Maksājumu karšu komisiju ierobežošana Eiropas līmenī var atspoguļoties patērētāju norēķinu karšu gada maksā.

Bankas apgalvo, ka Eiropas Komisijas (EK) iecere mazināt komisijas maksas var nenest gaidītos ieguvumus.

Prasa mazākas

Eiropas Parlaments (EP) patlaban pirmajā lasījumā pieņēmis grozījumus ES noteikumos, kas nosaka, ka nākotnē jāierobežo komisijas maksas, ko bankas pieprasa mazumtirgotājiem par citu banku karšu maksājumu apstrādi. Kā liecina EK dati, ES mazumtirgotāji ik gadu komisijas maksājumos bankām par karšu apstrādi samaksā vairāk nekā 10 miljardus eiro un grozījumos tiek prasīts, lai komisijas maksa, ko bankas pieprasa par darījumu apstrādi, piemēram, Visa un MasterCard kredītkaršu sistēmā, tiktu ierobežota līdz 0,3% no darījuma vērtības, savukārt par debetkaršu apstrādi nevajadzētu prasīt vairāk kā 7 eiro centus vai 0,2% no darījuma vērtības (zemākā no abām summām). EP uzsver, ka ierobežojumi attieksies gan uz darījumiem vienā dalībvalstī, gan uz pārrobežu darījumiem ES un tos vajadzētu piemērot viena gada laikā. Tādējādi EP deputāti pieļauj, ka ar laiku komisijas maksu ierobežošana varētu pazemināt produktu cenas.

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi maksājumu karšu tirgus uzraudzību, kuras ietvaros secina – kopējais piemēroto starpbanku komisijas maksu apjoms par norēķiniem ar maksājumu kartēm Latvijā pēc tam, kad KP novērsa komercbanku aizliegtu vienošanos, ir samazinājies par vairāk nekā četriem miljoniem eiro, informē KP.

2011. gadā KP par aizliegtu vienošanos sodīja 22 Latvijas komercbankas, kuras vismaz astoņu gadu garumā bija ilgstoši fiksējušas savstarpējās komisijas maksas par maksājuma karšu pieņemšanu, tās nepazeminot atbilstoši tirgus situācijai. Šobrīd KP izpēte liecina, ka pēc iestādes pieņemtā lēmuma lielākās komercbankas Latvijā ir noslēgušas divpusējus līgumus. Proti, tirgus uzraudzības izpētes laikā Latvijā divpusējās starpbanku komisijas maksas tika piemērotas 89% maksājumu.

Tā kā starpbanku komisijas likmes pēc KP lēmuma pieņemšanas no 2011. līdz 2014. gadam ir bijušas zemākas nekā tās, kuras piemēroja aizliegtās vienošanās aizsegā, KP uzraudzības ietvaros aprēķināja ieguvumu no pārkāpuma pārtraukšanas un secināja – kopējais starpbanku komisijas maksu apjoms Latvijā līdz 2014. gadam bija par vairāk nekā četriem miljoniem eiro mazāks, nekā tas būtu bijis, ja bankas turpinātu piemērot pretlikumīgo daudzpusējo līgumu.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) joprojām uzskata par nepamatotu Konkurences padomes (KP) lēmumu, ar kuru visai Latvijas banku industrijai tika pārmesta neatļautas vienošanās īstenošana, ieviešot un uzturot starpbanku komisijas maksu par maksājumu karšu sistēmas uzturēšanu. Tādējādi kopumā KP soda bankas par norēķinu karšu apkalpošanas sistēmas izveidi un attīstību, informē LKA pārstāve Baiba Melnace.

