Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Argentīna var tikt izslēgta no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dalībvalstu rindām, ja neiesniegs precīzus inflācijas un ekonomiskās izaugsmes datus.

Pirms diviem mēnešiem SVF brīdināja, ka Argentīna nav fondam iesniegusi kvalitatīvus oficiālos datus par savu ekonomiku un tāpēc var sekot organizācijas pretreakcija. SVF iepriekš Argentīnai lika nepieciešamos datus iesniegt līdz pirmdienai.

Izslēgšana no SVF, kurā apvienojušās 188 pasaules valstis, Argentīnai nozīmētu zaudētu piekļuvi starptautiskajām kredītlīnijām. Tas arī būtu pirmais gadījums, kad kāda valsts tikusi izslēgta no SVF kopš 1954. gadā, kad fondu atstāja Čehoslovākija.

Tāpat Argentīnu var sagaidīt izslēgšana no citām organizācijām – tostarp no G20 industrializēto valstu grupas.

Vācu autogiganta Volkswagen jaunais pick up modelis Amarok kļūs par slavenā rallijreida Dakāra 2010 organizatoru oficiālo auto. Jāatgādina, ka Amarok modeļa pasaules pirmizrāde paredzēta 15. decembrī.

Rallijreida Dakara 2010 organizatoru Amaury Sport Organization (ASO), rīcībā tikšot nodoti 20 jauno Amarok, no tiem četri auto būs aprīkoti ar īpašu off road bruņojumu.

Četri rallijreidā Dakāra 2010 nodarbinātie Volkswagen Amarok būs aprīkoti ar īpašu off road bruņojumu. Tāpak kā pērn slavenais rallijreids arī šogad notiks Argentīnā un Čīlē. (Foto:VW)

Savukārt 15 Amarok modeļi kalpos kā VW rūpnīcas pavadošie auto un preses vajadzībām. Sērijveida VW Amarok modelis visticamāk daudz neatšķirsies no pērn prezentētā VW Concept Pickup, kuru paredzēts ražot VW rūpnīcā Argentīnā. Pēc VW solītā, Amarok tirdzniecībā vispirms nonāks Dienvidamerikas tirgū, tādēļ jaunā modeļa debija Dakaras rallijreidā nav nejauša. Pēcāk Amarok paredzēts tirgot arī Eiropā.

Piejūras ciemos Kolkā, Mērsragā un Ragaciemā šogad augušas zivju produktu cenas, novēroja biznesa portāls db.lv.

Kūpināto zivju cenu pieaugums saistīts ar to, ka šogad jūrā ir mazāk zivju, it sevišķi tas attiecas uz butēm, kā arī ar to, ka sadārdzinājusies degviela, gāze un elektroenerģija, pastāstīja zivju tirgotāji.

Jau vairāk nekā desmit gadus ar zivju kūpināšanu nodarbojas kolciniece Māra Bernāne. Viņa stāsta, ka pieprasītas ir visas zivis, bet visvairāk - butes, taču ir jūtams tieši to trūkums jūrā.

Viņa atzīst, ka kūpināto zivju cenas ir kļuvušas augstākas. «Cenas ir pacēlušās, jo, ja zvejnieki paceļ cenas, tad arī mēs. Elektrība, gāze arī palikusi dārgāka,» komentē M.Bernāne. Viņa svaigas zivis iepērk gan no Kolkas zvejniekiem, gan arī pašas dēli dodas zvejā. Pēc tam viņa zivis pati kūpina. «Ir cilvēki, kas gadiem pie mums brauc,» par savu biznesu saka M.Bernāne.

Bijušais Argentīnas ekonomikas ministrs Martins Lousteau sarunā ar guardian.co.uk atsauc atmiņā notikumus Argentīnā 2001.gadā un velk paralēles ar finansiālo problēmu mākto Īriju. Pēc viņa vārdiem, SVF, kas toreiz sniedza finansu palīdzību Argentīnai, bijis tik nievāts, ka ar to iedzīvotāji baidījuši nerātnus bērnus.

Lousteau pie varas bija no 2007. gada līdz 2008.gadam, bet 2002.gadā viņš bija padomnieks valsts centrālajā bankā, kur Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) klātbūtne bija pastāvīga.

