Autotirgotāja Domenikss vadība vērsusies pie Augstākās Tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča, prasot sodīt Rīgas Centra rajona tiesas tiesnesi Raimondu Bulu par apzinātu traucēšanu uzņēmuma prasībā pret kompāniju Saliena.

Pat to šodien vēsta laikraksts Telegraf. Domenikss iesniegums jau nosūtīts izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā, kuras priekšsēdētājam saskaņā ar likumu par tiesnešu disciplināratbildību ir tiesības lemt par rajonu tiesu tiesnešu sodīšanu.

Salienas pārstāvji apgalvo, ka visi darbi izdarīti kā nākas un grib piedzīt no Mersedesu tirgotāja soda naudu 53 588 Ls. Tiesneša Raimonda Bula lēmums piedzīt šo summu kā prasības nodrošinājumu saniknojusi Domenikss vadību, kas lūgusi Augstākās Tiesas priekšsēdētāju disciplināri sodīt tiesnesi, vēsta Telegraf.

DnB Nord Līzings lūdzis Augstākās tiesaspriekšsēdētāju ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi Raimondu Bulu, kurš uzsāka uzņēmuma maksātnespējas lietu bez pietiekamiem dokumentālajiem pierādījumiem, informēja kompānijā.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šonedēļ izbeigusi uzsākto lietu par SIA DnB NORD Līzings iespējamo maksātnespēju, noraidot maksātnespējīgā uzņēmuma SIA Shop Service administratores pieteikumu.

DnB Nord Līzings administrators savā atzinumā maksātnespējas procesa lietā norādījis, ka tiesā iesniegtais maksātnespējas procesa pieteikums bija atzīstams par nepamatotu, jo SIA DnB Nord Līzings nebija nevienas no likumā noteiktajām maksātnespējas pazīmēm.

«Kā liecina tiesas materiāli, lieta ierosināta, balstoties uz SIA Shop Service pieteikumā minētajiem apgalvojumiem bez pietiekamiem dokumentālajiem pierādījumiem, kas apliecinātu, ka SIA DnB Nord Līzings nosūtīts brīdinājums par maksātnespējas procesa pieteikšanu. Šāda pierādījuma neesamība lietas ierosināšanas brīdī ir būtisks šķērslis maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai tiesā. Neatkarīgi no tā, vai šāda situācija radusies paviršības rezultātā vai apzināti, tā nodara kaitējumu uzņēmumam, turklāt – nav nekādas garantijas, ka līdzīgā veidā netiek ierosinātas lietas pret citiem patiesībā maksātspējīgiem un ilgtermiņā savu darbību plānojošiem uzņēmumiem. Tādēļ esam nolēmuši vērsties ar lūgumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja, lūdzot ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, kurš bez dokumentāliem pierādījumiem nolēma ierosināt šo lietu,» saka DnB Nord Līzings vadītāja Ruta Amtmane.

Tiesnešu disciplinārkolēģija izbeigusi pret Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesi Andreju Mihaļčenko ierosināto disciplinārlietu par tīšu likuma pārkāpumu. Disciplinārkolēģija konstatēja, ka no dienas, kad pārkāpums atklāts, pagājis likumā noteiktais termiņš, kad tiesnesim var uzlikt disciplinārsodu, liecina ieraksts Augstākās tiesas mājaslapā.

Disciplinārkolēģija atzina, ka tiesnesis A.Mihaļčenko pārkāpis Civilprocesa likuma 446.panta otrās daļas prasības, kas nosaka, ka, izbeidzoties pārsūdzēšanas termiņam, tiesnesis nekavējoties nosūta lietu ar blakus sūdzību tai tiesu instancei, kurai sūdzība adresēta. Tiesnesis A.Mihaļčenko civillietu ar iesniegto blakus sūdzību apgabaltiesai bija nosūtījis pēc gada un četriem mēnešiem.

Pārkāpums, par kuru ierosināta disciplinārlieta, tika atklāts pagājušā gada 12.septembrī. Pēc pārbaudes disciplinārlietu pret tiesnesi Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence ierosināja 12.februārī.

Atbilstoši likumam disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārā pārkāpuma atklāšanas dienas. Līdz ar to pret tiesnesi A.Mihaļčenko ierosinātā disciplinārlieta tika izbeigta.Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums nav pārsūdzams.

