ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka viņš kopā ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu cenšas glābt Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju ZTE, kuram noteikts aizliegums pārdot amerikāņu tehnoloģiju, un tāpēc tas pārtraucis pamatdarbību.

«Mēs ar Ķīnas prezidentu Sji sadarbojamies, lai dotu iespēju lielajai Ķīnas tālruņu kompānijai ZTE atgriezties biznesā, ātri,» tviterī ierakstījis Tramps.

«Ķīnā ir zaudēts pārāk daudz darbavietu. [ASV] Tirdzniecības ministrijai ir uzdots to paveikt!» piebildis ASV prezidents.

Jau vēstīts, ka ZTE ASV noteikto sankciju dēļ 9.maijā paziņoja par pamatdarbības apturēšanu.

Vašingtona uz septiņiem gadiem aizliegusi Savienotajās Valstīs bāzētajiem uzņēmumiem pārdot programmatūru un aparatūras komponentus ZTE.

Vašingtona šādu aizliegumu noteica aprīlī, paziņojot, ka ZTE ir pārkāpis sankcijas, ko ASV piemērojušas Irānai un Ziemeļkorejai.

ZTE jau iepriekš norādīja, ka ASV sankcijas apdraud uzņēmuma pastāvēšanu.

Senatori izgāž Baltā nama saimnieka personisko pretimnākšanu Pekinai; Ķīnas kompānija atkal bezdibeņa malā, ceturtdien, 21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nepiekrītot Baltā nama administrācijas ekonomiskās dabas argumentiem, ASV republikāņu un demokrātu senatori nacionālās drošības vārdā tomēr pieņem sankciju likumprojektu, kas nozīmē beigu sākumu Ķīnas telekomunikāciju tehnoloģiju kompānijai ZTE un ir trieciens Donalda Trampa pašpasludinātajam darījumu cauri dabūtāja tēlam. Šīs ASV iekšpolitikas, drošības un tirdzniecības politikas kolīzijas cita starpā iezīmē arī Ķīnas augsto tehnoloģiju ražotāju neapskaužami trauslās pozīcijas globālajā tirgū.

Aprīlī ASV Tirdzniecības ministrija pret ZTE noteica sankcijas par nepakļaušanos aizliegumiem veikt darījumus ar Ziemeļkoreju un Irānu. Amerikas kompānijām tika aizliegts turpmākos septiņus gadus tai pārdot izšķirīgi nozīmīgas skaitļošanas un programmatūras tehnoloģijas, kas praktiski nozīmēja, ka milzīgajai ZTE un vairāk par 74 tūkstošiem ķīniešu darba vietu skan kapu zvans. Tūdaļ tika pārtraukta ZTE akciju tirdzniecība Šeņdžeņas un Honkongas biržā. Pēc D. Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dziņpina tikšanās un sarunām, kurās D. Tramps negaidīti izmantoja ZTE sankcijas kā kaulēšanās instrumentu divpusējās tirdzniecības dis- kusijā, akciju tirdzniecība tika atjaunota pirms nedēļas, kad ar ASV administrāciju tika panākta vienošanās par ZTE maigāku sodīšanu un uzraudzību. Investoru reakcija pēc pārtrauktās tirdzniecības gan bija krasi negatīva (skat. grafiku), un tirgus vērtējums par ZTE devās gandrīz brīvajā kritienā. Cīņa starp Balto namu un Kongresu sākās maija vidū, kad D. Tramps tvītoja, ka viņš ar Sji Dziņpinu strādājot kopā, lai dabūtu ZTE atpakaļ uz strīpas. Komentētāju vērtējumā, tas sanik- noja lielu abu partiju pārstāvju grupu Kongresā, kā arī virkni izlūkošanas un drošības amatpersonu. Administrācija pēc prezidenta instrukcijas tomēr turpināja nodomāto, un 7. jūnijā tika panākta vie- nošanās, ka ZTE tiks sodīta, bet krietni maigāk – ar miljardu USD soda naudu un vēl 400 miljoniem USD drošības naudas, lai kompāniju atturētu no sagrēkošanās nākotnē. ZTE piekrita arī prasībai nomainīt tās padomi, augstāko vadību un apmaksāt ASV uzraugu darbību desmit gadu garumā, lai sekotu kompānijas paklausīgumam amerikāņu prasībām.

ASV armijas bāzu personāls vairs nevar iegādāties Ķīnas firmu «Huawei» un ZTE ražotos telefonus un citu aprīkojumu, jo Pentagons atzinis, ka šīs ierīces rada «nepieņemamu» drošības risku, ziņoja ASV mediji.

ASV Aizsardzības ministrijā ir pieaugušas bažas par patēriņa elektronikas izmantošanu karavīru izspiegošanai vai izsekošanai.

