Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Pērn Hansabankas Grupa esot sasniegusi teicamus finanšu rezultātus - tās aktīvi pieauga par 32%, sasniedzot 5 061 miljonus latu, savukārt piesaistītie noguldījumi pieauguši par 162 miljoniem latu jeb 11%, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Hansabankas Grupas peļņa 2007. gadā bija 100.3 miljoni latu, bet Hansabankas peļņa bija 98.9 miljoni latu. Ieņēmumi no pamatdarbības bija 212 miljoni latu, izdevumi 78 miljoni latu, sasniedzot izcilu izdevumu ienākumu rādītāju: 37%. 2007. gadā klientu skaits pieaudzis no 767 tūkstošiem 2006. gadā līdz 879 tūkstošiem jeb par 15%," liecina bankas izplatītā informācija medijiem.

Māris Avotiņš, Hansabankas valdes priekšsēdētājs: ''Klientu servisa pilnveidošana vienmēr ir bijusi Hansabankas prioritāte, un 2007. gadā veicām vairākus ļoti nozīmīgus darbus šajā jomā - pārskatījām un atjaunojām klientu servisa standartus un turpinājām filiāļu tīkla pārveidi un attīstīšanu. Mūsu mērķis, pie kura strādājām un turpināsim strādāt ilgtermiņā - individuāla pieeja un risinājumi katram klientam saskaņā ar viņa vajadzībām un dzīves ciklu. 2007. gadā mēs gandarīti vērojām, ka pakāpeniski mainās mūsu klientu paradumi - arvien vairāk izmanto uzkrājumu produktus, norēķinus ar kartēm, internetbanku un citus elektronisko norēķinu veidus. 2008. gadā attīstības kvalitāte būs svarīgāka par apjomiem, galveno uzsvaru liksim uz vēl labāku klientu apkalpošanu, inovatīvu pieeju produktiem un darba ražīguma celšanu.''

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Hansabankai pastāvīgi pilnveidojot savu internetbanku, kā arī turpinot elektronisko kanālu popularizēšanu, gada laikā dubultojies to cilvēku skaits, kuri noslēguši uzkrājumu līgumus, izmantojot elektroniskos kanālus – Hansabankas internetbanku, Db.lv informēja AS Hansabanka preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

Kontekstā ar kopējo privātpersonu noguldījumu apjoma palielināšanos šī ir laba ziņa, kas liecina par sabiedrības kopējo finanšu zināšanu un informētības pieaugumu, ir pārliecināts Hansabankas Investīciju produktu daļas vadītājs Renārs Karaš.,

Turpinot attīstīties elektroniskajai videi, klientiem arvien svarīgāka kļūst internetbankas sniegtā iespēja ietaupīt laiku un naudu. Gandrīz divreiz pieaudzis arī kopējais pieteikumu skaits Hansabankas pakalpojumiem, izmantojot internetbanku.

No visiem bankas piedāvātajiem pakalpojumiem interneta vidē klienti visbiežāk izvēlas slēgt tieši noguldījumu (depozītu) līgumus – patlaban jau 40% no visiem Hansabankas depozītu līgumiem tiek noslēgti internetbankā. Otrajā vietā ir automātisko rēķinu apmaksas līgumu noformēšana – to izmanto gandrīz ceturtā daļa (23,7%) klientu. Tūlīt pēc tam seko īstermiņa aizdevumu līguma slēgšana, ko izmanto 21,7% klientu, jo šādu īstermiņa līgumu noformēšanas gadījumā klientam pat nav jādodas uz banku, lai parakstītu dokumentus.

Pie vismaz pusmiljona eiro vērta dzīvokļa Rīgas klusajā centrā Alberta ielā 1 tikusi Hansabankas vadītāja Māra Avotiņa ģimene.

