British Petroleum (BP), kura iegūst naftu Azerbaidžanā, paziņojusi, ka visi naftas un gāzes vadi, kas šķērso Gruziju tranzītā, pārtraukuši darbu drošības nolūkos, vēsta newsru.com.

Vremja novostej saista šo informāciju ar Vidusāzijas energonesēju problēmām eksporta koridoru izveidē, kas apietu Krieviju. Naftas vadi nebija bojāti karadarbības rezultātā (Baku – Tbilisi – Džeihanas naftas vads nedarbojas sprādziena Turcijas iecirknī dēļ).

BP naftu eksportē pa alternatīviem maršrutiem: pa Baku – Novorossijskas naftas vadu un pa dzelzceļu līdz Batumi ostai. Taču ne viens, ne otrs maršruts nevar aizstāt BTD un Baku - Supsas naftasvadus, kuru caurlaidība ir 50 milj. un 15 milj. t gada laikā. Šajā situācijā naftinieki spiesti izejvielu sūknēt glabātavās, palielināt tās transportēšanu pa dzelzceļu un mēģināt vienoties ar Krieviju par papildu apjomu transportēšanu caur naftas vadu Baku – Novorossijska. Transņeftj gatava palielināt caursūknēšanas apjomus divas reizes, par vairāk nekā 80 tūkstoš tonnām mēnesī, bet vēlāk vēl kā minimums divreiz.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Līdz brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības (ES), ir palicis mazāk nekā pusgads. Fakts, ka līdz šim nav panākta konkrēta vienošanās starp ES un Apvienoto Karalisti tiek salīdzināts ar tumšu mākoni, kas samilzt virs Eiropas iedzīvotājiem. Šobrīd aktuāls ir jautājums – kas notiks, ja pirms 29. marta nebūs panākta vienošanās?

Brexit būtiski ietekmēs daudzas jomas, taču, iespējams, viena no lielākajām neskaidrībām ir tieši gaisa satiksmē. Ja vienošanās netiks panākta, tad Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti ar slēgtām robežām. Lidmašīnas, kuras lidos no Lielbritānijas, nevarēs nosēsties ES lidostās, ja vien netiks noslēgti abpusēji līgumi – tiks pieņemts ES Komisijas lēmums vai izsniegtas pagaidu valsts atļaujas gaisa transportam.

Pastāv variants, ka lidojumi bez līguma pēc Brexit oficiālās iestāšanās notiks saskaņā ar ICAO (Starptautiskās Civilās Aviācijas Organizāciju) un tās gaisa telpas brīvību, kas paredz, ka lidmašīnām ir tiesības lidot pāri valstu robežām bez lidmašīnas nosēšanās. Saskaņā ar ICAO aviokompānija varētu veikt nosēšanos kādā no valstīm, lai, piemēram, uzpildītu degvielu bez pasažieru izkāpšanas vai iekāpšanas, kā arī ļautu no lidmašīnām izkāpt tikai tiem pasažieriem, kuri ir ieradušies dzimtajā valstī; vai veic iesēšanos lidmašīnā, lai nonāktu dzimtajā valstī. Diemžēl nav skaidrs vai šajā gadījumā var paļauties uz ICAO noteikto brīvību, tādēļ pastāv iespēja, ka lidojumi no Apvienotās Karalistes netiks veikti, kamēr netiks noslēgti līgumi.

Pēc ilgas un piņķerīgas drāmas briti nu gatavi pamest Eiropas Savienību (ES). Patiesībā gan sarežģītākais Apvienotās Karalistes un ES diskusiju posms droši vien vēl ir tikai priekšā - reģioniem jāspēj vienoties par nākotnes tirdzniecības nosacījumiem.

Pagaidām vismaz oficiāli noteikts, ka jaunam reģionu tirdzniecības līgumam jābūt gatavam jau līdz šā gada beigām. Daudzi gan pauž pārliecību, ka tas neizskatās reālistiski. Brexit sāgas gadījumā gan nekāds brīnums nebūtu, ja tiek noteikti kādi arvien jauni galējie datumi, līdz kuriem jāpieņem kādi ļoti būtiski - varbūt pēkšņi - lēmumi.

