Lai izvairītos no krīzes padziļināšanas valstī un veicinātu ekonomikas atveseļošanos, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi politiskajām partijām vadlīnijas reformām, cerot uz politiķu un sabiedrības ieinteresētību valsts attīstībā. Tā gan vairāk ir izrādīšanās, DB neformāli atzīst minēto organizāciju pārstāvji, jo nav īsti skaidrs, kā lai panāk valdības ieklausīšanos.

Metālapstrāde&Mašīnbūve

35% pieaugums ļauj atgūt daļu no krīzē zaudētā

2010. gadā nozares lielākajiem uzņēmumiem ir izdevies atgūt daļu no 2009. gada krīzē zaudētajiem ražošanas apjomiem un arī neto apgrozījuma.

Metāla būvkonstrukciju biznesu notur tikai eksports

Metāla būvkonstrukciju nozares rādītāji pieaug, taču tas nav vietējā tirgus nopelns.

airBaltic

Valdība sola glābt airBaltic

Valdība nolēmusi piedalīties airBaltic glābšanā, kā nosacījumu izvirzot kompānijas vadības, tostarp Bertolta Flika maiņu.

Tirgi

Augošie tirgi - specifiski un dārgi

Daudzi jau savlaicīgi ieplānojuši un iegādājušies kādu ceļojumu, un ar nepacietību gaida skaistiem mirkļiem bagātu atvaļinājumu, kamēr citi to tikai plāno. Ikviens no mums dzirdējis stāstus par atceltiem ceļojumiem un zaudēto naudu, bet ko darīt, lai tas nenotiktu arī ar jums?

Visbiežāk ceļojumu iegāde notiek, izvērtējot atsauksmes un sūdzības, kas ir ātri un ērti – pāris zvani draugiem un internetā pieejamās informācijas izskatīšana. Uz to vien nevar paļauties, tāpēc Latvijas Apdrošinātāju asociācija apkopojusi ieteikumus, kuri noderēs ceļotājiem pirms pirkuma vai rezervācijas izdarīšanas.

Izvērtējot piedāvājumu, pārliecinies:

- vai pakalpojuma sniedzējs ir oficiāli reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā. Šo informāciju bez maksas var iegūt www.lursoft.lv

- vai pakalpojuma sniedzējs ir iekļauts Tūrisma aģentu un operatoru datu bāzē un apdrošinājis klientu iemaksāto naudu: http://tato.em.gov.lv

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Latvijas start-up uzņēmums Infogr.am plāno atvērt biroju ASV, nākotnē neizslēdz iespēju iegādāties citus uzņēmumus un no kontrolpaketes tuvākajā laikā atteikties neplāno.

Kad Dienas Bizness (DB) pirmais no masu medijiem Latvijā rakstīja par datu vizualizācijas rīku Infogr.am, komanda nesen bija sākusi darbu, bet jau toreiz viens no uzņēmuma dibinātājiem Uldis Leiterts DB uzsvēra, ka globāls skatījums un ambīcijas ir izdzīvošanas jautājums. Tik tikko šajā virzienā ir sperts vēl viens solis, piesaistot 1,34 miljonu eiro investīcijas, tādējādi šobrīd uzņēmumam ir trīs investori: Point Nine Capital, Connect Ventures un HackFwd. Plašāk par uzņēmuma plāniem DB intervijā stāsta U. Leiterts.

Finansējums ir piesaistīts. Kur tiks ieguldīti līdzekļi?

Trīs cilvēki Zviedrijā apsūdzēti ar kredītkartēm saistītā krāpšanā, jo, izmantojuši zagtu kredītkaršu informāciju, lai iegādātos gan uzkodas, gan juvelierizstrādājumus un apģērbu par naudas summu, kas sasniedz 500 tūkstošus kronu (77 tūkstoši ASV dolāru), vēsta thelocal.se.

«Vienā apģērbu veikalā viņi veica tik daudz pirkumu, ka tika lūgti pozēt fotogrāfijai kā VIP klienti, kad atgriezās, lai iegādātos vēl vairāk preču. To viņi arī izdarīja, lai gan negribīgi,» stāstījis prokurors.

