Arēnā Rīga pagājušās nedēļas nogalē norisinājās Pasaules čempionāta Motofrīstailā Latvijas Grand Prix sacensības (FMX Latvijas GP) .

FMX Latvijas GP tradīcija Arēnā Rīga aizsākās 2007. gada rudenī, katru gadu Rīgā pulcējot Pasaules motofrīstaila zvaigznes no dažādām valstīm un kontinentiem.

Kā norāda organizatori, motofrīstails ir motosporta veids, ko salīdzinoši var nosaukt par motokrosa daiļlēkšanu un kas pēc savas būtības ir gan sports, gan arī šovs. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc sacensības motofrīstailā piesaista ne tikai motosporta fanus, bet arī daudzus citus skatītājus, kuri ikdienā par motosportu neinteresējas.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Otrdien Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa dalību svinīgi atklāta AS Olainfarm jaunā gatavo zāļu ražotne. Tā sastāv no nitrofurānu zāļu ražošanas iecirkņa, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirkņa un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorijas, informē AS Olainfarm sabiedrisko attiecību vadītāja Sigita Lapsiņa.

«Olainfarm vienmēr ir bijusi izcilākā Latvijas ķīmiskās rūpniecības lokomotīve, kas šodien, atverot jaunas ražošanas jaudas, dubulto mūsu ekonomiskās spējas. Uzņēmums, pateicoties prasmīgai tā vadīšanai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, veiksmīgi ir spējis rast produkcijas noietu jaunos un tālos pasaules tirgos,» sacīja Bērziņš.

Jaunā gatavo zāļu ražotne ir izveidota, pārbūvējot iepriekš neizmantotu ēku, tās kopējā platība ir 2112 kvadrātmetri. Ēkai ir divi stāvi, tā ir savienota ar Olainfarm gatavo zāļu ražotni. Pirmajā stāvā atrodas gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirknis un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorija, otrajā - nitrofurānu zāļu ražošanas iecirknis un tam pakārtotā analītiskā laboratorija, kurā tiks nodrošināta kvalitātes kontrole ražošanas procesā.

Viss sākās ar iemīlēšanos. Dūdās. Tā savas gadus astoņus ilgās attiecības ar dūdām un to gatavošanu skaidro meistars Mārtiņš Tiltnieks.

Jau pats dūdu izskats ir fascinējošs – gaisa maisi melna un sarkana samta ietērpā, greznas koka stabules, brīnišķas skaņas. Kā satverta bruņinieku, troļļu un teiksmu laiku liecība tās guļ uz folkkluba Ala masīvā koka galda, kur DB tiekas ar dūdu meistaru Mārtiņu Tiltnieku. Arī viņš pats gluži kā no seniem laikiem – gariem matiem, tumši tērpts. Vizuālais tēls – dūdas un spēlētājs – ir vienots, kad tiek sniegti koncerti.

Spēle pāraug amatā

«Kā jau daudzi jaunieši izmēģināju dažādus instrumentus, paspēlēju šo to un tad es ieraudzīju dūdas!» Mārtiņš nav varējis pretoties šim valdzinājumam un, pašmācības ceļā sācis apgūt instrumenta spēli un pašu instrumentu, sapratis, ka tas ir viņa aicinājums. Lai varētu instrumentu pārvaldīt pilnībā, nolēmis, ka jāapgūst arī tā gatavošana. Ķēries tik klāt. Virpojis un darbojies ilgi, līdz iznācis kaut kas instrumenta cienīgs. Nu jau piecus gadus par saviem darinājumiem Mārtiņš nekaunas.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā norisinājās pasaulē prestižāko un senāko studentu komandu programmēšanas sacensību (ICPC) fināls, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Universitātes (LU) komanda – Aleksejs Zajakins, Aleksandrs Zajakins, Kristaps Čivkulis un treneris Jevgēnijs Vihrovs.

Komanda sacensībās parādīja lielisku sniegumu un 117 pasaules spēcīgāko komandu konkurencē ieguva augsto 26. vietu (dalīto 24. vietu).