Biznesa prognozējamībai tās būtu sliktas ziņas.Bieži vien ticis runāts par Apvienotās Karalistes dzīvi pēc Brexit. Tiesa gan, jāņem vērā, ka arī Eiropas biznesam šī valsts ir svarīga. Tādējādi diskusijām par tālākajiem tirdzniecības nosacījumiem var būt būtiska ietekme uz to darbību, raksta, piemēram, Bloomberg. Pagājušogad Apvienotās Karalistes valdība jau sprieda par to, kurām ES precēm vajadzētu noteikt tarifus vai pat kvotas, ja briti savienību pametīs bez vienošanās. Pamatā šādu soļu nepieciešamība tika skaidrota ar nepieciešamību aizsargāt vietējos britu ražotājus.

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Pašvaldību spējas īstenot attīstības ieceres attiecībā uz uzņēmējdarbību, kas rada jaunas darba vietas un dod impulsu pakalpojumu sfērai, atduras finansējuma, kā arī instrumentu trūkumā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, ilggadējais Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Viņaprāt, situāciju nav mainījusi arī pērn īstenotā administratīvi teritoriālā reforma, kā rezultātā reģionu pašvaldības kļuvušas lielākas gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita, taču nebūt nav palielinājusies to finanšu rocība, kā rezultātā, piemēram, potenciālie industriālo parku izveides projekti var tapt tikai ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kā vērtējat īstenotās administratīvi teritoriālās reformas rezultātu?

Pirmkārt, administratīvi teritoriālā reforma skāra tikai daļu pašvaldību, jo trešā daļa pašvaldību un tajās dzīvojošo iedzīvotāju nekādu teritoriālo reformu nepieredzēja. Savukārt jauno, apvienoto pašvaldību objektīvu darba novērtējumu tikai pēc viena nepilna darba gada nav iespējams sniegt. Tas ir pārāk īss laiks. Realitātē izvērtējumu tieši par apvienoto pašvaldību darbību varēs sniegt pēc vairākiem, piemēram, vismaz diviem, bet vēl labāk pēc pieciem – septiņiem gadiem. Tad varētu objektīvi, nevis emocionāli – labi vai slikti – novērtēt pašvaldību apvienošanas rezultātu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) otrdien, 28.novembrī, prezentēja savu Ekonomikas pārskatu (OECD Economic Outlook), Latvijai prognozējot ļoti spēcīgu ekonomisko izaugsmi, paredzot IKP gada pieaugumu par 5,2%, informē Finanšu ministrijā.

Jāatzīmē, ka šī prognoze ir par 1,7 procentpunktiem augstāka nekā iepriekšējā OECD prognoze, kas tika izstrādāta šā gada vidū. Arī turpmākajos gados pēc OECD vērtējuma ekonomiskā izaugsme Latvijā saglabāsies samērā strauja, IKP pieaugot par 4,2% un 3,7% attiecīgi 2018. un 2019.gadā.

OECD norāda, ka Latvijas ekonomisko izaugsmi pašreiz stimulē vairāki faktori - eksporta pieaugums, spēcīgā investīciju plūsmas atjaunošanās un noturīgais privātais patēriņš. Un, lai arī ES fondu investīciju apjoms normalizēsies, turpmākajos gados izaugsme joprojām būs spēcīga, ko noteiks privātā patēriņa un eksporta pieaugums. Privātā patēriņa kāpumu veicinās augošā darba samaksa, tai skaitā minimālās darba samaksas pieauguma rezultātā.

No Baku centrāltirgus līdz viesnīcai pie polārā loka Norvēģijā – Annvil.lv atstāj nospiedumu citu zemju arhitektūrā.

