Tehnoloģijas

ASV izlūkdienests ik dienas ievācis ap 200 miljoniem īsziņu

Gunta Kursiša,17.01.2014

Jaunākais izdevums

ASV Nacionālās drošības aģentūra (National Security Agency, NSA) ik dienas ievākusi teju 200 miljonus teksta ziņojumu no mobilo tālruņu īpašniekiem visā pasaulē, pamatojoties uz izlūkdienesta bijušā darbinieka Edvarda Snoudena (Edward Snowden) rīcībā esošo informāciju, ziņo The Guardian.

Ziņojumu ievākšana izmantota, lai gūtu informāciju par mobilā tālruņa īpašnieka atrašnās vietu, kontaktiem, kredītkaršu informāciju, ceļojumu plāniem, finanšu aktivitātēm utt. «NSA programma Dishfire ievāc teju visu, ko tā var,» ziņo medijs.

Turklāt informācija vākta arī no cilvēkiem, kuri nekad nav pārkāpuši likumu, liecina NSA slepenajos un nopludinātajos dokumentos esošā informācija.

Slepenajā un mediju rīcībā nonākušajā NSA dokumentā ietvertā informācija liecina, ka ik dienas 2011. gada aprīlī NSA ievākusi vidēji 194 teksta ziņojumus. Vienā dienā ievāktas ziņas par vidēji pieciem miljoniem neatbildētu zvanu, pieciem tūkstošiem ceļojumu informācijas, vairāk nekā 61 tūkstoti finanšu darījumu ar kredītkartēm, 630 tūkstošiem darījumu, kas veikti, izmantojot pārskaitījumu ar telefonu, kā arī 115 tūkstošiem darījumu, kas slēgti, veicot bankas pārskaitījumu.

Tikmēr NSA pārstāvji komentēja – ziņas par to, ka aģentūrā patvaļīgi un neierobežoti vākti dati, ir nepatiesas, un aģentūra savas izsekošanas metodes lietojusi vien pret «pamatotiem ārvalstu izlūkošanas objektiem».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) ielauzusies tādu interneta gigantu kā Google un Yahoo komunikāciju kanālos starp datu centriem, kas izmantoti e-pastu plūsmai.

Laikraksta The Washington Post rīcībā nonākuši bijušā ASV specdienestu darbinieka Edvarda Snoudena nopludināti dokumenti, kas liecina par šādām NSA darbībām, vēsta Reuters. Dokumenti demonstrē, ka NSA daudz lielākos apmēros, nekā ticis uzskatīts līdz šim, izmantojusi likumdošanas trūkumus, kas regulē tās darbību ārvalstīs, lai veiktu ASV kompāniju izspiegošanu.

NSA darbību, kas vērsta attiecībā pret informācijas iegūšanu no Google un Yahoo, ASV regulē stingri noteikumi, taču, tā kā ievērojama daļa interneta gigantu datu centru atradusies ārvalstīs, noteiktā pārraudzība neattiekusies uz šīm darbībām. Lai veiktu e-pastu plūsmas novērošanu, NSA bija izveidojusi speciālu programmu, kurai ticis dots kodēts nosaukums MUSCULAR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cukerbergam stresu rada ASV spiegošana

Gunta Kursiša,14.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālā tīkla Facebook dibinātājs Marks Cukerbergs (Mark Zuckerberg) pavēstījis, ka telefonsarunā ASV prezidentam Barakam Obamam paudis bažas par ASV digitālās uzraudzības praksi, ziņo BBC.

Tāpat 29 gadus jaunais uzņēmējs savā blogā paudis, ka ASV valdībai «vajadzētu būt interneta kompanjonam nevis draudam».

M. Cukerberga paziņojumi nākuši klajā pēc ziņām, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra (National Security Agency, NSA) esot imitējusi Facebook servera darbību, lai inficētu savas uzraudzības «mērķu» datorus. NSA gan norādīja, ka šīs ziņas esot «neprecīzas».