Vācijas patērētāju grupas ceturtdien tiesā iesniegušas valstī pirmo kolektīvo prasību saistībā ar autobūves koncerna «Volkswagen» tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu.

Patērētāju asociācija VZBV norāda, ka šajā prasībā patērētāji apsūdz «Volkswagen» par tīša kaitējuma nodarīšanu klientiem, autoražotājam uzstādot programmatūras, kas sniedz maldīgu informāciju par kaitīgo izmešu apjomu.

VZBV un Vācijas lielākais autoklubs ADAC aizsācis šo ASV stila kolektīvo tiesas prāvu, iesniedzot prasību Braunšveigas augstākajā tiesā. Saskaņā ar juridiskajām vadlīnijām sākotnējā prasība pārstāvēs vien desmit neapmierinātus «Volkswagen» automašīnu īpašniekus.

Ja tiesneši šo tiesa prāvu uzskatīs par ticamu, un šāds lēmums varētu tikt pieņemt ne ilgāk kā divu nedēļu laikā, tad tieslietu varasiestādes ļaus tai pievienoties arī citiem. Šai prāvai drīkstēs pieteikties ikviens, kurš, sākot no 2008.gada novembra, iegādājies «Volkswagen», «Audi», «Škoda» vai «Seat» zīmola automašīnas, kas aprīkotas ar «EA 189» dīzeļdzinēju.

Vairāki Latvijas tiesneši atbalsta tieslietu ministra ieceri atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, informē

Tiesu administrācija.

Rēzeknes tiesas tiesneši pašreizējo kārtību uzskata par nelietderīgu laika izšķiešanu. Izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā tiek nosūtīti arī materiāli par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par kuriem piemēro brīdinājumu vai pat atbrīvo no soda. Racionālāk par šādu pārkāpumu būtu piemērot tādus pašus sodus kā visiem pārējiem autovadītājiem.

«Gadījumos, kad tiesnesis ir izdarījis pārkāpumu, kas grauj sabiedrības uzticību tiesai, piemēram, vadījis transporta līdzekli alkohola reibumā, tiesas priekšsēdētājam, pēc lēmuma par tiesneša sodīšanas stāšanās likumīgā spēkā, būtu pienākums ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu. Manuprāt, tas nebūtu dubultās nesodīšanas principa pārkāpums,» uzskata Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja p.i. Aija Jermacāne.

Politiķi baidās, ka tiesu sistēma varētu būt pārāk spēcīga. Kam patiesībā kalpo Saeimā sēdošie tautas kalpi, ko Latvijā nozīmē būt «savējam» politiskajām aprindām, un — vai pie mums politiķi rēķinās ar demokrātiskas valsts tradīcijām, ko var izdarīt, ja īpašumā ir medijs?

Par to visu intervijā stāsta bijušais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, tagad — AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns.

Ekonomikas krīze ir ieviesusi savas korekcijas daudzās jomās. Kā tā ir ietekmējusi situāciju tiesu sistēmā?

Tie procesi, kas notiek visā valstī, ietekmē arī tiesu sistēmu, tajā strādājošos. No vienas puses, es saprotu, ka ir krīze, un mums visiem ir jādod sava artava, jācieš savi zaudējumi. Turklāt domāju, ka tiesu sistēmā strādājošie nav tik sliktā situācijā kā zemnieki vai skolotāji. Tajā pašā laikā budžeta un algu samazināšana, kas šobrīd notiek, ilgākā laika periodā atstās ļoti negatīvu iespaidu.

Izgāžas iepirkumi, revīzijās atklājas pārkāpums pēc pārkāpuma, tiesnešu rīcība liek rosināt disciplinārlietas – DB pēta, vai amatpersonas uzņemas atbildību par kļūdām

Meklējot, kurš vainīgs neveiksmēs, gatavojoties Expo 2015, Ekonomikas ministrija ierosinājusi pārbaudi. Disciplinārlietu ierosinājusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrija (VARAM) – par kavēšanos Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekta realizēšanā. Pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) bijušo priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi ierosināto disciplinārlietu skaits jau uzskatāms par savdabīgu rekordu. Nesen pret viņu ierosinātas lietas izmeklēšanas termiņš pagarināts līdz gada beigām.