Epidemioloģiskās situācijas dēļ fināla sacensības tika vairākkārt pārceltas no 2020. gada jūnija līdz pat 2021. gada oktobrim. Neskatoties un grūtībām, fināls tomēr notika un klātienes pasākumā bija jāievēro pastiprināti drošības noteikumi – jāveic Covid-19 testēšana, jāvalkā sejas maskas, kā arī visiem dalībniekiem bija jābūt vakcinētiem.

Komandai līdzi šoreiz devās tikai viens treneris – LU Datorikas fakultātes (DF) pētnieks Jevgēnijs Vihrovs, savukārt ilggadējais LU komandu treneris DF profesors Guntis Arnicāns komandu atbalstīja un motivēja attālināti.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Latvijas valdība janvārī lēma ieguldīt papildu trīs miljonus eiro Latvijas Olimpiskā sporta centra pielāgošanai, lai Rīga varētu viena pati uzņemt 2021.gada pasaules čempionātu hokejā, trešdien preses konferencē atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš stāstīja, ka 21.janvāra valdības sēdē tika uzklausīts Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ziņojums par visa čempionāta uzņemšanu un tam nepieciešamo otru arēnu. "Mūsu vājā puse bija otras spējīgas arēnas neesamība. Lai šo sacensību arēnu pielāgotu un spēles norisinātos Latvijā, valdība noteica līdzdalību līdz trim miljoniem eiro," teica Severs.

Pēc viņa paustā, šie līdzekļi tiks ieguldīti arēnas sagatavošanai, aprīkošanai, ledus laukuma iekārtošanai futbola arēnas vietā un ar nomu saistīto izmaksu segšanai. Vienlaikus Severs atgādināja, ka Latvija jau 2017.gadā uzņēmās saistības rīkot vienu čempionāta posmu Rīgā, līdz ar to jau iepriekš hokeja čempionāta vajadzībām tika iezīmēti 700 000 eiro.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

2019. gada vasarā Baltijā debitēs autosacīkšu sērija «Baltic Time Attack Series», kas ieviesīs jaunu sacensību formātu.

Šajās sacensībās ļauj sacensties gan ātras braukšanas entuziastiem ar ielas automašīnām, gan pieredzējušiem autosportistiem pat ar speciāli šīm sacensībām būvētām sporta automašīnām. Ārvalstu pieredze rāda, ka šāda formāta sacensības bieži ir pirmais solis autosporta virzienā tiem autovadītājiem, kurus tracina ātruma ierobežojumi un fotoradari uz koplietošanas ceļiem. Tajā pašā laikā tās ir ļoti nopietnas sacensības pieredzējušiem autosportistiem, dodot iespēju attīstīt gan braukt prasmes, gan tehnisko sagatavotību.

Autosacīkšu seriālam «Baltic Time Attack Series» šajā sezonā ir paredzēti četri posmi, kas notiks autošosejas sacensībām piemērotajās trasēs - «Auto24 Ring» Pērnavā, Igaunijā (4. maijā un 28. septembrī) un Biķernieku trasē, Rīgā, Latvijā (22. jūnijā un 28. jūlijā).

Uzlieku labu mūziku, izkārtoju priekšā papīrus, un iedvesma nāk, tā sākas atklātnīšu mākslinieces Unas Austrumas darba diena. Darbošanos šajā jomā pavisam nopietni Una sākusi šovasar jūnijā.

Pāraug hobiju

Viņa gatavo dažādas apsveikuma kartītes, ielūgumus, galda kartes u.c., tostarp ir gan tādas, kas ir individuāls roku darbs, gan drukātas, gan tikai kā dizaina paraugi pārdošanai elektroniskā formātā.

Ar atklātnīšu gatavošanu viņa aizrāvusies jau agrāk, ar dažādu dizainu izstrādi reklāmas aģentūrā saistīts bijis arī viņas iepriekšējais darbs. Pamazām viņa sapratusi, ka šajā radošajā jomā jūtas vislabāk, visbrīvāk. Tas esot no darba veidojies hobijs, kas pārvērties par darbu.

Tiklīdz māksliniece pievēršas saviem papīra darbiem, viss izdodas, veicas. Turklāt gatavošanas process viņai sagādā lielu prieku.

