kredīti, tai skaitā hipotekārais, citās Latvijas bankās. Taču līdz šim mana kredītvēsture bija ideāla – neviena kavēta maksājuma.»

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosinājusi DnB NORD Bankas meitas uzņēmuma SIA DnB Nord līzings maksātnespējas lietu.

Par to liecina šodien Maksātnespējas reģistrā veiktais ieraksts. Maksātnespējas lieta ierosināta 18.septembrī.

DnB NORD Līzings ir nenokārtotas parādsaistības pret Shop Service, un proti, DnB NORD Līzings neveica faktoringa maksājumus noslēgto līgumu ietvaros, Db pavēstīja R. Skrinda. «Kopumā pēc Shop Service un mātes uzņēmuma SIA Tapeks finanšu datiem, DnB NORD Līzings parādā ap pusmiljonu latu,» tā administratore.

Viņa uzsver, ka saskaņā ar 2008.gada pārskatu, DnB NORD Līzings 2008.gadu ir beidzis ar zaudējumiem 207.36 tūkstošu latu apjomā, kas veido vairāk kā pusi no DnB NORD Līzings pamatkapitāla (300 tūkstoši latu). Tikmēr Komerclikuma 219.pants nosaka: ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota) un sasauc dalībnieku sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus. «Ir pamats uzskatīt, ka DnB NORD Līzings radušās problēmas tās saimnieciskās darbības veikšanā un līdz ar to arī turpmāk DnB NORD Līzings var rasties problēmas norēķināties ar klientiem, ne tikai ar Shop Service,» skaidro R. Skrinda.

Foto: MyAvis

Dinamiska un piepildīta dzīve mūsdienu apstākļos nav iedomājama bez uzticama auto. Kaut arī tradicionālais līzings joprojām ir populāra izvēle auto iegādei, pilna servisa līzingsmūsdienu svārstīgajos finanšu apstākļos var būt krietni vien izdevīgāka izvēle. Turpinājumā par to, kādi ir tā plusi.

AVIS pilna servisa līzings – atšķirības no ierastā līzinga

Kvalitatīvas un mūsdienīgas automašīnas cena nav zema, tāpēc ierasta izvēle ir automašīnu līzings – auto izpirkšana noteiktā laika posmā, ik mēnesi maksājot līzinga maksājumu, kā arī procentus. Līzinga perioda laikā tiek segta pilna automašīnas vērtība, pēc tā beigām klients kļūst par pilntiesīgu auto īpašnieku.

Automašīnu dīleri patlaban aktīvi iztirgo krājumus un jauni neparādās, tā intervijā Lietišķā Diena apgalvo Hansa līzings direktors Daniils Ruļovs.

Viņš norāda, ka dīleri kļūst arvien ieinteresētāki lietotu automašīnu tirdzniecībā, jo «tirgū ir izpratne, ka ļoti liels pieprasījums pēc jauniem auto nebūs». Cilvēki sākot daudz uzmanīgāk izvērtēt savas iespējas un tie, kas saprot, ka dārgu automašīnu nespēs pavilkt, to pārdod un pāriet uz ekonomiskākas klases braucamo.

Hansa līzings direktors norāda, ka patlaban situācija gan autolīzingā, gan citos līzinga veidos ir pasliktinājusies. Ja iepriekš nemaksātāju īpatsvars bijis 0.3 – 0.5 %, tad šobrīd situācija pasliktinājusies divas līdz trīs reizes. Viņaprāt, cilvēki ir pārrēķinājušies ar savām iespējām. «Piemēram, celtnieki iegādājās BMW X5 un vadāja cementa maisus. Tāpat jebkurš sevi cienošs cilvēks, kas nodarbojās ar nekustamajiem īpašumiem, uzskatīja, ka viņam jābraukā ar 7.sērijas BMW. Ja paskatāmies uz mašīnām, kas patlaban ir pārdošanā, tieši tādas markas un veida automašīnas ir visbiežāk sastopamas,» tā D. Ruļovs. Viņš arī piebilst, ka pārsvarā problēmas maksāt autolīzingu ir tieši nekustamā īpašuma nozarē strādājošajiem, kā arī kokapstrādes uzņēmumiem. Patlaban Hansa līzings nevar lepoties, ka pārdod vairāk automašīnas nekā pārņem - kompānijas laukumā atrodas ap 330 auto un pieprasījums ir, piebilda direktors.

