Latvijas banku izveidotajam Parādnieku reģistram būtu jāievieš banku darbībā nosacīta kārtība un jāveicina drošība finanšu darbībā. Taču Latvijā labie nodomi ne vienmēr nes labumu, bet dažkārt par sagādā vairāk problēmas, turklāt ne jau tiem, pret kuriem tas izveidots, bet godīgiem pilsoņiem.

Par to, atsaucoties uz laikrakstu Бизнес&Балтия, ziņo biznews.lv. Kompānijas Hansa līzings darbinieki figurē lietā par fiktīvu līgumu slēgšanu ar to cilvēku vārdiem, kas par šo lietu neko pat nenojauš. Tādējādi nelikumīgi ir piesavināti vairāk nekā 50 tūkstoši latu.

Uzņēmējs Aleksandrs Podoļskis saskārās ar problēmām ar kompāniju Hansa līzings, kuras izdevās atrisināt tikai tiesas ceļā. «Pagājušā gada rudenī es gribēju nomainīt mašīnu, atnācu uz līzinga kompāniju un tur noskaidroju, ka esmu reģistrēts Latvijas Bankas Parādnieku reģistrā, stāsta A. Podoļskis. Man tas bija pārsteigums. Jā, man ir kredīti, tai skaitā hipotekārais, citās Latvijas bankās. Taču līdz šim mana kredītvēsture bija ideāla – neviena kavēta maksājuma.»

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosinājusi DnB NORD Bankas meitas uzņēmuma SIA DnB Nord līzings maksātnespējas lietu.

Par to liecina šodien Maksātnespējas reģistrā veiktais ieraksts. Maksātnespējas lieta ierosināta 18.septembrī.

DnB NORD Līzings ir nenokārtotas parādsaistības pret Shop Service, un proti, DnB NORD Līzings neveica faktoringa maksājumus noslēgto līgumu ietvaros, Db pavēstīja R. Skrinda. «Kopumā pēc Shop Service un mātes uzņēmuma SIA Tapeks finanšu datiem, DnB NORD Līzings parādā ap pusmiljonu latu,» tā administratore.

Viņa uzsver, ka saskaņā ar 2008.gada pārskatu, DnB NORD Līzings 2008.gadu ir beidzis ar zaudējumiem 207.36 tūkstošu latu apjomā, kas veido vairāk kā pusi no DnB NORD Līzings pamatkapitāla (300 tūkstoši latu). Tikmēr Komerclikuma 219.pants nosaka: ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota) un sasauc dalībnieku sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus. «Ir pamats uzskatīt, ka DnB NORD Līzings radušās problēmas tās saimnieciskās darbības veikšanā un līdz ar to arī turpmāk DnB NORD Līzings var rasties problēmas norēķināties ar klientiem, ne tikai ar Shop Service,» skaidro R. Skrinda.

Foto: MyAvis

Dinamiska un piepildīta dzīve mūsdienu apstākļos nav iedomājama bez uzticama auto. Kaut arī tradicionālais līzings joprojām ir populāra izvēle auto iegādei, pilna servisa līzingsmūsdienu svārstīgajos finanšu apstākļos var būt krietni vien izdevīgāka izvēle. Turpinājumā par to, kādi ir tā plusi.

AVIS pilna servisa līzings – atšķirības no ierastā līzinga

Kvalitatīvas un mūsdienīgas automašīnas cena nav zema, tāpēc ierasta izvēle ir automašīnu līzings – auto izpirkšana noteiktā laika posmā, ik mēnesi maksājot līzinga maksājumu, kā arī procentus. Līzinga perioda laikā tiek segta pilna automašīnas vērtība, pēc tā beigām klients kļūst par pilntiesīgu auto īpašnieku.

Automašīnu dīleri patlaban aktīvi iztirgo krājumus un jauni neparādās, tā intervijā Lietišķā Diena apgalvo Hansa līzings direktors Daniils Ruļovs.

Viņš norāda, ka dīleri kļūst arvien ieinteresētāki lietotu automašīnu tirdzniecībā, jo «tirgū ir izpratne, ka ļoti liels pieprasījums pēc jauniem auto nebūs». Cilvēki sākot daudz uzmanīgāk izvērtēt savas iespējas un tie, kas saprot, ka dārgu automašīnu nespēs pavilkt, to pārdod un pāriet uz ekonomiskākas klases braucamo.

