Vai palielinātie sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu dos reālus rezultātus, varēs spriest tikai pēc ilgāka laika, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Šis gads uz Latvijas autoceļiem ir iezīmējies traģisks ar daudzām lielām avārijām un bojā gājušajiem. Bieži vien kā iemesls avārijām tiek minēts, ka automašīnu vadītāji nav izvēlējušies atbilstošu braukšanas ātrumu vai arī bijuši pārgalvīgi uz ceļa, piemēram, veicot apdzīšanas manevrus nepārredzamos ceļa posmos. Šogad Valsts policija ir reģistrējusi 12,93 tūkst. ceļu satiksmes negadījumu. Gandrīz 3,5 tūkstoši cilvēku bija guvuši ievainojumus, bet 134 gājuši bojā. Pagājušajā gadā no 1.janvāra līdz 30. septembrim kopumā uz Latvijas autoceļiem bojā gājušo skaits bija sasniedzis 141 cilvēku. Pēc Eiropas Komisijas datiem, Latvijā pērn ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 105 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, kas ir augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Lielāki sodi
Šogad 2. jūlijā spēkā stājās grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas palielina naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.
Satiksmes ministrija DB norāda, ka šie grozījumi tika izstrādāti sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Valsts policiju un valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija. «Ceļu satiksmes drošības speciālisti kopā ar Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem tikai pēc noteikta laika varēs izvērtēt, vai sodu palielināšana ir mazinājusi ceļu satiksmes negadījumu skaitu un pieļaujamā braukšanas ātruma pārsniegšanas gadījumus. Tikai tad viņi varētu nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanai,» norāda Satiksmes ministrijas pārstāvis Rolands Rumba. Viņš arī vērš uzmanību, ka soda palielināšana par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu ir tikai viens no pasākumiem, kā iedarboties uz transportlīdzekļu vadītājiem un kā samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu. «Piemēram, 8. oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi noteikumos par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un apmācības programmām, lai uzlabotu kopējo ceļu satiksmes drošību un paaugstinātu jauno autovadītāju sagatavotības līmeni, kā arī pilnveidotu transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesu. Un tas ir tikai viens no piemēriem, kā vēl var uzlabot kopējo ceļu satiksmes drošību valstī,» piebilst R. Rumba.
Visu rakstu Ar sodiem vien situācija neuzlabosies lasiet 20. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.