Šie trīs cilvēki, no kuriem divi dzīvo Zviedrijā un viens Lielbritānijā, izmantoja karšu informāciju, kas iegūta no cilvēkiem Ēģiptē, ASV un Austrālijā, kā arī citās valstīs, kas atrodas tālu no Zviedrijas.

Tā sauktie skimeri nozog kredītkaršu informāciju citādi likumīga darījuma ietvaros. Zaglis nozog upura kredītkartes numuru, fotokopējot čeku vai izmantojot sarežģītākas metodes.

Kartes dati pēc tam tiek izmantoti transakcijās kaut kur citur pasaulē, parasti tālu no vietas, kur notikusi zādzība.

Rīgā, Augusta Deglava ielā 67 pēc rekonstrukcijas atvērts bankas Citadele klientu apkalpošanas centrs Maksima.

Klientu apkalpošanas centra Maksima atrašanās vieta saglabājas nemainīga, bet dizains un iekārtojums ir atbilstošs jaunajam konceptam - gaišas un košas telpas, kuru dizainā kopā savijas Citadeles zīmolu raksturojošais baltais un sarkanais tonis un dažādi zilā toņa elementi, kas raksturīgi American Express kredītkartēm, kurām Citadele ir vienīgais izplatītājs Latvijā un Lietuvā.

Šis ir ceturtais atbilstoši jaunajam konceptam veidotais Citadeles klientu apkalpošanas centrs.

Bankai Citadele šobrīd ir 36 filiāles Latvijā. 75% mīnus vienas bankas Citadele akcijas īpašniece ir VAS Privatizācijas aģentūra, bet 25% un viena akcija pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.

Dažāda veida aizdevumi, jo īpaši patēriņa kredīts, lieti noder, lai tiktu galā ar pēkšņiem un neplānotiem izdevumiem. Vai, gluži otrādi – veiktu kādu sen plānotu un lielu pirkumu, kam ar iekrājumiem nepietiek. Skanīgi reklāmas saukļi un vilinoši piedāvājumi atrodami daudzviet, taču, izvēloties kredītu, jābūt ļoti apdomīgam, jo saistības nereti ir ilgtermiņa, un tās ievērojami ietekmē finanšu stāvokli.

Seši nosacījumi, kas obligāti jāizvērtē pirms aizņemšanās

Liela daļa aizdevēju savos piedāvājumos mēdz izcelt kādu konkrētu priekšrocību, piemēram, zemu procentu likmi vai iespēju naudu saņemt dažu minūšu laikā. Taču, lai aizdevums būtu patiešām izdevīgs gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, nepieciešams saprast kopējo ainu, ņemot vērā sekojošus aizdevuma aspektus:

• Procentu likme – visbiežāk tiek norādīta gada procentu likme (GPL), taču, lai to padarītu pievilcīgāku, daļa aizdevēja norāda mēneša vai vēl īsāka perioda procentu likmi;

• Ikmēneša maksājums – svarīgi, lai tas nekļūtu par slogu tikt galā ar regulāri veicamajiem maksājumiem;

Līdz ar ekonomikas atlabšanu cilvēki kļuvuši atvērtāki banku patēriņa kredītiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Bankas sākušas aktīvāk piedāvāt dārgos patēriņa kredītus un kredītkartes, tādējādi reaģējot uz to, ka samazinās slikto kredītu īpatsvars banku iepriekš izsniegtajos kredītos, ekonomika uzrāda nelielu pieaugumu, bet bezdarba līmenis sācis samazināties.

DB apkopotā informācija liecina, ka bankas gatavas piešķirt aizdevumu līdz 200% un pat 400% mēnešalgas apjomā personām, kuru ienākumi ir, sākot no 150 Ls, 180 Ls vai 250 Ls mēnesī. Procentu likmes banku piedāvātajām kredītkartēm vai karšu kredītlimitiem atšķiras - no 15% līdz 36% gadā. Būtībā piedāvājumi ir gana līdzīgi tiem, kādi bija pirms krīzes 2008. gadā, vienīgi bankas vairāk izvērtē ienākumu attiecību pret kredītu summu. Pēc banku teiktā, izvēloties patēriņa kredītus, privātpersonas vairāk nekā iepriekš vērtē tiem nepieciešamo naudas apjomu, bet kredītkartes mēdz vairāk izmantot ikdienas pirkumiem.