Medijs The Intercept publicēja rakstu, kurā tika pausts, ka NSA «dramatiski paplašina savas iespējas piekļūt datoros masveidā». Rakstā tika skaidrots, ka šādas iespējas NSA paver automatizētas sistēmas TURBINE izmantošana, kas samazina cilvēka klātbūtnes nepieciešamību. Viena no iespējām, kā piekļūt lietotāju datoriem, bija viltus Facebook servera izmantošana, lai pārtvertu savienojumus starp konta īpašniekiem un reāliem datoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Google šefs: ASV izlūkdienesta spiegošana ir briesmīga un, iespējams, nelegāla

Gunta Kursiša,04.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentējot ziņas, ka ASV drošības aģentūra (National Security Agency, NSA) ielauzusies kompānijas kanālos starp datu centriem, Google vadītājs Ēriks Šmits (Eric Schmid) pauda - ja ziņas izrādīsies patiesas, tāda rīcība uzskatāma par «briesmīgu» un nelikumīgu, raksta Wall Street Journal.

Ē. Šmits pauda viedokli, ka ir pilnīgi iespējams, ka nākotnē varētu būt arī vēl citi «atklājumi» par NSA darbībām.

Viņš norādīja, ka ir cilvēki, kas darbojas ļaunprātīgi, tomēr, lai tos atklātu, nav nepieciešams apdraudēt visu ASV pilsoņu privātumu.

«NSA vāca datus par 320 miljonu cilvēku veiktiem telefonzvaniem, lai atklātu, ka ir 300 cilvēki, kurus var uzskaīt par bīstamiem. Iespējams, šāda NSA darbība ir pilnīgi pretlikumīga,» intervijā Wall Street Journal pauda E. Snoudens.

Db.lv jau vēstīja, ka NSA daudz lielākos apmēros, nekā ticis uzskatīts līdz šim, izmantojusi likumdošanas trūkumus, kas regulē tās darbību ārvalstīs, lai veiktu ASV kompāniju izspiegošanu. NSA ielauzusies tādu interneta gigantu kā Google un Yahoo komunikāciju kanālos starp datu centriem, kas izmantoti e-pastu plūsmai. Saskaņā ar The Washington Post rīcībā esošo informāciju, NSA ar nezināma telekomunikāciju operatora starpniecību bija izdevies iegūt kontroli pār datu plūsmas tīkla releja daļām. NSA īstenotā spiegošanas programma MUSCULAR darbojusies ciešā sadarbībā ar Lielbritānijas slepenajiem dienestiem. Vienā no The Washington Post rīcībā nonākušajiem dokumentiem atklāts, ka programma kādā trīsdesmit dienu ilgā periodā spējusi apkopot 181 miljonu ierakstu par aktivitātēm e-pastu sūtīšanas komunikāciju kanālos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik dienas ASV drošības aģentūra (National Security Agency, NSA) nosaka aptuveni piecu miljardu mobilo tālruņu atrašanās vietas, vēsta Washington Post.

Laikraksts ziņo, ka šie dati tiek vākti, lai NSA palīdzētu cīņā ar terorismu. Jau ziņots, ka šāda tipa uzraudzību cēla mērķa vārdā asi kritizējušas digitālo tiesību aizstāvju grupas, kas uzskata, ka NSA šīs darbības būtu jāpārtrauc.

Savukārt Microsoft paziņojusi par plāniem izmantot spēcīgāku aizsardzību saviem produktiem, lai pasargātu savus klientus no NSA spiegošanas.

Vēl pirms tam spiegošanas skandālu skāra arī lielvalstu līderus – tika vēstīts, ka NSA noklausās Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas, un tas draudēja aizēnot ASV un Vācijas labās attiecības. Tāpat tika ziņots, ka NSA noklausās arī citu valstu vadītāju telefonsarunas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Nacionālās drošības aģentūras (National Security Agency, NSA)amatpersonas nav vienisprātis, vai piedāvāt amnestiju bijušajam izlūkdienesta darbiniekam Edvardam Snoudenam (Edward Snowden), un ir tādi, kas uzskata, ka amnestija varētu tikt piešķirta, vēsta BBC.

Līdz šim E. Snoudens ir nopludinājis slepenu informāciju par NSA darbu, ieskaitot to, ka NSA vākusi datus no miljoniem telefonu lietotāju, kā arī no tādām kompānijām kā Microsoft, Google un Yahoo. Tāpat nopludinātā informācija liecina, ka NSA noklausījusies vairāku valstu, tostarp Vācijas, līderu telefonsarunas.

