Piedāvātās nodokļu izmaiņas ekonomikas stimulēšanai atduras pret 2010. g. budžetu. Tieši tāpēc nedēļas laikā Ekonomikas, Finanšu un Labklājības ministrijai jārod kopīga pozīcija un tad valdība skatīs nodokļu politikas izmaiņas ekonomikas stimulēšanai.

LTRK eksprezidents Andris Lasmanis: «Situācijā, kad daudziem iedzīvotājiem, uzņēmējiem un arī valstij smeļas ūdens mutē, ir pēdējais brīdis no uzņēmējdarbības atbalstīšanas vārdos ķerties pie reāliem darbiem, citādāk nokļūsim vēl dziļākos krīzes apskāvienos.» (Foto: Ritvars Skuja, DB)Ekonomikas ministrs Artis Kampars, iepazīstinot ministrus ar piedāvātajām nodokļu politikas izmaiņām, norādīja, ka Latvijā nodokļu slogs ir par 9.3 procentpunktiem zemāks nekā vidēji ES, taču tas skaidrojams ne tikai ar relatīvi zemām nodokļu likmēm, bet arī ar augstu nodokļu nemaksāšanas izplatību.

Vēl pirms gada lielos zaudējumos iestigušais Latvijas banku tirgus 2010. gadā nostājies uz kājām.

Arī ar valsts teju miljarda latu atbalstu glābtās, tomēr arvien dziļākos mīnusos slīgstošās Parex bankas sadalīšana labajā un sliktajā bankā paglābusi Latvijas finanšu tirgus no jauniem satricinājumiem.

Tiesa gan, visiem finanšu tirgus dalībniekiem nav paveicies izdzīvot - banku sektorā bez licences palika viena no visu laiku mazākajām Latvijas bankām - VEF banka, bet apdrošināšanas tirgu atstāja Rīgas domei piederošā RSK Apdrošināšanas AS. No tirgus aizgāja arī vairākas apdrošināšanas brokeru kompānijas. Tomēr šo tirgus dalībnieku aiziešana būtisku iespaidu uz kopējo tirgu neatstāja, turklāt 2010. gadā Latvijā atvērtas divas ES dalībvalstu banku filiāles.

Šodien lielākais tirdzniecības apgrozījums Rīgas Fondu biržā (RFB) tika reģistrēts ar Grindeka akcijām – dienas laikā 27 darījumos īpašniekus mainīja 1.26 tūkst. akcijas, veidojot apgrozījumu 4.51 tūkst. Ls. Akcijas cena dienas laikā samazinājās par 1.37 % līdz 3.60 Ls.

Savukārt trešais lielākais apgrozījums tika fiksēts ar Ventspils Naftas akcijām. Dienas laikā ar tām 6 darījumos īpašniekus mainīja 1.29 tūkst. akcijas ar kopējo apgrozījumu 1.41 tūkst. Ls. Šīs akcijas cena dienas laikā samazinājās par 6.78 % tirdzniecības sesijas beigās noslīdot līdz 1.10 Ls, klāsta RFB vērtspapīru tirgus analītiķis Deniss Fiļipovs.

Kapitalizācijas indekss OMX Rīga dienas laikā samazinājās par 1.53 % sasniedzot 350.63 punktu atzīmi.

Austrumeiropas iekšzemes kopprodukts vidēji šā gada laikā saruks par 6%, teikts Capital Economics veiktajā pētījumā.

Capital Economics prognozē, ka lielākais IKP samazinājums gaidāms Baltijas valstīs. Pētījums liecina, ka 15% samazinājums gaidāms Latvijai un Lietuvai, bet Igaunijai - 10%.

Vēl lieli IKP samazinājumi gaidāmi Ukrainai (10%), Turcijai (7.5%), Ungārijai (7.5%), Rumānijai (7.5%) un Bulgārijai (5%). Savukārt Polija, kura vēl cer, ka tās IKP 2009. gadā palielināsies, gadu tik un tā pabeigs ar mīnus 3%.