Cik daudz disciplinārlietu un par kādiem pārkāpumiem pret valsts amatpersonām tiek ierosināts gada laikā – kopēju datu nav. Aptaujājot vairākas ministrijas, DB noskaidroja, ka, piemēram, Ekonomikas ministrijā pērn ierosināja trīs disciplinārlietas, no kurām divas izbeigtas, izsakot ierēdnim mutvārdu aizrādījumu, bet vienas lietas izmeklēšana vēl turpinās. Divas no šīm lietām ierosinātas par amata pienākumu nepildīšanu vai nekvalitatīvu pildīšanu un tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem, bet viena – par darbību, kas pārsniedz amata pilnvaru robežas.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis pārsūdzēs valdības lēmumu, ar kuru viņu nolemts atbrīvot no Valsts kancelejas direktora amata un piedāvāts vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, sacīja Citskovskis.

Viņš norādīja, ka "pazemojošus piedāvājumus" nepieņems, līdz ar ko atteiksies arī no piedāvātā amata un pārsūdzēs valdības nolemto.

Pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ierosinātās disciplinārlietas valdība otrdien nolēma amatā pazemināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, viņam piedāvājot vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Siliņa.

Siliņa skaidroja, ka disciplinārlietu komisija konstatējusi publisko iepirkumu likuma pārkāpumus, tāpēc pieņemts šāds lēmums.

"Disciplinārlietu komisija ir konstatējusi, ka ir pārkāpumi, un vadītājs ir atbildīgs par to, lai iepirkumu procedūra notiktu atbilstoši likumam," sacīja Siliņa.

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Augstākās tiesas tieneši ir nemierā ar to, ka valdība par tiesnešu atalgojumu lēmusi slepenībā, turklāt iekļaujot tiesnešus valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma sistēmā.

Par to, ka tiesnešus plāno iekļaut vienotā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā, Augstākās tiesas tiesneši uzzinājuši tikai no aplinkus ceļiem. Arī dokumentu, kas liecina, ka tiesneši patiešām iekļauti šajā sistēmā, AT pārstāvjiem neviens nav rādījis. To kāds tienesis sameklējis Eiropas Centrālās bankas mājas lapā, kas esot vienīgais resurss, kur dokuments pieejams publiski.

Tiesneši AT ārkārtas Plēnuma sēdē vairakkārt uzsvēra, ka viņi nevēlas, lai turpinoties valsts izdevumu samazināšanas kampaņai, viņu algas tiktu saudzētas. Izstrādājot dokumentu, kuru plānots nosūtīt Saeimai un Ministru Kabinetam, liela vērība tika pievērsta detaļām, lai nekādā veidā neradītu iespaidu, ka tiesneši cīnās par savu algu nesamazināšanu.

Shop Service bija pietiekošs tiesiskais pamats vērsties tiesā pret DnB Nord Līzings, izplatītajā paziņojumā norāda uzņēmuma maksātnespējas administrators un zvērināts advokāts Daniels Neibergs.

D. Neibergs norāda, ka viņa rīcībā ir procesa pieteicēja Shop Service un DnB Nord Līzinga vienošanās teksts, ar kuru DnB ne tikai atzīst savas neizpildītās saistības, bet arī apņemas veikt maksājumus vairāk nekā 50 tūkstošu latu apmērā. Tāpat civillietas materiālos bija Latvijas pasta apliecinājums par pirmstiesas brīdinājuma savlaicīgu nosūtīšanu DnB.

Db.lv jau ziņoja, ka DnB Nord Līzings lūdzis Augstākās tiesas priekšsēdētāju ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi Raimondu Bulu, kurš uzsāka uzņēmuma maksātnespējas lietu bez pietiekamiem dokumentālajiem pierādījumiem, informēja kompānijā.

Tiesnešu disciplinārkolēģija, izskatot tieslietu ministra ierosināto disciplinārlietu pret Daugavpils tiesas tiesnesi Ernestu Jokstu par tīšu likuma pārkāpumu lietas izskatīšanā, pieņēmusi lēmumu ierosināt tiesnesi atcelt no amata, informēja Augstākās tiesas pārstāve Rasma Zvejniece.