M. Avotiņš caur Hansabankas pārstāvi Ivaru Svilānu apliecinājis, ka dzīvokļa pirkums, ko realizējusi viņa ģimene, ir noticis, bet no komentāriem par darījumu atturējās, tostarp, vai dzīvoklis pirkts kredītā un kādā valūtā, kā arī kredīta gadījumā - kurā bankā tas ņemts un uz kādu termiņu. M. Avotiņa aptuvenais ikmēneša atalgojums (ieskaitot nodokļus) pērn bija vairāku tūkstošu Ls apjomā, gadā pārsniedzot 80 tūkst. Ls. Hansabankas 2007. gada pārskats liecina, ka kopā astoņiem valdes un trīs padomes locekļiem atalgojums un prēmijas (ieskaitot nodokļus) bijušas 915 tūkst. Ls apjomā, gadā katram veidojot 83 180 Ls, kas mēnesī sanāk vidēji 6 921.8 Ls.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Pārdošanas jomā mēs piesardzīgi svinam uzvaras, kad ierodas jauni klienti.

Tomēr katrā uzņēmējdarbības mācību grāmatā teikts, ka pārdošana jaunam klientam izmaksā trīsdesmit reizes dārgāk nekā pašreizējam. Un mēs joprojām pieliekam vairāk pūļu, lai atrastu jaunus klientus, nevis veidotu ilgtermiņa attiecības ar viņiem.

Varbūt, piesaistot jaunus klientus, mēs jūtam lielāku lepnumu? Vai šampanietis ir garšīgāks, svinot jaunu pārdošanas darījumu? Veiksmīga klientu aiziešanas novēršanas kampaņa reti beidzas ar biroja ballīti.

Kāpēc uzvara ir tikai sākums?

Mūsdienu uzņēmējdarbība ir balstīts uz ilgtermiņa attiecībām ar klientiem. Lielākā daļa veiksmīgu uzņēmumu pielāgojas mainīgajām klientu vajadzībām, nodrošina izcilu klientu apkalpošanu un maksimāli palielina klientu vērtību ilgtermiņā.

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

Hansabankas pētījums par banku depozītu lietošanu* rāda, ka uzkrājumu veidošanas ieradumi sabiedrībā aizvien nostiprinās. Pieprasītākais ir svētku depozīts. To apstiprina arī šī gada Hansabankas Līgo depozīta kopējie rezultāti: kopā piesaistīti 78 651 miljoni latu un noslēgti 10 530 līgumi.

Salīdzinot svētku depozītu rādītājus redzams, ka uzkrājumu veidošanās paradums pārliecinoši nostiprinās. Hansabankas Līgo depozītam šogad izdevies piesaistīt par 30% vairāk līdzekļu un noslēgt par 41% vairāk līgumu nekā pērn. Turklāt gandrīz uz pusi pieaudzis arī internetbankā noslēgto līgumu skaits – ja pagājušajā gadā tikai 22.58% no visiem līgumiem bija noslēgti izmantojot internetbanku, tad šogad tie bija jau 41.4 % no kopējā noslēgto līgumu skaita. Būtiski, ka visu kampaņas laiku aktīvi veikti noguldījumi arī parastajos termiņdepozītos.

Pēdējās Līgo depozīta kampaņas laikā līgumus atvēra 406 gaviļnieki – Jāņi, Līgas un Ivani -, kuriem svētku depozīta noteikumi paredzēja īpašas priekšrocības, un noguldīja 5.687 miljonus latu, kas ir 7.2% no kopējās summas, kas noguldīta šajā depozītā. Vairāk nekā puse no depozīta ieguldījumiem veikti eiro (57.8%), kam seko latu ieguldījumi (36.2%) un dolāru ieguldījumi (6%). Interesanti, ka gandrīz puse no visiem līgumiem (41.4%) atvērti Hansabankas internetbankā.

Pirmo reizi Hansabankas vēsturē privātpersonu termiņnoguldījumu apjoms pārsniedzis 500 000 000 latu robežu, turklāt jūnijā kopējais privātpersonu noguldījumu apjoms Hansabankā ir sasniedzis 1 miljardu latu, kas ir augstākais rādītājs nozarē. Pēdējā laikā vērojama jauna tendence — Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk izvēlas garākus termiņnoguldījumu periodus, kas liecina par uzticību finanšu sektoram un līdzekļu ilgtermiņa plānošanu.