No jaunajiem pirkumiem līzingā pēc aktīvu veida 1.ceturksnī populārākais ir bijis autolīzings – tas veido 39% no gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtajiem līgumiem jeb 33,78 miljonus latu, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nākamie populārākie ir iekārtu līzings – 23,97 miljoni latu jeb 28% no jauno pirkumu portfeļa, un komerctransporta līzings – 23,45 miljoni latu jeb 27%. Vismazāko daļu jauno pirkumu veido nekustamā īpašuma līzings – 1,55 miljoni latu jeb 1,8%.

«Pirmā ceturkšņa līzinga tirgus rādītāji nav nekāds pārsteigums, bet gan pierādījums tam, ka līzinga tirgū novērojama stabilitāte pēc ievērojamā krituma krīzes gados, it īpaši industriālā līzinga sektorā. Pieaugums industriālā līzinga sektorā liecina par to, ka uzņēmumi ir atsākuši atjaunot savas ražotnes, kas savukārt apstiprina valsts izaugsmes tendences», tā LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

DnB Nord Līzings lūdzis Augstākās tiesaspriekšsēdētāju ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi Raimondu Bulu, kurš uzsāka uzņēmuma maksātnespējas lietu bez pietiekamiem dokumentālajiem pierādījumiem, informēja kompānijā.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šonedēļ izbeigusi uzsākto lietu par SIA DnB NORD Līzings iespējamo maksātnespēju, noraidot maksātnespējīgā uzņēmuma SIA Shop Service administratores pieteikumu.

DnB Nord Līzings administrators savā atzinumā maksātnespējas procesa lietā norādījis, ka tiesā iesniegtais maksātnespējas procesa pieteikums bija atzīstams par nepamatotu, jo SIA DnB Nord Līzings nebija nevienas no likumā noteiktajām maksātnespējas pazīmēm.

«Kā liecina tiesas materiāli, lieta ierosināta, balstoties uz SIA Shop Service pieteikumā minētajiem apgalvojumiem bez pietiekamiem dokumentālajiem pierādījumiem, kas apliecinātu, ka SIA DnB Nord Līzings nosūtīts brīdinājums par maksātnespējas procesa pieteikšanu. Šāda pierādījuma neesamība lietas ierosināšanas brīdī ir būtisks šķērslis maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai tiesā. Neatkarīgi no tā, vai šāda situācija radusies paviršības rezultātā vai apzināti, tā nodara kaitējumu uzņēmumam, turklāt – nav nekādas garantijas, ka līdzīgā veidā netiek ierosinātas lietas pret citiem patiesībā maksātspējīgiem un ilgtermiņā savu darbību plānojošiem uzņēmumiem. Tādēļ esam nolēmuši vērsties ar lūgumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja, lūdzot ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, kurš bez dokumentāliem pierādījumiem nolēma ierosināt šo lietu,» saka DnB Nord Līzings vadītāja Ruta Amtmane.

Swedbank Līzings turpina izsniegt gan aizdevumus auto iegādei līzingā, gan uzņēmumiem iekārtu iegādei, tomēr aktivitāte ir samazinājusies, un nākamgad gaidāms līzinga tirgus samazinājums.

Mainījušies arī finansēšanas nosacījumi, piemēram, auto iegādē jārēķinās ar vismaz 10 % pirmo iemaksu, intervijā Db atklāja Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs.Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs.

Līzinga tirgus ir atkarīgs no vispārējā preču un pakalpojumu pieprasījuma. Ja ir pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, ir arī pieprasījums pēc attiecīga finansējuma. Ekonomikas situācijai pasliktinoties, līzinga pieprasījums krītas līdz ar preču un pakalpojuma pieprasījuma samazināšanos. Komerctransporta un industriālās tehnikas pārdošanas apjomi samazinās, bet nekādā gadījumā nevaram teikt, ka viss ir apstājies un nekas nenotiek – tie, kas saredz biznesa iespējas un perspektīvu, piesaista finansējumu un attīstās.