E. Joksts, iztiesājot krimināllietu pagājušā gada 10.novembrī, pats bija noteicis pilna sprieduma pieejamības datumu 24.novembrī, bet bez attaisnojošiem iemesliem to neievēroja, kā arī nepaziņoja par pilna sprieduma pieejamību citā datumā. Kriminālprocesa dalībniekiem, neskatoties uz viņu vairākkārtējiem lūgumiem, pilnais nolēmums nav izsniegts joprojām.

Ņemot vērā to, ka par līdzīgiem pārkāpumiem tiesnesis jau divreiz bijis saukts pie disciplināratbildības, Tiesnešu disciplinārkolēģija, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu pieņēma lēmumu, rosināt Saeimai tiesnesi atcelt no amata.

Disciplinārkolēģijas lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu tiesnesis septiņu dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas var pārsūdzēt Disciplinārtiesā.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) ir atbalstījusi Ministru prezidenta amatam nominētā politiķa Alda Gobzema (KPV LV) izslēgšanu no advokatūras, apstiprināja LZAP vadītājs Jānis Rozenbergs.

Viņš apstiprināja, ka Gobzema izslēgšana bija saistīta ar LZAP disciplinārlietu komisijas lēmumu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar Gobzema vērstajiem izteikumiem pret nogalināto maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku, kā arī tas esot pieņemts bez paša Gobzema klātbūtnes.

Advokatūras likumā teikts, ka pēc disciplinārlietas izskatīšanas disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu advokātam vai par disciplinārlietas izbeigšanu.

Disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzlikt dažādus sodus - izteikt piezīmi, rājienu, noteikt citu prakses vietu vai aizliegt praktizēt noteiktā vietā uz laiku līdz trim gadiem, aizliegt izpildīt advokāta pienākumus uz laiku ne ilgāku par gadu.

Latvijā kopumā ir radīti priekšnoteikumi rajonu un apgabaltiesu nodrošināšanai ar profesionāliem cilvēkresursiem, tomēr pasākumi cilvēkresursu attīstībai norit pārāk gausi, tuvākajos gados var iestāties krīze un var pietrūkt tiesnešu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Ar katru gadu pieaugot vakanto tiesneša amata vietu skaits. 2023.gada beigās no apstiprinātajām tiesnešu amata vietām vakantas bija 54 jeb 10% tiesneša amata vietu. Turklāt pieaug tiesnešu skaits vecumā virs 61 gada. Tuvāko gadu laikā izdienas pensijā var doties vairāk nekā 28% no pašreizējiem tiesnešiem.

Revīzijā secināts, ka no amata atbrīvoto tiesnešu skaits pārsniedz tiesneša amatā iecelto skaitu. Tiesneša amata kandidātu skaits, kas izturējuši tiesneša amata kandidāta atlasi, nav pietiekams esošo tiesneša amata vakanču aizpildīšanai. Tas nozīmējot, ka tiesnešu vakanču skaita pieauguma tendence var turpināties un tiesu sistēmai var pietrūkt tiesnešu efektīvai tiesu darbības nodrošināšanai.

Latvijas administratīvo tiesu tiesneši izveidojuši biedrību, lai apvienotu tiesnešus kopīgam darbam tiesnešu profesionālo interešu un tiesiskas valsts aizsardzībā, Db pavēstīja Augstākās tiesas tiesnesis Jānis Neimanis.

Par biedrības valdes priekšsēdētāju ievēlēja Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru, tiesību doktoru Jāni Neimani, par valdes biedriem – tiesnesi Kasparu Berķi no Administratīvās apgabaltiesas un tiesnesi Ilzi Freimani no Administratīvās rajona tiesas.

Administratīvie tiesneši secina, ka tiesneša pamatuzdevums tiesiskā valstī nav mainījies, tomēr pēdējo gadu laikā tiesneša darba veids un izpildījums ir būtiski mainījies. Neviena profesija, arī tiesneša, nevar pretoties laika pārmaiņām. Tā arī tiesu varu ietekmē jaunākās pārvaldes, saimnieciskās un ekonomiskās tendences. Izmaiņas ir notikušas gan tehnikas, gan komandas darba, tālākizglītības, sabiedrības informēšanas un pārvaldības jomās. Izmaiņas ienāk arī budžeta vadībā, izmaksu kontrolē un kvalitātes standartos.