LKA uzskata, ka banku nozarei izvirzītie pārmetumi ir balstīti uz nepamatotiem pieņēmumiem, ignorējot patieso šīs starpbanku norēķinu sistēmas devumu Latvijas ekonomikas attīstībai – iespēju patērētājiem, kuri izmanto vienas bankas maksājumu karti, norēķināties par precēm un pakalpojumiem veikalā, kurā karšu darbību nodrošina cita banka, bez jebkādas papildu komisijas maksas. Esošā norēķinu sistēma ir caurspīdīga un visām bankām nodrošina vienlīdzīgas konkurences iespējas, kā arī ļauj patērētājiem ar vienādiem noteikumiem norēķināties ar jebkuras bankas karti jebkurā veikalā.

Svarīgi, ka šie norēķini darbojas tikai un vienīgi starpbanku attiecībās un nekādā veidā tieši neietekmē klienta izmaksas, izmantojot bankas karti. Turklāt daudzpušu vienošanās Latvijā jau ir jau aizstāta ar divpusēju vienošanos starp bankām, kas ir cita starptautiski akceptēta sadarbības forma.

Kopš 2018. gada ir būtiski samazinātas izmaksas par ieguldījumu plānu pārvaldīšanu, kas ļāvis ietaupīt ievērojamu līdzekļu apjomu, liecina informācija Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Gan fiksētās komisijas maksas samazinājums, gan mainīgās komisijas maksas aprēķina metodoloģijas pārmaiņas pensiju 2. līmeņa dalībniekiem divu gadu laikā ļāvušas ietaupīt kopumā aptuveni 62 miljonus eiro un samazināt pārvaldīšanas izmaksas (tajā skaitā, turētājbankas izmaksas un citas izmaksas) uz pusi, lēš centrālās bankas eksperti.

Pensiju pārvaldīšanas izdevumu relatīvais apmērs tagad ir tuvāks citu OECD valstu attiecīgajiem izdevumiem.

Jaunās prasības nosaka, ka maksimālā piemērojamā atlīdzība (t.sk. atlīdzības mainīgā daļa) konservatīvajiem plāniem nedrīkst pārsniegt 0,85%, savukārt sabalansētajiem un aktīvajiem plāniem – 1,1%. 2017. gadā maksimālais komisijas maksas apmērs bija attiecīgi 1,5% un 2%.

Londonā bāzētā finanšu tehnoloģiju kompānija «Revolut» sāk piedāvāt biržas tirdzniecības pakalpojumus bez komisijas maksas, sākumā pakāpeniski paplašinot pakalpojumu klāstu noteiktam skaitam «Metal» karšu klientu.

«Revolut» klientiem dos iespēju investēt 300 ASV biržu sarakstos iekļautu uzņēmumu akcijās Ņujorkas biržā un NASDAQ. Sākumā pakalpojums būs pieejams «Metal» karšu klientiem, bet tuvāko nedēļu laikā tas tiks piedāvāts arī pārējiem klientiem. «Metal» klienti katru mēnesi varēs veikt 100 tirdzniecības darījumus bez maksas. «Premium» klientiem šis ierobežojums būs astoņi, bet «Standard» klientiem – trīs darījumi. Par ārpus mēnesī noteiktā limita veiktajiem tirdzniecības darījumiem būs jāmaksā 1,09 eiro komisija par katru darījumu, kā arī ikgadējā glabāšanas maksa 0,01% procenta apmērā par ieguldījumu portfeļa uzturēšanu.

«Revolut» sola attīstīt savus pakalpojumus un plānots ietvert piekļuvi Apvienotajā Karalistē un Eiropas valstīs tirgotajām akcijām, biržas indeksu instrumentiem (ETF) un iespējām veikt ieguldījumus, izmantojot obligāciju un akciju ISA. Tiek plānota piekļuves paplašināšana globālā mērogā.