Atsaucoties uz Latvijas banku pausto satraukumu par iespējamo Eiropas Komisijas regulu starpbanku komisijas maksas ierobežošanai, Latvijas Konkurences padome (KP) skaidro, ka šāds regulējums nepieciešams, lai aizsargātu patērētāju intereses, un nav pamata uzskatīt, ka tas neveicinās preču un pakalpojumu cenu samazināšanos.

KP uzsver, ka jau vairākkārt ir paudusi viedokli, ka nepieciešams ierobežot starpbanku komisijas maksas situācijās, kad patērētājs norēķinās ar kredītkarti vai debetkarti. Topošais EK regulējums ir vērsts uz patērētāju interešu aizsardzību, nodrošinot, ka patērētāji, iepērkoties ar kredītkartēm vai debetkartēm, nepārmaksā nedz par veikalos iegādātām precēm, nedz par banku sniegtajiem pakalpojumiem.

KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama norāda, ka jaunā regula samazinās banku ieņēmumus no starpbanku komisijas maksām, tāpēc banku satraukums KP ieskatā ir saprotams, bet ne atbalstāms. Jaunā regula samazinātu tirgotāju izdevumus, savukārt patērētāju mobilitāte un apzināta izdevīgākā piedāvājuma izvēle radīs konkurences spiedienu, kas ierobežos karšu izmantošanas maksu paaugstināšanu.

Neskatoties uz to, ka pandēmijā augusi cilvēku vēlme norēķināties ar kredītkartēm – sevišķi bezkontakta šādām kartēm – arī apgrozībā esošo “skaidro” eiro apmērs pamatīgi kāpis, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati.

Proti, apgrozībā esošo eiro banknošu un monētu apmērs šogad pietuvojies 1,5 triljonu eiro atzīmei. Pirms pandēmijas šis apmērs bija tuvāk 1,25 triljoniem eiro. Kopumā skaidru eiro apjoms apgrozībā 2020. gadā pieaudzis par 11%, kas ir visai daudz.

Pamatā šis fenomens tiek skaidrots ar diviem faktoriem. Viens ir tas, ka pēc eiro liels pieprasījums saglabājies no reģioniem, kas nav eirozonas sastāvā. Tāpat paši vecā kontinenta iedzīvotāji tieši skaidro naudu mīl izmantot, lai uzglabātu savu bagātību. Tiek norādīts, ka reāliem maksājumiem no šīs skaidrās naudas eirozonā tiek izmantota vien aptuveni piektā daļa. Pētījumi liecina, ka 30%līdz 50% šādu eiro tiek izmantoti ārpus monetārās savienības, jo daudzos pasaules reģionos iztrūkst uzticama maksājumu infrastruktūra un citi daudzmaz uzticami maksāšanas un vērtības saglabāšanas instrumenti.

Eiropas Parlaments plenārsēdes balsojumā otrdien apstiprināja noteikumus par starpbanku komisijas maksu ierobežojumiem, ko piemēro kartēm saistītiem maksājumiem, informē ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis.

Komisijas maksas, kuras bankas pieprasa no mazumtirgotājiem par pircēju maksājumu apstrādi, līdz šim katra banka noteica pati. Savukārt jaunā regula šīm maksām ir definējusi griestus 0,2% apmērā no pirkuma summas par norēķiniem ar debetkartēm un 0,3% apmērā par kredītkartēm.

Arī bankas šajā gadījumā ir starpnieki, kuriem jāveic regulāri maksājumi karšu sistēmām, piemēram, Visa vai Mastercard.

Finanšu tehnoloģiju sektorā joprojām spēcīgi jūtams pozitīvais grūdiens, ko atstājusi Covid-19 pandēmija, taču 2022. gads Fintech vidi vietējā mērogā būtiski ietekmējis caur ģeopolitiskajiem satricinājumiem.

Modernās tehnoloģijas jeb fintech šobrīd maina veidu, kā iedzīvotāji saņem banku pakalpojumus arī Latvijā. Ko mums nesīs 2023. gads?