Nordic Partners Limited valdes priekšsēdētājs Daumants Vītols un vairāki Latvijas uzņēmumi - AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta, SIA NP Foods, SIA NP Management, SIA NP Jelgavas biznesa parks kategoriski nepiekrīt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) lēmumam nerosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta Mārča Miķelsona ētikas normu pārkāpumiem, atsaucoties uz lietas noilgumu, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Uzņēmumi iesniegumā ZAP norāda, ka publiski pieejamā informācija liecina, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija ir konstatējusi rupjus advokāta M. Miķelsona ētikas normu pārkāpumus, turklāt ētikas normu pārkāpumiem nav noilguma un Ētikas komisijas lēmums ir galīgs un negrozāms.

Uzņēmumi aicina ZAP ņemt vērā Ētikas komisijas rekomendāciju un pārskatīt savu lēmumu par zvērināta advokāta M.Miķelsona ētikas normu pārkāpumiem un rosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta M.Miķelsona rīcību, nosūtot pārbaudes materiālus un Ētikas komisijas atzinumu par pārkāpumu esamību uz Latvijas Zvērinātu Advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisiju.

Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns šodien vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt iespējamās finanšu ministra Einara Repšes (JL) nelikumības saistībā ar pret viņu ierosināto disciplinārlietu. Taču Finanšu ministrijai neizdodas sazināties ar Jaknānu lai apsvērtu rotācijas iespējas.

Dienai vēl neizdevās sazināties ar prokuratūru, lai pārliecinātos, vai Dz. Jakāna iesniegums jau saņemts. Dz. Jakāns uzskata, ka E. Repšes rīcībai, iepriekš rosinot viņa atbrīvošanu no amata, nav pamata un viņš būtu jāatjauno amatā. Disciplinārlietas komisijas atzinumā bija secināts, ka Dz. Jakāna darbībā nav disciplinārsodāmu pārkāpumu.

Janvāra sākumā Dz. Jakāns vērsās pie ministra, prasot izbeigt pret viņu ierosināto disciplinārlietu un atjaunot viņu VID ģenerāldirektora amatā. Attiecīgu iesniegumu viņš iesniedza pēc tam, kad bija iepazinies ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, kurā secināts, ka sodāmi pārkāpumi viņa rīcībā nav konstatēti. Koalīcijā panākto vienošanos par viņa pārcelšanu citā amatā valsts pārvaldē Dz.Jakāns nosauca par absurdu.

Formālais iemesls Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) vadītāja Visvalža Puķītes atstādināšanai bijis Valsts kontroles ziņojums, kurā norādīts, ka nav atskaišu par vairāk nekā 400 tūkst. Ls, intervijā raidījumam 900 sekundes norādīja Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs.

Viņš skaidroja, ka jau pirms tam esot ierosinātas virkne disciplinārlietu pret IeVP darbiniekiem. «Te ir runa ne tikai par to, kas ir Valsts kontroles ziņojumā norādīts, bet arī par norvēģu naudas izmantošu Cēsu nepilngadīgo kolonijas būvniecībā. Cik lietderīgi tā ir izmantota, un vai ir bijuši konkursi saskaņā ar noteikto kārtību,» atzīmē A.Štokenbergs. Viņš arī piebilsta, ka neizprotama esot arī kadru politika.

Tieslietu ministrs V.Puķītem bija uzdevis divu nedēļu laikā iesniegt priekšlikumus par to, kā situācija tiks labota. Pagājušo piektdien, 3.jūnijā, viņš neko neesot iesniedzis, tāpēc sekojusi atstādināšana. Tālāk disciplinārlietu komisija vērtēšot visu, kas ir rakstīts ziņojumā.

Ceturtdien, 6. septembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja savstarpēji saistītos grozījumus Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā un likumā «Par tiesu varu», informē Tieslietu ministrija

Tie turpmāk piešķir tiesības Tiesnešu disciplinārkolēģijai nosūtīt tiesnesi profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanai un attiecīgi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai pilnvaras veikt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu.

Ar grozījumiem Tiesnešu disciplināratbildības likumā paredzēta iespēja tiesnešu disciplinārkolēģijai noteikt tiesnesim profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu disciplinārlietas ietvaros, ja, izskatot disciplinārlietu, ir radušās šaubas par tiesneša profesionalitāti. Tas būs ātrs un efektīvs veids, kādā varēs izvērtēt tiesneša profesionālās zināšanas, prasmes un kompetenci, negaidot kārtējās tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas laiku. Visu tiesnešu profesionālās darbības kārtējā novērtēšana tiek veikta reizi piecos gados.