Par informācijas nopludināšanas izvērtēšanu atbildīgais Ričards Ledžets (Richard Ledgett) telekanālam CBS pauda – būtu vērts pārrunāt iespēju par E. Snoudena amnestiju. Viņš arī uzsvēra, ka bijušajam NSA spiegam pozitīvā iznākumā būtu ļoti stingras prasības, ka turpmāka informācijas nopludināšana vairs nenotiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ASV: Snoudens nav pelnījis žēlastību

Gunta Kursiša,04.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltais nams un ASV likumdevēji izlūkdienesta bijušajam darbiniekam Edvardam Snoudenam (Edward Snowden), kurš pasaules medijiem atklāja Nacionālās drošības aģentūras (National Security Agency, NSA) darbības aizkulises un aizsāka vērienīgu starptautisku spiegošanas skandālu, žēlastību neizrādīs.

«E. Snoudens pārkāpa ASV likumu. Viņam vajadzētu atgriezties ASV un stāties likuma priekšā,» pauda Baltā nama padomnieks Dens Feifers (Dan Pfeiffer), vēsta BBC.

E. Snoudens lūdza starptautisku palīdzību, lai panāktu, ka ASV atceļ apsūdzības par NSA informācijas nopludināšanu. «Patiesības teikšana nav noziegums,» uzskata E. Snoudens. Vēstuli ar tādu lūgumu viņš nosūtīja Vācijas politiķim.

Patlaban 30 gadus jaunais E. Snoudens atrodas Krievijā, kas sniegusi viņam pagaidu patvērumu, kas ļauj viņam atrasties valstī līdz nākamā gada jūlijam.

Jau vēstīts, ka ASV specdienesti, iespējams, noklausījušies Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas. Šīs informācijas nonākšana atklātībā sašķobījusi abu valstu attiecības, atzina Vācijas pārstāvji. Tiesa gan, A. Merkelei esot divi telefoni - Blackberry un Nokia. Tas, kuru noklausījusies NSA, netiekot izmantots ļoti svarīgām sarunām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ASV izlūkdienesti: eiropieši spiego tikpat daudz

Jānis Rancāns,30.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valstu izlūkdienesti arī cenšoties izspiegot pasaules valstu līderus, kā arī daloties ar ASV savā informācijā, Kongresam atklājuši ASV izlūkdienestu vadītāji.

ASV Kongresā izlūkdienestu vadītāji uzstājās ar ziņojumiem saistībā ar plašo izspiegošanas kampaņu, kuru organizēja Nacionālā drošības aģentūra (NSA) un detaļas par kuru atklātībā nopludināja Eduards Snoudens. Atklājies, ka ASV varasiestādes noklausījušās tuvu sabiedroto, piemēram, Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas.

NSA vadītājs Keits Aleksanders (Keith Alexander) Kongresam liecināja, ka mediju ziņas par izlūkdienestu aktivitātēm bijušas balstītas E. Snoudena nopludinātā materiāla nepilnīgā izpratnē, vēsta Euobserver. «Pieņēmumi, ka NSA noklausījusies desmitiem miljonu telefona sarunu Eiropā, neatbilst patiesībai,» sacījis NSA vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Snoudens saskata «nozīmīgus draudus» savai dzīvībai

LETA--REUTERS,27.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV izlūkdienestu līdzstrādnieks Edvards Snoudens intervijā vācu raidorganizācijai ARD svētdien atzinis, ka jūt «ievērojamus draudus» savai dzīvībai.

Snoudens norādīja, ka ASV tīmekļa vietnē Buzzfeed publiskots raksts, kurā vairākas Savienoto Valstu amatpersonas anonīmi apliecinājušas, ka viņa dzīvībai draud briesmas.

«Šie cilvēki, un viņi ir valdības amatpersonas, teikuši, ka labprāt ielaistu man lodi pierē vai noindētu mani,» intervijā ARD sacīja Snoudens.

Tomēr viņš uzsvēra, ka naktīs vēl arvien spēj labi gulēt, jo uzskata, ka rīkojies pareizi, nododot atklātībā slepenos dokumentus par ASV izlūkdienestu plašajām spiegošanas programmām.