Digitalizācija turpinās straujiem soļiem

Paplašinoties attālināto pakalpojumu klāstam, 2022. gadā turpinājās visaptveroša produktu un pakalpojumu digitalizācija. Tas rezultējies ar to, ka cilvēki arvien mazāk apmeklē banku filiāles - īpaši aktuāli tas bija pandēmijas laikā, taču pagājušogad šī tendence attīstījās. Arvien vairāk organizācijas arī uzņēmumiem sākušas piedāvāt iespējas, kas līdz šim bija pieejamas tikai privātpersonām. Piemēram, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem bankas ļauj atvērt kontu attālināti un šādā veidā saņemt arī citus pakalpojumus. Tikmēr jaunā paaudze vairāk novērtē robotu tehnoloģijas un dažādus risinājumus, kuri palīdz atrast atbildes pašu spēkiem, piemēram, interaktīvie palīgi, kas noved pie risinājuma bez zvanīšanas klientu apkalpošanas speciālistiem.

Telesakaru regulators Indijā uzlicis ierobežojumu īsziņu skaitam, ko var nosūtīt no mobilā tālruņa, ziņo BBC.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem neviens nedrīkstēs nosūtīt vairāk nekā 100 īsziņas dienā, informējušas amatpersonas.

Paredzams, ka šis lēmums būs liels atvieglojums miljoniem mobilo telefonu lietotāju, kuri saskaras ar desmitiem negribētu īsziņu katru dienu.

Indija ir vairākkārt mēģinājusi iegrožot telemārketinga firmas, kas «bombardē» mobilo telefonu lietotājus ar saviem vēstījumiem, taču visi līdzšinējie mēģinājumi izrādījušies nesekmīgi.

Patlaban iespējams reģistrēt tālruņu numurus valsts mēroga tā sauktajā nezvanīšanas sarakstā.

Decembrī Indija paziņoja par plāniem uzlikt smagākus sodus telemārketinga firmām, kuras tomēr zvanīja vai sūtīja īsziņas tiem, kuri reģistrējušies šajā sarakstā.

Viens no veiksmīgākajiem elastīgo maksājumu risinājumu nodrošinātājiem Baltijā, ESTO, savā pirmajā darbības gadā Latvijā ir spējis sasniegt vairākus nozīmīgus mērķus. To starpā var minēt veiksmīgi uzsākto sadarbību ar “Bolt”, kā arī faktu, ka ar ESTO starpniecību desmitiem tūkstošu klientu norēķinājušies ar komersantiem vairāku miljonu eiro vērtībā.

Kā jau iepriekš minēts, viens no lielākajiem panākumiem – izmantojot ESTO maksājumu risinājumus, tika veikti aptuveni 55 000 unikāli darījumi ar dažādiem tirgotājiem, iegādājoties preces kopumā par 5,2 miljoniem eiro.

Aktīvais kredītportfelis pieauga par vairāk nekā 1,3 miljoniem eiro un ESTO piesaistīja 154 jaunus tirgotājus Latvijā. Daži no pazīstamākajiem: elkor.lv, ideal.lv, evelatus.lv, membershop.lv, bigbox.lv, stokker.lv, veloprofs.lv, gintaromebeles.lv, pranamat.lv, weekendshoes.lv, grenardi.lv, given.lv.

Tuvojoties Ziemassvētkiem tradicionāli pieaug iedzīvotāju vēlme iegādāties dažādas preces, tomēr bankas atzīst, ka cilvēki ir bijuši atturīgi attiecībā pret patēriņa kredīta ņemšanu. Šāda situācija skaidrojama ar nesenajiem finanšu notikumiem un vispārējo situāciju mājsaimniecībās, norāda bankas.

Kā Db.lv pastāstīja Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska, tad pirmssvētku laikā patēriņa aktivitāte ir lielāka, līdz ar to arī lielāka interese par patēriņa kredītiem. Taču pārspīlētu patēriņa kredītu pieaugumu Swedbank nav novērojusi – tas ir saistīts gan ar kopējo situāciju mājsaimniecībās, gan ar to, ka cilvēki izvēlas veikt prātīgus pirkumus un apdomīgāk izvērtēt lielāku pirkumu veikšanu.

Populāri patēriņa kredīta mērķi ir auto remonts vai mājokļa remonts, kredītkartēm arī lielāku dāvanu iegāde, norādīja Swedbank pārstāve.

