Šobrīd Latvijā nekoptās un aizaugušās zemes veido aptuveni 300 tūkst. ha, no šī apjoma, iespējams, pusi nākotnē varēs izmantot lauksaimniecībā.    Tā savā pētījumā par lauksaimniecībā izmantojamās zemes resursiem secinājusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere. Viņa Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sapulcē norādīja, ka jautājums kļuvis aktuāls saistībā ar dubulto nodokli nekoptām un aiz- augušām zemēm. Pateicoties šai dubultajai nodokļu likmei, Lauku atbalsta dienests veicot apsekojumus, un šobrīd principā varot sākt runāt par to, cik kopumā liels ir zemes resurss Latvijā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai kādu daļu no nekoptajām un aizaugušajām zemēm nākotnē būtu iespējams izmantot lauksaimniecisko darbību veikšanai.   Tomēr I. Pilvere uzsver, ka šobrīd pēc dažādu institūciju datiem valstī lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopējais apjoms ir ļoti atšķirīgs. Tāpēc Zemkopības ministrijai vajadzētu tikt skaidrībā, kāpēc reģistros šie dati atšķiras. Pēc Valsts zemes dienesta (VZD) datiem, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir pietiekoši un nevajadzētu tās trūkt. Informācija liecina, ka šobrīd kopumā 2,3 milj. ha skaitās lauksaimniecībā izmantojamā zeme, ko lauksaimnieki var lietot.    Savukārt, pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopējā platība ir vairs tikai 2,06 milj. ha. Jāmin, ka pēc pašreizējā regulējuma zeme skaitās kopta, ja vismaz 30% no konkrētā lauka, ko Lauku atbalsta dienests apsekojis, ir kopti. «Balstoties uz šiem apsekojumu datiem 2011. gadā, iznācis, ka kopta zeme principā ir 2,025 milj. ha, savukārt nekopta - 260 tūkst. ha, salīdzinot ar iepriekšējo apsekošanu 2010. gadā, rādās, ka nekoptās zemes platības ir kļuvušas mazākas par 54 tūkst. ha. Koptā pienāca klāt, nekoptā gājusi mazumā,» atzīmē I. Pilvere. Viņa arī skaidro, ka līdzīgas pozitīvas tendences ir arī aizaugušajām teritorijām, kurās jau ir krūmi un ir mazs potenciāls, ka tās tiks izmantotas lauksaimniecībā. Šādas platības Latvijā pērn bija 42 tūkst. ha apmērā.    Lai pētījumu veiktu, Lauku atbalsta dienestam tika izprasīta informācija, kuras konkrēti ir tās nekoptās un nepļautās platības katra kadastra līmenī. «Izrādījās, ka nekoptās un nepļautās zemes pēc lietošanas mērķa ir sadalītas 16 veidos. Mēs sīkāk analizējām tās zemes, kas varētu būt potenciāli nākotnē izmantojamas lauksaimniecībā. Paņēmām arī tās zemes, kas šobrīd skaitās mežsaimniecības zeme, derīgo izrakteņu teritorijas, dabas pamatnes un parku teritorijas. Kopumā no visiem nekoptajiem un aizaugušajiem hektāriem mēs detalizēti izanalizējām 258 tūkst. nekoptās un 41 tūkst. aizaugušās zemes,» norāda I. Pilvere. Viņa arī piebilst, ka no kopumā izanalizētās zemes platības 130 tūkst. ir meliorētās zemes. Aptuveni pusi no 300 tūkst. ha nekoptās un aizaugušās zemes pie labvēlīgiem ekonomiskajiem un citiem apstākļiem nākotnē varēs izmantot lauksaimniecībā, secināts pētījumā.