Hansa līzings direktors norāda, ka patlaban situācija gan autolīzingā, gan citos līzinga veidos ir pasliktinājusies. Ja iepriekš nemaksātāju īpatsvars bijis 0.3 – 0.5 %, tad šobrīd situācija pasliktinājusies divas līdz trīs reizes. Viņaprāt, cilvēki ir pārrēķinājušies ar savām iespējām. «Piemēram, celtnieki iegādājās BMW X5 un vadāja cementa maisus. Tāpat jebkurš sevi cienošs cilvēks, kas nodarbojās ar nekustamajiem īpašumiem, uzskatīja, ka viņam jābraukā ar 7.sērijas BMW. Ja paskatāmies uz mašīnām, kas patlaban ir pārdošanā, tieši tādas markas un veida automašīnas ir visbiežāk sastopamas,» tā D. Ruļovs. Viņš arī piebilst, ka pārsvarā problēmas maksāt autolīzingu ir tieši nekustamā īpašuma nozarē strādājošajiem, kā arī kokapstrādes uzņēmumiem. Patlaban Hansa līzings nevar lepoties, ka pārdod vairāk automašīnas nekā pārņem - kompānijas laukumā atrodas ap 330 auto un pieprasījums ir, piebilda direktors.

Valdība ceturtdien lems mainīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārstāvi Rīgas brīvostas valdes locekļa amatā, aizstājot Viesturu Zepu (LA) ar Rīgas domes deputātu Edgaru Štelmaheru (NA/LRA).

Zepu šajā amatā iecēla 2019.gada 26.februārī kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra virzītu pārstāvi.

Rīkojuma projekts tiek virzīts vienlaicīgi ar projektu "Par atļauju Edgaram Štelmaheram savienot amatus", kurā paredzēts atļaut Štelmaheram savienot Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu ar Rīgas domes deputāta amatu, SIA "New Rosme" valdes locekļa amatu, SIA "Funky Fish" valdes locekļa amatu un Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas prezidenta amatu.

Kā norādīts rīkojuma projekta anotācijā, Štelmaheram ir bakalaura grāds biznesa administrācijā un vadībā, kā arī pieredze vairāku juridisko personu valdes locekļu amatos.

Štelmahers laika periodā no 2017.gada līdz 2022.gadam darbojies uzņēmuma SIA "Uprent" padomē. Uzņēmums nodarbojās ar gruntsūdeņu pazemināšanas projektiem, lielapjoma industriālu šķidrumu pārsūknēšanu, karjeru izstrādi, sūkņu tirdzniecību visās Baltijas valstīs un Polijā.

Valdība 14.jūlijā izveidoja komisijas Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijas procesa nodrošināšanai.

Ostu likums nosaka, ka abu ostu pārvaldīšanas funkcijas turpmāk veiks jaundibinātas valsts kapitālsabiedrības, kas saskaņā ar Ostu likuma pārejas noteikumiem jānodibina līdz 2022.gada 1.septembrim. Tās būs likumiskas likvidējamo ostu pārvalžu saistību, finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmējas.

Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas komisijas vadītāja būs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres vietniece Ligita Austrupe, bet komisijas vadītājas vietniece - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Budžeta un finanšu departamenta direktore Irēna Koteļņikova.

Komisijas sastāvā iekļauts Valsts kases (VK) Finanšu risku vadības departamenta direktors Jānis Rozenbergs, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede, Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks juridiskajos un administratīvajos jautājumos Mārtiņš Ziemanis un Ekonomikas ministrijas (EM) deleģēta pārstāve, Rīgas brīvostas pārvaldnieka palīdze.

Ostu pārvalžu darbu un darbības rezultātus būtiski varētu uzlabot precīzu darbības rādītāju noteikšana, par kuru sasniegšanu atbildētu ostu pārvaldes, ir pārliecināti Latvijas ostās strādājošie uzņēmumi un nozares eksperti, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktā aptauja par ostu pārvalžu darbību un pārvaldības principiem.