Kopš 2016. gada Annas Buteles birojs Annvil.lv pakāpeniski audzējis pakalpojumu eksporta īpatsvaru. 2016. gadā tas no apgrozījuma veidoja 14%, bet 2018. gadā jau 93%. Kopš 2019. gada uzņēmums SIA Annvil.lv pieder SIA Makemake holdingam, kura darbība koncentrējas vairākos virzienos.

Jau vairāk nekā gadu uzņēmumam ir pārstāvniecība Azerbaidžanā – birojs Cobalt. Kamēr Annvil.lv birojs Rīgā fokusējas uz interjera arhitektūras projektiem, tikmēr Baku birojs – uz arhitektūru un pilsētplānošanu. Gada laikā Cobalt birojs Baku izaudzis līdz 30 cilvēku lielai komandai, kuru galvenokārt veido arhitekti un pilsētplānotāji no dažādām pasaules valstīm. Līdztekus tam uzņēmumam ir sadarbības partneru birojs Space Group Oslo, kas sekmējis iekļūšanu Norvēģijas tirgū. Mērķtiecīgi paplašinot darbības diapazonu, Annvil.lv šobrīd strādā pie izstādes Berlīnē, kas tiks atvērta prestižajā Aedes arhitektūras galerijā Berlīnē šī gada augustā. Izstāde ir daļa no starpdisciplināra projekta, kura pirmo daļu veido Annvil.lv radītā grāmata ar 100 pasaulē zināmu arhitektu līdzdalību un otro daļu – izstāde, kurā transformēti darbi no grāmatas satura.

Krievijas lidmašīnas bombardējušas naftas vadu Baku - Tbilisi - Džeihana, kas nepieciešams naftas transportēšanai no Azerbaidžānas uz Turciju un daļēji iet arī caur Gruzijas teritoriju, atsaucoties uz AFP ziņo lenta.ru.

Pirmo reizi par naftas vada bombardēšanu Gruzija ziņoja jau 9. augustā. Tad šīs ziņas nevarēja apstiprināt kompānijā British Petroleum, kas ir viens no operatoriem minētajam naftas vadam. Vēlāk, 11. augustā, naftas vada bombardēšanu noliedza Krievijas Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks Anatolijs Nogovicins (Анатолий Ноговицын), piebilstot, ka šāda bombardēšana varētu novest līdz nopietnai ekoloģiskai katastrofai.

Pēc A. Lomajas teiktā, atkārtota bombardēšana notiek uz dienvidu pusi no pilsētas Rustavi. Viņš atzīmēja, ka pagaidām nav zināms, vai naftas vads ir cietis.

Lai apgūtu jaunus eksporta tirgus un veicinātu sadarbību ar iepircējiem Azerbaidžānā, šā gada 22.novembrī modes zīmols NARCISS prezentēja savu 2016.gada pavasara-vasaras kolekciju Baku modes nedēļā.

Šī ir trešā modes nedēļa, kas norisinās Baku un pulcē reģiona modes žurnālistus un blogerus, iepircējus un sabiedrībā zināmas personas.

Modes zīmola NARCISS vizīte Azerbaidžānā norisinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsta projekta ietvaros – Latvijas dienas Azerbaidžānā. Zīmolam tiek nodrošināta arī iespēja piedalīties Latvijas dizaina stendā, premium klases tirdzniecības centrā Grandezza, Baku pilsētas centrā. Stenda atklāšana norisināsies 26.novembrī.

Azerbaidžānas nozīmīgākajā modes notikumā – Baku modes nedēļā savas jaunās kolekcijas prezentēja arī Latvijas modes zīmoli Coo Culte un Anna Led.

Daugavgrīvas bāka nekad nav bijusi un, visticamāk, arī nekad nebūs tūrisma objekts. Pasaulē tādas bākas, kuras nodrošina navigācijas darbības, nekur nav tūrisma objekti. Taču, ja kāds ļoti vēlas apskatīt bāku tuvāk, tāda iespēja pastāv, vēršoties Rīgas Brīvostas pārvaldē, biznesa portālam db.lv pastāstīja Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāvis Haralds Apogs.