Lielbritānijā dibinātās finanšu tehnoloģiju kompānijas «Revolut» klientu skaits Eiropā 12 mēnešu laikā izaudzis par 300% un sasniedzis divus miljonus; uzņēmums veido platformu, kas ļautu bez maksas pirkt un pārdot biržā iekļautu uzņēmumu akcijas

Londonas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums «Revolut» šodien paziņojis, ka tas pārsniedzis divu miljonu klientu robežu Eiropā. Pēdējo 12 mēnešu laikā «Revolut» savu klientu bāzi ir palielinājis par 300%. Katru mēnesi aplikācijā veikto darījumu vērtība sasniedz divus miljardus ASV dolāru, bet klientu veikto darījumu skaits pārsniedz 100 miljonus.

«Pirmo klientu miljonu sasniedzām aptuveni divarpus gadu laikā, bet otro miljonu – pusgada laikā. Tādai izaugsmei, bez šaubām, pievienojās arī virkne jaunu produktu – viedierīču un ceļojumu apdrošināšana, pieeja kriptovalūtām, vienreizējās virtuālās kartes, kā arī augoša cilvēku neapmierinātība ar tradicionālajām bankām un to pakalpojumiem,» spriež Andris Bičeika, «Revolut» biznesa attīstības vadītājs.

Swedbank Latvija peļņa 2016. gada pirmajos sešos mēnešos ir 52 miljoni eiro, kas ir par 9% mazāk, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, ko ietekmējusi iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošana mazākos apjomos, informē bankas pārstāvji.

«Latvijas ekonomika turpina augt, un tas atspoguļojas arī kreditēšanas stabilā pieaugumā. Izaugsmes galvenais virzītājspēks ir mājsaimniecības - privātpersonām no jauna izsniegtais finansējums audzis pat par 27%. Arī uzņēmumu kreditēšana stabili aug, tomēr to bremzē gan ēnu ekonomikas īpatsvars un ES struktūrfondu pieejamības apsīkums, gan vispārēja piesardzība, kuru šobrīd pastiprina Brexit referenduma iznākums. Vienlaikus aizvadītajā ceturksnī Swedbank turpināja nodrošināt klientiem labāko, ko sniedz mūsdienu tehnoloģijas – piemēram, esam uzsākuši masveidīgu Latvijas pāreju uz tādām maksājumu kartēm, kuras papildinātas ar bezkontakta tehnoloģiju, padarot norēķinus veikalā būtiski ātrākus un ērtākus, vienlaikus saglabājot bankas augstos drošības standartus,» saka Māris Mančinskis, Swedbank vadītājs Latvijā.

Swedbank Latvija peļņa 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos ir 77 miljoni eiro, kas ir par 8% mazāk, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, ko ietekmējusi iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošana mazākos apjomos, liecina kredītiestādes sniegtā informācija.

«Latvijas mēreno izaugsmi turpina virzīt mājsaimniecību patēriņš, un tas atspoguļojas arī Swedbank darbības rezultātos – nozīmīgi augusi gan patēriņa, gan mājokļa kreditēšana, piemēram, šogad jau 2884 ģimenēm esam palīdzējuši īstenot sapni par savu mājokli. Vienlaikus uzņēmēju pusē joprojām vērojam piesardzību palielināt investīcijas savas darbības attīstībā, tāpēc ir svarīgi turpināt darbu pie ES fondu apguves un ekonomikas caurskatāmības sekmēšanas, kamēr paši turpināsim uzlabot uzņēmumiem piedāvātos kreditēšanas risinājumus,» atzīst Reinis Rubenis, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs.

AS Swedbank Latvija peļņa 2016.gadā sasniedza 104 miljonus eiro, kas ir par 14% mazāk nekā 2015.gadā. Rezultātu pamatā ietekmējusi iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošana mazākos apjomos nekā iepriekš, liecina bankas paziņojums.