Turklāt ostu pārvaldēm noteikto vairāku rezultatīvo rādītāju sasniegšana varētu tikt izmantota, nosakot ostu pārvaldes vadības atalgojumu. Bez tam, ostās strādājošie uzņēmēji norāda, ka ir nepieciešams palielināt ostu pārvalžu darbības caurskatāmību un pilnveidot ostu vadības uzdevumus, lai ostas ne tikai nodrošinātu infrastruktūru, bet arī sadarbībā ar citiem transporta koridora dalībniekiem aktīvi līdzdarbotos kravu plūsmu piesaistē.

«Pasaules labākā prakse paredz visaptverošu galveno darbības rādītāju izstrādi, kas ļautu ieinteresētajām pusēm novērtēt ostu pārvalžu darbību,» saka SIA KPMG Balticsasociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose. Viņa min, ka lielākajā Eiropas ostā – Roterdamas ostā tiek noteikts ap 40 galveno darbības rādītāju, un katram no tiem ir budžetā paredzēta vērtība, kuru nepieciešams sasniegt. «Lai izvērtētu, vai plāns ir sasniegts, katru gadu tiek salīdzinātas faktiskās rādītāju vērtības ar budžetā paredzētajām. Jāatzīmē, ka šo sistēmu var izmantot ne tikai uzraudzībai, bet arī darbības rezultātu novērtēšanai. Turklāt budžetā paredzēto rādītāju sasniegšana var būt par pamatu ostas pārvaldes vadības atalgojuma noteikšanai».

No jaunajiem pirkumiem līzingā pēc aktīvu veida 1.ceturksnī populārākais ir bijis autolīzings – tas veido 39% no gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtajiem līgumiem jeb 33,78 miljonus latu, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nākamie populārākie ir iekārtu līzings – 23,97 miljoni latu jeb 28% no jauno pirkumu portfeļa, un komerctransporta līzings – 23,45 miljoni latu jeb 27%. Vismazāko daļu jauno pirkumu veido nekustamā īpašuma līzings – 1,55 miljoni latu jeb 1,8%.

«Pirmā ceturkšņa līzinga tirgus rādītāji nav nekāds pārsteigums, bet gan pierādījums tam, ka līzinga tirgū novērojama stabilitāte pēc ievērojamā krituma krīzes gados, it īpaši industriālā līzinga sektorā. Pieaugums industriālā līzinga sektorā liecina par to, ka uzņēmumi ir atsākuši atjaunot savas ražotnes, kas savukārt apstiprina valsts izaugsmes tendences», tā LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

DnB Nord Līzings lūdzis Augstākās tiesaspriekšsēdētāju ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi Raimondu Bulu, kurš uzsāka uzņēmuma maksātnespējas lietu bez pietiekamiem dokumentālajiem pierādījumiem, informēja kompānijā.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šonedēļ izbeigusi uzsākto lietu par SIA DnB NORD Līzings iespējamo maksātnespēju, noraidot maksātnespējīgā uzņēmuma SIA Shop Service administratores pieteikumu.

DnB Nord Līzings administrators savā atzinumā maksātnespējas procesa lietā norādījis, ka tiesā iesniegtais maksātnespējas procesa pieteikums bija atzīstams par nepamatotu, jo SIA DnB Nord Līzings nebija nevienas no likumā noteiktajām maksātnespējas pazīmēm.

«Kā liecina tiesas materiāli, lieta ierosināta, balstoties uz SIA Shop Service pieteikumā minētajiem apgalvojumiem bez pietiekamiem dokumentālajiem pierādījumiem, kas apliecinātu, ka SIA DnB Nord Līzings nosūtīts brīdinājums par maksātnespējas procesa pieteikšanu. Šāda pierādījuma neesamība lietas ierosināšanas brīdī ir būtisks šķērslis maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai tiesā. Neatkarīgi no tā, vai šāda situācija radusies paviršības rezultātā vai apzināti, tā nodara kaitējumu uzņēmumam, turklāt – nav nekādas garantijas, ka līdzīgā veidā netiek ierosinātas lietas pret citiem patiesībā maksātspējīgiem un ilgtermiņā savu darbību plānojošiem uzņēmumiem. Tādēļ esam nolēmuši vērsties ar lūgumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja, lūdzot ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, kurš bez dokumentāliem pierādījumiem nolēma ierosināt šo lietu,» saka DnB Nord Līzings vadītāja Ruta Amtmane.