ARD pārraidīja 40 minūtes garu materiālu no Snoudena intervijas, kas ilga sešas stundas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Baltais nams atzīst, ka ASV spiegošana ir gājusi par tālu

Gunta Kursiša,01.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs (John Kerry) atzina, ka dažos gadījumos ASV Nacionālās drošības aģentūras (National Security Agency, NSA) darbība ir gājusi par tālu, vēsta BBC.

Baltā nama pārstāvis solīja, ka kopā ar prezidentu Baraku Obamu strādās, lai novērstu turpmāku NSA neadekvātu darbību. Tāpat viņš pauda, ka ASV pastiprinājusi drošības pasākumus, lai pasargātu valsti no iespējamiem teroristu uzbrukumiem.

«Mēs esam novērsuši, ka lidmašīnas triecas pret zemi, ēkas tiek uzspridzinātas un cilvēki nogalināti, jo esam jau laikus uzzinājuši par teroristu plāniem,» pauda Dž. Kerijs.

«Es varu apgalvot, ka nevainīgi cilvēki nav cietuši šajā procesā, kad tikusi vākta informācija. Jā, dažos gadījumos tas ir aizgājis par tālu,» paziņojis Baltā nama pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka ASV prezidents Baraks Obama liks Nacionālajai Drošības aģentūrai (National Security Agency , NSA) pārtraukt ievākt datus no amerikāņu telefoniem, vēsta BBC.

Šādas ziņas sekojušas pēc vairākiem skaļiem skandāliem, kuros iesaistīta NSA.

Iepriekš mediju rokās nonākuši dokumenti, kas liecināja, ka ASV izlūkdienests spiegojis vairāku pasaules valstu, tostarp Vācijas, līderu telefonsarunas, taču nesenākās ziņas liecina, ka ik dienas NSA ievācis ap 200 miljoniem īsziņu no mobilo telefonu lietotājiem. Turklāt izspiegoti arī tādi mobilo sakaru lietotāji, kas nekad iepriekš nav pārkāpuši likumu. Dokumentus, kas to apliecina, medijiem nopludināja bijušais NSA darbinieks Edvards Snoudens (Edward Sowden), kurš pašlaik patvērumu ir radis Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Nacionālās drošības aģentūra (Natinal Security Agency, NSA) viena mēneša laikā Spānijā slepeni moniturējusi aptuveni 60 miljonus telefonsarunu, citējot Spānijas mediju pausto, vēsta BBC.

Šādus faktus atklāja ASV bijušais izlūkdienesta aģents, kas pašlaik patvērumu no ASV guvis Krievijā, Edvards Snoudens (Edward Snowden). Spāņu mediju rokās nonākušie slepenie dokumenti liecina, ka NSA laikā no pērnā gada 10. decembra līdz šā gada 8. janvārim ir Spānijā vākusi ziņas par telefonu numuriem un zvanītāja atrašanās vietu, tomēr ne sarunu saturu. Tāpat tiek apgalvots, ka tikuši monitorēti Spānijas pilsoņu e-pasti un teksta ziņojumi.

Baltais nams pagaidām nav komentējis laikrakstos El Pais un El Mundo publicēto informāciju par spāņu telefonzvanu monitoringu.

Tajā pašā laikā Japānas ziņu aģentūra Kyodo vēsta, ka ASV izlūkdienests lūdzis Japānas valdībai 2011. gadā palīdzēt monitorēt datus, kas pārraidīti pa optisko šķiedru kabeļiem, proti, cilvēku personīgos datus, kas tiek raidīti cauri Japānai uz Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Baraks Obama aicinājis izvērtēt valsts spiegošanas programmas, lai nodrošinātu kontroli pār tām, tādējādi reaģējot uz Eiropas valstu pārmetumiem, kuri izskanējuši, kad atklājies, ka amerikāņi veikuši plašas noklausīšanās operācijas.

B. Obama gan nav atklājis detaļas par to, cik daudz zinājis par ASV spiegošanas programmām, kuru vērienu atklājis bijušais specdienestu aģents Edvards Snoudens, nopludinot informāciju masu medijos, vēsta Euobserver.

«Mēs norādījām tām [spiegošanas programmām] virzienu, tomēr pēdējo gadu laikā attīstījās to iespējas un tādēļ es uzsākšu izvērtēšanas pasākumus, lai noskaidrotu, ko viņi spēj izdarīt,» sacījis B. Obama.