Viņš stāstījis: «Argentīnā bija liels liels juceklis. Mums bija defolts, mums bija četri prezidenti vienā nedēļā, cilvēki bija izsalkuši, tas bija liels liels juceklis, mums bija nemieri Buenosairesā, 26 cilvēki tika nogalināti. Mums bija 20% bezdarbs - tas pieauga no 14% līdz 18% trīs gados. Nabadzība strauji pieauga līdz 50%. Visas valsts sektora algas tika samazinātas par 13%. Dažās vietās bārters palīdzēja ekonomikai virzīties, un mums bija NVO, kas baroja mātes un bērnus. Mēs to aizmirstam tagad. Tas bija 2001./2002. gadā.»

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) valde par Argentīnas izslēgšanu no organizācijas lems nākamā gada janvārī, tādējādi Dienvidamerikas valsts jau pavisam drīz var kļūt par vienu no nedaudzajām, kas bijušas spiestas atstāt SVF.

Fonda vadītāja Kristīne Lagarde pirmdien iesniegusi SVF valdei ziņojumu par situāciju saistībā ar Argentīnu un paredzēts, ka valde savu lēmumu sniegs tuvākā mēneša laikā. «Es paredzu, ka ziņojumu valde izskatīs janvāra beigu posmā,» sacīja SVF preses sekretārs Džerijs Raiss (Gerry Rice), vēsta AFP.

Db.lv jau vēstīja, ka Argentīna var tikt izslēgta no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dalībvalstu rindām, ja neiesniegs precīzus inflācijas un ekonomiskās izaugsmes datus.

Izslēgšana no SVF, kurā apvienojušās 188 pasaules valstis, Argentīnai nozīmētu zaudētu piekļuvi starptautiskajām kredītlīnijām.

Argentīna iepriekš pavēstīja, ka valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn audzis par 8,9%, tomēr analītiķi uzskata, ka šis skaitlis varētu būt daudz zemāks. Patlaban Argentīna apgalvo, ka valstī inflācija ir 10% līmenī, tomēr neatkarīgās aplēses liecina, ka inflācija valstī ir 25% apmērā. Argentīnas valdība noliedz jebkāda veida manipulāciju ar iesniegtajiem datiem.

Latvijā radītajam jautājumu un atbilžu sociālajam tīklam Ask.fm mēnesī ir 37 miljoni unikālo apmeklētāju. Tādējādi latviešu radītais Ask.fm ir pamatīgi apsteidzis ASV konkurentu Formspring, kuram mēnesī ir 19 – 20 miljoni unikālo apmeklētāju, vēsta IT medijs techcrunch.com.

Tomēr ASV sociālais tīkls joprojām ir vadībā ar reģistrēto lietotāju skaitu. Formspring reģistrējušies 29,5 miljoni lietotāju, bet Ask.fm – astoņi miljoni. Tomēr Ask.fm katru dienu reģistrējas 60 tūkstoši jaunu lietotāju.

Ask.fm ir jautājumu un atbilžu sociālais tīkls, kur ikviens var pajautāt jebko kādam citam. Ask.fm ir pielāgots 25 valodās, bet vislielākais tā lietotāju skaits ir Argentīnā, Krievijā, Ukrainā, Saūda Arābijā, Turcijā un Spānijā.

Lai gan populārs ārvalstīs, Ask.fm lietotāju skaits Latvijā pašlaik ir ļoti stabils, iepriekš sarunā ar DB atzina Ask.fm mākslinieks Klāvs Sinka. «Iespējams, tas saistīts ar to, ka pagaidām auditorija šeit ir samērā jauna. Piemēram, Latvijā Ask.fm lielākoties izmanto jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem, Krievijā 17-19 gadu veci jaunieši, savukārt Saūda Arābijā tie ir 19 līdz 21 gadu veci cilvēki,» pieļāva Ask.fm pārstāvis.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izbeigusi restorāna "Steak House" pārvaldnieka SIA "El Gaucho Argentina Steak House" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Tiesiskās aizsardzības procesa lieta kompānijai izbeidza, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

"El Gaucho Argentina Steak House" tiesiskās aizsardzības procesa lieta tika ierosināta 2020.gada 26.augustā, bet tā izbeigta - 28.oktobrī.