Hansabankas klientu skaits šā gada 1.ceturksnī sasniedza 901 406, no kuriem 846 567 ir privātpersonas, bet 54 839 – juridiskās personas, Db.lv informēja Hansabankas preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

2008.gada 1.ceturksnī Hansabankas Grupas aktīvi, salīdzinot ar gada sākumu, pieauga par 53 miljoniem latu, sasniedzot 5 114 miljonus latu.

1.ceturksnī Hansabankas Grupas kredītportfelis palielinājās par 134 miljoniem, sasniedzot 4 306 miljonus latu. Mājokļu kredītu tirgū, kur bija vērojama izaugsmes tempa samazināšanās, pieaugums bija 2%, jeb 25 miljoni latu. Tas nozīmē, ka klienti tomēr turpina domāt par dzīves kvalitātes uzlabošanu un šis ir labs laiks, lai pārdomāti izvēlētos tādu mājokli, kas klientam ir vislabākais.

Uzņēmumu sektorā Hansabankas Grupa sasniegusi pieaugumu 3% apmērā, jeb par 61 miljonu latu, bet kopējais uzņēmumu kredītportfelis ir 1 829 miljoni latu. Hansabankas prioritāte šogad ir eksportējošo uzņēmumu finansēšana.

Swedbank Līzings turpina izsniegt gan aizdevumus auto iegādei līzingā, gan uzņēmumiem iekārtu iegādei, tomēr aktivitāte ir samazinājusies, un nākamgad gaidāms līzinga tirgus samazinājums.

Mainījušies arī finansēšanas nosacījumi, piemēram, auto iegādē jārēķinās ar vismaz 10 % pirmo iemaksu, intervijā Db atklāja Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs.Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs.

Līzinga tirgus ir atkarīgs no vispārējā preču un pakalpojumu pieprasījuma. Ja ir pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, ir arī pieprasījums pēc attiecīga finansējuma. Ekonomikas situācijai pasliktinoties, līzinga pieprasījums krītas līdz ar preču un pakalpojuma pieprasījuma samazināšanos. Komerctransporta un industriālās tehnikas pārdošanas apjomi samazinās, bet nekādā gadījumā nevaram teikt, ka viss ir apstājies un nekas nenotiek – tie, kas saredz biznesa iespējas un perspektīvu, piesaista finansējumu un attīstās.

Šā gada pirmā pusgada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 6,6% jeb 79 miljoniem eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada jūnija beigās bija 1,28 miljardi eiro. No tā 77% jeb 988 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 23% jeb 295 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis pirmā pusgada beigās bija 149,6 miljoni eiro, kas ir nedaudz – par 1,6% - mazāk nekā pērnā gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pusgada beigās bija 1,43 miljardi eiro, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada pirmā pusgada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 342 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir autolīzinga segmentā – sešu mēnešu laikā noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi par 182,5 miljoniem eiro, kas veido vairāk nekā pusi (53%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 82,6 miljoni eiro (īpatsvars 24%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 65,9 miljoni eiro (īpatsvars 19%).

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Pagājušajā gadā SIA DNB līzings galvenais produkts bijis finanšu līzings, kas no kopējā finanšu portfeļa aizņēmis 91,5%, liecina Lursoft dati.

Operatīvais līzings veidojis 0,5%, savukārt faktorings – 8%.

Kā norāda uzņēmuma vadība, pērnā gada nogalē 46% no SIA DNB līzings kopējā portfeļa veidojis autolīzings, 20% - komerctransporta līzings, bet 25% - industriālais līzings.

Kā norādīts uzņēmuma gada pārskatā, pērn SIA DNB līzings kopējais neto apgrozījums sarucis par 1,027 miljoniem latu, samazinoties līdz 4,6 miljoniem latu, taču tas nav traucējis gadu noslēgt ar peļņu, kas aizvadītajā gadā veidojusi 747,62 tūkstošiem latu, salīdzinot ar 386,5 tūkstošu latu zaudējumiem.