SEB banka, salīdzinot ar aizvadītā gada decembri, šogad novērojusi izsniegto patēriņa kredītu skaita samazināšanos. Aizvadītajā gadā vislielākais patēriņa kredītu pieaugums bijis 20. – 21. decembrī, savukārt šogad banka novērojusi lielāku cilvēku aktivitāti 8. – 7. un 16. – 15. decembrī, tomēr kopumā šogad decembrī izsniegto patēriņa kredītu apjoms samazinājies par 20 – 30%, sacīja SEB bankas ārējās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone.

Šā gada 19.marta naktī Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki aizdomās par viltotu kredītkaršu izmantošanu aizturējuši divus vīriešus – Latvijas un Krievijas pilsoņus. Aizturēšanas laikā abi mēģināja bēgt no policijas un bija alkohola reibumā.

Šā gada 18.martā ar ENAP sazinājās vairākas komercbankas, ziņojot, ka novērojuši aizdomīgas aktivitātes Rīgas bankomātos. Banku drošības dienesti pauda aizdomas, ka Rīgā parādījušās personas, kas mēģina iegūt naudu ar viltotām kredītkartēm. Pāris bankomātos aizdomīgajām personām naudu jau bija izdevies iegūt.

Sākotnējā informācija bija ļoti skopa, un nebija zināma ļaundaru identitāte, taču, analizējot banku sniegtos datus un operatīvā ceļā iegūto informāciju, ENAP darbinieki izskaitļoja, kurus bankomātus ļaundari varētu būt ieplānojuši izmantot turpmāk. Vēlu vakarā tika ierīkoti slēpņi, un neilgi pēc pusnakts divi meklētie vīrieši tika pieķerti nozieguma vietā pie viena no Ķengaraga bankomātiem.

Pēc trīs gadus ilgušas intensīvas izpētes starptautiska pētnieku komanda izveidojusi pasaulē pirmo "kibernoziedzības indeksu", kurā norādīti pasaules galvenie kibernoziedzības centri, sarindojot nozīmīgākos kibernoziedzības avotus valstu līmenī, un sarakstā iekļauta arī Latvija.

Akadēmiskajā žurnālā "PLOS ONE" publicētais indekss rāda, ka salīdzinoši neliels skaits valstu rada vislielākos kibernoziedzības draudus. Saraksta augšgalā ir Krievija, tai seko Ukraina, Ķīna, ASV, Nigērija, Rumānija, Ziemeļkoreja, Lielbritānija, Brazīlija un Indija. Otrajā desmitniekā ir Irāna, Baltkrievija, Gana, Dienvidāfrika, Moldova, Izraēla, Polija, Vācija un Nīderlande un saraksta pēdējā - 20.vietā - ir Latvija.

Dati, kas ir indeksa pamatā, tika iegūti, aptaujājot 92 vadošos kibernoziedzības ekspertus no visas pasaules, kuri nodarbojas ar kibernoziedzības izlūkdatu vākšanu un izmeklēšanu. Aptaujā ekspertiem tika lūgts apsvērt piecas galvenās kibernoziedzības kategorijas, norādīt valstis, kuras, viņuprāt, ir nozīmīgākie avoti katram šim kibernoziedzības veidam, un pēc tam sarindot katru valsti pēc tās kibernoziedznieku ietekmes, profesionalitātes un tehniskās kvalifikācijas.

Rīgā, Dreiliņos divi vīrieši, uzdodoties par kabeļtelevīzijas uzņēmuma darbiniekiem, apmānīja kādu pensionāru, iekļuva dzīvoklī un nozaga naudu un kredītkartes.

Pensionārs ielaidis abus vīriešus dzīvoklī, pacienājis ar kafiju, taču viens no krāpniekiem paspējis nemanot nozagt maku ar naudu un kredītkartēm. Kad abi vīrieši bija prom, pensionārs pamanīja, ka nozagts viņa maks un ziņoja policijai.

Abi, līdz šim nenoskaidrotie, vīrieši apmānīja dzīvokļa īpašnieku, sakot, ka vēlas pārbaudīt kā darbojas televīzija un internets.

Policijā sākts kriminālprocess par zādzību nelielos apmēros un tiek meklēti abi aizdomās turētie vīrieši. Policijas darbinieki aicina atsaukties aculieciniekus, kā arī atgādina uzmanīties no nepazīstamām personām.