Šā gada pirmā pusgada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 6,6% jeb 79 miljoniem eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada jūnija beigās bija 1,28 miljardi eiro. No tā 77% jeb 988 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 23% jeb 295 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis pirmā pusgada beigās bija 149,6 miljoni eiro, kas ir nedaudz – par 1,6% - mazāk nekā pērnā gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pusgada beigās bija 1,43 miljardi eiro, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada pirmā pusgada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 342 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir autolīzinga segmentā – sešu mēnešu laikā noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi par 182,5 miljoniem eiro, kas veido vairāk nekā pusi (53%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 82,6 miljoni eiro (īpatsvars 24%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 65,9 miljoni eiro (īpatsvars 19%).

Jaunieši, kas ir vieni no nepieredzējušākajiem autobraucējiem, pa Latvijas ielām un ceļiem pārvietojas ar vecām automašīnām, kurām biežāk uzrādās ievērojami un drošību apdraudoši trūkumi, liecina Hansa Līzings veiktā aptauja un CSDD statistikas dati.

Kā liecina Hansa Līzings un e-Sample veiktā aptauja, katrs piektais jaunietis brauc ar automašīnu, kas ir vecāka par 15 gadiem. Turklāt visvecākās automašīnas ir 18-20 gadus veciem jauniešiem. Savukārt lielākā daļa jauniešu brauc ar apmēram 10 gadus vecu auto. Kā liecina CSDD statistika, 68% automašīnām, kas vecākas par 15 gadiem ir kādi būtiski bojājumi vai trūkumi – 38% no šīm auto ir bojāts rāmis un virsbūve, 30% no auto ir bojāta bremžu sistēma, kas nereti ir iemesls ceļu satiksmes negadījumiem. Atgāzes sistēmas trūkumi un bojājumi ir 18,2 % auto.

Normunds Krapsis VP RGPP KP Ceļu policijas nodaļas priekšnieks: "Jauniešiem nav nekādu grūtību iegādāties automašīnu – vajadzīgi vien pārsimts lati, tikai diemžēl šiem auto pārsvarā vajadzētu atrasties metāllūžņu nodošanas punktos, nevis uz Latvijas autoceļiem. Pārgalvīgā braukšana un ceļu satiksmes noteikumu ignorēšana kombinācijā ar vieglprātīgu attieksmi pret auto tehnisko stāvokli ir ļoti bīstama un nopietni apdraud visus ceļu satiksmes dalībniekus, un statistika diemžēl nav iepriecinoša. Jāņem vērā, ka jaunieši ir arī visnepieredzējušākie no autovadītājiem."

Hansabankas Ieguldījumu pārvaldes vadītāja vakanto posteni turpmāk ieņems valdes loceklis un līdzšinējais Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Elmārs Prikšāns, savukārt par Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītāju kļūst Irīna Pīgozne – Hansabankas valdes priekšsēdētāja vietniece un līdzšinējā Hansa Līzings direktore.

Savukārt par Hansa Līzings direktoru kļūst līdzšinējais Hansa Līzings vadītājas vietnieks, Pārdošanas daļas vadītājs Daniils Ruļovs.

Irīna Pīgozne ir viena no Baltijas finanšu sektora spēcīgākajām profesionālēm ar lielu pieredzi gan uzņēmumu apkalpošanā, gan klientu attiecību veidošanā. Uzņēmumu izaugsme un eksporta stiprināšana ir svarīga ne tikai Hansabankas, bet arī visas Latvijas tautsaimniecības prioritāte.

Elmāra Prikšāna kompetenci un lielo pieredzi finanšu tirgos tagad papildina arī pieredze uzņēmumu apkalpošanā. Ieguldījumi un uzkrājumi ir svarīgs bankas attīstības virziens, un izmaiņas ļaus bankai būt vēl spēcīgākai tirgū, apvienojot labākās pieredzes.