Capital Economics uzskata, ka Austrumeiropas ekonomiku skārusi dziļākā krīze, kopš brīža, kad tā atbrīvojās no komunisma režīma pirms divdesmit gadiem.

"Visā reģionā šogad, visticamāk, būs recesija ar mazu iespēju uz ātru atveseļošanos," uzsvēra Capital Economics ekonomisti Rodžers Botls (Roger Bootle), Džonotans Loins (Jonathan Loynes) un Neils Šērings (Neil Shearing).

Visiem 2. līmeņa pensiju plāniem ar aktīvu ieguldīšanas stratēģiju ar domu ilgtermiņā nopelnīt lielāku pensiju, noslēdzot 2008. gadu, ienesīgums pēdējā gada laikā bijis negatīvs, liecina www.manapensija.lv dati.

Lai gan vērtējot 2. pensiju līmeņa plānu darbību kopš to darbības sākuma, aina nav tik bēdīga, tomēr pēdējā gada rezultāti, kurus spēcīgi ietekmējusi krīze pasaules finanšu tirgos, nesuši pensijas krājējiem pamatīgus mīnusus. Tādējādi atliek cerēt, ka situācija pasaules finanšu tirgos 2009. gadā un līdz ar to peniju plānu darbības rezultāti uzlabosies.

Lielākais mīnus šogad piemeklējis populārāko (336 874 dalībnieki 29. decembrī) pensiju plānu - Hansa pensiju IP Dinamika, kur ienesīgums pēdējā gada laikā bijis mīnus 24.27 %, bet kopš darbības sākuma 2003. gada janvārī – mīnus 0.05 %. Otrs lielākais mīnuss (- 9.31 %) bijis Astra Krājfondi IP Ekstra Plus (21671 dalībnieki), kura ienesīgums kopš darbības sākuma bija negatīvs – 2.81 %. GE Money pensiju plāns Džezs (dalībnieku skaits 15 891 ) ienesīgums pēdējā gada laikā bijis mīnus 8.07 %, bet kopš darbības sākuma - mīnus 0.67 %.

Šodien lielākais tirdzniecības apgrozījums Rīgas Fondu biržā tika reģistrēts ar Ventspils naftas akcijām – dienas laikā tikai 8 darījumos īpašniekus mainīja 5.53 tūkst. akcijas, veidojot apgrozījumu Ls 5.77 tūkst. Ls. Akcijas cena dienas laikā samazinājās par 3.81 % līdz 1.01 Ls.

Savukārt trešais lielākais apgrozījums tika fiksēts ar Rīgas kuģu būvētavas akcijām. Dienas laikā ar tām 7 darījumos īpašniekus mainīja 6.26 tūkst. akcijas ar kopējo apgrozījumu 2.08 tūkst. Ls. Šīs akcijas cena dienas laikā samazinājās par 2.86 % tirdzniecības sesijas beigās sasniedzot 0.34 Ls par akciju, informē Rīgas Fondu biržas analītiķis Deniss Fiļipovs.

Kapitalizācijas indekss OMX Rīga dienas laikā samazinājās par 1.23 % sasniedzot 322.25 punktu atzīmi. Kopējais apgrozījums RFB bija niecīgs – vien 16.8 tūkst Ls.

Vēl pirms gada lielos zaudējumos iestigušais Latvijas banku tirgus 2010. gadā nostājies uz kājām, informē laikraksts Dienas bizness.

Arī ar valsts teju miljarda latu atbalstu glābtās, tomēr arvien dziļākos mīnusos slīgstošās Parex bankas sadalīšana labajā un sliktajā bankā paglābusi Latvijas finanšu tirgus no jauniem satricinājumiem.