ASV prezidenta paziņojums sekojis pēc tam, kad Vācija, Francija un Spānija izsaukušas ASV vēstniekus saistībā ar atklājumiem, ka šīs valsts izlūkdienests NSA veicis plašu Eiropas iedzīvotāju izspiegošanu, tostarp noklausījies arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Al Qaeda plāno uzbrukumus Eiropas dzelzceļam

Jānis Rancāns,19.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teroristiskais grupējums Al Qaeda plāno uzbrukumus Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīklam.

Grupa plānojot sarīkot uzbrukumus vilcieniem, dzelzceļa tuneļiem, dzelzceļu sliedēm un elektrības piegādes sistēmām, atsaucoties uz ASV izlūkdienesta NSA informāciju, vēsta Vācijas laikraksts Bild. Uzbrukuma plānošana Eiropas dzelzceļam tikusi pārrunāta NSA pārtvertā «konferences zvanā» starp Al Qaeda līderiem.

Reaģējot uz apdraudējumu, Vācijas varasiestādes atbildējušas ar «neredzētiem pasākumiem» kā, piemēram, dzelzceļa tīklu lielākajās stacijās izvietojot civilās drēbēs tērptus policistus.

NSA augusta sākumā pārtvēra Al Qaeda līdera Ajmana az Zavahiri telefonkonferenci, kas tika sarīkota ar vairākiem grupējuma līderiem visā pasaulē. Tajā pārrunātas uzbrukuma veikšanas iespējas ASV un tās sabiedrotajiem. Informācijas rezultātā ASV un citas valstis uz laiku slēdza vēstniecības Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstis var pieņemt izdevīgākos lēmumus tad, ja to rīcībā ir pēc iespējas vairāk informācijas. Esmu brīdinājis, ka var pastāvēt iespēja, ka mūs noklausās, runājot par pasaulē aktuālo spiegošanas skandālu, pauda Latvijas Satversmes aizsardzības biroja bijušais vadītājs Jānis Kažociņš LNT raidījumā 900 sekundes.

Patlaban, tuvojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā un Lietuvas prezidentūras laikā, Eiropas Savienībā, pieaugusi Krievijas interese par Baltijas valstīm. «Mums ir jārēķinās ar to, ka mūsu austrumu kaimiņš ir ļoti ieinteresēts, kas notiek Lietuvā saistībā ar prezidentūru. Tas nozīmē, ka viņi izmantos visas metodes, arī ne tik oficālās,» noklausīšanās iespēju neizslēdza J. Kažociņš. «Tur tiešām nav jābrīnās, jo ES un prezidentūra ir ārkārtīgi svarīga,» pauda bijušais Latvijas Satversmes aizsardzības biroja vadītājs. Viņš pauda, ka politiķiem nevajag atklāt savas domas «ļoti vienkārši», piemēram, izmantojot telefonsakarus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņi ietekmīgi interneta uzņēmumi apvienojušies, lai uzsāktu kampaņu ar mērķi ieviest noteikumus, cik lielā mērā valdības drīkst vākt lietotāju datus, vēsta NBC News Technology.

Jāatgādina, ka jautājums par privātumu kļuvis sevišķi aktuāls klajā nākot informācijai par to, ka ASV drošības aģentūra (National Security Agency, NSA) lielos apjomos ievāc datus gan no cilvēku mobilajiem tālruņiem, gan internetā.

Aicinot ieviest reformas un noteikt ierobežojumus, tam cik lielā mērā valdība drīkst ievākt datus par cilvēkiem, vēstules ASV prezidentam Barakam Obamam un Kongresam nosūtījušas tādas kompānijas kā Google Inc, Microsoft Corp, Apple Inc, Facebook Inc, Twitter, LinkedIn Corp, Yahoo Inc un AOL Inc.

Dokumentus, ko nopludinājis bijušais ASV drošības aģentūras darbinieks Edvards Snoudens (Edward Snowden) liecina, ka NSA, iespējams, vākusi datus no tādām kompānijām kā Microsoft, Google un Yahoo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Programmatūra

ASV un Lielbritānijas spiegi personīgos datus iegūst no Angry Birds

Lelde Petrāne,28.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Lielbritānijas spiegu aģentūras ikdienas praksē cenšas gūt piekļuvi personīgajiem datiem, izmantojot Angry Birds un citas mobilās aplikācijas, vēsta BBC.