Satversmes tiesa pieņēmusi lēmumu dot piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret tiesnesi Vinetu Muižniecei. Tiesas lēmums trīs dienu laikā tiks nosūtīts Ģenerālprokuratūrai, DB uzzināja Satversmes tiesā

Viņa tiek turēta aizdomās par to, ka 2009.gadā, kad Juridiskā komisija lēma par attiecīgiem grozījumiem Krimināllikumā, V.Muižniece komisijas konsultantēm devusi norādījumu protokolā fiksēt, ka likumprojektu nepieciešams uzlabot, taču komisijas sēdes audioieraksts liecinot, ka komisija nolēmusi atbalstīt grozījumus pirmajā lasījumā.

Jāpiebilst gan, ka saskaņā ar likumu par izdošanu kriminālvajāšanai jālemj gan Satversmes tiesas tiesnešiem, gan Saeimai. Kriminālprocesa likums nosaka, ka tiesnesi var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu, bet Satversmes tiesas likums savukārt nosaka, ka kriminālvajāšanas uzsākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi, kā arī viņa apcietināšana nav pieļaujama bez Satversmes tiesas piekrišanas. Šā lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.

Nav iespējams Latvijā uztaisīt profesionālu sporta komandu par peļņas avotu. Sports Latvijā turas uz dullo pleciem, un es esmu viens no tiem, intervijā laikrakstam Dienas bizness saka pazīstamais uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons.

Viņš vērtē situāciju Latvijas sportā, valsts attieksmi pret to un atzīst, ka krīze līdzēs daudziem sportistiem, kuri pēdējos gados dzīvojuši ārpus realitātes, atkal atgriezties uz zemes.

Nauda Latvijas sportā vienmēr bijusi maza un vienmēr būs maza - respektīvi, nebūs pietiekama. Varu tikai izteikt nožēlu, ka politiķi ne līdz galam šo lietu pareizi saprot. Katrs lats, kas tiek iedots sportam, pēc noteikta laika dod ietaupījumu valstij, ko tā tērē visādām negācijām, noziedzības apkarošanai, tiesām, cīņai ar narkomāniju un alkoholismu. Arī izglītības sistēma nopietni cieš no tā, ka daudzi bērni neizaug garīgi un fiziski veseli.

Par Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētaju ceturtdien ievēlēts ST tiesnesis Aldis Laviņš.

Šoreiz Laviņš bija vienīgais izvirzītais kandidāts. Par Laviņa kandidatūru balsoja pieci, bet pret - divi ST tiesneši.

Laviņš paziņojumā paudis pagodinājumu uzņemties tiesas priekšsēdētāja pienākumus.

"Brīdī, kad Eiropā piedzīvojam uzbrukumu brīvībai, demokrātijai un tiesiskumam, ir svarīgi nodrošināt visaptverošu likuma varu. ST turpinās 25 gadu laikā iedibinātās tiesas spriešanas tradīcijas, lai aizstāvētu demokrātiskas tiesiskas valsts vērtības un likuma varu," norādīja Laviņš.

Laviņš līdz šim bija ST priekšsēdētāja vietnieks, kurš uz laiku pildīja arī priekšsēdētāja amata pienākumus. Iepriekšējā ST priekšsēdētāja Sanita Osipova atstāja tiesneša amatu 11.februārī līdz ar pilnvaru termiņa beigām.

Pavisam klusi un mērķtiecīgi tieslietu ministres Ineses Lībiņas – Egneres ("Jaunā Vienotība") vadībā virzās slikts demokrātijas, varu dalīšanas un tiesiskuma precedents, par kuru tikpat klusi tiek runāts Tieslietu ministrijas (TM), valdības un Saeimas gaiteņos. Runa ir par prokurora Jura Jurisa virzīšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā. Klusums ne tikai gaiteņos, bet arī publiskajā telpā.

Notikums ir būtisks viena iemesla dēļ – tas izgaismo demokrātijas trauslumu. Viens no demokrātijas pamatprincipiem ir varas dalīšana. Ja tas tiek pārkāpts vai ignorēts, demokrātija ir apdraudēta. Vai TM to apzinās, virzot Jurisu uz tiesneša amatu? Visticamāk, nē. Ja jānostiprina vara, uz principiem, tā izskatās, var pievērt acis.