Tiesa gan, visiem finanšu tirgus dalībniekiem nav paveicies izdzīvot - banku sektorā bez licences palika viena no visu laiku mazākajām Latvijas bankām - VEF banka, bet apdrošināšanas tirgu atstāja Rīgas domei piederošā RSK Apdrošināšanas AS. No tirgus aizgāja arī vairākas apdrošināšanas brokeru kompānijas. Tomēr šo tirgus dalībnieku aiziešana būtisku iespaidu uz kopējo tirgu neatstāja, turklāt 2010. gadā Latvijā atvērtas divas ES dalībvalstu banku filiāles.

Latvijas ekonomika līdz šim spējusi salīdzinoši veiksmīgi spītēt nelabvēlīgajam ekonomiskajam klimatam Eiropā un globālās izaugsmes palēninājumam. Saskaņā ar patlaban pieejamiem augstākas frekvences datiem un mūsu novērojumiem, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otro ceturksnī varētu būt pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, vērtē bankas Citadele galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis.

Šī prognoze ir ievērojami konservatīvāka nekā Db.lv atzina DNB bankas, SEB bankas un Swedbankas ekonomisti, kuri kopumā prognozēja, ka gada otrajā ceturksnī IKP salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn varētu būt pieaudzis par 5,4 – 5,7%.

«Izaugsmes sabremzēšanās no 6,9% šī gada pirmajā ceturksnī, mūsuprāt, skaidrojama ar salīdzinoši lēnāku apstrādes rūpniecības un nodokļu ieņēmumu izaugsmi. Bremzēšanās varētu būt manāma arī ceturkšņa ietvaros - sezonāli izlīdzinātais IKP pieaugums otrajā ceturksnī varētu būt būtiski zemāks nekā iepriekš, iespējams, pat tuvs nullei,» bankas analītiķu vērtējumu ieskicē Z. Vaikulis.

Latvijas ekonomika pašlaik rāpjas ārā no bedres, bet Covid-19 riski saglabājas, tādēļ svarīga ir sabiedrības vakcinēšanās, intervijā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Ja skatāmies uz pašreizējo brīdi, ir redzams, ka Latvijas ekonomika rāpjas no bedres ārā. Noskaņojums gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pusē kopš aprīļa ir būtiski uzlabojies. Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros,” sacīja centrālās bankas vadītājs.

Savukārt nākotne ir ļoti atkarīga no Covid-19 izplatības. Cik liels un sāpīgs būs nākošais pandēmijas vilnis prognozēt gan ir ļoti grūti, tomēr, ja vīrusa izplatība būs plaša un tādēļ būs nepieciešami papildus ierobežojumi, tas ekonomiku pavilks uz leju. Turklāt ar Covid-19 saistīti riski saglabājas gan Latvijas ekonomikā, gan globāli.

ASV ekonomika maijā sektoros ārpus lauksaimniecības radījusi 431 tūkst. darba vietu. savukārt bezdarba līmenis kritis līdz 9,7% (no 9,8 % mēnesi iepriekš).

Jāpiebilst gan, ka tirgus bija gaidījis vēl labākus datus, proti, ka ASV ekonomika maijā būs spējusi pieaudzēt 536 tūkst. darba vietu. Tas rada bažas, ka ASV ekonomikas izaugsmes tempi var būt lēnāki nekā gaidīts, raksta Bloomberg.

Kopumā ASV ekonomika maijā mēneša skatījumā spējusi radīt darba vietu skaitu straujākajos tempos kopš 2000. gada. Līdz 34,2 stundām vidēji nedēļā (no 34,1 stundas) palielinājies arī stundu skaits, ko viens amerikānis vidēji nostrādā nedēļā.

Tā kā tirgus bija noskaņojies uz labākiem datiem, vēl dziļākos mīnusos nekā pirms tam ceļoja pasaules akciju tirgi.

Nav šaubu, ka nākotnē labklājība pieaugs un sasniegs daudz augstāku līmeni nekā jebkad līdz šim esam baudījuši. Taču sarūkošais iedzīvotāju skaits un nelabvēlīgā vecuma struktūra radīs nepieciešamību pielāgoties, tai skaitā, pagarinot darba mūžu līdz arvien lielākam vecumam.

