Gada laikā «pazūd» tūkstošiem nodarbināto – Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā statistika par darba ņēmēju skaitu izgaismo lūzumpunktu
Iedzīvotāju, nodarbināto skaita un augsti kvalificētu darbinieku skaita ziņā pārāk maza valsts, lai saražotu pietiekamā apjomā, lai patērētu pietiekamā apmērā, lai uzturētu tirgu pietiekamā aktivitātē, lai eksportētu ar pietiekamu jaudu. DB intervētie uzņēmēji nereti pauduši līdzīgas atziņas, apzinoties nelielā iedzīvotāju skaita radītos šķēršļus ekonomikas attīstībai un uzņēmējdarbības iespējām. Kā DB jau ir vēstījis, VID apkopotā darba ņēmēju skaita statistika signalizē, ka šā gada janvārī, salīdzinot ar pērnā gada pirmo mēnesi, nodarbināto skaits sarucis vairāk nekā par 4 tūkst. Tomēr nākamie mēneši arī nenes pozitīvākas vēsmas. 2 tūkst. cilvēku iztrūkums februāra datos, martā – vairāk nekā 4 tūkst. sarukums un virs 2 tūkst. nodarbināto zaudējums aprīlī.
Par iemeslu nevar bezkaislīgi nosaukt bezdarba līmeņa izmaiņas, jo gada sākumā bezdarba līmenis bija stipri līdzīgs situācijai pirms gada (1. ceturksnī 10,3 %, pirms gada šajā periodā – 10,2%). Tāpēc jāmeklē citi iemesli, kāpēc augšupejošā nodarbināto skaita dinamikas līkne pēc vairāku gadu sasparošanās tieši tagad nokārusi galvu. Jāņem vērā arī šļauganā demogrāfijas līkne, kurai pateicoties, valsti ar visām no tās izrietošajām un ar nodokļu maksātāju naudu darbinātajām funkcijām turpināt uzturēt pašreizējā apjomā kļūs grūtāk.
Pašlaik pensijā dodas vairāk cilvēku, nekā sāk darba gaitas, taču darbaspējas vecuma cilvēku aktivitāte ir pat augusi, situāciju raksturo Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Viņaprāt, lūzumpunkts darba ņēmēju skaita augšupejā ir sekas bezdarbam, kas nostabilizējies pie 10% un vieš bažas par to, ka situācija darba tirgū vairs neuzlabojas, nostādot Latviju attiecībā pret nākotnes izaugsmes iespējām sarežģītākā situācijā nekā abas brāļu tautas, kur darba vietu radīšana notiek straujāk. Latvijā pāris aizvadītajos ceturkšņos ekonomiskā izaugsme praktiski nav notikusi, līdz ar to jaunu darbavietu radīšana uzņēmējiem nav bijusi sevišķi aktuāla un nodarbināto skaits nav audzis, bezdarbs nav samazinājies.
Demogrāfiskās tendences, darba tirgus novājēšana un ekonomikas lēnīgums liek domāt, ka arī turpmākajos mēnešos nodarbināto skaits turpinās pakāpeniski samazināties. Izmaiņas šī līkne varētu piedzīvot vienīgi tad, ja ekonomika sāktu augt straujāk. Nevar izmērīt, cik lielu daļu nodarbināto skaita kritumā veido izbraucēji vai tādi strādājošie, kuri sākuši saņemt algu aploksnē, kas arī būtu loģiskas sekas grūtākām dienām ekonomikai.
Ekonomika var kļūt lielāka vai nu līdz ar lielāku strādājošo skaitu vai darba ražīguma pieaugumu. Latvijas situācijā ekonomika var augt tikai ar ražīgumu, bet to audzēt ir grūtāk. Turklāt kā vecs radio joprojām skan jautājumi par to, kādā stāvoklī ir tiesu vara, investīciju aizsardzība, nodokļu sistēma. Par šīm problēmām mēles kultas līdz sausumam, bet darīts maz. Lai nesagumtu par nodarbinātības nākotnes izredzēm, var pagriezt galvu vēl mazākās Igaunijas virzienā.