«Tomēr tādas «pabraukāšanās» pa Daugavgrīvas bākas teritoriju nav plānotas,» viņš akcentē.

Daugavgrīvas bāka atrodas Rīgas Brīvostas pārvaldes pārziņā, un tā rūpējas par bākas funkcijām. Bākas un tās teritorijas uzturēšanas izmaksas ietilpst kopējā ostas uzturēšanas budžetā, kas kopumā ir 20 miljoni eiro.

Rīgas Brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļi tiek izlietoti 12 bākām, kuras atrodas Venstpils – Rīgas piekrastē. Visas šīs bākas ir reģistrētas pasaules kuģošanas žurnālos.

Daugavgrīvas bākā risinājušies dažādi vēsturiski notikumi. Gadu simtu laikā te celti, sagrauti un atkal atjaunoti vairāki Daugavgrīvas bākas torņi.

Uzejot pa bākas torņa iekšpusē esošajām spirālveida vītņu kāpnēm ar precīzi 150 pakāpieniem, paveras skats uz Daugavu, tās grīvu, Rīgas ostu un Rīgas pilsētas siluetu.

Latvijas uzņēmums Dd studio iepazīstinājis ar jaunāko uzņēmuma īstenoto projektu - pastāvīgo ekspozīciju Jaunavas torņa muzejam Azerbaidžānas Republikas galvaspilsētā Baku.

Jaunavas tornis ir Baku pazīstamākais simbols un vēstures piemineklis. Jaunā ekspozīcija, kurā izmantoti gan tradicionālie, gan 21. gadsimta mediji, stāsta par leģendām apvīto torņa vēsturi. Projekta pasūtītājs ir Baku vecpilsētas Ičerišeher administrācija.

Darbu pie projekta Dd studio uzsāka 2012. gada nogalē, un tas bijis ļoti intensīvs un izaicinājumiem piesātināts. Jaunavas tornis ir svarīgs ikvienam Azerbaidžānas iedzīvotājam, un ar tā izpēti nodarbojušies daudzi kultūrvēsturiskā mantojuma pētnieki, kuru versijas par torņa pagātni un nozīmi var būt ļoti atšķirīgas un pat pretrunīgas. Tādēļ satura speciālistiem, veidojot kopējo muzeja stāstu, uzdevums bija atainot uzskatu un versiju daudzveidību, vienlaikus apvienojot to kopīgā stāstā.

Parakstīts Latvijas dalības "EXPO 2020 Dubai" paviljona īres līgums, kas paredz, ka dalība izstādē Latvijai izmaksās 1,4 miljonus eiro, informē Ekonomikas ministrija.

Iepriekš valdība lēma Latvijas dalībai "Expo 2020" no valsts budžeta atvēlēt 4,4 miljonus eiro. Tomēr vēlāk, lemjot lauzt līgumu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) par valsts dalības rīkošanu izstādē, tika rasts risinājums, kas paredz, ka Latvija paviljonu īrēs no AAE. Tādējādi Latvijas izmaksas dalībai "Expo 2020" saruka līdz 1,4 miljoniem eiro.

Līgumu no Apvienoto Arābu Emirātu puses parakstīja Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijā Hanāna Halfāna Ubaidu Alī Almadhanī (Hanan Khalfan Obaid Ali Al Madhani) un no Latvijas puses - Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas Republikas oficiālais pilnvarotais pārstāvis izstādē "EXPO 2020 Dubai" Raimonds Aleksejenko.

Izejvielu cena preču biržās klejo arvien augstāk, un tas sāk atainoties dažādos datos. Liels pieprasījums pēc pārtikas izejvielām un nelabvēlīgi laika apstākļi Apvienoto Nāciju pētītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtībai nupat likuši sasniegt augstāko līmeni septiņos gados.

Tas nozīmē, ka pārtiku šobrīd daudzviet pār lētu uzskatīt nevar – drīzāk ir otrādāk. Jāņem arī vērā, ka pandēmija iecirtusi robu daudzu cilvēku maciņos, kas var nozīmēt, ka tiem pārtikas iegāde kļūst arvien finansiāli sāpīgāka.