Tā, komentējot jaunākos Centrālās statistikas pārvaldes datus par migrāciju, norāda DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas iedzīvotāju skaits ārējās migrācijas dēļ ir samazinājies un šī plūsma kopš 2004.gada bijusi acīmredzami saistīta ar norisēm ekonomikā. Līdz 2007.gadam tā samazinājās, bet tad strauji pieauga līdz 2010.gadam. Norisēm darba tirgū ir liela inerce, tāpēc pat straujā ekonomikas atgūšanās nav neto emigrāciju apturējusi. Taču tā ir strauji sarukusi kopš 2010.gada, samazinoties trīskārt, saskaņā ar šodien publiskotajiem Centrālās Statistikas pārvaldes datiem,» saka eksperts.

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

Plānojam un runājam par to, ka Latvijā būs kredītbirojs, bet kā tad tādu izveidot? Kas jāņem vērā? Ko vēlamies ar to sasniegt? Domāju, ka visi vēlamies, lai Latvijā kredītbirojs nodrošinātu efektīvu un drošu informācijas apmaiņu? Šķiet daudziem veidojas priekšstats, ka kredītbiroja darbība ir ļoti vienkārša – jāsavāc dati, jāaprēķina scoring (vērtējums) un jādala pārējiem informācija.

Pamats jau it kā vienkāršs, bet šeit rodas jautājumi: kādēļ daudzas valstis, veidojot kredītbirojus, aicina talkā pasaules ekspertus – gan tiesiskā regulējuma radīšanai, gan scoringa izstrādāšanai gan tehnisko risinājumu ieviešanai? Ārvalstu praksē ir ne vienas vien valsts pieredze, kur kredītbiroju izveidošana bijusi pagalam neveiksmīga un situāciju labošana ir prasījusi daudz ļoti daudz resursu un radījusi problēmas. Veidojot kredītbiroju, ir svarīgi izmantot citu valstu pieredzi, lai nepieļautu tādas pašas kļūdas, ko jau pieļāvuši citi. Mums jābūt pietiekami gudriem, lai mācītos arī no citu kļūdām. Attiecībā uz kredītbiroju, man veidojas asociācijas ar auto – iemācīties to ikdienā lietot nav grūti, bet uzbūvēt auto ir daudz sarežģītāk, nepietiek salikt kopā stūri un riteņus, ir jāievēro arī daudz nianses un jāsavieno visas sīkākās detaļas tā, lai auto spētu pildīt savas funkcijas – droši un stabili kustēties uz priekšu.

Lielākais izaicinājums, strādājot ar sabiedrību, ir radīt kaut ko vērtīgu, pasaulīgu un jēgpilnu, nauda sociālajā uzņēmējdarbībā nav prioritāte, uzskata sporta kustības Ghetto Games dibinātājs un vadītājs, uzņēmējs Raimonds Elbakjans.

Nopelnīt miljonu nav nemaz tik sarežģīti, tas ir smaga darba un domu lidojuma jautājums, bet radīt kaut ko sabiedrībai vajadzīgu – tas nav viegli, atzīmē R. Elbakjans. Lai to izdarītu, blakus nepieciešami pareizie cilvēki, attieksme, kā arī ticība sev un savai idejai. Ja tu pats sev neticēsi, neticēs arī citi, spriež R. Elbakjans.

Sapņo kļūt par basketbolistu

Jau no bērnības R. Elbakjans vienmēr ir spējis atrast veidus, kā nopelnīt, – skolas laikos viņš uz ielas tirgoja košļenes un kartupeļus, vēlāk palīdzēja tēvam autoservisā, bet pēc tam izmēģināja savu veiksmi vairākos paša radītos uzņēmumos, kas darbojās gan būvniecības, gan ķīmiskās tīrīšanas jomā.