Kopš gada sākuma privātpersonu rezidentu termiņdepozītu apjoms Hansabankā ir audzis par 13%. Kopējo privātpersonu termiņnoguldījumu portfeli veido 29% noguldījumi latos, 64% eiro un 7% - ASV dolāros. Interesants ir fakts, ka pirmajā pusgadā par 2% palielinājies tieši latu noguldījumu īpatsvars, eiro noguldījumu apjoms saglabājies līdzšinējais, bet dolāru īpatsvars samazinājies.

Renārs Karašs, Hansabankas Ieguldījumu pārvaldes vadītāja vietas izpildītājs: „Vairāk nekā pusmiljards latu privātpersonu termiņnoguldījumos un miljarda sasniegšana kopējam privātpersonu līdzekļu atlikumam Hansabankas kontos ir ļoti nozīmīga summa, kas liecina par augstu uzticēšanos Hansabankai kā finanšu iestādei. Neskatoties uz patlaban pastāvošajiem izaicinājumiem Latvijas ekonomikā, iedzīvotājiem kopumā palielinās brīvo līdzekļu apjoms, kuru viņi izvēlas novirzīt uzkrājumos, nevis tikai patēriņam. Savu artavu šajā pieaugumā nenoliedzmi ir devusi arī tā sauktā darba algu legalizācija, kā arī fakts, ka arvien vairāk iedzīvotāji izvēlas patlaban brīvos naudas līdzekļus turēt finanšu iestādēs, nevis. mājās „zem spilvena“. Šis visas tendences ir vērtējamas kā ļoti pozitīvas – Latvijas iedzīvotājiem rodas arvien labāka izpratne par banku sniegto drošību, kā arī ikdienas dzīvei nepieciešamajām ērtībām un priekšrocībām, ko sniedz ikdienā nepieciešamie pakalpojumi. Mēs prognozējam, ka šīs pozitīvās tendences turpināsies,“.

Hansabankas internetbankas, kura uzlabojumus piedzīvoja šogad jūlija, lietotāju skaits turpina pieaugt un privātpersonu vidū pārsniedzis 700 tūkstošus.

Pēdējo trīs gadu laikā Hansabankas internetbankas privātpersonām lietotāju skaits pieaudzis par 67 %, savukārt kopš šā gada sākuma Hansabankas internetbankas lietotāju skaits ik mēnesi pieaug par aptuveni 9 tūkstošiem.

Patlaban Hansabankas internetbankas autentifikācijas iespējas un lielā klientu bāze nodrošina 220 uzņēmumu pakalpojumu izmantošanu, un to skaits pastāvīgi pieaug. Dažāda veida e-pakalpojumi ļauj iegūt un iesniegt informāciju (Zemesgrāmatā, VSAA utt.), pieteikties pakalpojumiem (Latvenergo, Lattelecom, Tele2 u.c.), norēķināties par dažādiem pakalpojumiem, sazināties ar sadarbības uzņēmumu un iepirkties (118 internetveikali vairāk kā 30 nozarēs).

40% Latvijas iedzīvotāju 1 000 latu lielus brīvos līdzekļus iztērētu patēriņā, proti, iegādātos kādu sen kārotu lietu, liecina Hansabankas pētījuma dati par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu paradumiem.

24% šo summu izmantotu parādu atdošanai, bet 21% ieguldītu kādā no bankas piedāvātajiem uzkrājumu vai ieguldījumu produktiem vai papildinātu jau esošo uzkrājumu veidu, piemēram, depozītu, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, krājkontu u.tml.

Puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka brīvajiem līdzekļiem ik mēnesi jābūt 500 latu apmērā vai lielākiem, lai tos novirzītu kādam no banku piedāvātajiem uzkrājumu un ieguldījumu produktiem. Patiesībā uzkrājumu veidošanai ik mēnesi vajadzīga 12 reizes mazāka summa – sākot ar 25 latiem, jo galvenais ir regulāri veikt iemaksas izvēlētajā uzkrājumu produktā.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 31% uzskata, ka brīvajiem līdzekļiem mēnesī jābūt vismaz 500-1000 latu apmērā, lai tos novirzītu banku piedāvātajiem uzkrājumu produktiem. 14% respondentu pārliecināti, ka brīvajiem līdzekļiem jābūt vismaz 1 000-5 000 latu, bet 7% - vairāk par 5 000 latu. Tikai 1% respondentu uzskata, ka brīvo līdzekļu summa mēnesī var būt arī mazāka par 20 latiem.