Pēc "Firmas.lv" informācijas, "El Gaucho Argentina Steak House" šogad 26.oktobrī bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 46 290 eiro apmērā.

LETA jau ziņoja, ka pērn jūnijā VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde sāka kriminālprocesu par aplokšņu algu izmaksu kādā ēdināšanas uzņēmumā. Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam tika nodarīti zaudējumi vairāk nekā 37 000 eiro apmērā.

Piejūras ciematos - Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā šī vasara bijusi darbīga, tomēr zivju tirgotāji akcentē, ka lietuviešu pircēji bijuši vairāk nekā latviešu.

Db.lv viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā SIA «Mauriņi-S», kurā saimnieko Silu ģimene un kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā. Emīls Sils, SIA «Mauriņi-S» direktors pastāstīja, ka zvejniecības māksla ir nodota paaudžu paaudzēs. Šobrīd gan zvejniecība ir tikai hobijs.

Zivis tiek iepirktas no 10 dažādiem piegādātājiem - foreles tiek iepirktas no Somijas, laši no Norvēģijas, brekši no Igaunijas. Savukārt uzņēmuma piedāvājumā no vietējām zivīm ir kūpinātas reņģes, butes, karpas. «Mani priecē tas, ka klienti stāsta, ka mūsu zivju produkcija kā ciemakukulis tiek vests uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Taču interesanti ir tas, ka arvien izteiktāk ir jūtams tas, ka pie mums vairāk brauc lietuvieši nekā latvieši,» saka E. Sils.

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Vēl tikai pirms dažām nedēļām pirmā ziņā pasaulē bija potenciālais Grieķijas defolts. Nu šai valstij iešķiebta papildu naudiņa un šādas runas noklusušas, lai gan nav izslēgts, ka Grieķijas bankrots vēlāk pienāks tāpat (viena Grieķijas parādu norakstīšana jau pirms pāris gadiem bijusi), piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vēsturiski atskatoties uz valstu bankrotiem, piemēram, uz laikiem, kad galvenā vara vēl bija monarhijas rokās, ir bijis pietiekami daudz precedentu, liela daļa valstu vismaz vienreiz ir defoltējusi (piemēram, Apvienotā Karaliste to izdarījusi vairākas reizes). Tas nozīmē, ka valsts nonāk līdz situācijai, kad nespēj/nevēlas norēķināties par savām parādsaistībām un galu galā to kādā brīdī izlemj arī nedarīt. Tiesa, parasti defolts nozīmējis, ka par kādu daļu no parādsaistībām valsts tomēr norēķinās, jo durvju aizciršana visu kreditoru priekšā ir gan bīstama, gan ilgākā termiņā neizdevīga (jo to visi atcerēsies ļoti ilgi). Šobrīd nedaudz aizēnotas runas, piemēram, ir par Karību jūras reģiona valstiņas Puertoriko defoltu. Tiek spriests par to, ka šī valsts varētu atdot vien 35% savu parādsasitību. Uz bankrota robežas balansē Venecuēla, Ukraina (protams, arī Grieķija) un, visticamāk, lērums Āfrikas valstu. No nesenajiem lielāku valstu defoltiem var izcelt Krievijas precedentu 1998. gadā un Argentīnas precedentu 2000. gadu sākumā. Valsts defolts nāk komplektā ar daudziem ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem izaicinājumiem. Parasti tas nozīmē lielāku nestabilitāti un iedzīvotāju nabadzības palielināšanos. Var sapņot, ka atbrīvošanās no parādsaistībām ļaus sākt visu no gala. Realitātē gan situācija ir tik apgrūtināta, ka nepieciešamās reformas veikt ir ļoti grūti un ātrākas atgūšanās nolūkos jāmēģina cerēt uz veiksmi – piemēram, izejvielu ieguvējvalstīm tā būtu to cenu palielināšanās. Parādu piedošana ir piņķerīgs process, kur valstij vēl ilgstoši nākas saskarties ar palielinātu starptautisko skepsi. Protams, dažkārt finansiālā situācija ir kļuvusi tik smagnēja, ka bankrots vienkārši piedāvā zināmu restarta iespēju.

2014. gada vasarā paredzētajā Pasaules kausa futbolā finālturnīrā tieši Brazīlijas valstsvienība ir viena no favorītēm šajā čempionātā, prognozē Triobet bukmeikeri.