««Huawei» un ZTE ierīces var radīt nepieņemamu risku [armijas] personālam, informācijai un misijai,» piektdien paziņoja Pentagona preses sekretārs majors Deivs Īstbērns.

«Ņemot vērā šo informāciju, nav prātīgi turpināt tās pārdot [Aizsardzības] ministrijas veikalos» ASV bāzēs visā pasaulē, viņš piebilda.

Īstbērns sacīja, ka pavēle izņemt «Huawei» ierīces no tirdzniecības šajos veikalos tikusi dota 25.aprīlī.

«Ņemot vērā ZTE mobilo tālruņu un ar tiem saistīto produktu drošības riskus, [Pentagona] veikalos no tirdzniecības izņemti arī ZTE ražojumi,» sacīja Pentagona preses sekretārs.

Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs "Huawei" pārsūdzējis Zviedrijas lēmumu aizliegt uzņēmuma tehnoloģijas valsts 5G mobilo sakaru tīklā, šādu aizliegumu skaidrojot ar drošības apsvērumiem.

Šim aizliegumam, par kuru 20.oktobrī paziņoja Zviedrijas telekomunikāciju regulators PTS, "nav juridiska pamatojuma, tas pārkāpj cilvēka pamattiesības, pārkāpj Eiropas Savienības juridiskos principus un pēc būtības ir nepareizs", teikts "Huawei" apelācijā.

Ja šis aizliegums tiks realizēts, tas radīs "daudzpusīgu un nelabojamu kaitējumu" uzņēmumam, norāda "Huawei".

PTS skaidro, ka šis aizliegums, kas ietekmē arī Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju ZTE, noteikts saskaņā ar jauniem tiesību aktiem, kas stājušies spēkā janvārī pēc Zviedrijas bruņoto spēku un drošības dienestu veiktas izpētes nolūkā nodrošināt, lai radioiekārtu izmantošana nerada draudus Zviedrijas drošībai.

Zviedrijas valdība otrdien nolēma aizliegt Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju "Huawei" un ZTE tehnoloģijas valsts 5G mobilo sakaru tīklā, šādu lēmumu skaidrojot ar drošības apsvērumiem.

Šis aizliegums noteikts saskaņā ar jauniem tiesību aktiem, kas stājušies spēkā janvārī pēc Zviedrijas bruņoto spēku un drošības dienest veiktas izpētes nolūkā nodrošināt, lai radioiekārtu izmantošana nerada draudus Zviedrijas drošībai.

Tāpat Zviedrijas valdības lēmums paredz, ka "Huawei" un ZTE līdz 2025.gada 1.janvārim jādemontē valstī jau uzstādītais aprīkojums.

Zviedrijas telekomunikāciju regulators PTS ceturtdien arī paziņoja, ka apstiprinājis četrus pieteikumus konkursam uz 5G frekvenču iegādi. Visi uzņēmumi ir no Zviedrijas - "Hi3G Access", "Net4Mobility", "Telia Sweden" un "Teracom".

ASV norāda, ka "Huawei" un ZTE ir cieši sakari ar Ķīnas komunistu valdību un brīdina, ka šo ražotāju tehnoloģijas varētu tikt izmantotas spiegošanai Pekinas vajadzībām. Abas kompānijas kategoriski noraida šādas apsūdzības.

ASV cenšas pārliecināt bezvadu tehnoloģiju un interneta uzņēmumus sabiedrotajās valstīs neizmantot Ķīnas telekomunikāciju uzņēmuma «Huawei» ražotās iekārtas, ņemot vērā kiberdrošības riskus, piektdien vēsta laikraksts «Wall Street Journal».

Šī lobēšanas kampaņa, kas adresēta arī valdību amatpersonām, tiek rīkota sabiedrotajās valstīs, kurās plaši tiek izmantotas «Huawei» iekārtas, tostarp Vācijā, Itālijā un Japānā, raksta «Wall Street Journal».

Turklāt ASV arī apsver iespēju nodrošināt papildu finanšu atbalstu telekomunikāciju attīstībai valstīs, kas izvairīsies no «Huawei» iekārtu izmantošanas, piebilst laikraksts.

«Huawei» atsevišķās valstīs, tostarp ASV un Austrālijā, nonācis uzmanības centrā saistībā ar uzņēmuma iespējamām ciešām saiknēm ar Ķīnas varasiestādēm.

Pati kompānija gan apvainojumus par drošības riskiem un saikni ar Ķīnas izlūkdienestiem noliedz.

«Wall Street Journal» norāda, ka ASV sagādā bažas Ķīnas telekomunikāciju iekārtu izmantošana valstīs, kurās atrodas Savienoto Valstu militārās bāzes.