Prakse pierāda, ka nereti klienti, plānojot jaunu pieslēgumu, aprēķina nepieciešamo jaudu ar zināmu rezervi

Tā rezultātā tiek pieteikta divas vai līdz pat trīs reizes lielāka jauda, nekā tas nepieciešams, intervijā DB saka a/s Sadales tīkls (ST) klientu vadības direktors Imants Krūmiņš.

Uzņēmumam ir savs attīstības skatījums, taču kā jūs noskaidrojat to, ko no jums sagaida klienti?

Lai noskaidrotu klientu viedokli par ST sniegtajiem pakalpojumiem, apmierinātību un iespējamām vajadzībām nākotnē, jau trešo gadu pēc kārtas mēs veicam padziļinātu klientu apmierinātības indeksa pētījumu. Arī agrāk esam veikuši kvalitātes kontroles aptaujas. Pētījuma ietvaros uzdodam klientam jautājumus par viņam svarīgākajiem aspektiem, lai saprastu, kāda ir šī brīža apmierinātība un kas mums nākotnē ir jāuzlabo, pie kā jāpiestrādā. Tāpat ikdienā, nodrošinot individuālu korporatīvo klientu apkalpošanu, klientu vadītāji izzina klientu vēlmes un vajadzības, risina problēmas un konsultē par energoapgādes jautājumiem.

Šobrīd pasaulē daudz tiek diskutēts, kā mainīsies veikalu un klientu apkalpošanas centru ikdiena, ņemot vērā pandēmijas izraisītos apstākļus, moderno tehnoloģiju attīstību un klientu paradumu izmaiņas.

Pavasarī ļoti daudz dzirdējām stāstus no Latvijas un ārvalstīm par to, ka uzņēmumi samazina darbinieku skaitu, slēdz veikalus un pārstāvniecības, jo dramatiski samazinājies apmeklētāju skaits. Sastopoties ar klātienes apmeklētāju skaita kritumu, daļa uzņēmumu uzreiz pieņēma lēmumu par veikalu slēgšanu uz nenoteiktu laiku, bet citi uzņēmumi aktualizēja jautājumu, kā maksimāli efektīvi noslogot veikalu darbiniekus, lai viņu pievienotā vērtībā uzņēmumam nemazinātos un klientiem saglabātu iespēju apmeklēt klientu centrus klātienē, lai saņemtu konsultācijas vai apskatītu preces. Arī šobrīd daudzi uzņēmumi noteikti ir līdzīgā situācijā.

Izvērtējot situāciju, “Tele2”, piemēram, kā risinājumu savlaicīgi izvēlējās veikt klientu centru speciālistu pārkvalifikāciju un izmaiņas viņu ikdienas darba pienākumos. Veikalu darbinieku zināšanu un iemaņu paplašināšana ir ļāvusi būtiski nostabilizēt un efektivizēt to centru darbību, kuri visvairāk varētu ciest no klientu plūsmu izmaiņām. Ieguvēji šajā gadījumā ir visi iesaistītie – darbinieks, klients un uzņēmums.

Ja cilvēka parādsaistības pārsniedz 10 000 latu un viņam ir pienākums iesniegt tā dēvēto nulles deklarāciju, tad deklarācijā ir jānorāda arī visi pārējie parādi, pat ja tie ir par komunālajiem maksājumiem, telekomunikāciju vai citiem pakalpojumiem un to apjoms nesasniedz 20 latus, aģentūrai LETA sacīja auditoru biroja "PricewaterhouseCoopers" nodokļu speciālists Mārtiņš Korsaks.

Viņš skaidroja, ka sākumdeklarācija ir jāsniedz tiem cilvēkiem, kuru parādsaistības pārsniedz 10 000 latu, taču deklarācijā sīki jānorāda visi parādi, kādi bijuši 2011.gada 31.decembra pusnaktī. Tas izriet no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem.

Nodokļu speciālists gan piebilda, ka pats par to bijis pārsteigts, taču šāda prasība norādīt visus parādus ir secināma arī no VID skaidrojuma.

VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūrai LETA sacīja, ka sākumdeklarācija cilvēkam jāsniedz tad, ja parādi pārsnieguši iepriekšminētos 10 000 latu, bet tas nav jādara, ja, piemēram, viņam ir tikai komunālo maksājumu parāds, kas nav lielāks par 10 000 latu, vai palicis kāds nesamaksāts rēķins un kopējie šāda veida parādi ir mazāki par 10 000 latiem.

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Turīgo Swedbank klientu īpatsvars Baltijā vidēji nepārsniedz pat 1% no visiem bankas klientiem. Tomēr viņu rīcībā esošais aktīvu apjoms, salīdzinot ar privātpersonu aktīvu vidējo līmeni, ir nozīmīgs, vislielāko atšķirību veidojot tieši Latvijā, kur tas ir pat 70 reizes lielāks, informē Swedbank.

Pērn turīgo klientu bankā glabāto finanšu aktīvu apjoms audzis robežās no 11% līdz 19%, kas ir straujāks pieaugums nekā privātpersonām kopumā. Tas norāda arī uz bankas pieaugošo lomu turīgo klientu labklājības vairošanā ilgtermiņā.

Lielākais finanšu aktīvu apjoms, kas uzticēts bankai, ir turīgajiem klientiem Igaunijā. Savukārt Latvijā ir vislielākā atšķirība starp turīgo klientu un citu privātpersonu vidējo aktīvu apjomu. Proti, Latvijā viena turīgā klienta rīcībā ir aktīvi vidēji 180 tūkstošu eiro apmērā, savukārt privātpersonu rīcībā ir aktīvi vidēji 2,6 tūkstošu eiro apmērā, tādējādi veidojot pat 70 reižu lielu atšķirību. Lietuvā šī atšķirība ir vidēji 47 reizes, turīgo klientu aktīvu apjomam sasniedzot vidēji 158 tūkstošus eiro un privātpersonu – 3,4 tūkstošus eiro. Savukārt Igaunijā atšķirība starp turīgo klientu un citu privātpersonu vidējo aktīvu apjomu veido vidēji 61 reizi (turīgo klientu apjomam esot vidēji 225 tūkstoši eiro un privātpersonu – vidēji 3,7 tūkstoši eiro).

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

CRM ieviešanu ieskauj liels skaits mītu.

Vai mums tiešām ir vajadzīga CRM platforma? Vai ieguldījums atmaksāsies? Bet mums viss ir kārtībā!

Izmantojot Salesforce, mēs atbalstījām daudzu uzņēmumu transformāciju, palīdzot uzlabot veiktspēju un optimizēt uzņēmējdarbības operācijas.

Aplūkosim biežāk uzdotos jautājumus par labāku uzņēmējdarbības pārvaldības praksi.

Mīts: mums nav vajadzīga CRM platforma!

Vai jūs sniedzat saviem klientiem komerciālus piedāvājumus? Vai nedēļas uzdevumu organizēšanai izmantojat kalendāru? Vai kopīgi lietojat sapulces protokolus un citu svarīgu informāciju? Vai jūs sekojat līdzi jums un jūsu kolēģiem uzticēto uzdevumu izpildei?

Apsveicam! Jūs jau izmantojat DIY CRM platformu.

2019. gada laikā, turpinot pārmaiņu ieviešanu un īstenojot bankas stratēģiskās prioritātes, tostarp darbu pie digitalizācijas un klientu apkalpošanas uzlabošanas, Luminor īstenos klientu apkalpošanas centru tīkla transformāciju, informē bankas pārstāvji.

Klientu apkalpošanas centru tīkla transformācijas ietvaros tiek pārskatīts klientu apkalpošanas modelis, kā arī veikta atsevišķu klientu apkalpošanas centru apvienošana, vienlaicīgi stiprinot bankas digitālo pakalpojumu piedāvājumu. Pārmaiņas klientu apkalpošanas centru tīklā atbalstīs Luminor centienus izveidot jaunu klientu apkalpošanas standartu, galvenokārt koncentrējoties uz klientu konsultācijām ar pievienoto vērtību. Vienlaikus banka nodrošinās, ka ikviens klients varēs saņemt visu nepieciešamo atbalstu līdz brīdim, kad tas patstāvīgi sāks izmantot ikdienas finanšu pakalpojumus digitālajā vidē.