Maijs Latvijas rūpniecībai ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir mērena un ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā pieauguma.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērno gadu Latvijas rūpniecības izlaide augusi par 1,7%. Tā ir laba ziņa, jo iepriekšējos mēnešos rūpniecība atradās mīnusos, taču maijā viss uzlabojums noticis enerģētikas dēļ, kas lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem, savukārt apstrādes rūpniecības, kas ir precīzāks Latvijas ekonomikas barometrs, izaugsme ir kļuvusi lēnāka. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide maijā augusi par 1,7%, kas ir lēnākais pieaugums nozarē kopš pērnā gada vidus un ne pārāk iepriecinošā situācija pasaules ekonomikā liek būt piesardzīgam par nozares perspektīvām gada otrajā pusē. Pēc manām prognozēm, izaugsme rūpniecībā Latvijā šogad atpaliks no citām nozarē un ekonomikas pieaugums Latvijā šogad vairāk balstīsies uz iekšējo patēriņu.

Lai izvairītos no krīzes padziļināšanas valstī un veicinātu ekonomikas atveseļošanos, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi politiskajām partijām vadlīnijas reformām, cerot uz politiķu un sabiedrības ieinteresētību valsts attīstībā. Tā gan vairāk ir izrādīšanās, DB neformāli atzīst minēto organizāciju pārstāvji, jo nav īsti skaidrs, kā lai panāk valdības ieklausīšanos.

Metālapstrāde&Mašīnbūve

35% pieaugums ļauj atgūt daļu no krīzē zaudētā

2010. gadā nozares lielākajiem uzņēmumiem ir izdevies atgūt daļu no 2009. gada krīzē zaudētajiem ražošanas apjomiem un arī neto apgrozījuma.

Metāla būvkonstrukciju biznesu notur tikai eksports

Metāla būvkonstrukciju nozares rādītāji pieaug, taču tas nav vietējā tirgus nopelns.

airBaltic

Valdība sola glābt airBaltic

Valdība nolēmusi piedalīties airBaltic glābšanā, kā nosacījumu izvirzot kompānijas vadības, tostarp Bertolta Flika maiņu.

Tirgi

Augošie tirgi - specifiski un dārgi

SEB bankas makroekonomikas eksperta Daiņa Gašpuita komentārs par IKP ātro novērtējumu 2008. gada trešajā ceturksnī.

CSP ātrais IKP novērtējums par šā gada trešo ceturksni liecina, ka tas ir krities par 4.2%. Tas, ka kritums trešajā ceturksnī būs neizbēgams liecināja ievērojamais kritums mazumtirdzniecības (-10.2%) un rūpniecības nozarēs (-7.6%). Šīs nozares veido aptuveni trešdaļu ekonomikas. Citās nozarēs pagaidām situācija pasliktinās mērenāk un to veikums varētu būt uz nulles vai uzrādīt pat niecīgu izaugsmi. Taču patlaban vēl trūkst pilnvērtīgas informācijas nozaru griezumā, lai secinātu, kuras vēl nozares velk IKP mīnusā.

Viennozīmīgi krituma inerce saglabāsies arī ceturtajā ceturksnī un noteikti nākamā gada pirmajā pusgadā. Tas nozīmē, ka mīnusos būs jau kopējais 2008. gada veikums. Mazumtirdzniecība turpinās kristies, jo nauda apgrozībā, ko tērēt samazināsies. Sasniegtais patēriņa līmenis bija pārlieku augsts un nesamērīgs nopelnītajam. Tas neatkopsies ātrāk kā cilvēki tiks pie naudas. Aizņemties būs sarežģīti un dārgi, bet nopelnīt grūti. Tādēļ nākamgad tērēt kā līdz šim nebūs iespējams. Arī rūpniecībā kritums turpināsies, jo jūtamu ietekmi atstās recesija pasaulē, konkurence ārējos tirgos turpinās saasināties.