SIA DNB līzings reģistrēts 2004.gada janvārī un pieder AS DNB banka. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka patlaban AS DNB banka pieder vairākas meitas sabiedrības, tostarp SIA Salvus, SIA Skanstes 12 un citi.

Latvijā darbību sāk jauns interneta medijs www.whatcar.lv.

What Car? ir viens no pasaulē ietekmīgākajiem auto ekspertu medijiem, kas kopš 1972. gada tiek izdots Lielbritānijā un citās pasaules valstīs. Jau vairāk nekā 30 gadu What Car? eksperti piedāvā objektīvu, neatkarīgu ekspertu vērtējumu par jauniem un lietotiem automobiļiem.

What Car? mērķis – palīdzēt pircējiem nopirkt piemērotāko auto par atbilstošāko cenu. Latvijā Whatcar.lv sāk darbību kopā ar diviem partneriem – vadošo līzinga kompāniju Hansa Līzings un apdrošināšanas kompāniju IF Latvia.

Whatcar.lv lasītājiem būs pieejami neatkarīgu ekspertu vērtējumi par vairāk nekā 300 jauniem auto (rudenī saturs tiks papildināts ar ekspertu vērtējumiem par 400 lietotiem automobiļiem), jaunākās auto ziņas un reportāžas no auto notikumiem pasaulē un Latvijā, padomu sadaļa auto pircējiem, unikāli tirgus pētījumi, kā arī lasītāju vērtējumu sadaļa. Sadarbībā ar What Car? televīziju Whatcar.lv lasītājiem būs pieeja vairāk nekā 400 video testu, kā arī video reportāžām.

2010.gadā jauni līzinga darījumi sasniedza 192,4 miljonus latu, tomēr atmaksāto aizdevumu apjoms bijis krietni straujāks, kā rezultātā līzinga portfelis pērn saruka par 308 miljoniem latu, sasniedzot 874,7 miljonus latu.

Latvijas Līzinga devēju asociācijas dati liecina, ka pērn līzinga portfelis pēc apjomiem atgriezies 2005.-2006. gada līmenī. Pērn jaunajos darījumos 42% jeb 81,2 miljonus latu veidoja auto līzings, 29% gadījumi jeb 56,5 miljonu latu apjomā finansēts iekārtu līzings, bet pārējo veido komerctransporta līzings.

Līzinga asociācijā ietilpst Latvijas lielākās kompānijas: Swedbank Līzings, SEB līzings, Nordea Finance Latvia, DnB NORD Līzings, Hipolīzings, Citadele līzings, UniCredit Leasing, Pohjola Finance.

Šā gada pirmajā ceturksnī līzinga portfelis Latvijā ir nedaudz samazinājies – par 1,6%, savukārt faktoringa portfelis ir krietni pieaudzis – par 10%, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfelis Latvijā 1. ceturkšņa beigās bija 1,103 miljardi eiro, no kā 866,6 miljoni eiro ir finanšu līzings, 236 miljoni eiro – operatīvais līzings.

Gada pirmo trīs mēnešu laikā no jauna līzingā iegādāts autotransports par 64,6 miljoniem eiro, iekārtas – par 34,2 miljoniem eiro, komerctransports – par 32,9 miljoniem eiro.

Savukārt faktoringa portfelis Latvijā šā gada 1. ceturkšņa laikā ir ievērojami pieaudzis, sasniedzot 126 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2014. gada beigās.

Kopumā 31.martā līzinga un faktoringa portfelis Latvijā sasniedza 1,228 miljardus eiro, kas, salīdzinot ar 2014. gada beigām, ir par 1% mazāk.

Swedbank grupas līzinga kompānija Swedbank līzings pievienos kompāniju HL līzings (iepriekš Hipolīzings), liecina otrdien publiskotais paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kreditoru prasības piesakāmas viena kalendārā mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Lēmums par reorganizāciju pieņemts 2017.gada 11.septembrī.

2016.gadā HL līzings strādāja ar peļņu 52 700 eiro apmērā, savukārt kompānijas ieņēmumi bija 168 700 eiro, liecina Firmas.lv dati.