Brazīlijas futbola izlasei ir noteikts 3.75 liels koeficients kļūt par pasaules čempioniem, kas dotu iespēju uzvarēt sesto reizi.

«Brazīlieši ne tikai spēlēs mājās, savu kaislīgo un entuziasma pilno fanu atbalstīti, bet viņiem ir arī paveicies iekļūt grupā, kurā nav sīva konkurence,» vērtē Triobet bukmeikeri.

Brazīlija cīnīsies ar tādām komandām kā Meksika, Horvātija un Kamerūna, kas brazīliešiem varētu būt vienīgais klupšanas akmens, jo Kamerūna iepriekš vairākas reizes ir gandrīz uzvarējusi Brazīliju.

Argentīnas futbola izlase ar spēlēteju Messi tiek uzskatīta par šī čempionāta otru stiprāko komandu. Viņiem kā bonuss tiek minēts ne tikai tas, ka čempionāts notiek Dienvidamerikā, kur neviena Eiropas komanda vēl nav uzvarējusi, bet arī viņiem, līdzīgi Brazīlijai, ir paveicies ar grupas izlozi.

Argentīna ieviesusi valūtas kontroli, cenšoties stabilizēt tirgus, jo finanšu krīze valstī arvien padziļinās, ziņo BBC.

Pēc strauja peso vērtības krituma valdība ierobežos ārvalstu valūtas pirkumus.

Uzņēmumiem būs nepieciešama centrālās bankas atļauja, lai pārdotu peso un iegādātos ārvalstu valūtu un veiktu pārskaitījumus uz ārzemēm.

Argentīna arī cenšas atlikt parāda maksājumus Starptautiskajam valūtas fondam (SVF), lai risinātu krīzi.

Svētdien izdotajā oficiālajā biļetenā valdība paziņoja, ka ir jāveic «ārkārtas pasākumi, lai nodrošinātu normālu ekonomikas darbību, saglabātu aktivitātes un nodarbinātības līmeni un aizsargātu patērētājus».

Centrālā banka informē, ka pasākumi paredzēti «valūtas stabilitātes uzturēšanai». Tā arī pavēstījusi, ka, lai gan indivīdi var turpināt pirkt ASV dolārus, būs nepieciešama atļauja, lai mēnesī iegādātos vairāk nekā 10 000 ASV dolāru.

Cilvēki lielākoties uzskata, ka ekskluzīvus vīnus ražo Vecajā pasaulē — Francijā, Spānijā vai Itālijā —, un šie vīni parasti pamatā arī veido premium, super premium un ultra premium klases segmentu. Taču daudzi bieži nezina, ka Jaunajā pasaulē — Čīlē, Argentīnā, Dienvidāfrikā un Jaunzēlandē — ražo daudzus ekskluzīvus vīnus. Šis ekskluzīvo vīnu klases segments pagaidām vēl nav guvis plašu atpazīstamību, taču minēto valstu vīndari aktīvi iekaro savu tirgus nišu, intervijā DB pastāstīja Liene Avotiņa, alkoholisko dzērienu izplatītāja un tirgotāja SIA Amber Distribution Latvia vīnu zīmolu vadītāja.

Kāds ir Latvijas ekskluzīvo vīnu segmenta tirgus īpatsvars procentos?

Precīzi nevaru pateikt, jo Latvijas ekskluzīvo vīnu tirgus segments ir neliels un fragmentēts — izplatītāju ir daudz un šādus vīnus eksportē arī daudzi restorāni. Domāju, ka tie varētu būt aptuveni 5-7 %.

Cik liels ir ekskluzīvo vīnu īpatsvars Jūsu uzņēmuma portfelī?

Mūsu portfelī ir vairāk nekā 450 dažādu vīnu no kuriem 200 ir ekskluzīvie vīni.

Kā Jūs izvēlaties ekskluzīvos vīnus?