Latvijā darbību sāk jauns interneta medijs www.whatcar.lv.

What Car? ir viens no pasaulē ietekmīgākajiem auto ekspertu medijiem, kas kopš 1972. gada tiek izdots Lielbritānijā un citās pasaules valstīs. Jau vairāk nekā 30 gadu What Car? eksperti piedāvā objektīvu, neatkarīgu ekspertu vērtējumu par jauniem un lietotiem automobiļiem.

What Car? mērķis – palīdzēt pircējiem nopirkt piemērotāko auto par atbilstošāko cenu. Latvijā Whatcar.lv sāk darbību kopā ar diviem partneriem – vadošo līzinga kompāniju Hansa Līzings un apdrošināšanas kompāniju IF Latvia.

Whatcar.lv lasītājiem būs pieejami neatkarīgu ekspertu vērtējumi par vairāk nekā 300 jauniem auto (rudenī saturs tiks papildināts ar ekspertu vērtējumiem par 400 lietotiem automobiļiem), jaunākās auto ziņas un reportāžas no auto notikumiem pasaulē un Latvijā, padomu sadaļa auto pircējiem, unikāli tirgus pētījumi, kā arī lasītāju vērtējumu sadaļa. Sadarbībā ar What Car? televīziju Whatcar.lv lasītājiem būs pieeja vairāk nekā 400 video testu, kā arī video reportāžām.

2010.gadā jauni līzinga darījumi sasniedza 192,4 miljonus latu, tomēr atmaksāto aizdevumu apjoms bijis krietni straujāks, kā rezultātā līzinga portfelis pērn saruka par 308 miljoniem latu, sasniedzot 874,7 miljonus latu.

Latvijas Līzinga devēju asociācijas dati liecina, ka pērn līzinga portfelis pēc apjomiem atgriezies 2005.-2006. gada līmenī. Pērn jaunajos darījumos 42% jeb 81,2 miljonus latu veidoja auto līzings, 29% gadījumi jeb 56,5 miljonu latu apjomā finansēts iekārtu līzings, bet pārējo veido komerctransporta līzings.

Līzinga asociācijā ietilpst Latvijas lielākās kompānijas: Swedbank Līzings, SEB līzings, Nordea Finance Latvia, DnB NORD Līzings, Hipolīzings, Citadele līzings, UniCredit Leasing, Pohjola Finance.

Pagājušajā gadā SIA DNB līzings galvenais produkts bijis finanšu līzings, kas no kopējā finanšu portfeļa aizņēmis 91,5%, liecina Lursoft dati.

Operatīvais līzings veidojis 0,5%, savukārt faktorings – 8%.

Kā norāda uzņēmuma vadība, pērnā gada nogalē 46% no SIA DNB līzings kopējā portfeļa veidojis autolīzings, 20% - komerctransporta līzings, bet 25% - industriālais līzings.

Kā norādīts uzņēmuma gada pārskatā, pērn SIA DNB līzings kopējais neto apgrozījums sarucis par 1,027 miljoniem latu, samazinoties līdz 4,6 miljoniem latu, taču tas nav traucējis gadu noslēgt ar peļņu, kas aizvadītajā gadā veidojusi 747,62 tūkstošiem latu, salīdzinot ar 386,5 tūkstošu latu zaudējumiem.

SIA DNB līzings reģistrēts 2004.gada janvārī un pieder AS DNB banka. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka patlaban AS DNB banka pieder vairākas meitas sabiedrības, tostarp SIA Salvus, SIA Skanstes 12 un citi.

Swedbank grupas līzinga kompānija Swedbank līzings pievienos kompāniju HL līzings (iepriekš Hipolīzings), liecina otrdien publiskotais paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kreditoru prasības piesakāmas viena kalendārā mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Lēmums par reorganizāciju pieņemts 2017.gada 11.septembrī.

2016.gadā HL līzings strādāja ar peļņu 52 700 eiro apmērā, savukārt kompānijas ieņēmumi bija 168 700 eiro, liecina Firmas.lv dati.