HL līzings pagājušā gada finanšu pārskatā teikts, ka kompānijas peļņas apmēru 2016.gadā pamatā ietekmēja līzinga portfeļa samazināšana saistībā ar plānoto pievienošanu Swedbank līzingam. Reorganizācijas procesu plānots pabeigt 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Swedbank līzings iegādājās HL līzings 2012.gadā no valstij piederošās Latvijas hipotēku un zemes bankas.

SIA Hansa Internets attīstībai piesaistīto kredītu nevar izmantot, jo Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pārtraukusi garantiju izsniegšanu.

Sākotnēji attīstība finansēta no saimnieciskās darbības naudas plūsmas, izvairoties no ārējiem finansējuma avotiem (kredīts, līzings, investīcijas). Taču šāda veida dzīvošana no «rokas mutē» ne tikai kavēja attīstību, bet arī radīja problēmas uzņēmuma likviditātē. Izstrādāts biznesa plāns, uzņēmumu grupā kopumā 2007. gadā attīstībā ieguldīti ap 100 tūkst. Ls, 2008. gadā - 105 tūkst. Ls. Bez garantijām

Bez garantijām

Kavējas ministrija

Pēc telefoniskas sarunas ar LGA pārstāvi Hansa Internets ieguvis informāciju, ka visi nepieciešamie dokumenti EM ir iesniegti, bet EM kavējas ar to apstiprināšanu. «Mūsu skatījumā valdības darbi ir pilnīgi pretēji vārdiem, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk un vairāk kreditēt uzņēmējdarbību, lai «sildītu ekonomiku»,» uzskata uzņēmējs. Uzņēmums, viņaprāt, kļūst pats par savu un birokrātijas ķīlnieku. «Varētu jau kādu laiku apturēt attīstību, bet ko darīt ar darbiniekiem - atlaist? Nauda projekta rakstīšanai arī iztērēta. Turklāt pašreiz interneta provaidēšanā ir «aizejošā vilciena brīdis» - vēl ir iespēja tajā ielēkt,» skaidro M. Kalniņš. Viņš norāda, ka, liekot klientam, kas pieteicies pakalpojumam, gaidīt rindā uz pieslēgšanu, tas aiziet pie konkurenta, kā arī izplata antireklāmu par uzņēmuma «bankrotēšanas plāniem». Pašreizējā ekonomiskā situācija tā jau neesot medusmaize, un kavēšanās, birokrātiska laika vilkšana ir galīgi nevietā, uzskata uzņēmējs.

SIA Citadele līzings un faktorings valdē janvāra sākumā veiktas izmaiņas, to pametot divām valdes loceklēm, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Citedele līzings un faktorings valdi pametušas tās līdzšinējās valdes locekles Agnese Paegle un Gundega Strode. Līdz ar to SIA Citadele līzings un faktorings vadībā palikusi valdes priekšsēdētāja Inguna Orlova.

Kā iepriekš vēstīts, aptuveni pirms mēneša - pērnā gada decembrī, I. Orlova tika iecelta iepriekšējā vadītāja Valda Strupčenko vietā.

Bankas Citadele meitas uzņēmums Citadele līzings un faktorings atsāka piedāvāt iekšzemes faktorings pakalpojumus 2010. gada septembrī.

2010. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Citadele līzings un faktorings apgrozījums saruka par 68% - attiecīgi no 3,3 miljoniem latu līdz 1,9 miljoniem latu.

Gada laikā – no pērnā līdz šā gada jūlijam – par 43.9 % jeb gandrīz 50 000 dalībnieku palielinājies kopējais dalībnieku skaits pensiju 3. līmenī jeb privātajos pensiju fondos Latvijā. No tiem vairāk kā puse jeb 25 516 izvēlējušies tieši Hansa atklāto pensijas fondu, kur uzkrāt savu papildpensijas kapitālu.

„Hansa atklātā pensiju fonda strauju – straujāku par kopējo tirgus attīstību – izaugsmi nodrošina vairāki faktori - gan Hansabankas reputācija un plašais klientu loks, gan darbinieku kompetence un iekšējo procesu efektivizēšana. Taču vēl būtiskāks ir tas, ka šāda iedzīvotāju aktivitāte parāda to, ka aizvien lielāku uzmanību sabiedrība pievērš uzkrājumu veidošanai un par savu sadarbības partneri izvēlas to, kuru uzskata par ekspertu uzkrājumu un ieguldījumu jomā,“ saka Renārs Karašs, Hansabankas Investīciju produktu daļas vadītājs.