Apvienoto Nāciju dati arī liecina, ka kopš pagājušā gada marta pārtikas cena pasaulē palēkusies teju par 20%. Iepriekšējo reizi straujš pārtikas cenu pieaugums bija novērojams pēc 2008. gada globālā finanšu kraha. Tad Apvienoto Nāciju pārtikas cenu indekss no 2009. līdz 2011. gada februārim pieauga gandrīz par 40%. Toreiz dārgā pārtika palīdzēja stimulēt plašus nemierus Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Var jau mēģināt uzskatīt, ka šādas lietas atsevišķas sabiedrības neskar. Tomēr pēc tam pār Eiropu līdz ar arābu pasaules nemieriem vēlās bēgļu krīze, kurai sekas diez vai ir apzinātas vēl tagad. Tāpat šādos laikos var palielināties arī vietējās sabiedrības neapmierinātība.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Kopš Dienvidu tilta atklāšanas laika periodā līdz 15. decembrim vidējā diennakts satiksmes intensitāte pār Salu tiltu ir samazinājusies par 16.7%, savukārt pār Akmens tiltu samazinājusies par 3.7%, liecina Rīgas domes Satiksmes departamenta apkopotie dati.

Salu tiltu vidēji diennaktī šķērso par 13.5 tūkstošiem transportlīdzekļu mazāk nekā laika periodā no oktobra vidus līdz 17. novembrim, kad atklāja Dienvidu tiltu. Savukārt Akmens tiltu vidēji diennaktī šķērso par 2035 transportlīdzekļiem mazāk nekā laika periodā no oktobra vidus līdz Dienvidu tilta atklāšanai. Ja pirms Dienvidu tilta atklāšanas Salu tiltu šķērsoja vidēji 80.7 tūkst. transportlīdzekļi diennaktī, tad četru nedēļu laikā pēc Dienvidu tilta atklāšanas Salu tiltu šķērso vidēji 67.2 transportlīdzekļi diennaktī. Ja pirms Dienvidu tilta atklāšanas Akmens tiltu šķērsoja vidēji 54.9 tūkst. transportlīdzekļu diennaktī, tad četru nedēļu laikā pēc Dienvidu tilta atklāšanas Akmens tiltu šķērso vidēji 52.9 tūkst. transportlīdzekļi diennaktī. Pār Vanšu tiltu vidējā diennakts satiksmes intensitāte četru nedēļu laikā pēc Dienvidu tilta atklāšanas ir saglabājusies iepriekšējā līmenī- aptuveni 60 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī. «Satiksmes intensitātes samazinājums par 16,7% pār Salu tiltu mēneša laikā kopš Dienvidu tilta atklāšanas ir ļoti ievērojams. Praksē satiksmes intensitātes izmaiņas pat par 2% rada ļoti jūtamas izmaiņas satiksmes plūsmā. Protams, ka satiksmes intensitātes samazinājums ir aplūkojams plašākā kontekstā. Satiksmes intensitāti un transportlīdzekļu skaitu Rīgā tiešā veidā ietekmē arī valsts ekonomiskās situācijas izmaiņas,» norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods.

Sākot ar 2021. gada 1. oktobri, saskaņā ar Apvienotās Karalistes valdības lēmumu, Eiropas Savienības pilsoņi, tai skaitā Latvijas pilsoņi, varēs ceļot uz Apvienoto Karalisti tikai ar pasi, atgādina Ārlietu ministrija.

Identifikācijas kartes (eID) vairs netiks atzītas par derīgu ceļošanas dokumentu.

Tie Eiropas Savienības pilsoņi, kuri ir dzīvojuši Apvienotajā Karalistē pirms 2020. gada 31. decembra un reģistrējušies pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam, ID karti varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu vismaz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Papildus Apvienotās Karalistes valdība aicina arī pastāvīgo un pagaidu statusu ieguvušos Eiropas Savienības pilsoņus noformēt pases, lai varētu ērti un ātri šķērsot robežkontroles punktus, izmantojot automatizēto robežšķērsošanas kontroles sistēmu e-gates.