Kultūras un sporta centra Daugavas stadions (turpmāk: stadions Daugava) jauno tribīņu izbūves un esošo tribīņu atjaunošanas iepirkumā ir uzvarējusi pilnsabiedrība LNK INDUSTRIES Partnership, kas par EUR 10 697 085,25 izstrādās būvprojektu, īstenos būvdarbus un veiks projekta autoruzraudzību, lai līdz 2018. gada vasarā notiekošajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem palielinātu stadiona skatītāju sēdvietu skaitu līdz 10 000.

LNK INDUSTRIES Partnership piedāvājums konkursā atzīts par saimnieciski izdevīgāko, ņemot vērā šādus kritērijus: zemākā cena, garantijas termiņš un garantijas laika apdrošināšanas summa, liecina šodien izplatīts paziņojums.

«Iepirkumā kopumā bija pieteikušies 7 pretendenti, kas nodrošināja augstu piedāvājumu konkurences līmeni. No uzvarētāja mēs sagaidām augstāko darbu kvalitāti un ļoti stingru termiņu ievērošanu, jo projektam ir jābūt īstenotam līdz nākamajiem Dziesmu un Deju svētkiem un pēc tam stadionam būs jākalpo vairākām sportistu paaudzēm,» norāda Elmārs Martinsons, Kultūras un sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Kultūras un sporta centru Daugavas stadions ir definējusi stadionā attīstāmo sporta objektu funkcijas un prasības teritorijas attīstībai. Līdz ar to šobrīd ir kļuvuši zināmi gan stadionā būvējamie objekti, gan nākotnē tajā pārstāvētie sporta veidi.

Paredzams, ka pēc projekta īstenošanas stadionā pārstāvēto sporta veidu skaits būs divreiz lielāks nekā pašlaik – tiks izbūvēta nepieciešamā infrastruktūra daudziem līdz šim stadionā nepārstāvētiem sporta veidiem, piemēram, basketbolam, volejbolam, florbolam, handbolam, kērlingam u.c. sporta veidiem, kā arī tiks plānota vieta velotrekam, kas Latvijā nav pastāvējis jau vairākus gadu desmitus. Plašāka funkcionalitāte tiks paredzēta arī vieglatlētikas disciplīnām gan arēnā, gan slēgtā manēžā.

«Izstrādājot stadiona Daugava attīstības risinājumu, ir paveikts nozīmīgs darbs, lai savietotu sporta un kultūras kopienas vajadzības, ievērojot stadiona teritorijas un apbūves ierobežojumus, projekta finanšu iespējas un projekta objektu ekonomisko pamatojumu nākotnē,» saka Edgars Severs, IZM valsts sekretāra vietnieks – Sporta departamenta direktors.

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi valsts atbalsta notifikāciju Kultūras un sporta centra Daugavas stadions (turpmāk: stadions Daugava) atjaunošanas projektam, tādējādi secinot, ka projekta ieviešana nekropļos konkurenci Eiropas Savienībā. Notifikācijas apstiprinājums paver iespējas praktiskai projekta īstenošanai.

«Valsts atbalsta notifikācijas apstiprināšana ir kritiski svarīgs solis projekta attīstībā, jo bez tās nebūtu iespējams nedz saņemt Eiropas Savienības fondu finansējumu, nedz valsts līdzfinansējumu, nedz veikt nepieciešamos ieguldījumus vai slēgt būvniecības līgumus projekta īstenošanai. Prieks, ka šo apstiprinājumu saņemam tad, kad to gaidījām, un projekta īstenošana var noritēt saskaņā ar sākotnēji iecerēto laika plānu,» saka Elmārs Martinsons, Kultūras un sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis.

Stadiona attīstības risinājums iekļauj šādus sporta infrastruktūras objektus: vieglatlētikas arēnu treniņu un sacensību vajadzībām, dabīgās zāles futbola laukumu, bobsleja starta estakādi, vieglatlētikas iesildīšanās laukumu treniņu norisei, vieglatlētikas manēžu vieglatlētikas treniņiem un sacensībām, treka riteņbraukšanas un komandu sporta spēļu treniņiem, kā arī fitnesa, bodibildinga u. c. sporta veidu vajadzībām, multifunkcionālu halli basketbola treniņiem un sacensībām, kā arī citu komandu sporta spēļu sacensību norisei, ledus halli hokeja, daiļslidošanas un kērlinga treniņu un sacensību vajadzībām. Tāpat teritorijā ir plānota privāto investīciju objektu attīstība, paredzot telpas sportistu viesnīcai, mazumtirdzniecībai, birojiem un tādiem sporta veidiem kā cīņas sports, bokss, taekvondo, džudo u. c. Visu sporta objektu izbūve tiks paveikta līdz 2022. gadam.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Ir sākusies pieteikšanās Eiropas lielākā ilgtspējīgas enerģijas inovāciju fonda "EIT InnoEnergy" rīkotajām sacensībām "PowerUp! Challenge".