Nacionālās drošības aģentūras (NSA) dokuments liecina, ka vieta, interneta vietnes un kontakti ir starp tiem datiem, kas tiek iegūti no mobilajām aplikācijām.

Tas ir jaunākais atklājums no dokumentiem, kurus nopludināja Edvards Snoudens (Edward Snowden).

Pati aģentūra gan uzsvērusi, ka jebkurš mājiens par to, ka tā izmanto ikdienas amerikāņu komunikāciju viedtālruņos vai sociālajos medijos, nav patiess.

The New York Times, ProPublica un Guardian ziņojuši, ka NSA un Lielbritānijas valdības elektroniskās drošības aģentūra GCHQ sadarbojušās kopš 2007.gada, attīstot metodes, kā ar aplikāciju palīdzību piekļūt informācijai mobilajos telefonos un planšetdatoros. Nav gan zināms, cik daudz informācijas šādā veidā iegūts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju ražotājs HUAWEI prezentējis savu pirmo 5G viedtālruni Latvijā - HUAWEI Mate 20 X (5G), tā darbības iespējas demonstrējot Tele2 5G tīklā. Viedtelefonus Latvijā varēs iegādāties augusta beigās.

«Kad notiek diskusijas par viedtālruņu nākotni, šobrīd cilvēkus interesē divas inovācijas – salokāmie telefoni, kā arī 5G tīkla izmantošanas iespējas,» komentē HUAWEI Consumer Business Group Baltijas reģiona vadītājs Jans Huns (Yang Hong).

Tele2 5G tīklā, kas šobrīd darbojas Mūkusalas Biznesa Centra teritorijā Rīgā, Mate 20 X (5G) telefonos ir iespējams sasniegt vairāk nekā 1 Gbps lielu lejupielādes ātrumu.

Pēdējā laikā sabiedrībā tiek izteiktas bažas, ka 5G tīkla pārklājums ir kaitīgs cilvēka veselībai. Šīs bažas noraida Tele2 komercdepartamenta direktors Raivo Rosts: «Diskusiju, protams, ir ļoti daudz, jo 5G ir ļoti populāra un interesanta tēma. Ir dažādi spriedelējumi, taču Tele2 balstās uz ekspertu viedokļiem un zinātnē balstītiem atzinumiem. Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi, ka 5G nav negatīvas ietekmes uz cilvēku veselību.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Merkelei esot divi telefoni - Blackberry un Nokia

Lelde Petrāne,25.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc apgalvojumiem, ka ASV noklausījušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles mobilo tālruni, Eiropā lielākās ekonomikas pārstāve piektdien paziņojusi, ka viņai ir divi telefoni. Tas, kuru noklausījusies Nacionālā drošības aģentūra (NSA), netiekot izmantots ļoti svarīgām sarunām, vēsta thelocal.de.

Informāciju par diviem telefoniem Merkele piektdienas rītā sniegusi ES līderiem Briselē. Viens no tiem - Blackberry - esot šifrēts, bet otrs - Nokia - nē. Tie tiekot izmantoti, lai nodalītu sarunas par valdību un tās, kas attiecas uz viņas partijas - Kristīgo demokrātu - aktivitātēm.

Merkele skaidrojusi, ka viņa lieto mobilo tālruni, kuru finansē partija, lai veiktu telefona sarunas, kas attiecas uz partijas lietām, tādējādi demonstrējot, ka viņa neizmanto valdības finansētu tālruni partijas vajadzībām.

Tieši partijas telefons, visticamāk, esot tas, kuru noklausījušās ASV, lēš mediji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācija grib tikties ar ASV spiegošanas noslēpumu atklājēju Snoudenu

Gunta Kursiša,01.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdība izteikusi vēlmi personīgi uzklausīt bijušo ASV izlūkdienesta darbinieku Edvardu Snoudenu (Edward Snowden) saistībā ar ASV spiegošanas skandālu, vēsta BBC.

«Ja E. Snoudens vēlas sniegt mums kādu informāciju, mēs labprāt to uzklausīsim,» pauda Vācijas iekšlietu ministrs Hanss Pēteris Frīdrihs (Hans-Peter Friedrich).