Piektdien ziņas par Dubaijas problēmām ar parādiem mīnusos iedzina arī ASV akciju tirgu.

«Dubaijas parāda jautājums satricinājis tirgu un bažas par banku un celtnieku zaudējumiem visā pasaulē akciju tirgus iedzina mīnusos. Samazinājusies arī naftas produktu un zelta cena. Toties uz augšu pakāpies ASV dolārs. Tirgū par Dubaijas ietekmi uz nākotni viedoklis ir dažāds, bet pagaidām netiek gaidīts kārtējais globālās krīzes vilnis,» piebilst Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Valdot šādam fonam, tirdzniecību negatīvā teritorijā uzsāka arī ASV akciju tirgus indeksi. Tā ASV Dow jones Industrial Average un Standard and Poor's 500 indeksu vērtības saruka par attiecīgi 1.94 % un 2.32 %.

Pēdējos gados Eiropas Centrālā banka kopā ar ASV Federālo rezervju sistēmu īstenojusi bezatbildīgāko naudas drukāšanu modernās pasaules vēsturē, kā ietekmē pasaule ir iedzīta vēl dziļākos parādos, nekā tā bija 2008. gada krīzes laikā. Tas novedis pie pēdējos gadu desmitos nepieredzētas divciparu inflācijas, kuras slāpēšana izraisīs recesiju, kā arī valstu un korporāciju maksātnespēju.

To intervijā Dienas Biznesam saka Einars Repše, kurš no 1991. līdz 2001. gadam bija Latvijas Bankas prezidents, no 2002. līdz 2004. gadam – Ministru prezidents, pēcāk gadu – aizsardzības ministrs, bet no 2009. līdz 2010. gadam arī finanšu ministrs. Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti eksistenciālas dabas jautājums: vai nu Eiropas Centrālā banka beidzot izpildīs savu tiešo pienākumu un nodrošinās stabilu eiro, vai arī eiro vienkārši izzudīs un eirozona izjuks, tās vietā nākot kaut kam labākam.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat pašreizējo situāciju – augsta inflācija, karš Ukrainā, neprognozējama rītdiena, kas daudzus vedina uz 1991. gada notikumiem?

Naftas eksportētāju valstu organizācija OPEC jau marta vidū varētu lemt par naftas ieguves samazināšanu, lai sasniegtu organizācijai vēlamo 75 dolāru par barelu naftas cenu.

OPEC prezidents Hose Maria Botelo de Vaskonselos (José Maria Botelho de Vasconcelos) intervijā vācu žurnālam Spiegel norāda, ka esošā naftas cena ir pārāk zema, bet līdzšinējās ražošanas apjomu samazināšanas ir devušas nelielu efektu. «Kopš decembra, kad cena (naftas) bija 40.3 dolāri, tā ir nedaudz pakāpusies. Mūsu mērķis, ko gribam sasniegt, ir, lai naftas cena par barelu sasniedz aptuveni 75 dolārus,» uzsver OPEC prezidents. Viņš gan atzīst, ka šogad šādu cenas līmeni būs grūti sasniegt, jo globālā ekonomiskā krīze mazinājusi pieprasījumu pēc naftas.

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Vīrusam mainot pasauli, neiespējami vairs neizskatās dažādi fantastiski scenāriji. Pēdējās dienās daži pat sākuši piesaukt negatīvu pasaulē nozīmīgākā energoresursa - naftas - cenu.

Svarīgākie pasaules naftas ieguvēji šobrīd karo par tirgus daļu. Pasaules melnā zelta piedāvājumam esot gigantiskam un pieprasījumam, ko krasi turpina nīcināt koronavīrusa problēmu kūlas ugunsgrēks, strauji braucot lejup, vērojama gluži vai tādā kā sacensība - kurš naftas cenu noprognozēs zemāku.