HL līzings pagājušā gada finanšu pārskatā teikts, ka kompānijas peļņas apmēru 2016.gadā pamatā ietekmēja līzinga portfeļa samazināšana saistībā ar plānoto pievienošanu Swedbank līzingam. Reorganizācijas procesu plānots pabeigt 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Swedbank līzings iegādājās HL līzings 2012.gadā no valstij piederošās Latvijas hipotēku un zemes bankas.

Šā gada pirmajā ceturksnī līzinga portfelis Latvijā ir nedaudz samazinājies – par 1,6%, savukārt faktoringa portfelis ir krietni pieaudzis – par 10%, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfelis Latvijā 1. ceturkšņa beigās bija 1,103 miljardi eiro, no kā 866,6 miljoni eiro ir finanšu līzings, 236 miljoni eiro – operatīvais līzings.

Gada pirmo trīs mēnešu laikā no jauna līzingā iegādāts autotransports par 64,6 miljoniem eiro, iekārtas – par 34,2 miljoniem eiro, komerctransports – par 32,9 miljoniem eiro.

Savukārt faktoringa portfelis Latvijā šā gada 1. ceturkšņa laikā ir ievērojami pieaudzis, sasniedzot 126 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2014. gada beigās.

Kopumā 31.martā līzinga un faktoringa portfelis Latvijā sasniedza 1,228 miljardus eiro, kas, salīdzinot ar 2014. gada beigām, ir par 1% mazāk.

SIA Hansa Internets attīstībai piesaistīto kredītu nevar izmantot, jo Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pārtraukusi garantiju izsniegšanu.

Sākotnēji attīstība finansēta no saimnieciskās darbības naudas plūsmas, izvairoties no ārējiem finansējuma avotiem (kredīts, līzings, investīcijas). Taču šāda veida dzīvošana no «rokas mutē» ne tikai kavēja attīstību, bet arī radīja problēmas uzņēmuma likviditātē. Izstrādāts biznesa plāns, uzņēmumu grupā kopumā 2007. gadā attīstībā ieguldīti ap 100 tūkst. Ls, 2008. gadā - 105 tūkst. Ls. Bez garantijām

Bez garantijām

Kavējas ministrija

Pēc telefoniskas sarunas ar LGA pārstāvi Hansa Internets ieguvis informāciju, ka visi nepieciešamie dokumenti EM ir iesniegti, bet EM kavējas ar to apstiprināšanu. «Mūsu skatījumā valdības darbi ir pilnīgi pretēji vārdiem, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk un vairāk kreditēt uzņēmējdarbību, lai «sildītu ekonomiku»,» uzskata uzņēmējs. Uzņēmums, viņaprāt, kļūst pats par savu un birokrātijas ķīlnieku. «Varētu jau kādu laiku apturēt attīstību, bet ko darīt ar darbiniekiem - atlaist? Nauda projekta rakstīšanai arī iztērēta. Turklāt pašreiz interneta provaidēšanā ir «aizejošā vilciena brīdis» - vēl ir iespēja tajā ielēkt,» skaidro M. Kalniņš. Viņš norāda, ka, liekot klientam, kas pieteicies pakalpojumam, gaidīt rindā uz pieslēgšanu, tas aiziet pie konkurenta, kā arī izplata antireklāmu par uzņēmuma «bankrotēšanas plāniem». Pašreizējā ekonomiskā situācija tā jau neesot medusmaize, un kavēšanās, birokrātiska laika vilkšana ir galīgi nevietā, uzskata uzņēmējs.

Automašīnai uzņēmumā ir nozīmīga loma – ar to ne tikai ātri un ērti var nokļūt vajadzīgajā vietā un produktīvi veikt darba pienākumus, bet arī sekmēt uzņēmuma izaugsmi un attīstību. Taču nav noslēpums, ka jaunu transportlīdzekļu iegāde un uzturēšana paredz apjomīgu finansiālo ieguldījumu.

Raksta turpinājumā noskaidro, ko ņemt vērā, lemjot par jaunas vai lietotas mašīnas iegādi, un kādos gadījumos pilna servisa līzings ir optimālākais risinājums!

