ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) ielauzusies tādu interneta gigantu kā Google un Yahoo komunikāciju kanālos starp datu centriem, kas izmantoti e-pastu plūsmai.

Laikraksta The Washington Post rīcībā nonākuši bijušā ASV specdienestu darbinieka Edvarda Snoudena nopludināti dokumenti, kas liecina par šādām NSA darbībām, vēsta Reuters. Dokumenti demonstrē, ka NSA daudz lielākos apmēros, nekā ticis uzskatīts līdz šim, izmantojusi likumdošanas trūkumus, kas regulē tās darbību ārvalstīs, lai veiktu ASV kompāniju izspiegošanu.

NSA darbību, kas vērsta attiecībā pret informācijas iegūšanu no Google un Yahoo, ASV regulē stingri noteikumi, taču, tā kā ievērojama daļa interneta gigantu datu centru atradusies ārvalstīs, noteiktā pārraudzība neattiekusies uz šīm darbībām. Lai veiktu e-pastu plūsmas novērošanu, NSA bija izveidojusi speciālu programmu, kurai ticis dots kodēts nosaukums MUSCULAR.

Sociālā tīkla Facebook dibinātājs Marks Cukerbergs (Mark Zuckerberg) pavēstījis, ka telefonsarunā ASV prezidentam Barakam Obamam paudis bažas par ASV digitālās uzraudzības praksi, ziņo BBC.

Tāpat 29 gadus jaunais uzņēmējs savā blogā paudis, ka ASV valdībai «vajadzētu būt interneta kompanjonam nevis draudam».

M. Cukerberga paziņojumi nākuši klajā pēc ziņām, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra (National Security Agency, NSA) esot imitējusi Facebook servera darbību, lai inficētu savas uzraudzības «mērķu» datorus. NSA gan norādīja, ka šīs ziņas esot «neprecīzas».

Medijs The Intercept publicēja rakstu, kurā tika pausts, ka NSA «dramatiski paplašina savas iespējas piekļūt datoros masveidā». Rakstā tika skaidrots, ka šādas iespējas NSA paver automatizētas sistēmas TURBINE izmantošana, kas samazina cilvēka klātbūtnes nepieciešamību. Viena no iespējām, kā piekļūt lietotāju datoriem, bija viltus Facebook servera izmantošana, lai pārtvertu savienojumus starp konta īpašniekiem un reāliem datoriem.

Komentējot ziņas, ka ASV drošības aģentūra (National Security Agency, NSA) ielauzusies kompānijas kanālos starp datu centriem, Google vadītājs Ēriks Šmits (Eric Schmid) pauda - ja ziņas izrādīsies patiesas, tāda rīcība uzskatāma par «briesmīgu» un nelikumīgu, raksta Wall Street Journal.

Ē. Šmits pauda viedokli, ka ir pilnīgi iespējams, ka nākotnē varētu būt arī vēl citi «atklājumi» par NSA darbībām.

Viņš norādīja, ka ir cilvēki, kas darbojas ļaunprātīgi, tomēr, lai tos atklātu, nav nepieciešams apdraudēt visu ASV pilsoņu privātumu.

«NSA vāca datus par 320 miljonu cilvēku veiktiem telefonzvaniem, lai atklātu, ka ir 300 cilvēki, kurus var uzskaīt par bīstamiem. Iespējams, šāda NSA darbība ir pilnīgi pretlikumīga,» intervijā Wall Street Journal pauda E. Snoudens.

Db.lv jau vēstīja, ka NSA daudz lielākos apmēros, nekā ticis uzskatīts līdz šim, izmantojusi likumdošanas trūkumus, kas regulē tās darbību ārvalstīs, lai veiktu ASV kompāniju izspiegošanu. NSA ielauzusies tādu interneta gigantu kā Google un Yahoo komunikāciju kanālos starp datu centriem, kas izmantoti e-pastu plūsmai. Saskaņā ar The Washington Post rīcībā esošo informāciju, NSA ar nezināma telekomunikāciju operatora starpniecību bija izdevies iegūt kontroli pār datu plūsmas tīkla releja daļām. NSA īstenotā spiegošanas programma MUSCULAR darbojusies ciešā sadarbībā ar Lielbritānijas slepenajiem dienestiem. Vienā no The Washington Post rīcībā nonākušajiem dokumentiem atklāts, ka programma kādā trīsdesmit dienu ilgā periodā spējusi apkopot 181 miljonu ierakstu par aktivitātēm e-pastu sūtīšanas komunikāciju kanālos.