«Sekojot vispārējām digitalizācijas tendencēm nozarē, banku klientu apkalpošanas centru loma turpina mainīties. Mēs jau novērojam mazāk apmeklētāju klientu apkalpošanas centros, un arvien vairām mūsu klientu izvēlas ērtību, ko sniedz internetbanka un mobilā banka. Pagājušajā gadā jau 85% Luminor klientu Baltijā ikdienā izmantoja attālinātos kanālus savām ikdienas finanšu operācijām,» skaidro Kerli Gabrilovica, Luminor Retail banking vadītāja Baltijā / Luminor filiāles vadītāja Latvijā.

Hansabankas pētījums par uzkrāšanas paradumiem rāda, ka divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekami uzkrājumi, tai pašā laikā uz uzkrāto līdzekļu apjomu nākotnē cilvēki skatās optimistiski.

Patlaban gandrīz 70% respondentu kopējais uzkrājumu apjoms ir mazāks par 500 LVL. Tas nozīmē, ka vairums cilvēku dzīvo no mēnešalgas, un ar uzkrāto naudas apjomu var segt tikai aptuveni viena mēneša sadzīves izdevumus.

Tai paša laikā katrs piektais Latvijas vīrietis plāno, ka pēc 10 gadiem viņa uzkrājumu apjoms būs lielāks par 50 000 LVL.

Pētījuma dati apliecina, ka vēl joprojām visbiežāk izmantotais Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veids ir konts. 53% Latvijas iedzīvotāju izmanto kontu bankā, otrajā vietā ir līdzekļu uzkrāšana pensiju fondos, bet trešajā vietā ar 19% ir krājkonta izmantošana. Jo augstāki ienākumi, jo vairāk līdzekļus iegulda dažādos finanšu instrumentos – pensiju fondos, izvēlas depozītnoguldījumu, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, krājkontu vai fondus. Gandrīz puse (48%) cilvēku ar augstiem ienākumiem ir dalībnieki pensijas 2. vai 3. līmenī, līdzekļu uzkrāšanai izvēlas kontu (31%), uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu (27%) vai depozītu (24%). Cilvēki ar zemiem ienākumiem līdz 250 LVL mēnesī līdzekļu uzkrāšanai galvenokārt izmanto tikai bankas kontu (69%), bet mazāk pensiju fondus (22%), krājkontu (16%) vai depozītu (1%).

Latvenergo un Hansabankas klienti izlīdzināto maksājumu par elektroenerģiju un automātisko apmaksu internetā varēs izveidot paši, neizejot no mājas, liecina sniegtā informācija medijiem.

Automātiskais izlīdzinātais maksājums nozīmē, ka banka katru mēnesi automātiski no konta pārskaita vienādu summu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa attiecīgajā mēnesī.

"Jaunais Hansabankas un Latvenergo e-pakalpojums nodrošina elektroenerģijas rēķinu apmaksu ar vienreizēju rīkojumu internetā, nedodoties ārā no mājas. Pateicoties izlīdzinātajam maksājumam, var labāk arī plānot naudas plūsmu, jo rēķini gada garumā būs par vienādu summu, neizjūtot sezonālās svārstības maksājumu summā," skaidroja Hansabanka.

Ērika Pennere – Pučko, Hansabanka Elektronisko norēķinu daļas vadītāja: "Līdz šim, ja klients vēlējās pieslēgt automātisko rēķinu atmaksu par elektroenerģiju, bija jāiziet samērā gara ķēdīte, kas prasīja 2-3 mēnešus. Piemēram, nepietika ar automātiskās rēķinu apmaksas pieteikšanu bankas filiālē. Tas sāka darboties tikai tad, kad Latvenergo saņēma informāciju par klienta noslēgto līgumu par automātisko rēķinu apmaksu un kad Latvenergo darbinieks bija sazinājies ar klientu, lai vienotos par izlīdzināto maksājumu turpmākajam gadam. Savukārt šobrīd, izmantojot Hansabanku, izlīdzinošo maksājumu par elektroenerģiju Latvenergo klienti varēs izveidot, neizejot no mājas, izlīdzināto maksājumu un automātisko apmaksu, paši piesakot internetā."