Savu dalību konkursam aicināti pieteikt Centrāleiropas un Austrumeiropas jaunuzņēmumi, ātri augošie uzņēmumi (scale-ups) un mazie un vidējie uzņēmumi. "PowerUp! Challenge" sacensību mērķis ir sekmēt uzņēmumu attīstību, sniedzot finansiālu atbalstu investīciju veidā, kā arī rodot iespēju konsultēties ar dažādu nozaru un "InnoEnergy" plašā partneru tīkla ekspertiem.

"Uzņēmumi, kuri piedalās "InnoEnergy" rīkotajās "PowerUp!" sacensībās, nodrošina sev neatsveramu starptautisku pieredzi un sagatavojas turpmākām biznesa attīstības iespējām. Pērn "PowerUp!" Latvijas finālā jaunuzņēmums "Atlant 3D" plūca laurus, nodrošinot sev ceļazīmi uz lielo "PowerUp!" finālu Krakovā, kur, sacenšoties ar 14 valstu labākajiem jaunuzņēmumiem, ieguva godpilno 2. vietu un 10 tūkstošu eiro naudas balvu.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes (MTAF) studiju programmas «Automobiļu transports» studenti, kuru kodolu veido studenti Māris Cirša, Artūrs Smalkais, Dāvis Serds, Renārs Rutulis un Armands Krūmiņš, uz desmitajām starptautiskajām pneimobiļu sacensībām šogad dosies divu komandu – «BEST Riga» un «Riga Airmobile» – sastāvā, inženiertehnisko studentu sacensībās piedaloties nu jau ar diviem pašu būvētiem pneimobiļiem.

RTU studenti sacensībās piedalās jau otro gadu, un šogad tās no 4. līdz 6. maijam notiks Ungārijas pilsētā Egerā.

«Šogad sacensībām Ungārijā pieteicās divas komandas, un abas izturēja pirmo atlases kārtu, kurā tika vērtēti izstrādāto pneimobiļu tehniskie projekti. Šobrīd jau pabeigts saspringtais pneimobiļu būvēšanas process, lai arī vēl dažas stundas pirms došanās uz Ungāriju kopā ar studentiem un «Riga Airmobile» komandas treneri RTU MTAF Automobiļu katedras laborantu Valdi Priedi pneimobiļiem joprojām tiek veikti uzlabojumi,» saka RTU MTAF Automobiļu katedras laboratoriju vadītājs un komandas «BEST Riga» treneris Jānis Rudzītis. Viņš piebilst, ka kopumā starptautiskajām pneimobiļu sacensībām šogad pieteikušās 57 komandas.

Nākamnedēļ farmācijas kompānija AS Olainfarm atklās jauno gatavo zāļu formu ražotni, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā gatavo zāļu formu ražotne ietver nitrofurānu zāļu ražošanas iecirkni, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirkni un gatavo zāļu formu izstrādes laboratoriju. Tā izveidota projektā Augstas pievienotās vērtības investīcijas nitrofurānu zāļu ražošanā, par kuru 2012.gada 15.augustā AS Olainfarm noslēdza līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

AS Olainfarm jaunās gatavo zāļu formu ražotnes izveide ir lielākais finansiālais ieguldījums farmācijas ražošanas attīstībā Baltijas valstīs 2014.gadā.

Projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro ir pieprasītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.

Atgriezies no Norvēģijas, kur garo distanču sacensībām trenēja haskijus, valmierietis Ingus Rutulis ar iekrātiem 3000 eiro pusgada laikā Rīgā izveidojis veiksmīgu biznesu un vienlaikus radījis teju vai apvērsumu jauniešu brīvā laika pavadīšanas paradumos – viņš atvēris pirmo specializēto kendamu veikalu Latvijā Ke ke kendama.