Ik dienas ASV drošības aģentūra (National Security Agency, NSA) nosaka aptuveni piecu miljardu mobilo tālruņu atrašanās vietas, vēsta Washington Post.

Laikraksts ziņo, ka šie dati tiek vākti, lai NSA palīdzētu cīņā ar terorismu. Jau ziņots, ka šāda tipa uzraudzību cēla mērķa vārdā asi kritizējušas digitālo tiesību aizstāvju grupas, kas uzskata, ka NSA šīs darbības būtu jāpārtrauc.

Savukārt Microsoft paziņojusi par plāniem izmantot spēcīgāku aizsardzību saviem produktiem, lai pasargātu savus klientus no NSA spiegošanas.

Vēl pirms tam spiegošanas skandālu skāra arī lielvalstu līderus – tika vēstīts, ka NSA noklausās Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas, un tas draudēja aizēnot ASV un Vācijas labās attiecības. Tāpat tika ziņots, ka NSA noklausās arī citu valstu vadītāju telefonsarunas.

ASV Nacionālās drošības aģentūras (National Security Agency, NSA)amatpersonas nav vienisprātis, vai piedāvāt amnestiju bijušajam izlūkdienesta darbiniekam Edvardam Snoudenam (Edward Snowden), un ir tādi, kas uzskata, ka amnestija varētu tikt piešķirta, vēsta BBC.

Līdz šim E. Snoudens ir nopludinājis slepenu informāciju par NSA darbu, ieskaitot to, ka NSA vākusi datus no miljoniem telefonu lietotāju, kā arī no tādām kompānijām kā Microsoft, Google un Yahoo. Tāpat nopludinātā informācija liecina, ka NSA noklausījusies vairāku valstu, tostarp Vācijas, līderu telefonsarunas.

Par informācijas nopludināšanas izvērtēšanu atbildīgais Ričards Ledžets (Richard Ledgett) telekanālam CBS pauda – būtu vērts pārrunāt iespēju par E. Snoudena amnestiju. Viņš arī uzsvēra, ka bijušajam NSA spiegam pozitīvā iznākumā būtu ļoti stingras prasības, ka turpmāka informācijas nopludināšana vairs nenotiks.

ASV Nacionālās drošības aģentūra (National Security Agency, NSA) ik dienas ievākusi teju 200 miljonus teksta ziņojumu no mobilo tālruņu īpašniekiem visā pasaulē, pamatojoties uz izlūkdienesta bijušā darbinieka Edvarda Snoudena (Edward Snowden) rīcībā esošo informāciju, ziņo The Guardian.

Ziņojumu ievākšana izmantota, lai gūtu informāciju par mobilā tālruņa īpašnieka atrašnās vietu, kontaktiem, kredītkaršu informāciju, ceļojumu plāniem, finanšu aktivitātēm utt. «NSA programma Dishfire ievāc teju visu, ko tā var,» ziņo medijs.

Turklāt informācija vākta arī no cilvēkiem, kuri nekad nav pārkāpuši likumu, liecina NSA slepenajos un nopludinātajos dokumentos esošā informācija.

Slepenajā un mediju rīcībā nonākušajā NSA dokumentā ietvertā informācija liecina, ka ik dienas 2011. gada aprīlī NSA ievākusi vidēji 194 teksta ziņojumus. Vienā dienā ievāktas ziņas par vidēji pieciem miljoniem neatbildētu zvanu, pieciem tūkstošiem ceļojumu informācijas, vairāk nekā 61 tūkstoti finanšu darījumu ar kredītkartēm, 630 tūkstošiem darījumu, kas veikti, izmantojot pārskaitījumu ar telefonu, kā arī 115 tūkstošiem darījumu, kas slēgti, veicot bankas pārskaitījumu.