Populāri piesaukt, piemēram, apaļo 20 ASV dolāru par barelu atzīmi ("Brent" jēlnaftai). Šādu cenu līmeni naftai otrajā ceturksnī paredz, piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs". Vēl nedaudz zemāku - pie 17 ASV dolāru par barelu atzīmes - to tuvākajos mēnešos redz "Citigroup". Tiesa gan, tajā pašā laikā "Citigroup" atzīst - negatīvāku scenāriju gadījumā naftas cena var sarukt arī līdz pieciem ASV dolāriem par barelu.

Norvēģija trešdien Ziemeļjūrā oficiāli atklāja pasaulē lielāko peldošo vēja ģeneratoru parku, kas ir vēl viens solis pārējā no fosilajiem kurināmajiem uz videi draudzīgu enerģiju.

Vēja ģeneratoru parkā "Hywind Tampen" atrodas 11 vēja ģeneratori, no kuriem katrs spēj saražot līdz 8,6 megavatiem elektroenerģijas, nodrošinot piecām blakus esošajām naftas un gāzes ieguves platformām aptuveni 35% no to enerģijas vajadzībām.

Tas atrodas aptuveni 140 kilometrus no krasta un elektroenerģijas ražošanu sāka pērnā gada beigās, taču oficiāli tika atklāts trešdien, svinīgajā pasākumā piedaloties Norvēģijas kroņprincim Hakonam un premjerministram Jūnasam Gāram Stērem.

"Mums un eiropiešiem nepieciešams vairāk elektroenerģijas. Karš Ukrainā šo situāciju ir aktualizējis," sacīja Stēre.

"Šai elektroenerģijai jābūt no atjaunīgiem avotiem, ja Eiropa vēlas sasniegt savus klimata mērķus," viņš norādīja.

Biznesa partneri baņķieris Valērijs Belokoņs un partijas Jaunais laiks dibinātājs Einars Repše pērnā gada nogalē izveidojuši nodibinājumu Mākslīgā intelekta fonds.

No lēmuma par "Mākslīgā intelekta fonda" dibināšanu secināms, ka fonda dibinātājs ir Belokoņs, bet ar Uzņēmumu reģistra (UR) pērnā gada 22.novembra lēmumu par fonda reģistrēšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā par fonda amatpersonu ar tiesībām pārstāvēt nodibinājumu atsevišķi reģistrēts Repše.

Mākslīgā intelekta fonda mērķis ir veicināt Latvijas zinātnes, izglītības un ražošanas attīstību un paaugstināt Latvijas valsts konkurētspēju datorzinātņu, robotikas, mākslīgā intelekta un ar to saistīto inovāciju jomā.

Definētā mērķa sasniegšanai fonds paredzējis izveidot zinātnisku institūtu, kura «darbības ietvaros tiek īstenoti pētniecības projekti mākslīgā intelekta, informācijas un datoru tehnoloģiju, kā arī robotu tehnikas jomās», teikts fonda dibināšanas sapulcē apstiprinātajos statūtos.

Salīdzinājumā ar situāciju pirms pāris gadiem pašlaik Latvija ir stabili pēdējā vietā Eiropas Savienības valstu vidū veselības aprūpes finansējuma ziņā uz vienu iedzīvotāju.

Tā trešdien intervijā Latvijas Radio norādīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Vairāku slimnīcu slēgšana ir radījusi situāciju, ka slimnīcām ir jāsniedz neatliekamā palīdzība vairāk pacientiem nekā iepriekš plānots.

Tas savukārt rada bažas par slimnīcu iespēju pastāvēt, proti, «slimnīcas grimst aizvien dziļākos parādos, līdz ar to piegādātāji – Latvenergo, siltums, zāļu piegādātāji kādu brīdi ciešas, kamēr slimnīcas šos rēķinus nemaksā, bet nākamais solis var būt tāds, ka tie piesaka slimnīcas maksātnespēju, un process var beigties pie slimnīcas bankrota,» klāstīja J. Kalējs.