Kendama ir koka rotaļlieta, kas pirms vairāk nekā 200 gadiem radusies Japānā. Pēdējos 10 gados tā piedzīvojusi popularitātes uzplaukumu ASV un citviet pasaulē, un pēdējā pusgada laikā tā strauji iesoļojusi arī Latvijas bērnu un jauniešu ikdienā. Kendama veicina balansa, acu-roku koordinācijas un refleksu attīstību. Turklāt mūsdienās kendamas spēle no izklaides kļuvusi par nopietnu un strauji augošu sporta veidu ar sacensībām visā pasaulē. «Skatoties, cik ļoti tas ir audzis pēdējos četros mēnešos, nešaubos, ka nākamajā vasarā mēs jau varēsim sūtīt kādu latvieti uz pasaules čempionātu,» pieļauj Ingus.

Viņa aizsāktais bizness nebūt neaprobežojas tikai ar kendamu tirdzniecību – viņu pamatoti var dēvēt par kendama kultūras pionieri Latvijā, jo daļu gūtās peļņas viņš iegulda kendamas turnīru rīkošanā, labāko spēlētāju atbalstīšanā, jauniešu motivēšanā saturīgi pavadīt brīvo laiku u.c.

Ceturtdien, 15. septembrī, plkst.19 Liepājā, Vecajā ostmalā 22, tiks atklāta Baltijas valstīs pirmā dronu arēna, kurā jebkuram būs iespējams lidot ar maza izmēra lidaparātiem, informē Blue Shock Race Liepājas elektrokartingu halles vadītājs Dzintars Hmieļevskis.

Dragonfli dronu arēna atradīsies Blue Shock Race kartingu halles 2. stāvā, un tajā būs atsevišķi nodalītas zonas iesācējiem pirmo iemaņu apgūšanai, un arī sacīkšu trase ar dažādiem elementiem.

Pasaulē pēdējā gada laikā ir nodibinātas vairākas sacīkšu dronu līgas, un šīs sacīkstes kā sporta veids strauji kļūst arvien populārāks, tomēr slēgtu arēnu lidotājiem pagaidām nav daudz – tikai augusta sākumā lielākais dronu ražotājs pasaulē DJI atvēra pirmo dronu arēnu pasaulē, un mēs būsim otrie pasaulē. Faktiski, esam pionieri šajā jomā, stāsta Dragonfli vadītājs Roberts Grundmanis.

Dragonfli dronu arēna būs vieta, kur pilotēšanas prasmi varēs apgūt gan iesācēji, gan arī pilnveidot iemaņas varēs prasmīgāki piloti, kuri laikapstākļu vai citu iemeslu dēļ nevar lidot citur,

#Ņujorkas «Knicks» un Losandželosas «Lakers» joprojām ir vērtīgākās Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas.

Ņujorkas «Knicks» un Losandželosas «Lakers» joprojām ir vērtīgākās Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas, liecina ikgadējais «Forbes» pārskats, kurā noskaidrots, ka pirmo reizi katras līgas komandas vērtība ir vismaz viens miljards dolāru (816 miljoni eiro).

Vidējā vērtība NBA komandai tagad ir 1,65 miljardi dolāru.

Kristapa Porziņģa pārstāvētā «Knicks» paliek sarakstā pirmā ar 3,6 miljardu dolāru vērtību, kam seko vēl viena ikoniska komanda «Lakers» ar 3,3 miljardu dolāru vērtību.

«Knicks» ir palielinājusi vērtību no savas arēnas «Madison Square Garden» viena miljarda dolāru renovācijas pēc kuras radušās jaunas ienākumu gūšanas iespējas no sponsoriem un sēdvietām.

Maija nogalē iepirkšanās un izklaides centrā "Akropole" darbu atsākusi Ledus arēna.

Ievērojot visus nepieciešamos drošības pasākumus, kas jāīsteno sporta norišu vietās ārkārtas situācijas laikā, darba dienās slidotavā notiks hokeja un daiļslidošanas treniņi, bet brīvdienās tā būs pieejama tikai publiskajai slidošanai.

