2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Valsts pārvaldē nodarbināto skaits līdz 2020.gadam ik gadu tiks samazināts par 2%, paredz šodien ministru kabinetā atbalstītais valsts pārvaldes reformu plāns.

Ministri šodien vienojās, ka ministrijas sadarbībā ar Valsts kanceleju sagatavos izvērtējumu par resorā nodarbināto skaita samazinājumu un līdz 2018.gada 1.martam iesniegs to Valsts kancelejā, kura apkopos informāciju un rezultātus līdz 2018.gada jūnijam iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.

Tāpat ministri vienojās, ka atlaižamo amata vietu statistikā varēs iekļaut arī tās amata vietas, kas tika likvidētas iepriekšējos divos gados.

Valsts kancelejā norādīja, ka reformas mērķis ir nodrošināt nodarbināto skaita samazināšanu valsts tiešās pārvaldes iestādēs, uz kurām Ministru kabinetam ir tieša ietekme, par aptuveni 6 % jeb 3000 amata slodzēm triju gadu laikā.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Lauksaimniecība Latvijā salīdzinājumā ar industrializēto lauksaimniecību vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs patiešām ir ļoti zaļa un videi draudzīga, jo lieto daudz mazāk augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu, bet tas Eiropai jāpierāda un jāpamato ar zinātniskajiem pētījumiem, nevis emocijām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere. Viņa atzīst, ka Eiropa nolēmusi mainīt dažādus nosacījumus lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un vienīgā iespēja aizstāvēt savas intereses Latvijai ir zinātniski pētījumi, uz kuriem balstīti valdības lēmumi.

Fragments no intervijas

Kā Latvijā izmantojam savu zemi lauksaimniecībā?

Zeme ir viena no Latvijas valsts bagātībām, un tā dod lielas iespējas šajā valstī dzīvojošajiem un strādājošajiem, jo īpaši, ja mums nav tādu derīgo izrakteņu (nafta, gāze, metāla rūdas, dārgakmeņi u.tml.), kādi ir citām valstīm. Vienlaikus Latvijai ir salīdzinoši daudz zemes, kura izmantojama lauksaimniecībā.

2014. gadā 29,4% nodarbināto neieradās darbā veselības problēmu dēļ, ilgāk slimoja gados vecāki, trūcīgāki strādājošie, kā nodarbinātie ar zemāku izglītību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP veiktā Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma rezultāti liecina, ka 2014. gadā 29,4% nodarbināto Latvijā neieradās darbā veselības problēmu dēļ. Salīdzinājumam 2008. gadā, kad noticis iepriekšējais apsekojums, 27,9 % nodarbināto kavēja darbu veselības problēmu dēļ.

Kopā 2014. gadā nodarbinātie veselības problēmu dēļ kavēja darbu 5 miljonus dienu. Biežāk darbu kavēja jaunieši, kā arī nodarbinātie ar augstākiem ienākumiem un izglītību. Tomēr ilgāk slimoja gados vecāki, trūcīgāki, nodarbinātie ar zemāku izglītību un Vidzemē, Latgalē strādājošie.

Nodarbinātie ar zemākiem ienākumiem retāk kavēja darbu veselības problēmu dēļ. 2014. gadā veselības problēmu dēļ darbu kavēja 24,9 % nodarbināto ar zemākajiem ienākumiem (1. kvintiļu grupa), kas ir par 4,5 % mazāk nekā vidēji Latvijā un par 6,4 % mazāk nekā nodarbinātie ar augstākajiem ienākumiem (5. kvintiļu grupa).

Otrdien, 1. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par vienoto atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē, kurā ietverts atlīdzības sistēmas izvērtējums, kā arī turpmākā rīcību atlīdzības sistēmas pilnveidei, informē FM.

FM ieskatā jāturpina virzība uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi un jāturpina īstenot pasākumus, kas vērsti uz iespēju neparedzēt jaunas amata vietas jaunu tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu īstenošanai, tādējādi nepalielinot kopējo amata vietu skaitu valsts pārvaldes iestādēs un efektīvi izmantojot valsts budžeta resursus un cilvēkresursus.

Analizējot darba samaksas pieaugumu privātajā un vispārējās valdības sektorā (valsts tiešās pārvaldes institūcijas, pašvaldību institūcijas, valsts un pašvaldību kontrolētas kapitālsabiedrības), secināts, ka straujāks vidējās algas pieaugums pēdējos gados bijis privātajā sektorā. 2015. gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā palielinājās par 8,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, savukārt vispārējās valdības sektorā - par 6,7%. Privātajā sektorā vidējā darba samaksa ir jau gandrīz par ceturtdaļu augstāka nekā pirmskrīzes laikā, savukārt darba samaksas pieaugums vispārējās valdības sektorā - 4,9%. Savā ziņā atalgojuma pieaugumu ietekmēja arī minimālās algas celšana.