ASV interneta gigants Google plāno drīzumā aizliegt ātro kredītu reklāmas, trešdien ziņoja laikraksts The Guardian.

Aizliegums, kas stāsies spēkā 13.jūlijā, attieksies uz kredītiem, kas jāatmaksā 60 dienu laikā pēc saņemšanas, un ASV tiks bloķētas arī reklāmas kredītiem, kuru procentu likme ir 36% vai augstāka. Tas neattieksies uz hipotēkām, aizdevumiem automašīnu iegādei, studentu kredītiem, komerckredītiem un kredītkartēm.

«Šīs izmaiņas paredzētas, lai aizsargātu mūsu klientus no maldinošiem vai kaitīgiem finanšu produktiem,» paziņoja Google pārstāvis.

«Mēs turpināsim izvērtēt šīs politikas efektivitāti, bet mēs ceram, ka mazāks skaits cilvēku saskarsies ar maldinošiem vai kaitīgiem produktiem,» viņš piebilda.

Ar mērķi samazināt dabā nenoārdāmo atkritumu apjomu, SEB banka gan Zviedrijā, gan Baltijā sāk aizstāt kartes no plastmasas ar videi draudzīgāku risinājumu.

Jaunajām kartēm 84% plastikāta ir no bioplastmasas, kas veidota no kukurūzas cietes.

Pēc Latvijas Bankas datiem, šobrīd apritē ir vairāk nekā 2 miljoni maksājumu karšu. Daļa no tām jau ir videi draudzīgākas, piemēram, izgatavotas no pārstrādātās plastmasas.

Citadele ievieš jauna dizaina maksājumu kartes no pārstrādātas plastmasas 

Attīstot ilgtspējīgus finanšu pakalpojumus, banka Citadele Baltijas valstīs sāks izsniegt jauna...

“Meklējot videi draudzīgākas alternatīvas, analizējām pilnu kartes dzīves ciklu – no ražošanā izmantotajiem materiāliem, ražošanas procesa un transportēšanas līdz kartes dzīves cikla beigām. Tas, ka jaunā karte ir izgatavota no kukurūzas cietes, palīdz samazināt CO2 pēdas nospiedumu jau no paša ražošanas sākuma. Bet dzīves cikla beigās, pat ja karte tiks sadedzināta koģenerācijas stacijā, piesārņojums būs mazāks. Vienlaikus mums bija svarīgi atrast tādu materiālu, kas būtu ne tikai videi draudzīgs, bet arī izturīgs un drošs. Jaunās kartes, tāpat kā līdzšinējās, aprīkotas ar čipu un izmantojamas arī bezkontakta maksājumiem. Vēl viens svarīgs jaunums – esam papildinājuši biežāk izmantotās debetkartes ar sataustāmu izgriezumu, kas ļaus vieglāk atpazīt un izmantot kartes arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Jaunās kartes atšķiras ne tikai ar materiālu, bet arī jaunu karšu vizuālo dizainu, kam iedvesma meklējama unikālajās Ziemeļvalstu ainavās. Uz jaunajām kartēm attēlotas dažādas Skandināvijas un Baltijas vietas – no ziemeļiem līdz dienvidiem, no mierīgas jūras līdz kalnu virsotnēm. Piemēram, uz debetkartēm ir attēlota Baltijas jūra, bet uz biznesa kredītkartēm – Ziemeļvalstīm raksturīgais mūžzaļais mežs. Kā ierasts, esošās kartes klienti varēs izmantot līdz derīguma termiņa beigām un pēc tam saņems karti ar jauno dizainu.

No 1. jūlija vairāki airBaltic pasažieri ar izbrīnu secinājuši, ka pēc norēķiniem ar kredītkarti par pirkumiem airBaltic lidmašīnā, čekā pēkšņi parādās 2% kredītkartes nodeva, par kuras iekasēšanu iepriekš neviens nav brīdinājis.

Kā Db.lv paskaidroja airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, airBaltic par kredītkartes maksām, iepērkoties lidojuma laikā, brīdina pasažierus rakstiski ar atbilstošu informāciju airBalticCafe&Shop ēdienkartēs, no kurām tiek izvēlēti produkti. Pēc airBaltic pasažieru novērtētā, airBaltic ēdienkartē uz otrā vāka tiešām nelielā drukā ir šāds paziņojums, turklāt, piemēram, 5. jūlija reisā no Parīzes uz Rīgu airBaltic stjuartes arī mutiski esot brīdinājušas pasažierus par šādas nodevas iekasēšanu.