Baltais nams un ASV likumdevēji izlūkdienesta bijušajam darbiniekam Edvardam Snoudenam (Edward Snowden), kurš pasaules medijiem atklāja Nacionālās drošības aģentūras (National Security Agency, NSA) darbības aizkulises un aizsāka vērienīgu starptautisku spiegošanas skandālu, žēlastību neizrādīs.

«E. Snoudens pārkāpa ASV likumu. Viņam vajadzētu atgriezties ASV un stāties likuma priekšā,» pauda Baltā nama padomnieks Dens Feifers (Dan Pfeiffer), vēsta BBC.

E. Snoudens lūdza starptautisku palīdzību, lai panāktu, ka ASV atceļ apsūdzības par NSA informācijas nopludināšanu. «Patiesības teikšana nav noziegums,» uzskata E. Snoudens. Vēstuli ar tādu lūgumu viņš nosūtīja Vācijas politiķim.

Patlaban 30 gadus jaunais E. Snoudens atrodas Krievijā, kas sniegusi viņam pagaidu patvērumu, kas ļauj viņam atrasties valstī līdz nākamā gada jūlijam.

Jau vēstīts, ka ASV specdienesti, iespējams, noklausījušies Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas. Šīs informācijas nonākšana atklātībā sašķobījusi abu valstu attiecības, atzina Vācijas pārstāvji. Tiesa gan, A. Merkelei esot divi telefoni - Blackberry un Nokia. Tas, kuru noklausījusies NSA, netiekot izmantots ļoti svarīgām sarunām.

Eiropas valstu izlūkdienesti arī cenšoties izspiegot pasaules valstu līderus, kā arī daloties ar ASV savā informācijā, Kongresam atklājuši ASV izlūkdienestu vadītāji.

ASV Kongresā izlūkdienestu vadītāji uzstājās ar ziņojumiem saistībā ar plašo izspiegošanas kampaņu, kuru organizēja Nacionālā drošības aģentūra (NSA) un detaļas par kuru atklātībā nopludināja Eduards Snoudens. Atklājies, ka ASV varasiestādes noklausījušās tuvu sabiedroto, piemēram, Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas.

NSA vadītājs Keits Aleksanders (Keith Alexander) Kongresam liecināja, ka mediju ziņas par izlūkdienestu aktivitātēm bijušas balstītas E. Snoudena nopludinātā materiāla nepilnīgā izpratnē, vēsta Euobserver. «Pieņēmumi, ka NSA noklausījusies desmitiem miljonu telefona sarunu Eiropā, neatbilst patiesībai,» sacījis NSA vadītājs.

ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) vākusi lietotāju informāciju interneta gigantu tostarp Google, Facebook, Apple, Microsoft u. c. serveros, liecina laikraksta The Washington Post rīcībā nonākuši dokumenti.

Laikraksta rīcībā nonākuši slepeni dokumenti, kas apliecina, ka NSA un FIB bijusi pieeja deviņu lielāko ASV interneta kompāniju serveriem, kur abas organizācijas ieguvušas lietotāju video un audio materiālus, fotogrāfijas, e-pastu saraksti u. c. failus. Tas devis iespēju ASV varasiestādēm izsekot potenciālus teroristus.

Informācija iegūta programmas ar kodētu nosaukumu PRISM ietvaros. Programma tika izveidota iepriekšējā ASV prezidenta Džordža Buša jaunākā laikā, lai ar tās palīdzību atklātu iespējamu apdraudējumu valsts interesēm. Pirmais PRISM sadarbības partneris bija kompānija Microsoft. Programma galvenokārt paredzēta ārvalstnieku interneta komunikāciju novērošanai, kas iet caur ASV serveriem.

Reaģējot uz atklātībā parādījušos informāciju, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) vākusi lietotāju informāciju interneta gigantu serveros, Brisele aicinājusi ASV neizmantot ļaunprātīgi «speciālās attiecības», kas valda Eiropas un Amerikas starpā.

