ASV biržu indeksi pirmdien pieauga, investoriem turpinot gūt peļņu, kā arī parādoties pazīmēm par spriedzes mazināšanos tirdzniecības jautājumos starp Vašingtonu un Pekinu.
Savukārt Eiropas biržās bija vērojamas dažādas tendences.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka kopā ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu cenšas glābt Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju ZTE, kuram noteikts aizliegums pārdot amerikāņu tehnoloģiju, un tāpēc tas pārtraucis pamatdarbību.
«Wunderlich Securities» analītiķis Arts Hogans norādīja, ka Volstrīta vienmēr pozitīvi uztver pazīmes par spriedzes mazināšanos tirdzniecības jautājumos.
«Bažas par tirdzniecības politiku 2018.gadā tirgiem noteikti ir bijis pretvējš,» viņš sacīja.
Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.
Eiro vērtība pret ASV dolāru saruka, britu mārciņas vērtība pret dolāru palielinājās, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piegādēm jūnijā pirmdien kāpa par 0,26 ASV dolāriem līdz 70,96 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena piegādēm jūlijā Londonas biržā pieauga par 1,11 dolāriem līdz 78,23 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» pirmdien pieauga par 0,3% līdz 24 899,41 punktam, indekss «Standard & Poor's 500» kāpa par 0,1% līdz 2730,13 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 0,1% līdz 7411,32 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien samazinājās par 0,2% līdz 7710,98 punktiem, Milānas biržas indekss FTSE MIB kāpa par 0,3% līdz 24 221 punktam, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kritās par 0,2% līdz 12 977.71 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 gandrīz nemainījās un bija 5540,68 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien samazinājās no 1,1943 līdz 1, 1931 dolāram par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru kāpa no 1,3542 līdz 1,3556 dolāriem par mārciņu, bet dolāra kurss attiecībā pret jenu pieauga no 109,39 līdz 109,65 jenām par dolāru.