Visai spēji pēdējo nedēļu laikā preču biržā palielinājusies kviešu cena. Piemēram, ASV visaktīvāk tirgoto kviešu nākotnes piegāžu līguma cena kopš augusta vidus palēkusies jau par 22% un sasniegusi sešu ASV dolāru atzīmi par bušeli. Arī gada skatījumā ASV kvieši kļuvuši gandrīz par ceturto daļu dārgāki.
“The Wall Street Journal” vēl arī ziņo, ka Melnās jūras reģiona kviešu (galvenokārt no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas) cena pagājušās nedēļas beigās pakāpusies līdz 246,25 ASV dolāriem par tonnu, kas ir augstākais līmenis aptuveni gada ar pusi laikā. Savukārt kviešu cena Parīzes preču biržā sasniegusi gandrīz 200 eiro par tonnu, kas ir teju par 10% vairāk nekā augustā.
Kopumā vairāku lauksaimniecības izejvielu cenu pieaugumu balsta nelabvēlīgi laika apstākļi. Karstas vasaras iespaidā vērojami visai sausi apstākļi gan Krievija, gan ASV, kas ir pasaulē lielākās kviešu eksportētājas. Valdot šādam fonam, spekulācijas ir, ka ziemāju raža varētu nebūt tā lielākā.
Tāpat sava loma bijusi Covid-19 pandēmijas uzplūdiem. Vīrusa uzplūdi uztur spēcīgu pieprasījumu pēc pārtikas pamatprecēm laikā, kad ir zināmas stress gan par ražu, gan loģistikas izaicinājumiem. Manāmi arī viedokļi, ka cenu pieaugumam labu fonu uztur spekulanti, kuri nu, saožot peļņas iespējas, pastiprināti iesaistījušies spēlē uz tālāku šīs izejvielas cenas pieaugumu.
Atgādina pavasari
Arī šā gada pavasarī, kad bija vērojams pirmais plašais Covid-19 izplatīšanās vilnis, dažādos pasaules reģionos plauka satraukums par pietiekamām pārtikas piegādēm. Notiekošais tad raisīja satraukumu gan ierindas patērētājiem, kas veikalos steidza izķert, piemēram, makaronus, gan jau veselām valstīm, kas visai aktīvi domāja par savu savu izejvielu krājumu papildināšanu.
Bija, piemēram, bažas, ka nozīmīgiem izejvielu eksportētājiem to loģistikas ķēdē varētu būt vērojams darbinieku iztrūkums. Savukārt, ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem iespējamiem avotiem, kur sev vēl papildu nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas. Arī tad pircēju bariem – tostarp veselām valstīm - pandēmijas panikas iespaidā iepērkot nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji auga kviešu cena. Tāpat parādījās runas par “pārtikas protekcionismu”, kad kāda šādu izejvielu ražotājvalsts vispirms, ņemot vērā lielo neskaidrību par nākotni, domā par savām interesēm un ierobežo, piemēram, to pašu kviešu eksportu. Pie šādas stratēģijas tad klāt ķērās, piemēram, Krievija.
Arī šoreiz, reaģējot uz izaicinošākiem laika apstākļiem, Krievijas Lauksaimniecības ministrija ziņojusi, ka, sākot ar 2021. gada janvāri, plāno ieviest jaunu kviešu eksporta kvotu, lai aizsargātu šīs izejvielas piegādes saviem iedzīvotājiem. Krievija, pārspējot ASV, nu ir kļuvusi par pašu lielāko kviešu eksportētāju pasaulē, un notiekošais attiecīgi rada bažas par ierobežotām šī izejvielas piegādēm pārējai pasaulei laikā, kad pieprasījums ir liels.
WSJ ziņo, ka šobrīd ļoti aktīvi kviešus mēģina uzpirkt Ēģipte, kas ir apjomīgākā to importētāja pasaulē. Tāpat kviešu uzpirkšanas ziņā aktivizējusies esot Ķīna (šī valsts pati ir liela kviešu audzētāja, lai gan tai savu vajadzību apmierināšanai šo pārtikas izejvielu nepieciešams arī importēt). “Kviešu tagad netrūkst, bet kas notiks ziemā un nākamajā gadā?” WSJ jautā ASV Čikāgā bāzētā AgResource vadība. Apvienoto Nāciju (UN Food and Agricultural Organization jeb FAO) apkopotais pasaules pārtikas cenu indekss nupat izrādījās palielinājies līdz augstākajām līmenim septiņos mēnešos. Sevišķi strauji cena palielinājusies graudaugiem – tā pakāpusies līdz augstākajam līmenim divos gados.
Jau ziņots, ka mūsdienās pārtikas ražošanai un piegādēm ir ļoti globalizēta daba. Pamatā tas nozīmē, ka šādas izejvielas no viena reģiona, ko varētu saukt par "maizes klēti", tiek pārvietotas uz citu reģionu, kur tās tiek patērētas. Tiesa gan, ja ne tikai patērētājus, bet veselas valstis sāk pārņemt panika, ka tām tuvākajos mēnešos varētu neizdoties nodrošināt pietiekamas pārtikas piegādes, ko var papildināt informācija par kravu plūsmas traucējumiem, tas šajā tirgū var novest pie pārmērīgas pirkšanas, kas savukārt jau nozīmētu ļoti augstas un "volatīlas" cenas un, iespējams, pilnvērtīgu pārtikas krīzi, kam var būt ietekme uz valstu un pat veselu reģionu sociālo stabilitāti.
Gaidāmais bads
Labdarības organizāciju apvienība Oxfam pirms laiciņa teikusi, ka Covid-19 sekojošie ekonomikas izaicinājumi, pārtikas ražošanas un pārvadāšanas traucējumi un dažāda veida sarūkoša palīdzība uz bada sliekšņa pasaulē var nolikt papildu 122 miljonus cilvēkus. Organizācija lēsusi, ka no bada dienā var mirt papildu 12 tūkstoši cilvēki. Piemēram, šīs nedēļas sākumā ar Covid-19 dienā tika saistītas aptuveni 4 tūkst. nāves. Var spekulēt, ka līdz ar to arī politikas ieteicējiem būtu vērts uz notiekošo raudzīties plašāk jeb - kādas ir blaknes jaunai stingrai ekonomikas aizslēgšanai.
“Mums bads aug, nabadzība aug, bezdarbs aug, cenas aug, bet ienākumi samazinās. Tas viss kopā nozīmē, ka ļoti, ļoti daudz cilvēki šajā pasaulē vairs nevarēs atļauties pienācīgu maltīti,” piebildis Apvienoto Nāciju World Food Programme galvenais ekonomists. Viņš arī paudis pārliecību, ka pasaule gadsimta laikā nav piedzīvojusi vēl lielāku vienlaicīgu šoku gan pārtikas piedāvājumam, gan tās pieprasījumam. Pandēmija esot atnākusi pie samērā bagātīgām ražām. Šajā pašā laikā pārtikas pieejamību negatīvi ietekmējot preču tirdzniecības, pārstrādes un transportēšanas traucējumi. Protams, lielākie cietēji ir cilvēki jau tā nabadzīgajos reģionos.
Augsta kviešu cena pasaules preču biržās var nākt par labu visiem tiem lauksaimniekiem, kam šādos laikos būs, ko piedāvāt. Nav izslēgts, ka ieguvēji var izrādīties šīs nozares pārstāvji arī Latvijā.