Db.lv jau vēstīja, ka NSA vākusi informāciju tādu kompāniju kā Google, Facebook, Apple, Microsoft u. c. serveros. ASV plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonākušie slepenie dokumenti liecina, ka varasiestādēm bijusi pieeja lietotāju video un audio materiāliem, fotogrāfijas, e-pastu saraksti u. c. failiem. Tas devis iespēju ASV varasiestādēm izsekot potenciālus teroristus. Informācija iegūta programmas ar kodētu nosaukumu PRISM ietvaros.

Eiropas Savienības (ES) komisārs veselības un patērētāju aizsardzības jautājumos Tonio Borgs, uzrunājot Eiropas Parlamentu norādījis, ka šādas programmas un likumi, kuru ietvaros tās strādā, potenciāli apdraud ES pilsoņu tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, raksta Euobserver.

Bijušais ASV izlūkdienestu līdzstrādnieks Edvards Snoudens intervijā vācu raidorganizācijai ARD svētdien atzinis, ka jūt «ievērojamus draudus» savai dzīvībai.

Snoudens norādīja, ka ASV tīmekļa vietnē Buzzfeed publiskots raksts, kurā vairākas Savienoto Valstu amatpersonas anonīmi apliecinājušas, ka viņa dzīvībai draud briesmas.

«Šie cilvēki, un viņi ir valdības amatpersonas, teikuši, ka labprāt ielaistu man lodi pierē vai noindētu mani,» intervijā ARD sacīja Snoudens.

Tomēr viņš uzsvēra, ka naktīs vēl arvien spēj labi gulēt, jo uzskata, ka rīkojies pareizi, nododot atklātībā slepenos dokumentus par ASV izlūkdienestu plašajām spiegošanas programmām.

ARD pārraidīja 40 minūtes garu materiālu no Snoudena intervijas, kas ilga sešas stundas.

Sagaidāms, ka ASV prezidents Baraks Obama liks Nacionālajai Drošības aģentūrai (National Security Agency , NSA) pārtraukt ievākt datus no amerikāņu telefoniem, vēsta BBC.

Šādas ziņas sekojušas pēc vairākiem skaļiem skandāliem, kuros iesaistīta NSA.

Iepriekš mediju rokās nonākuši dokumenti, kas liecināja, ka ASV izlūkdienests spiegojis vairāku pasaules valstu, tostarp Vācijas, līderu telefonsarunas, taču nesenākās ziņas liecina, ka ik dienas NSA ievācis ap 200 miljoniem īsziņu no mobilo telefonu lietotājiem. Turklāt izspiegoti arī tādi mobilo sakaru lietotāji, kas nekad iepriekš nav pārkāpuši likumu. Dokumentus, kas to apliecina, medijiem nopludināja bijušais NSA darbinieks Edvards Snoudens (Edward Sowden), kurš pašlaik patvērumu ir radis Krievijā.

ASV prezidents Baraks Obama aicinājis izvērtēt valsts spiegošanas programmas, lai nodrošinātu kontroli pār tām, tādējādi reaģējot uz Eiropas valstu pārmetumiem, kuri izskanējuši, kad atklājies, ka amerikāņi veikuši plašas noklausīšanās operācijas.

B. Obama gan nav atklājis detaļas par to, cik daudz zinājis par ASV spiegošanas programmām, kuru vērienu atklājis bijušais specdienestu aģents Edvards Snoudens, nopludinot informāciju masu medijos, vēsta Euobserver.

«Mēs norādījām tām [spiegošanas programmām] virzienu, tomēr pēdējo gadu laikā attīstījās to iespējas un tādēļ es uzsākšu izvērtēšanas pasākumus, lai noskaidrotu, ko viņi spēj izdarīt,» sacījis B. Obama.

ASV prezidenta paziņojums sekojis pēc tam, kad Vācija, Francija un Spānija izsaukušas ASV vēstniekus saistībā ar atklājumiem, ka šīs valsts izlūkdienests NSA veicis plašu Eiropas iedzīvotāju izspiegošanu, tostarp noklausījies arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonu.

ASV Nacionālās drošības aģentūra (Natinal Security Agency, NSA) viena mēneša laikā Spānijā slepeni moniturējusi aptuveni 60 miljonus telefonsarunu, citējot Spānijas mediju pausto, vēsta BBC.