Viņš nenorādīja, kuras Vācijas amatpersonas varētu tikties ar E. Snoudenu, kurš pašlaik patvērumu no ASV radis Maskavā.

Jau rakstījām, ka ASV specdienesti, iespējams, noklausījušies Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas. Ja šī informācija izrādīsies patiesa, abu valstu attiecības ir apdraudētas, norādījuši Vācijas pārstāvji. Tiesa gan A. Merkelei esot divi telefoni - Blackberry un Nokia. Tas, kuru noklausījusies Nacionālā drošības aģentūra (NSA), netiekot izmantots ļoti svarīgām sarunām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Indīgās partnerības strīds vēršas plašumā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,14.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija vilcinās ar ASV brīvās tirdzniecības līguma publiskošanu. Ja tas tiešām abām pusēm ir tik izdevīgs, kāpēc tāda slepenība?

Kad Eiropas Komisijas pārstāvjiem uzdod jautājumus par ilgi slīpēto un spodrināto transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu, kam jānodrošina brīva preču plūsma starp ASV, Kanādu un ES, slavinājumi plūst kā no pārpilnības raga. Tas nodrošināšot izaugsmi un labklājību, mazināšot birokrātiju un izdevumus, kā arī radīšot jaunas darba vietas – vismaz 700 tūkstošus Eiropas Savienībā un kādu miljonu ASV. Vairāku ES valstu pilsoņi gan ir skeptiski par šī līguma solītajām piena un medus upēm un turpina regulāri rīkot protesta akcijas, prasot līgumu pārskatīt vai vismaz atklāt tā saturu. Viņiem pievienojas arī atsevišķi politiskie spēki ES dalībvalstīs, kas var radīt nopietnus šķēršļus šī līguma darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2003. gads, kamēr ASV un britu politiķi debatē par Irākas masu iznīcināšanas ieročiem, to specdienesti aktīvi strādā, lai izplatītu nepatiesu informāciju, kas ļautu pamatot iebrukumu šajā valstī. Uz patiesiem notikumiem balstīta filma par britu aģentes nostāšanos pret savu valsti, lai publikai atklātu patiesību par ASV slepenās organizācijas NSA darbībām, lai sankcionētu iebrukumu Irākā.

Iedvesmojošā un patiesā stāstā par nostāšanos un vienas sievietes cīņu pret pasaulē ietekmīgāko spiegu organizāciju titullomu atveido izcilā britu aktrise Kīra Naitlija (nominēta Oskaram par lomu filmā Lepnums un aizspriedumi), citās lomās – Oskara divkārtējais nominants Reifs Fainss (Harijs Poters, Angļu pacients un SPEKTRS), Emmy nominants Metjū Guds (Sabiedrotie, Imitācijas spēle un Sargi) un Emmy nominants Mets Smits (kulta seriāls Doctor Who).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Snoudenam atļauj pamest Maskavas lidostu

Gunta Kursiša,24.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV izlūkdienesta darbinieks Edvards Snoudens (Edward Snowden) drīkst pamest Maskavas Šermentjeas lidostas tranzītzonu, kurā bijušais spiegs mitinās kopš 23. jūnija, kad tajā ieradās, lidojot no Honkongas, vēsta Interfax.

Oficiālu lūgumu Krievijai par pagaidu patvēruma piešķiršanu E. Snoudens iesniedza pirms nedēļas. Patvēruma sniegšanu Krievija vēl izskata.

E. Snoudenam iepriekš patvērumu piedāvāja trīs Latīņamerikas valstis – Nikaragva, Venecuēla un Bolīvija, no kurām Venecuēla, turīgākā no trim valstīm, tika novērtēta kā E. Snoudenam vispiemērotākā, un ziņu aģentūras Reuters žurnālists, kas intervēja bijušo ASV spiegu, pauda, ka tā, visticamāk arī būs valsts, uz kuru pārcelsies E. Snoudens. Taču E. Snoudena jurists Krievijā Anatolijs Kučerena, kurš palīdzēja bijušajam spiegam aizpildīt patvēruma lūguma pieteikumu, norādīja, ka E. Snoudens ir pārliecināts, ka ceļošana uz Latīņameriku nebūtu droša, jo ASV censtos viņu nogādāt atpakaļ dzimtenē, lai sodītu par sensitīvās informācijas izpaušanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Britu spiegi lasa tūkstošiem privātu e-pasta vēstuļu

LETA--AFP,13.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu spiegi katru dienu izlasa tūkstošiem privātu e-pasta vēstuļu, teikts jaunā ziņojumā, kas saistīts ar Edvarda Snoudena nopludināto informāciju.