Francijā otrdien uz aizdomu pamata par nelikumīgām darbībām veiktas kratīšanas Ķīnas tehnoloģiju kompānijas "Huawei" birojos, ziņu aģentūrai AFP ceturtdien atklāja avots Francijas tiesu sistēmā.

Avots norādīja, ka kratīšanas tika veiktas Francijas Finanšu prokuratūras sākotnējās izmeklēšanas ietvaros. Plašāka informācija par šo izmeklēšanu pagaidām nav pieejama. Nelikumīgās darbības var nozīmēt korupciju, ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu un citus likumpārkāpumus.

"Huawei" sāka darbību Francijā 2003 gadā, un pašreiz šajā valstī darbojas seši "Huawei" pētniecības centri un globāls dizaina centrs. "Huawei" arī būvē rūpnīcu Elzasā, Francijas ziemeļaustrumos, kas būs pirmā uzņēmuma rūpnīca ārpus Ķīnas. Tajā plānots ražot aprīkojumu mobilo telekomunikāciju tīkliem, jo īpaši 5G.

"Huawei" kontrolē aptuveni 20% no Francijas telekomunikāciju tirgus. 1987.gadā dibinātais uzņēmums ir pasaulē vadošais aprīkojuma ražotājs piektās paaudzes mobilajam internetam.

ASV biržu indeksi ceturtdien pieauga pēc ziņas, ka ASV varētu atcelt Ķīnas precēm noteiktos muitas tarifus, bet Eiropas un Āzijas biržu indeksi kritās.

ASV akciju cenas pēcpusdienā maz mainījās, bet pēkšņi demonstrēja kāpumu pēc laikraksta «The Wall Street Journal» ziņas, ka finanšu ministrs Stīvens Mnučins ierosinājis atcelt dažus vai visus tarifus Ķīnas precēm, lai iedrošinātu tirgus un veicinātu lielākas tirdzniecības vienošanās iespējamību.

Laikraksts nosauca šo ierosinājumu par daļu no Mnučina debatēm ar ASV tirdzniecības pārstāvi Robertu Laitaizeru, kuram ir skarbāka attieksme pret Ķīnu.

ASV Finanšu ministrija ceturtdien paziņoja, ka ne Mnučins, ne Laitaizers nav izteikuši oficiālus ierosinājumus sarunās, kas «ne tuvu nav pabeigtas».

Uzņēmumu «Boeing», «Caterpillar» un «General Motors» akciju cenas pieauga par vismaz 1%. Ievērojama daļa šo uzņēmumu preču noieta ir atkarīga no Ķīnas.

ASV biržu indeksi pirmdien pieauga, investoriem turpinot gūt peļņu, kā arī parādoties pazīmēm par spriedzes mazināšanos tirdzniecības jautājumos starp Vašingtonu un Pekinu.

Savukārt Eiropas biržās bija vērojamas dažādas tendences.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka kopā ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu cenšas glābt Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju ZTE, kuram noteikts aizliegums pārdot amerikāņu tehnoloģiju, un tāpēc tas pārtraucis pamatdarbību.

«Wunderlich Securities» analītiķis Arts Hogans norādīja, ka Volstrīta vienmēr pozitīvi uztver pazīmes par spriedzes mazināšanos tirdzniecības jautājumos.

«Bažas par tirdzniecības politiku 2018.gadā tirgiem noteikti ir bijis pretvējš,» viņš sacīja.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru saruka, britu mārciņas vērtība pret dolāru palielinājās, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās.

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Čehijas kiberdrošības aģentūra pirmdien brīdināja par Ķīnas uzņēmumu «Huawei» un ZTE ražoto programmatūru un iekārtu izmantošanu, norādot, ka tas rada riskus valsts drošībai.

«Galvenā problēma ir Ķīnas likumiskā un politiskā vide, kurā darbojas augstāk minētie uzņēmumi,» skaidro Čehijas Nacionālā informācijas un kiberdrošības aģentūra.

«Ķīnas likumdošana, cita starpā, pieprasa Ķīnā strādājošiem privātuzņēmumiem sadarboties ar izlūkošanas dienestiem, tāpēc to pielaide nozīmīgām valsts sistēmām varētu radīt riskus,» vēsta aģentūra.

«Huawei» Čehijas struktūrvienība asi kritizējusi šo paziņojumu un aicinājusi aģentūru uzrādīt faktus, nevis nodarboties ar reputācijas graušanu.

Jau vēstīts, ka ASV, Austrālija un Japāna liegusi «Huawei» iespēju savās valstīs būvēt nākamās paaudzes 5G interneta tīklus, skaidrojot, ka šis uzņēmums ir tuvs Ķīnas valdībai un tā ražojumi var tikt izmantoti nesankcionētai informācijas iegūšanai.