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

http://www.db.lv/images/article/2009/01/05/d1c79e9e-c961-4290-8195-4ac6837eda0d.jpg

«Lielais vairums saimniecību, kuras reāli aprēķināja savas iespējas un pamatojoties uz reālajām iespējām arī veidoja savus biznesa plānus, ar optimismu var raudzīties nākotnē,» teica M. Roze, piebilstot, ka Zemkopības ministrija jau iepriekš norādīja, ka piena iepirkuma cenai vajadzētu būt ap 16 santīmiem litrā, taču daļa lauksaimnieku ar to nav rēķinājušies. Ministrs arī uzskata, ka lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir viena no tām nozarēm, kur kritums ir vismazākais. Roze: Lauksaimniecība ir viena no stabilākajām tautsaimniecības nozarēm

Uzņēmumi 2021. gadā nodarbināja 709 595 strādājošos, kas ir par 64 179 jeb 8,3% mazāk nekā 2014. gadā, salīdzinoši strauji nodarbināto skaits sarucis pēdējo gadu – Covid-19 pandēmijas laikā.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem. Latvijā reģistrētajos uzņēmumos pērn bija nodarbināti teju 710 tūkstoši strādājošo, kas ir par 2% mazāk nekā 2020. gadā, liecina VID sniegtā informācija. No tiem 12% bija nodarbināti mazumtirdzniecības sektorā. Otra darbinieku skaita ziņā ietilpīgākā nozare 2021. gadā bijusi veselības aizsardzība.

“Nodarbināto skaita kritums par vairāk nekā 64 000 astoņu gadu laikā ir milzīgs, un tas ir sava veida jautājums par to, kas un kā notiek valstī,” pārsteigumu pauž bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņaprāt, nodarbināto skaita sarukuma iemesli uzņēmumos ir jāmeklē Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņās.

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Jau no pirmajām Uzbekistānas Republikas neatkarības dienām pastāvīgi tiek īstenota pārdomāta lauksaimniecības attīstības stratēģija. Par galvenajiem svarīgajiem valsts politikas virzieniem lauksaimniecības jomā 1991.-2016. gadā kļuva:

Uzbekistānas lauksaimniecības reformu perspektīvas

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Pagājušajā gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 37,8 hektāri, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2010. gadā, kad to vidējais lielums bija 34,5 hektāri, liecina 2013. gada Centrālās statistikas pārvaldes lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājusies par 7,0% (no 21,5 ha 2010. gadā līdz 23 ha 2013. gadā). Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja 29,9 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

2013. gadā Latvijā bija 81,8 tūkst. ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, un kopš 2010. gada to skaits ir samazinājies par 1,6 tūkstošiem jeb 1,9%. 2013. gadā lauku saimniecību īpašumā bija 1201,2 tūkst. ha jeb 64,0% no visas izmantotās LIZ kopplatības, kas ir par 24,1 tūkst. ha jeb 2,0% vairāk nekā 2010. gadā. Nomāto platību īpatsvars veidoja 34,3% no visas izmantotās LIZ kopplatības (par 14,2% vairāk nekā 2010. gadā).

2006.gadā apsekotajos darbības veidos darbojās 67 tūkst. uzņēmumu, no kuriem 46% strādāja pakalpojumu un 34% - tirdzniecības nozarēs. Visplašāk pārstāvēti bija uzņēmumi ar nodarbināto skaitu no 1 līdz 9 - 56 tūkst. jeb 83% no kopējā uzņēmumu skaita, kā arī uzņēmumi ar nodarbināto skaitu no 10 līdz 49 – 9 tūkst. jeb 14% un uzņēmumi ar nodarbināto skaitu virs 50 – 2 tūkst. jeb 3% no kopējā uzņēmumu skaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.

2006. gadā tika saražota produkcija un sniegti pakalpojumi par 16.12 miljardiem latu. Lielāko ieguldījumu daļu deva rūpniecība (31%) un tirdzniecība (20%), būvniecība (18%), komercpakalpojumi (15%), transports, glabāšana, sakari (14%) un viesnīcas un restorāni (2%).

Uzņēmumu saražotā pievienotā vērtība, rēķinot faktiskajās cenās, apsekotajos darbības veidos kopā bija 6081 milj. latu, no tiem 28% - tirdzniecībā, 25% - rūpniecībā un 17% - transportā, glabāšanā, sakaros. Vislielāko pievienotās vērtības daļu 3.32 miljardu latu jeb 55% saražoja uzņēmumi ar nodarbināto skaitu virs 50, 27% no kopējās pievienotās vērtības saražoja uzņēmumos ar nodarbināto skaitu no 10 līdz 50, bet 19% - uzņēmumos, kur strādāja no 1 līdz 9 darbiniekiem.