Kā zināms, Apvienotā Karaliste ir izstājusies no Eiropas Savienības vienotā tirgus un muitas savienības, kas nozīmē, ka vairs nav iespējama brīva personu pārvietošanās, kā tas bija līdz 2020. gada 31. decembrim. Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, ieceļot Apvienotajā Karalistē, lai strādātu, studētu vai uzturētos ilgtermiņā, var tikai ar vīzu. Īstermiņa ceļojumi uz laiku līdz 6 mēnešiem uz Apvienoto Karalisti, tāpat kā līdz šim, notiek bezvīzu režīmā.

Brexit lielākie izaicinājumi uzņēmējiem būs preču imports un eksports, PVN piemērošana, kvalifikāciju un standartu atzīšana, norāda EY partnere, nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne.

Nākamā gada 1. janvārī, beidzoties Brexit pārejas periodam, Latvijas uzņēmēji sastapsies ar jaunu realitāti attiecībās ar Apvienoto Karalisti. Lai arī izmaiņas nav vērtējamas kā izšķiroši nozīmīgas, tās radīs virkni sarežģījumi un nepieciešamību piemēroties jauniem nosacījumiem.

Viena no būtiskākajām atšķirībām būs preču importa un eksporta kārtība un ar to saistītā PVN piemērošana. Ja līdz šim preces starp Latviju un Apvienoto Karalisti varēja sūtīt vienkārši, uzņēmumiem savā starpā izrakstot rēķinu un transporta pavaddokumentus, un deklarējot savās PVN deklarācijās, tad pēc Brexit pārejas perioda beigām preces būs jāeksportē un jāimportē, norāda I.Butāne.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja trešdien paziņoja, ka Krievijas valsts ir atbildīga par 4.martā Anglijas dienvidrietumu pilsētā Solsberi notikušo uzbrukumu bijušam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam.

Meja parlamentā pavēstīja, ka sakarā ar notikušo no Lielbritānijas tiks izraidīti 23 Krievijas diplomāti un ka Londona aptur augsta līmeņa diplomātiskos kontaktus ar Krieviju.

Viņa paskaidroja, ka izraidāmie diplomāti identificēti kā «nepieteikti izlūkdienesta virsnieki».

Premjerministre arī uzsvēra, ka tik plaša krievu diplomātu izraidīšana, kāda nav pieredzēta pēdējo 30 gadu laikā, turpmāk ievērojami ierobežos Krievijas izlūkdienestu iespējas Lielbritānijā.

Meja piebilda, ka Londona anulē ielūgumu Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam apmeklēt Apvienoto Karalisti.

Premjerministre arī paziņoja, ka Lielbritānija nesūtīs uz šovasar Krievijā paredzēto Pasaules kausa izcīņu futbolā nedz kādu augstāka ranga amatpersonu, nedz kādu karaliskās ģimenes locekli.

Latvijā un pasaulē turpinās strauja e-komercijas attīstība, un aizvadītais gads nav bijis izņēmums. Pieaugot sūtījumu apjomiem un mainoties klientu paradumiem, palielinās pieprasījums pēc dažādiem inovatīviem piegādes risinājumiem. Arī 2019. gadā varam gaidīt turpinājumu piegāžu modernizācijai un rūpēm par vidi.