Šādus faktus atklāja ASV bijušais izlūkdienesta aģents, kas pašlaik patvērumu no ASV guvis Krievijā, Edvards Snoudens (Edward Snowden). Spāņu mediju rokās nonākušie slepenie dokumenti liecina, ka NSA laikā no pērnā gada 10. decembra līdz šā gada 8. janvārim ir Spānijā vākusi ziņas par telefonu numuriem un zvanītāja atrašanās vietu, tomēr ne sarunu saturu. Tāpat tiek apgalvots, ka tikuši monitorēti Spānijas pilsoņu e-pasti un teksta ziņojumi.

Baltais nams pagaidām nav komentējis laikrakstos El Pais un El Mundo publicēto informāciju par spāņu telefonzvanu monitoringu.

Tajā pašā laikā Japānas ziņu aģentūra Kyodo vēsta, ka ASV izlūkdienests lūdzis Japānas valdībai 2011. gadā palīdzēt monitorēt datus, kas pārraidīti pa optisko šķiedru kabeļiem, proti, cilvēku personīgos datus, kas tiek raidīti cauri Japānai uz Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm.

Valstis var pieņemt izdevīgākos lēmumus tad, ja to rīcībā ir pēc iespējas vairāk informācijas. Esmu brīdinājis, ka var pastāvēt iespēja, ka mūs noklausās, runājot par pasaulē aktuālo spiegošanas skandālu, pauda Latvijas Satversmes aizsardzības biroja bijušais vadītājs Jānis Kažociņš LNT raidījumā 900 sekundes.

Patlaban, tuvojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā un Lietuvas prezidentūras laikā, Eiropas Savienībā, pieaugusi Krievijas interese par Baltijas valstīm. «Mums ir jārēķinās ar to, ka mūsu austrumu kaimiņš ir ļoti ieinteresēts, kas notiek Lietuvā saistībā ar prezidentūru. Tas nozīmē, ka viņi izmantos visas metodes, arī ne tik oficālās,» noklausīšanās iespēju neizslēdza J. Kažociņš. «Tur tiešām nav jābrīnās, jo ES un prezidentūra ir ārkārtīgi svarīga,» pauda bijušais Latvijas Satversmes aizsardzības biroja vadītājs. Viņš pauda, ka politiķiem nevajag atklāt savas domas «ļoti vienkārši», piemēram, izmantojot telefonsakarus.

Teroristiskais grupējums Al Qaeda plāno uzbrukumus Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīklam.

Grupa plānojot sarīkot uzbrukumus vilcieniem, dzelzceļa tuneļiem, dzelzceļu sliedēm un elektrības piegādes sistēmām, atsaucoties uz ASV izlūkdienesta NSA informāciju, vēsta Vācijas laikraksts Bild. Uzbrukuma plānošana Eiropas dzelzceļam tikusi pārrunāta NSA pārtvertā «konferences zvanā» starp Al Qaeda līderiem.

Reaģējot uz apdraudējumu, Vācijas varasiestādes atbildējušas ar «neredzētiem pasākumiem» kā, piemēram, dzelzceļa tīklu lielākajās stacijās izvietojot civilās drēbēs tērptus policistus.

NSA augusta sākumā pārtvēra Al Qaeda līdera Ajmana az Zavahiri telefonkonferenci, kas tika sarīkota ar vairākiem grupējuma līderiem visā pasaulē. Tajā pārrunātas uzbrukuma veikšanas iespējas ASV un tās sabiedrotajiem. Informācijas rezultātā ASV un citas valstis uz laiku slēdza vēstniecības Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīs.

Astoņi ietekmīgi interneta uzņēmumi apvienojušies, lai uzsāktu kampaņu ar mērķi ieviest noteikumus, cik lielā mērā valdības drīkst vākt lietotāju datus, vēsta NBC News Technology.

Jāatgādina, ka jautājums par privātumu kļuvis sevišķi aktuāls klajā nākot informācijai par to, ka ASV drošības aģentūra (National Security Agency, NSA) lielos apjomos ievāc datus gan no cilvēku mobilajiem tālruņiem, gan internetā.