Mēs saņemam retu un dārgu vīnu pasūtījumus no restorāniem un viesnīcām, ar kuriem sadarbojamies. Tāpat arī mūsu vīnu speciālisti atrod un atved uz Latviju ekskluzīvus vīnus. Mūsu uzņēmumā ir HoReCa nodaļa, kurā strādājošie speciālisti uztur kontaktus ar starpniekiem Eiropā, kur mēs iepērkam vīnus, bet šādi pirkumi negadās bieži, jo tie ir apjomīgi un dārgi. Chateau vīnus — vīni no slavenām darītavām — mēs iegādājamies, pamatojoties uz pasaulslavenu vīnziņu reitingiem, kā arī atkarībā no pieprasījuma pēc ražas gada. Kā arī veicam aprēķinus, lai mūsu vīna pagrabā uzglabāto vīnu vērtība ik gadu pieaugtu. Taču dažkārt pieeja vīna izvēlei atšķiras — kastes Miko Chardonnay baltvīna atvešanai uz Latviju vajadzēja 2 gadus.

Iesaka Kaspars Ulsts, Idea Havas Media stratēģiskais direktors un bloga adventures.lv autors.

Pirms diviem gadiem kopā ar draugiem devāmies uz Vjetnamu. Mūsu mērķis bija 16 dienās redzēt un izbaudīt pēc iespējas vairāk no šīs valsts daudzveidības, jo Vjetnamas apgabali dabas ziņā cits no cita ievērojami atšķiras. Vjetnama ir izstiepusies gar Dienvidķīnas jūru vairāk nekā 1000 km garumā. Ziemeļos ir bambusiem noauguši kalni un Holongas līcis, kurā iespējams dzīvē redzēt unikālos dabas veidojumus – milzīgos kaļķakmens stabus, kurus bieži attēlo tūrisma ceļvežos, savukārt dienvidos ir Indoķīnas ievērojamākās upes Mekongas delta.

Kad turp braukt?

Rudens tiek uzskatīts par zelta sezonu ceļošanai uz Āziju, tostarp Vjetnamu, kur laika apstākļus ietekmē musona un lietus sezonas. Vasarā tur ir karsts un katru dienu līst, savukārt rudenī ir patīkami laika apstākļi. Mēs uz Vjetnamu devāmies novembrī, kad gaisa temperatūra bija ap 30 grādiem. Patīkams un silts laiks bija arī naktīs, izņemot kalnus, kur, guļot metāla angārā, izsalām līdz kaulam, bet no rīta bambusa stublājus klāja sarma.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Klaipēdā pēc 3,5 gadus ilgušās rekonstrukcijas atvērts Jūras muzeja akvārijs. Akvārija rekonstrukcija izmaksāja aptuveni 15 miljonus eiro, no kuriem 3 miljonus eiro veidoja Jūras muzeja investīcijas, bet pārējā nauda piesaistīta no valsts budžeta. Portāls DB apmeklēja akvāriju dienu pirms tā oficiālās atklāšanas.

Jūras muzejā, kas pieder Lietuvas Kultūras ministrijai, ietilpst muzejs ar ekspozīciju, kas veltīta zemūdens dzīvei, Lietuvas kuģniecības vēstures etnogrāfiskais muzejs, delfinārijs un akvārijs. Akvārijs celts 1979.gadā. Otrā Pasaules kara laikā cietokšņa stiprību pārbaudīja arī vācieši, un pametot Klaipēdu, viņi atstāja daudz ieroču un munīcijas, DB pastāstīja delfīnoterapijas speciāliste un Jūras muzeja ārējās komunikācijas vadītāja Nika Puteikiene.

Viņa uzsvēra, ka pirms rekonstrukcijas akvārijā bija pārstāvētas aptuveni 50 sugu zivis, galvenokārt saldūdens un Baltijas jūrā dzīvojošās, taču tagad to skaits pieaudzis un tajā ir 100 sugu tropu zivis, 60 saldūdens zivis, kā arī Baltijas un Ziemeļjūras iemītnieces.

Uzņēmēji cer, ka netiks atbalstīti Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumi samazināt dioksīnu normu par 37.5%, bet benzopirēna normu šprotēs - par trīs pikogramiem uz kilogramu, jo tas nozīmētu nozares sagrāvi, raksta Latvijas Avīze.