Kā rāda DPD grupas veiktais pētījums, tikai 7,3% no Latvijas iedzīvotāju kopējā pirkumu skaita aizvadītajā gadā veikti tiešsaistē, tikmēr vidējais rādītājs Eiropā ir 11,5%. Neraugoties uz iepirkšanās paradumu atšķirībām Eiropas mērogā, 2018. gads sūtījumu piegādātājiem Latvijā ir bijis veiksmīgs. Saskaņā ar DPD Latvija datiem, vietējo sūtījumu apjoms ir pieaudzis vairāk nekā par 10% salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vienlaikus būtiska pērn Latvijā saglabājās to tiešsaistes pircēju daļa (ap 28%), kuri preču iegādē dod priekšroku ārvalstu interneta veikaliem, piemēram, AliExpress, eBay, Amazon, Asos un citiem. Tiešsaistes pirkumu attīstība savukārt veicina pieprasījumu pēc arvien pieejamākiem un mūsdienīgākiem piegāžu pakalpojumiem.

Zviedru prāmju uzņēmums Stena Line šodien oficiāli atklājis jaunu kravas pārvadājumu maršrutu Dublina–Liverpūle (Bērkenheda).

Plānots, ka jaunā maršruta atklāšana vēl vairāk palielinās uzņēmuma kravu pārvadājumu apjomu pēc rekordlielā kravu apjoma, kas tika sasniegts 2023. gadā.

Pirmais prāmis jaunajā maršrutā devās ceļā no Dublinas ostas 5. termināļa šorīt plkst. 6.30. Prāmis izbrauks no Dublinas katru dienu no rīta un dosies atpakaļceļā no Bērkenhedas 12 Quays termināļa vakarā. Šis būs jau septītais Stena Line maršruts Īrijas jūras reģionā līdztekus maršrutiem Belfāsta–Kērnraina, Belfāsta–Heišema, Belfāsta–Liverpūle, Dublina–Holiheda, Roslēra–Fišgārda un Roslēra–Šerbūra.

Pašlaik jaunajā maršrutā Dublina–Liverpūle kursēs prāmis Stena Horizon, taču uzņēmums apsver iespēju pastāvīgi norīkot maršrutā prāmi, kas paredzēts tikai kravu pārvadāšanai. Jaunais maršruts sniegs klientiem, kuri izmanto kravas pārvadājumu pakalpojumus abos Īrijas jūras krastos, vēl efektīvāku un uzticamāku transporta pakalpojumu izvēles iespēju starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

Eiropas Komisija sāk tiesvedību pret Apvienoto Karalisti jautājumā par privātās dzīves un personas datu aizsardzību internetā

Komisija ir sākusi pārkāpumu izmeklēšanas procedūru pret Apvienoto Karalisti; iemesls bija Apvienotās Karalistes interneta lietotāju sūdzības un Komisijas un Apvienotās Karalistes pārvaldes iestāžu intensīvā diskusija par reklāmas paņēmienu, ko interneta pakalpojumu sniedzēji dēvē par Phorm. Izmeklēšanas procedūras uzmanības centrā ir vairāki jautājumi par to, kā Apvienotā Karaliste īsteno ES e-privātuma un personas datu aizsardzības noteikumus, saskaņā ar kuriem ES dalībvalstīm cita starpā ir jānodrošina sakaru konfidencialitāte, aizliedzot pārtveršanu un uzraudzību bez lietotāja piekrišanas.

«Uzņēmējiem un patērētājiem var lieti noderēt tādi paņēmieni kā biheiviorālā reklāma internetā, taču tā jāizmanto saskaņā ar ES tiesību aktos iestrādātajiem noteikumiem. Šo noteikumu uzdevums ir aizsargāt iedzīvotāju privāto dzīvi, un tie ir strikti jāievēro visās dalībvalstīs,» sacīja ES telesakaru komisāre Viviāna Redinga. «Mēs jau diezgan ilgi vērojam Phorm attīstību, un esam secinājuši, ka ir vērojami trūkumi tajā, kā Apvienotā Karaliste ir īstenojusi daļu ES noteikumu par sakaru konfidencialitāti. Aicinu Apvienotās Karalistes iestādes grozīt tās pieņemtos tiesību aktus un nodrošināt to, ka pārvaldes iestādes ir pilnvarotas un tām ir piešķirtas vajadzīgās tiesības īstenot ES tiesību aktus par sakaru konfidencialitāti. Tā rezultātā Apvienotā Karaliste varētu enerģiskāk risināt jaunus ar e-privātumu un personas datu aizsardzību saistītus jautājumus, piemēram, Phorm radīto problēmjautājumu. Tāpat tas palīdzētu Apvienotās Karalistes patērētājus pārliecināt par to, ka viņu privātums un dati internetā nav apdraudēti.»