Aicinot ieviest reformas un noteikt ierobežojumus, tam cik lielā mērā valdība drīkst ievākt datus par cilvēkiem, vēstules ASV prezidentam Barakam Obamam un Kongresam nosūtījušas tādas kompānijas kā Google Inc, Microsoft Corp, Apple Inc, Facebook Inc, Twitter, LinkedIn Corp, Yahoo Inc un AOL Inc.

Dokumentus, ko nopludinājis bijušais ASV drošības aģentūras darbinieks Edvards Snoudens (Edward Snowden) liecina, ka NSA, iespējams, vākusi datus no tādām kompānijām kā Microsoft, Google un Yahoo.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atklājis, ka ASV slepenais aģents, kurš nopludināja informāciju par Prism izlūkprogrammu, Edvards Snoudens atrodas Maskavā, tomēr netiks izdots ASV.

E. Snoudens, kurš Maskavā ieradies no Honkongas, atrodoties Šeremetjevo starptautiskās lidostas tranzīta zonā, pirms Krievijas pasu kontroles punktiem, vizītē Somijā atklājis V. Putins. Tomēr Krievija nepakļaušoties ASV prasībām par viņa izdošanu, jo «amerikānis nav nodarījis nevienu noziegumu uz Krievijas zemes», kā arī tehniski nav šķērsojis valsts robežu. Tomēr Krievija ar sajūsmu neuztver bēguļojošā ASV specdienestu aģenta atrašanos Maskavā. «Jo ātrāk viņš izvēlēsies savu galamērķi, jo labāk būs gan viņam, gan arī mums,» sacījis V. Putins.

Iepriekš izskanēja, ka E. Snoudens varētu doties uz Ekvadoru, kas varētu piešķirt viņam patvērumu. Arī Venecuēla pavēstījusi, ka izskatītu E. Snoudena patvēruma lūgumu.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Lielbritānijas specdienests Government Communications Headquarters (GCHQ) novērojis informācijas plūsmu zem jūras esošajos optiskās šķiedras komunikāciju kabeļos, tādējādi izveidojot novērošanas sistēmu, kas bijusi lielāka pat par ASV Prism.

Informāciju par Lielbritānijas izlūkdienestu programmu Tempora laikrakstam The Guardian atklājis ASV izlūkdienesta aģents Edvards Snovdens, kurš iepriekš atklātībā nodeva arī ziņas par Prism un viņa atrašanās vieta šobrīd nav zināma.

Saskaņā ar E. Snovdena atklāto, Tempora programmas ietvaros tikusi ievākta un 30 dienas uzglabāta, lai vajadzības gadījumā analizētu, gandrīz visa veida informācija, kas ceļojusi pa britu specdienesta novērotajiem komunikāciju kanāliem.

Katru dienu Tempora ievākusi informāciju aptuveni divdesmit petabitu apmērā. Novērošanas programma kontrolējusi komunikāciju caur aptuveni 200 optiskās šķiedras kabeļiem un 600 miljoniem telefona zvanu dienā. Tempora ietvaros britu izlūkdienests varējis novērot komunikāciju arī pa 46 starpatlantiskiem kabeļiem.

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

ASV un Lielbritānijas spiegu aģentūras ikdienas praksē cenšas gūt piekļuvi personīgajiem datiem, izmantojot Angry Birds un citas mobilās aplikācijas, vēsta BBC.

Nacionālās drošības aģentūras (NSA) dokuments liecina, ka vieta, interneta vietnes un kontakti ir starp tiem datiem, kas tiek iegūti no mobilajām aplikācijām.

Tas ir jaunākais atklājums no dokumentiem, kurus nopludināja Edvards Snoudens (Edward Snowden).

Pati aģentūra gan uzsvērusi, ka jebkurš mājiens par to, ka tā izmanto ikdienas amerikāņu komunikāciju viedtālruņos vai sociālajos medijos, nav patiess.

The New York Times, ProPublica un Guardian ziņojuši, ka NSA un Lielbritānijas valdības elektroniskās drošības aģentūra GCHQ sadarbojušās kopš 2007.gada, attīstot metodes, kā ar aplikāciju palīdzību piekļūt informācijai mobilajos telefonos un planšetdatoros. Nav gan zināms, cik daudz informācijas šādā veidā iegūts.

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.