Šajā stāstā nav svarīgs konkurences trūkums uz amatu – tā nebija vispār. Būtiskāks ir iespējamais interešu konflikts. Kopš 2021. gada Juris Juriss vada Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļu, kas piemēro arī tās kriminālprocesuālās normas, kas šobrīd apstrīdētas ST. Juridisko zinātņu doktors Juriss tagad sēdīsies galda otrā pusē un vērtēs, vai šīs normas atbilst Satversmei.

Tiesnešus iecelt un atcelt no amata turpmāk varētu Tieslietu padome, nevis Saeima, kā tas bija noteikts līdz šim

To paredz Tieslietu ministrijas izstrādātie vērienīgie grozījumi likumā Par tiesu varu, ko šodien plāno skatīt Ministru kabineta sēdē. Likumprojekts paredz arī veikt izmaiņas prasībās, kas izvirzītas apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātam, atjaunot Latvijas Republikas augstākajai tiesu instancei tās vēsturisko nosaukumus Senāts, kā arī precizēt turpmāko nolēmumu publicēšanas kārtību.

Paši lems

Šobrīd likums nosaka, ka rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā Saeima uz trim gadiem, arī apgabaltiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma amatā apstiprina Saeima bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, arī Augstākās Tiesas tiesnesi pēc Augstākās Tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina amatā Saeima. Runājot par šo kārtību, sabiedrībā bieži vien pavīd viedoklis, ka tiesnešu iecelšana vai atcelšana no amata tomēr ir vairāk politisks lēmums. Arī Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) savā ziņojumā norāda, ka Latvijā tiesu varas formālo neatkarību un paredzēto objektivitāti iedragā fakts, ka sabiedrībā pastāv viedoklis par korupciju tiesu sistēmā un ka sabiedrības uzticība tiesu varai ir zema. Tāpēc ir jāveido sistēma, lai atbildību par tiesnešu iecelšanu un karjeru (ieskaitot atkārtotu iecelšanu un virzīšanu) uzņemtos pati tiesu vara. GRECO iesaka pārdomāt Saeimas pilnvaras šajā sfērā, it īpaši, ierobežojot tās attiecībā uz tiesnešu apstiprināšanu, lai labāk kliedētu bažas par politiskās ietekmes riskiem. Likumprojekts paredz, ka turpmāk Tieslietu padome, nevis Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma, lems par tiesneša pārcelšanu darbā augstāka vai zemāka līmeņa tiesā.

Saeima šodien ģenerālprokurora amatā apstiprināja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Saeimas Juridiskā komisija iepriekš vienbalsīgi atbalstīja lēmumprojektu pat Stukāna apstiprināšanu šajā amatā.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu ģenerālprokurora amatam iepriekš izvirzīja Tieslietu padome.

Ģenerālprokurora amatam virza tiesnesi Stukānu 

Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas...

1972.gadā dzimušais Stukāns pats ir Tieslietu padomes loceklis. Tieslietu padomē viņš varēs darboties, arī ieņemot ģenerālprokurora amatu.

Stukāns savulaik strādājis Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, kā arī Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta Kriminālo un procesuālo tiesību nodaļā

Tāpat viņš strādājis par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi un tiesas priekšsēdētāja vietnieku. Stukāns arī iepriekš bijis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Stukāns savulaik studējis nu jau likvidētajā Latvijas Policijas akadēmijā un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Pagājušā gadā ar Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās zinātnes promocijas padomes lēmumu viņam piešķirts tiesību zinātnes doktora zinātniskais krimināltiesību apakšnozarē.

Stukāns prot krievu, angļu un vācu valodas.

Stukāns pērn deklarējis 51 856 eiro ienākumus, no kuriem lielākā daļa veidoja alga par darbu tiesā.

Stukāna parādsaistības veidoja 83 300 eiro. Bankā tiesnesis uzkrājis 23 223 eiro.

Amatpersonas valdījumā ir 2018.gada izlaiduma automašīna "Nissan", bet īpašumā dzīvoklis Rīgā, kā arī zeme un ēkas Skultes pagastā un Ludzā.

Stukāns iepriekš paziņojis, ka viņa vadībā prokuratūru sagaidīs lielas reformas.

Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11.jūlijā.