No sestdienas, 5.decembra, Latvijā pašizolācija būs jāievēro pēc atgriešanās no visām Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sarakstā esošajām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu, savukārt no pirmdienas, 7.decembra, būs aizliegti pasažieru pārvadājumi cita starpā arī uz Lietuvu, liecina SPKC apkopotie dati.

Tā kā vidējais Covid-19 izplatības Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) nedēļas rādītājs ir nokrities līdz 506,9, no pirmdienas, 7.decembra, regulārie pasažieru pārvadājumi nebūs atļauti uz valstīm, kur ir vairāk nekā 1013,8 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Saskaņā ar SPKC informāciju, līdz ar to no pirmdienas regulārie pasažieru pārvadājumi būs aizliegti uz Andoru, Luksemburgu, Horvātiju, Sanmarīno un Lietuvu.

Patlaban pašizolācijas slieksnis Latvijā ir noteikts 50 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pirms nedēļas šis rādītājs zemāks bija Vatikānā un Islandē, bet šonedēļ - tikai Vatikānā.

Pašizolācija Latvijā joprojām jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Luksemburgu, kurā ir visaugstākā saslimstība Eiropā jeb 1177,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pašizolācija arī jāievēro atgriežoties no Horvātijas, Andoras, Lietuvas un Sanmarīno. Sabiedrības veselības apdraudējums šajās valstīs novērtēts kā ļoti augsts. Tur 14 dienu kumulatīvais rādītājs divkārt pārsniedz Eiropas vidējo, kas ir 506,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Augošais ārējais pieprasījums, ko nosaka uzlabojumi pasaules, īpaši Eiropas Savienības ekonomikā, turpina atspoguļoties Latvijas ārējās tirdzniecības datos, norāda Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Pēc straujas eksporta izaugsmes maijā, Latvijas preču eksporta vērtība šā gada jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju uzrādīja vēl spēcīgāku pieaugumu, sasniedzot 12,2%. Tādējādi 2017.gada pirmajā pusgadā kopā preču eksports palielinājās par 10,3%.

Ministrijā skaidro, ka jūnijā eksporta izaugsmes pamatā bija vairāku preču kategoriju eksporta vērtības pieaugums. Metāli un to izstrādājumi ar eksporta izaugsmi 41,7% apmērā nodrošināja lielāko devumu kopējā preču eksporta pieaugumā šā gada jūnijā. Īpaši strauji palielinājās dzelzs un tērauda eksporta apjomi - par 2,1 reizi, ko ietekmēja šo preču straujais kāpums arī importa pusē.

Gandrīz tikpat lielu devumu eksporta kopējā izaugsmē jūnijā sniedza lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta pieaugums. Šīs preču kategorijas eksporta vērtība šā gada jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 25,7%. Pieaugumu lielā mērā nodrošināja alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpums par 38,5%, par ko liecina šogad vērojamais dzērienu ražošanas apjomu kāpums Latvijā. Vērtības ziņā lielākie alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta pieaugumi tika fiksēti uz Krieviju (par 7,9 milj. eiro jeb par 45,7%), uz kuru tiek eksportēta vairāk nekā puse no kopējā dzērienu eksporta, kā arī Nīderlandi, Poliju un Ukrainu. Jāatzīmē, ka ļoti straujš pieaugums reģistrēts dzērienu importa datos - šā gada jūnijā, salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi gadu iepriekš, dzērienu importa vērtība pieauga par 88,3%. Tāpat, no pārtikas un lauksaimniecības precēm strauju izaugsmi uzrādīja arī zivju un vēžveidīgo, kā arī piena un to izstrādājumu eksports - par 54,7% un 30,8% attiecīgi.