Dalībnieku skaita pieauguma ziņā Hansa atklātais pensiju fonds uzrāda visstraujāko pieaugumu nozarē – periodā no pērnā gada 30.jūnija līdz šā gada 30.jūnijam aktīvo dalībnieku skaits palielinājies 4,38 reizes. Vispopulārākā izvēle ir tieši dinamiskie Hansa pensiju plāni: Dinamika + 60 un Dinamika + 100, kuru aktīvo dalībnieku skaits palielinājies attiecīgi 4.74 un 8.04 reizes.

Latvijas Ostu asociācija uzskata, ka ir pamats aizdomām, ka aiz runām par reformām var slēpties mērķis privatizēt Latvijas nacionālo bagātību – ostas.

Latvijas lielo ostu, kur pēdējos gados ieguldīti vairāki simti miljoni latu, gada apgrozījums ir ap 50 - 60 miljoniem latu. Latvija ir kļuvusi par tranzītkravu līderi reģionā un kravu apjoma ziņā ir krietni priekšā kaimiņvalstīm, ja salīdzina nevis atsevišķas ostas, bet kravu plūsmu valstī kopumā. Pēdējā laika polemika par it kā samilzušajām problēmām ostu pārvaldībā un nepieciešamajām reformām dod pamatu aizdomām par vēlmi privatizēt Latvijas ostas, uzskata Latvijas ostu asociācija.

Ostu pārvalžu iespējamo reformu sakarā kā iemeslu reformām min Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) un Baltijas asociācijas Transports un loģistika (BATL) (pēdējā apvienojušies vairāki Ventspils ostā strādājošie uzņēmumi) vēstules. Tās ir tikai divas sabiedriskas organizācijas, kas nebūt neatspoguļo visu nozarē iesaistīto pušu viedokli, uzsver Ostu asociācija. «Pašreizējais ostu pārvaldības modelis Latvijā ir ļoti progresīvs, jo nodrošina gan valsts, gan attiecīgās pašvaldības interešu ievērošanu. Ostu valdēs ir četri pašvaldības un četri valsts izvirzīti pārstāvji. Piemēram, Lietuvā Klaipēdas ostu pārrauga viena – Satiksmes ministrija, kas nedod iespēju visām iesaistītajām pusēm piedalīties lēmumu pieņemšanā. Ostu valžu locekļi ne tikai pieņem lēmumus ostu attīstībai, bet arī nodrošina informatīvo saikni ar izvirzītājiem – attiecīgi pašvaldību un konkrēto ministriju. Reti kura valsts institūcija ir tik plaši pārvaldīta,» norāda Ostu asociācija.

Automašīnai uzņēmumā ir nozīmīga loma – ar to ne tikai ātri un ērti var nokļūt vajadzīgajā vietā un produktīvi veikt darba pienākumus, bet arī sekmēt uzņēmuma izaugsmi un attīstību. Taču nav noslēpums, ka jaunu transportlīdzekļu iegāde un uzturēšana paredz apjomīgu finansiālo ieguldījumu.

Raksta turpinājumā noskaidro, ko ņemt vērā, lemjot par jaunas vai lietotas mašīnas iegādi, un kādos gadījumos pilna servisa līzings ir optimālākais risinājums!

Faktori, kas palīdzēs izdarīt pareizo izvēli

Domājot par transportlīdzekļa iegādi uzņēmuma vajadzībām, aktuāls var būt jautājums par to, kādu auto izvēlēties – pilnīgi jaunu no salona vai tomēr lietotu. Lūk, daži no faktoriem, ko ņemt vērā vēl pirms gala lēmuma pieņemšanas.

Budžets

Uzņēmuma finanses ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, arī plānojot automašīnas iegādi. Jārēķinās, ka pilnīgi jaunu mašīnu iegāde var sastādīt visai iespaidīgas izmaksas, īpaši tad, ja ir plānots izveidot vai atjaunot veselu autoparku, tāpēc gadījumā, ja budžets ir ierobežots, finansiāli gudrāks lēmums ir lietoti spēkrati.