Tas, ka daļa aviosabiedrību mēdz iekasēt kredītkartes nodevas, piemēram, par biļešu iegādi internetā, nav nekas neparasts. «Tas, vai šādu nodevu piemērot arī par norēķiniem uz borta ir katras aviokompānijas politikas jautājums. No Rīgas lidojošās aviokompānijās gan šādu praksi par norēķiniem ar kredītkarti uz borta līdz šim nebiju pamanījis. Dažas kompānijas vispār uz borta pieņem tikai norēķinus ar kredītkarti, airBaltic varbūt grib savās lidmašīnās panākt tikai norēķinus ar skaidru naudu,» pieļauj aviācijas eksperts Tālis Linkaits.

Attīstoties ārpus banku finanšu pakalpojumu segmentam, turpmāk iedzīvotājiem Latvijā būs pieejamas kartes ar kredītlimitu, kas nav piesaistītas konkrētai bankai – NordCard, informē NordCard komunikācijas konsultante Santa Jirgensone.

Pakalpojumu nodrošinās finanšu tehnoloģiju uzņēmums Hedge Capital Company, kas jaunā produkta un zīmola NordCard izveidē investējis pusmiljonu eiro.

«Visā pasaulē arvien straujāk attīstās ārpus banku finanšu pakalpojumu segments, piedāvājot klientiem vienkāršākus un ērtākus finanšu pakalpojumus. Ja Latvijā līdz šim bija pieejama tiešsaistes kreditēšana, maksājumu aplikācijas, savstarpējo aizdevumu platformas, tad ar jauno produktu mēs papildināsim šo finanšu pakalpojumu segmentu, piedāvājot kartes ar kredītlimitu, bet bez piesaistes bankām,» uzsver NordCard vadītājs Jēkabs Endziņš.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Mēs arī darām visu iespējamo, lai Latvijai palīdzētu ieviest eiro. Bet iedzīvotājiem vajadzētu gudrāk tērēt savu naudu, jo tas ietekmē cenu kāpumu un valsts iespējas izpildīt Māstrihtas kritērijus.

Tā intervijā DB atzina SEB grupas Baltijas valstīs vadītājs Deivids Tīrs (David Teare). Kanādiešu izcelsmes baņķieris ar 25 gadu darba pieredzi banku nozarē SEB grupā Zviedrijā sācis strādāt 2006.gadā, bet pašreizējo amatu ieņem kopš pērnā gada novembra. Toreiz Baltijas valstis pāršalca ziņas par Lietuvas Snoras bankas un Latvijas Krājbankas problēmām. Kā atzīst baņķieris, tā dēļ viņam darbs jaunajā amatā sācies, izejot ugunskristības un piedzīvotais pāris nedēļās izvērties par vērtīgāko laiku viņa karjerā.

Vai notikumi ap Snoras un Krājbanku ir mainījuši viedokli par banku tirgus uzraudzību Latvijā un Lietuvā?

Jauni noteikumi liks kredītiestādēm klientu datus dot saviem fintech jomas konkurentiem, raksta Bloomberg.

Gadiem Eiropas bankas bijušas kā neaizskarami cietokšņi, kas saviem klientiem piedāvāja visu, sākot no kontiem līdz kredītkartēm un hipotekārajiem kredītiem, tajā pašā laikā uzkrājot terabaitus informācijas par viņu tēriņu ieradumiem. Nu ir pienācis brīdis, kad šīm institūcijām būs jāatver savi vārti tā, kā tās nekad iepriekš to nav darījušas, jo likumdevēji meklē veidus, kā veicināt konkurenci.

Sākot no janvāra, Eiropas Savienības aizdevējiem būs jāsniedz konkurējošajām kompānijām pieeja savu klientu kontiem un datiem, protams, tādā mērā, kā klienti dos savu atļauju.

Saskaņā ar pārskatīto Maksājumu pakalpojumu direktīvu (PSD2), bankām būs pienākums veidot digitālu saikni ar kompānijām no ārpuses, lai paātrinātu informācijas plūsmu.