Ierosinājums samazināt dioksīnu normas draud ar to, ka no pārtikas pilnībā var tikt izslēgtas pilnīgi visas Baltijas jūrā zvejotās zivis, jo patlaban šo ķīmisko savienojumu zivīs ir vidēji 25% zem noteiktās normas. To ņemot vērā, Latvijai bezjēdzīga kļūst benzopirēna normas pārskatīšana no pašreizējiem pieciem uz diviem pikogramiem uz kilogramu. Šāda norma nozīmē, ka zivis kārbās drīkstētu likt tikai nekūpinātas. Tātad senajam Latvijas zīmolam - šprotēm eļļā - tiek gatavots nāves spriedums.

Latvijas zivrūpniecības nozarei visbīstamākais ir priekšlikums mazināt dioksīnu līmeni pārtikā.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Nobela prēmijas ekonomikā laureātam Polam Krugmanam (Paul Krugman) ir personīgs aizvainojums uz Baltijas valstīm, tādēļ viņš publiskajā telpā skarbi izsakās par Latvijas un Igaunijas ekonomiskajiem sasniegumiem, citējot Pītersona starptautiskās ekonomikas Institūta Vašingtonā ekonomista Andersa Oslunda (Anders Aslund) teikto, raksta BBN.

P. Krugmans varētu būt bijis «sāpināts», jo viņa prognozes par Baltijas valstu nespēju atlabt no ekonomiskās krīzes izrādījušās nepareizas. Jau vēstīts, ka P. Krugmans pirms vairākiem gadiem smagākākā krīzes posma laikā Latvijā izteicās, ka «Latvija būs nākamā Argentīna», paužot, ka Latviju neizbēgami sagaida bankrots, un vienīgā glābšanās izeja būtu valūtas devalvācija.

«Tagad redzams, ka izcilais ASV ekonomists ir kļūdījies. Viņš pats gan nav gatavs to atzīt, tādēļ tagad apgalvo, ka, piemēram, Igaunija nevar būt piemērs valstīm, kas vēlas no krīzes glābties, veicot taupības pasākumus,» norāda institūta vadošais pētnieks A. Oslunds.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtījusi Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētai prokuratūrai 2011.gada novembrī sāktu kriminālprocesu par narkotisko vielu pārvietošanu organizētā grupā.

Kā informēja VID pārstāvji, par minētā noziedzīgā nodarījuma organizēšanu un atbalstīšanu ierosināts uzsākt kriminālvajāšanu pret sešām personām. Viena persona atrodas apcietinājumā, pārējām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

15.maijā kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai pret sešām personām – 1983., 1990., 1989.gadā dzimušiem vīriešiem par minētā noziedzīgā nodarījuma organizēšanu, 1980.gadā dzimušu vīrieti par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kā arī 1981.gadā dzimušu vīrieti un 1984.gadā dzimušu sievieti par noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu.

Spānijai ir lielākās izredzes uzvarēt šā gada pasaules futbola čempionātā, norādījusi Reuters veiktā 74 ekonomistu – futbola fanu aptauja.

No aptaujātajiem ekonomistiem 24 norādījuši, ka lielākās izredzes esot uzvarēt Spānijai. Tikai nedaudz atpalika Brazīlija, kuras uzvaru prognozēja 23 ekonomisti. Tikmēr rezultatīvākie vārtu guvēji būšot Lionels Messi (Argentīna), tam sekos Davids Villa (Spānija) un Veins Rūnijs (Anglija).

Tiesa, ekonomisti neizceļas ar īpašām spējām paredzēt notikumus futbolā, raksta Reuters. Jāpiebilst, ka pirms iepriekšējā pasaules čempionāta futbolā vairums no aptaujātajiem 96 ekonomistiem norādīja, ka uzvarēs Argentīna. Tikai astoņi aptaujātie toreiz norādīja, ka uzvarēs pašreizējie pasaules čempioni – Itālijas futbola izlase. Interesanti, ka šogad tikai viens no ekonomistiem uzskata, ka Itālijas izlase nosargās savu čempiones titulu.

Renault Fuego šogad atzīmē 30 gadu pastāvēšanas jubileju. Fuego, kas ir Megane Coupe priekšgājējs, savu debiju piedzīvoja 1980.gada martā Ženēvas auto izstādes laikā.