5G jeb piektās mobilo sakaru standartu paaudzes ieviešana telekomunikāciju kompānijām izmaksās 20 līdz 25% vairāk nekā 4G ieviešana, taču tās varēs piedāvāt nebijušus pakalpojumus

Ap 2022. gadu tā būs nobriedusi tehnoloģija, tā intervijā Dienas Biznesam norāda telekomunikāciju operatora Bite tehniskais direktors Gints Butens (Gintas Butenas). Viņš uzskata, ka Latvija Baltijas valstīs ir labākajā situācijā šīs jaunās tehnoloģijas ieviešanai un viens no iemesliem ir tas, ka no nākamā gada būs brīvas radio frekvences datu pārraidei.

Fragments no intervijas

Telekomunikāciju lauciņā visi jau pāris gadus runā par 5G. Kas šobrīd notiek? Kādā stadijā esam?

Pirmsākumi idejai par 5G meklējami jau 2012. gadā, kad radās doma par nākamās paaudzes tehnoloģiju, kas varētu aizstāt 4G, un tika definētas tās teorētiskās prasības – ļoti liels ātrums, labs iekštelpu pārklājums, maza aizture. Par tehniskajām iespējām tobrīd neviens nedomāja.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Pasaules ekonomikas atveseļošanās procesa gaitā, ko daļēji noteikusi sabiedrību vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu un dažādu ierobežojumu mazināšana, investoru nauda lielā mērā plūdusi tieši ASV aktīvu virzienā.

Pieejamie Refinitiv Lipper dati liecina, ka investori visā pasaulē šā gada pirmajā pusē ASV vērtspapīru fondos un biržā tirgotajos fondos ieplūdinājuši līdzekļus 900 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords. Turklāt tas ir vairāk nekā investori naudu izvietojuši visā pārējā pasaulē kopā, kur neto ieplūdes rezultāts fondos bijis 840 miljardu eiro apmērā, ziņo The Wall Street Journal.

Piemēram, visā pagājušajā gadā kopā ASV fondos ieplūda par 800 miljardiem vairāk naudas, nekā noplūda. Pārējai pasaulei šī neto summa bija 1,2 triljonu ASV dolāru apmērā. Var spriest, ka šādi dati liecina par to, ka investori mēģina uzticēties tieši ASV ekonomikas atveseļošanās stāstam, kurš, iespējams, izskatās labāk nekā tas ir pārējais pasaulei.

Nereti pie mums dzird jautājumu – vai Trampa politika ir Latvijas interesēs? Tikmēr lielākās ASV investīcijas visā Baltijas reģionā jau atnesusi viena no pasaulē lielākajām investīciju kompānijām Blackstone Group.

13.septembrī tika oficiāli paziņots, ka, ieguldot vienu miljardu eiro, investīciju fonds Blackstone Group L.P. iegādāsies 60% akciju no Latvijā, Lietuvā un Igaunijā strādājošās AS Luminor Bank, bet līdzšinējiem īpašniekiem - skandināvu Nordea un DNB - katram paliks pa 20% akciju.

Gadiem ilgi pie mums ir vaicāts, kur gan kavējas nozīmīgas ASV investīcijas Latvijā, un, lūk, kur tās ir! ASV politika, protams, ir un paliek vispirms ASV interesēs, īpaši, kopš par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps. Bet ASV politikai arī nav jābūt kādas citas valsts kā tikai ASV interesēs. Un tas ir tas, kas no ASV ir jāmācās Latvijai, kuras politikai tāpat būtu jābūt tikai un vienīgi Latvijas interesēs.

ASV un Ķīna nupat panākusi progresu tirdzniecības frontē - šīs valstis parakstījušas kaut ko līdzīgu pamieram. Tas nozīmē, ka pēc gandrīz diviem gadiem ar strīdiem un tarifu vētrām šajā ziņā tuneļa galā parādījusies gaisma.

Paredzēts, ka konflikta "deeskalācija" notiks vairākās fāzēs - vispirms oficiāli panākts pamiers, kur pēc tam jau var domāt par kādu tarifu samazināšanu un tad - jaunu ilgāka termiņa tirdzniecības līgumu.

Formāli jaunā vienošanās noslēgta it kā starp diviem vienlīdzīgiem spēlētājiem. Patiesībā gan Ķīna (tās ekonomikas izaugsme nupat sabremzējusies līdz pašai lēnīgākajai 30 gados) izskatās ir tā, kas demonstrējusi gatavību ASV piekāpties gandrīz visās ar tirdzniecību saistītajās jomās - šī valsts piekrita palielināt ASV produktu iegādi par 200 miljardiem dolāriem, vairāk pavērt savu tirgu ārvalstu investīcijām un pastiprināt intelektuālā īpašuma un komercnoslēpumu aizsardzību.

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!