Faktori, kas palīdzēs izdarīt pareizo izvēli

Domājot par transportlīdzekļa iegādi uzņēmuma vajadzībām, aktuāls var būt jautājums par to, kādu auto izvēlēties – pilnīgi jaunu no salona vai tomēr lietotu. Lūk, daži no faktoriem, ko ņemt vērā vēl pirms gala lēmuma pieņemšanas.

Budžets

Uzņēmuma finanses ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, arī plānojot automašīnas iegādi. Jārēķinās, ka pilnīgi jaunu mašīnu iegāde var sastādīt visai iespaidīgas izmaksas, īpaši tad, ja ir plānots izveidot vai atjaunot veselu autoparku, tāpēc gadījumā, ja budžets ir ierobežots, finansiāli gudrāks lēmums ir lietoti spēkrati.

Rīgas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja Dzintra Balta neierosinās disciplinārlietu pret tiesnesi Raimondu Bulu, par viņa rīcību SIA DnB NORD Līzings maksātnespējas procesa ierosināšanas stadijā.

Priekšsēdētāja R.Bula rīcību novērtējusi kā likumam un faktiskajai situācijai atbilstošu, secinot, ka nav pamata lemt par disciplinārlietas ierosināšanu, Db informēja tiesas priekšsēdētāja palīgs Kaspars Sadauskis.

Db.lv jau ziņoja, ka DnB Nord Līzings lūdza Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču ierosināt disciplinārlietu pret R.Bulu, kurš uzsāka uzņēmuma maksātnespējas lietu bez pietiekamiem dokumentālajiem pierādījumiem, informēja kompānija.

Šo jautājumu I.Bičkovičs atstāja D.Baltas kompetencē, jo Centra rajona tiesas tiesneša R.Bula ierosināto DnB Nord Līzings maksātnespējas procesa lietu izbeidza ar Centra rajona tiesas spriedumu

Tiesā pret DnB Nord Līzings vērsās SIA Shop Service, kura maksātnespējas administrators un zvērināts advokāts Daniels Neibergs bija noradījis, ka uzņēmumam bija pietiekošs pamats to darīt.

Novembrī deviņiem Latvijas Līzinga devēju asociācijas (turpmāk - LLDA) biedriem pievienojušās vēl divas kompānijas - Danske Bank A/S filiāle Latvijā un Scania Finans AB Latvijas filiāle, kas turpmāk ar savām iniciatīvām līdzdarbosies Latvijas līzinga tirgus uzlabošanā.

Līdz ar to LLDA aptver vairāk, nekā 95 % no Latvijas līzinga tirgus.

LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks: «Šādu starptautiska mēroga dalībnieku iesaistīšanās asociācijas darbībā ir ļoti nozīmīga un vienlaicīgi norāda uz Latvijas līzinga tirgus potenciālu un lielo piedāvājumu. Līdz ar Danske Bank un Scania Finans AB Latvijas filiāles pievienošanos asociācijai, turpināsim līzinga attīstības tālāku sekmēšanu Latvijas tautsaimniecībā».

Danske Bank A/S filiāles Latvijā līzinga nodaļas vadītājs Atis Bialkovskis uzsver, ka: «uzsākot piedāvāt līzinga produktu, Danske Bank ienākusi Latvijas līzinga tirgū straujiem soļiem un guvusi lielu klientu atsaucību: »Nostiprinoties kā pilnvērtīgam tirgus dalībniekam, iestāšanās asociācijā ir likumsakarīgs nākamais solis. Mēs vēlamies attīstīties un kļūt pieejamāki ne tikai klientiem, bet arī pārējiem tirgus dalībniekiem, kā arī dalīties ar savu pieredzi kopīgu asociācijas mērķu sasniegšanai līzinga attīstībā.«

Par administratoru DnB NORD Līzings lietā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa iecēlusi Danielu Neibergu.

Maksātnespējas reģistrā veiktais ieraksts liecina, ka administrators iecelts 24. septembrī.