Renault Fuego vēsture aizsākās 1976.gada sākumā, kad jaunais Renault direktors Bernards Vernjers – Paliezs (Bernard Vernier-Paliez) uzsāka darbu pie programmas, kas paredzēja atjaunot visu Renault modeļu līniju. Viena no prioritātēm bija turpināt darbu pie vidēja izmēra automašīnām, kas līdzinātos jau vecajam Renault 12 modelim. Ieviešot pārmaiņas, tika radīts kupejas modelis -Renault 15/17 pēctecis.

Modeļa virsbūve – futūriskais dizains ar apaļotiem galiem – tika prezentēta 1976.gada nogalē slēgtā Renault valdes sanāksmē. Bernards Vernjers-Paliezs (Bernard Vernier-Paliez) bija ļoti entuziastisks – jaunās dizaina līnijas bija kā 80-to gadu stila prognoze. Runājot par tehnoloģiju, jaunā modeļa virsbūve bija gandrīz identiska modelim Renault 18. Visnozīmīgākās atšķirības vērojamas tieši modeļa aizmugurējās daļas dizainā.

Globālais kapitāls turpina aizplūst no attīstības valstīm un rada problēmas arī Latvijai nozīmīgajā kaimiņu tirgū – Krievijā.

Krievijas centrālā banka (CB) veikusi apjomīgāko tirgus intervenci pēdējo triju gadu laikā un nacionālās valūtas kursa celšanai pārdevusi ap miljardu ASV dolāru, finanšu tirgus analītiķu aplēses atstāsta laikraksts Kommersant. Tas gan nenodrošina šīs valūtas turpmāko stabilitāti, un arī Latvijas uzņēmēji ir spiesti rēķināties ar biznesa riskiem.

Koriģē nosacījumus

«Protams, rubļa svārstības un arī tā devalvācija atstātu iespaidu uz uzņēmumu, jo mēs eksportējam uz Krieviju. Tas nozīmē, ka produkcija gala patērētājam kļūtu dārgāka,» DB komentē a/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. «Mēs ļoti skrupulozi pētām rubļa kursu, arī šodienas svārstības nav pagājušas secen. Mēs reaģējam diezgan strauji un koriģējam tirdzniecības nosacījumus,» viņš piebilst.

Trešdien kukurūzas cena Čikāgas biržā pieauga līdz sešu nedēļu augstākajam līmenim, valdot bažām, ka sausie laikapstākļi Dienvidamerikā varētu kaitēt ražai, raksta Bloomberg.

«Laikapstākļi Argentīnas svarīgākajos graudu audzēšanas saglabājas sausi,» skaidro ekonomists Deniss Gartmans.

Kukurūzas nākotnes kontrakta cena marta piegādēm pieauga par 0,5% līdz 6,0525 dolāriem par bušeli. Pirms tam cena sasniedza 6,065 dolārus par bušeli, kas ir augstākā cena kopš 9. novembra. Šajā gadā cenas pieaugušas jau par 46%.

Laika prognozes liecina, ka sausums, kas jau ir kaitējis ražai, Argentīnā atgriezīsies nākamnedēļ. Kā liecina ASV Lauksaimniecības departamenta dati, Argentīna ir otrs lielākais kukurūzas piegādātājs pasaulē un trešais lielākais sojas pupiņu eksportētājs.

Kviešu cena pieaugusi jau trešo dienu, sasniedzot četru mēnešu augstāko atzīmi, jo sausais un aukstais laiks Argentīnā ir licis ciest ražai, raksta Bloomberg.

Kviešu nākotnes līguma cena decembra piegādēm pieauga par 0,8% līdz 7,1125 dolāriem par bušeli, kas ir augstākā cena kopš 21. jūnija. Pagājušajā nedēļā cena pakāpās par 2%.

Kopumā vairākās Argentīnas provincēs ir bojāti aptuveni 100 tūkstoši hektāru kviešu. Valsts ir otrs lielākais Dienvidu puslodes kviešu eksportētājs.

Šajā gadā kviešu cena gan ir sarukusi par 9,1%, jo ASV Lauksaimniecības departaments paredz, ka kopējā pasaules kviešu raža sezonā pieaugs līdz rekordlielam apjomam – 708,9 miljoniem tonnu.

2013.-2014. gada sezonā Argentīna prognozē kopējo kviešu ražu 8,8 miljonu tonnu apmērā, salīdzinot ar 12 miljoniem tonnu, ko prognozēja ASV Lauksaimniecības departaments.