Gada laikā «pazūd» tūkstošiem nodarbināto – Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā statistika par darba ņēmēju skaitu izgaismo lūzumpunktu

Iedzīvotāju, nodarbināto skaita un augsti kvalificētu darbinieku skaita ziņā pārāk maza valsts, lai saražotu pietiekamā apjomā, lai patērētu pietiekamā apmērā, lai uzturētu tirgu pietiekamā aktivitātē, lai eksportētu ar pietiekamu jaudu. DB intervētie uzņēmēji nereti pauduši līdzīgas atziņas, apzinoties nelielā iedzīvotāju skaita radītos šķēršļus ekonomikas attīstībai un uzņēmējdarbības iespējām. Kā DB jau ir vēstījis, VID apkopotā darba ņēmēju skaita statistika signalizē, ka šā gada janvārī, salīdzinot ar pērnā gada pirmo mēnesi, nodarbināto skaits sarucis vairāk nekā par 4 tūkst. Tomēr nākamie mēneši arī nenes pozitīvākas vēsmas. 2 tūkst. cilvēku iztrūkums februāra datos, martā – vairāk nekā 4 tūkst. sarukums un virs 2 tūkst. nodarbināto zaudējums aprīlī.

Latvija šā gada otrajā ceturksnī piedzīvojusi mazāko nodarbināto cilvēku skaita pieaugumu Eiropas Savienībā (ES) ceturkšņa salīdzinājumā, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Nodarbināto cilvēku skaits Latvijā otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, palielinājās vien par 0,1%. Tādā pat apmērā nodarbināto cilvēku skaits gan palielinājās arī Vācijā, Francijā, Horvātijā, Kiprā un Ungārijā.

Lielākais nodarbināto cilvēku skaita pieaugums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts Portugālē - par 1,3%, Grieķijā - par 1,2%, kā arī Īrijā un Spānijā - par 0,9%.

Samazinājums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts vienīgi Somijā - par 0,3%, Lielbritānijā - par 0,2%, kā arī Bulgārijā un Lietuvā - par 0,1%.

Igaunijā nodarbināto cilvēku skaits šajā periodā palielinājies par 0,8%, bet Zviedrijā tas saglabājies nemainīgs.

Lai arī kopumā nodarbināto skaits Latvijā reģistrētajos uzņēmumos samazinās, tomēr ir vietas, kurās to skaits ir būtiski pieaudzis

To liecina SIA Lursoft pētījums par nodarbināto skaita dinamiku sadalījumā pa novadiem pēc uzņēmuma (darba devēja) juridiskās adreses 10 gadu laikā. Iegūtie dati rāda neparastu ainu – proti, Rīgā reģistrēto uzņēmumu darbinieku skaits sarūk, savukārt Mārupes, Ķekavas, Stopiņu novados un visā Pierīgā reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaits pieaug. Taču pārsteidzošākais ir tas, ka salīdzinoši strauji audzis nodarbināto skaits tieši tajos uzņēmumos, kuri reģistrēti arī mazajās pašvaldībās.

LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis norāda, ka Pierīgā reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaits pieaug un tādējādi notiek vēl lielāka koncentrācija. Citi aptaujātie neizpratnē rausta plecus, jo Lursoft pētījuma dati liecina arī to, ka pēdējos divos gados nodarbināto skaits ir sarucis, tiesa, tikai dažās vietās. Vairāki vērsa uzmanību, ka 10 gadu laikā laukos ievērojami ekonomiski spēcīgāki kļuvuši lauksaimnieki un tādējādi arī pieaudzis tieši reģionos reģistrēto uzņēmumu nodarbināto skaits, vienlaikus tiek pieļauta arī nelegālās nodarbinātības samazināšanās. Tomēr, neraugoties uz minēto, jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Nodarbināto obligātās veselības pārbaudes jāveic kvalitatīvāk, lai pēc iespējas ātrāk atklātu un izārstētu darba vides izraisītos veselības traucējumus nodarbinātajiem. Lai mazinātu praksē konstatētās problēmas, Labklājība ministrija plāno no nākamā gada veikt būtiskas izmaiņas pašreizējā obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtībā.

Viena no izmaiņām paredz optimizēt periodu, kādā būs jāveic obligātās veselības pārbaudes, kā arī to, kādas speciālistu apskates un izmeklējumi būs nodarbinātajam nepieciešami. Tas nozīmē, ka periodisko obligāto veselības pārbaužu biežumu noteiks, ņemot vērā darba vides kaitīgo faktoru līmeni un to ietekmi uz darbinieku veselību un drošību – jo mazāks risks darbinieka veselībai, jo retāk jāveic veselības pārbaudes un otrādi.

Līdz ar to darba vietās, kur nepastāv nozīmīgs risks nodarbināto drošībai un veselībai, piemēram, tiek veikts darbs ar datoru vai darba vides riska faktora līmenis ir zems un nerada risku darbinieka veselībai, obligātās veselības pārbaudes būtu jāveic reizi trijos gados nevis reizi gadā, kā tas ir pašlaik, piemēram, veicot darbu ar datoru.

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.