Lielbritānijas parlamenta Izlūkošanas un drošības komiteja norādījusi, ka vēstuļu pārtveršana nesasniedz kritiskus apmērus, tomēr aicinājusi ieviest šajā jomā lielāku caurskatāmību.

ASV Nacionālā drošības pārvalde (NSA) un Lielbritānijas valdības elektroniskās drošības aģentūra (GCHQ) ir galvenās institūcijas, kas iesaistītas skandālos par spiegošanu pēc Snoudena nopludinātās informācijas.

GCHQ pārtver lielu daudzumu informācijas, sekojot noteiktiem modeļiem un saistībām. Tā ir svarīga un atbilstoša taktika, ja to pareizi mērķē un kontrolē, atzīts ziņojumā.

Individuālus ziņojumus analītiķi pēta tikai tad, ja to atļāvis valdības ministrs. «Tikai nelielu daļu no tā, kas tiek savākts, ierauga cilvēka acs,» pavēstīja parlamenta komitejas pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Snoudenam uz gadu piešķirts patvērums Krievijā

LETA--AFP,01.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slepenus dokumentus publiskojušajam bijušajam ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbiniekiem Edvardam Snoudenam uz gadu piešķirts patvērums Krievijā, ceturtdien pavēstīja Snoudena advokāts.

Snoudens saņēmis dokumentus, kas ļauj viņam pamest Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonu, un viņš jau ir devies prom, apstiprināja Snoudena aizstāvis.

Jau ziņots, ka Snoudens 16.jūlijā iesniedza oficiālu lūgumu par pagaidu patvēruma piešķiršanu Krievijā.

Bijušais CIP darbinieks par nodomu lūgt patvērumu Krievijā paziņoja 12.jūlijā, Šeremetjevas lidostā tiekoties ar Krievijas cilvēktiesību aktīvistiem. Vienlaikus viņš solīja, ka nekaitēs Savienotajām Valstīm. Pēc visa spriežot, šis solījums bija reakcija uz Kremļa prasību, lai viņš beidz nopludināt kaitējošu informāciju par ASV spiegošanas programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Privātums jeb informācijas riski

Evija Dundure, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja,17.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien straujākas attīstības nozīmīgs blakus faktors ir dati. Datus rada teju ikviena mūsu kustība, sākot no tik ikdienišķas nodarbības kā sērfošanas internetā līdz iepirkumu paradumiem, mobilā telefona signāliem un pat saziņas biežumu un veidu ar mūsu tuviniekiem, kolēģiem un sadarbības partneriem. Katrs mūsu pirkums, kas faktiski iezīmē mūsu attiecības ar uzņēmumiem, kuru pakalpojumus patērējam, rada datus. Lielais datu apjoms aizvien vairāk un vairāk uzņēmumus aicina izvērtēt, kāda informācija ir mūsu rīcībā un, kas vēl svarīgāk - ko ar to iespējams pasākt?

Tas bija Edmunds Halejs, kurš ne tikai atklāja spožo komētu, bet, pašam nezinot, lika pamatus arī modernajai apdrošināšanai. Nav skaidrs, kādu motīvu vadīts viņš to darīja, bet 17. gadsimta beigās ar milzīgu rūpību viņš izanalizēja Vroclavas iedzīvotāju dzimstības un mirstības datus. Šādi dati bija uzkrāti gadsimtiem ilgi, bet tieši Halejs nodemonstrēja to lietderīgumu. Pateicoties sastādītajām tabulām, varēja precīzi aprēķināt gaidāmo dzimstības līmeni, demogrāfijas attīstības līkni un vidējo miršanas vecumu. Izstrādātā metodoloģija ļāva attīstīt sarežģītākus matemātikas vienādojumus, prognozējot riskus, kas ir būtisks apdrošināšanas nozares stūrakmens.

Komentāri

Pievienot komentāru