Db jau vēstīja, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 18. septembrī ierosinājusi DnB NORD Bankas meitas uzņēmuma SIA DnB Nord līzings maksātnespējas lietu, ko tiesā pieprasījis par maksātnespējīgu atzītās SIA Shop Service administratore Rita Skrinda.

DnB NORD Līzings ir nenokārtotas parādsaistības pret Shop Service, un proti, DnB NORD Līzings neveica faktoringa maksājumus noslēgto līgumu ietvaros, Db pavēstīja R. Skrinda. «Kopumā pēc Shop Service un mātes uzņēmuma SIA Tapeks finanšu datiem, DnB NORD Līzings parādā ap pusmiljonu latu,» tā administratore.

Šā gada pirmā ceturkšņa laikā līzingā no jauna noslēgto darījumu summa sasniedza 132,26 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas dati.

Populārākais jauno darījumu objekts bijis automašīnas (41%), tad seko komerctransports (28%) un iekārtas (25%).

Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) vadītājs Jevgenijs Belezjaks skaidro, ka jauno darījumu apjoma pieaugums norāda uz to, ka līzinga tirgū sākusies sabalansēta izaugsme – tirgus ir nostabilizējies, nav vairs būtisku kritumu vai neproporcionāla kāpuma.

Kā liecina LLDA apkopotie dati, kopējais līzinga portfelis Latvijā uz 31. martu bija 1,1 miljards eiro, kas ir par 1,1% mazāk nekā 2013. gada beigās. Līzinga portfelī joprojām dominē finanšu līzings, ar 889,3 miljonu eiro portfeli aizņemot 80% līzinga tirgus.

Kopumā marta beigās līzinga un faktoringa portfelis Latvijā sasniedza 1,218 miljardus eiro. Salīdzinot ar 2013. gada beigām, kopējais līzinga un faktoringa portfelis ir nedaudz sarucis – par 1,1%.

Nodrošinājuma valsts aģentūras izsludināto konkursu par transportlīdzekļu noma uz pieciem gadiem Valsts policijas vajadzībām turpina vajāt neveiksmes. Tas liecina par to, ka tik drīz pie jauniem spēkratiem policijas darbinieki netikt.

Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības (IUB) mājaslapā, jūlija beigās par piegādātājiem tika izvēlēti SIA Auto Īle un Herbst un SIA SEB līzings. Tomēr divas dienas vēlāk SEB līzings par šo konkursu iesniedzis sūdzību. Kopējā līgumcena ir 12,36 milj. Ls.

SEB līzings šī konkursa ietvaros iesniedza sūdzību vairāku apsvērumu dēļ, DB informēja SEB bankas Korporatīvās komunikācijas vadītāja Agnese Strazda. Viņa norāda, ka šis iepirkuma konkurss sastāvējis no četrām iepirkuma priekšmetu daļām, SEB līzings pieteica savu dalību trijās no tām.

Noslēdzoties konkursam, divās no daļām SEB līzings ticis atzīts par uzvarētāju, savukārt vienā Nodrošinājuma valsts aģentūra, kas ir šī iepirkuma pasūtītājs, atzinis, ka iesniegtie piedāvājumi neatbilstot tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām.

SIA Citadele līzings un faktorings valdē janvāra sākumā veiktas izmaiņas, to pametot divām valdes loceklēm, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Citedele līzings un faktorings valdi pametušas tās līdzšinējās valdes locekles Agnese Paegle un Gundega Strode. Līdz ar to SIA Citadele līzings un faktorings vadībā palikusi valdes priekšsēdētāja Inguna Orlova.

Kā iepriekš vēstīts, aptuveni pirms mēneša - pērnā gada decembrī, I. Orlova tika iecelta iepriekšējā vadītāja Valda Strupčenko vietā.

Bankas Citadele meitas uzņēmums Citadele līzings un faktorings atsāka piedāvāt iekšzemes faktorings pakalpojumus 2010. gada septembrī.

2010. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Citadele līzings un faktorings apgrozījums saruka par 68% - attiecīgi no 3,3 miljoniem latu līdz 1,9 miljoniem latu.