Tāpat kā visā iepirkšanās un izklaides centrā, arī "Akropoles" Ledus arēnā tiek īstenoti drošības pasākumi. Lai rūpētos par apmeklētāju veselību un drošību, slidošana būs iespējama tikai ar iepriekšēju pierakstu "Akropoles" informācijas centrā, zvanot +371 68304353 vai piesakoties klātienē, taču drīzumā reģistrēšanos varēs veikt arī "Akropoles" mājaslapā, kur ir pieejama arī informācija par publiskās slidošanas laikiem.

Saeima ceturtdien trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sporta likumā, kas nosaka aizliegumu manipulēt ar sporta sacensībām, kā arī paredz par pienākumu sportistiem un sporta organizācijām darīt visu, lai novērstu šādu manipulāciju iespējamību, informē Saeimas Preses dienests.

Spēļu sarunāšana ir nopietna problēma, kas kropļo sporta vidi un sabiedrības priekšstatu par profesionālo sportu. Tā ir samilzusi problēma arī Latvijā, tādēļ pēc iespējas ātrāk jārīkojas, lai izskaustu manipulācijas ar sporta sacensībām un mudinātu uz godīgu spēli, iepriekš uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Grozījumi noteic, ka manipulācijas ar sporta sacensībām ir jebkāda darbība, kas vērsta uz sacensību gaitas vai rezultāta neparedzamības pārkāpšanu. Likums stāsies spēkā 1.martā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā arī atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz bargākus sodus par sporta spēļu rezultātu sarunāšanu. Saskaņā ar tiem varēs piemērot reālu cietumsodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam.

Sēlpils pagasta zemnieku saimniecības Bitāni pamatnodarbe ir aitkopība, taču saimnieks Egīls Rušiņš savā īpašumā nupat sarīkojis amatieru treniņsacensības motokrosā, kas pulcēja vairāk nekā 30 braucēju piecās klasēs, tostarp motociklistus no Pļaviņu novada, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Bitānu īpašnieks Egīls Rušiņš stāstījis, ka iecere sarīkot viņa īpašumā motokrosu radusies draugam Mārim Lūķim, kurš viesojoties pamanīja sacensībām piemēroto dabisko reljefu: «Divu nedēļu laikā kopā ar vēl diviem palīgiem — Justu Jurgeviču un Juri Jakovļevu — sacensības noorganizējām. Iebraucām un izmēģinājām trasi, pielabojām nepilnības. Te ir vidēji ātra trase, ar pakalniem un lejām, šur tur pa kādam negaidītam līkumam. Azartiskākajiem braucējiem ir, kur ieskrieties, un asāku izjūtu cienītājiem trasē ir arī tramplīni.»

Motokrosā piedalīties bija aicināti visi brauktgribētāji, arī tādi, kuri spēj kaut vai noturēties uz motocikla, bez vecuma ierobežojuma, pieteikusies bija arī viena ekipāža ar blakusvāģi. «Sacensībās pats nepiedalījos, trasi izbraucu, izmēģināju. Lauki jau ir noganīti, un nekāds ļaunums pēc sacensībām tiem nav nodarīts, ja nu vienīgi līkumos mazliet izdangāts. Pēc sacensībām vīri ierosināja šādas sacensības organizēt arī nākamgad. Iespējams, šis ir sākums jaunai tradīcijai, jo brauktgribētāju netrūkst,» Staburagam stāstījis E. Rušiņš.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild autosporta projekta LMT Autosporta Akadēmija (SIA Baltic Motorsport promotion) vadītājs un dibinātājs Dainars Dambergs:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Visu savas dzīves iepriekšējo laiku esmu bijis saistīts ar autosportu. No 18 gadu vecuma līdz 2010.gadam esmu piedalījies vairāk nekā 200 dažādās autosporta sacensībās, īpaši autorallijā. Pamatā esmu braucis par stūrmani kopā ar vairākiem pilotiem: Vilni Žimantu; Uģi Vītolu; Aivaru Laipnieku; Krišjāni Cauni un Ivaru Cauni. Visvairāk sacensību kopā aizvadīts ar Uldi Sesku, piedaloties arī dažādos ārzemju kausos un čempionātos. Padomju laikos tika izpildīti PSRS sporta meistara kritēriji.