«Zemās procentlikmes un mājsaimniecību patēriņa izaugsme pagājušajā gadā sekmēja kreditēšanu. Pirmo reizi septiņu gadu laikā Swedbank pieredzēja veselīgu kredītportfeļa pieaugumu gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Aizvadītais gads bijis arī nozīmīgu jauninājumu gads mūsu klientiem – ieviesām bezkontakta kartes un pilnveidojām internetbanku, kā arī turpinājām paplašināt pārstāvniecību Latvijas reģionos. Pieaugot mobilo ierīču izmantošanai, tās ieņem centrālo lomu ikdienas pakalpojumu saņemšanā – Swedbank mobilai lietotnei patlaban ir jau 144 000 aktīvie lietotāji. Kopumā klientu vēlme bankas jautājumus kārtot mobilajās ierīcēs strauji pieaug, tāpēc turpināsim ieviest klientiem noderīgas inovācijas,» saka Reinis Rubenis, Swedbank vadītājs Latvijā.

Viens no pasaulē visātrāk augošajiem finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem Revolut šonedēļ oficiāli sāka darbību Latvijā.

«Lielo banku monopolam tuvojas beigas. Baņķieri pārāk ilgi ir baudījuši greznu un vieglu dzīvi uz Latvijas pilsoņu rēķina. Mans darbs ir pārtraukt šo viņu ieilgušo ballīti un parādīt Latvijai, ka eksistē vienkārša, ērta un daudz lētāka alternatīva bankām – un tas viss ietilpst viedtālrunī,» saka Andris Bičeika (Andrius Bičeika), Revolut Baltijas reģiona attīstības vadītājs.

Par Lielbritānijas jaunuzņēmuma Revolut attīstību visā Baltijas reģionā būs atbildīgs jaunizveidotais birojs Viļņā. Pašlaik Latvijā tā pakalpojumus izmanto 5000 lietotāju. Jaunuzņēmums apgalvo, ka šis skaits sasniegts bez jebkādām investīcijām mārketingā un reklāmā. Atverot jauno biroju Baltijas valstīm, Revolut ir apņēmies līdz gada beigām klientu bāzi palielināt līdz 25 tūkstošiem. Vēsturiski visvairāk lietotāju uzņēmumam ir Lietuvā – šobrīd aptuveni 50 tūkstoši. Igaunijā to ir aptuveni 3000. Uzņēmums paredz, ka līdz ar biroja atvēršanu Baltijā, šie rādītāji ievērojami mainīsies. «Mēs fokusēsimies uz visiem trim tirgiem un mums ir plāns sasniegt 100 tūkstošus lietotāju Lietuvā, 15 tūkstošus Igaunijā un 25 tūkstošus Latvijā līdz šī gada beigām un 250 tūkstošus Lietuvā, 100 tūkstošus Latvijā un 100 tūkstošus Igaunijā līdz nākamā gada beigām,» stāsta A. Bičeika. Revolut lietotāju skaits augot par aptuveni 5 līdz 6% nedēļā un saskaņā ar uzņēmuma globālajiem paplašināšanās plāniem tuvāko trīs gadu laikā sasniegs 50 miljonus.

«Šī gada 11. oktobrī Saeimā iesniegti Valsts fondēto pensiju likuma grozījumi, kas paredz ievērojami samazināt pensiju 2. līmeņa pārvaldīšanas komisijas. Ir vairāki iemesli kādēļ šīs plānotās komisijas var uzskatīt par progresīvākajām OECD valstīs,» skaidro Iļja Arefjevs, Luminor Pensions Latvia valdes loceklis.

Zemas bāzes komisijas

Zemas bāzes komisijas jeb komisijas maksu pastāvīgā daļa – ne vairāk kā 0.6% gadā, ja aktīvi pārvaldīšanā nepārsniedz, un ne vairāk kā 0.4% gadā tai aktīvu daļai, kas pārsniedz 300 miljonus eiro (salīdzinājumā ar esošo 1.00% gadā visiem plāniem).

Augot kopējam aktīvu apjomam pensiju 2. līmenī, tuvākajos gados vidējās pastāvīgās komisijas jau būs zem 0.5% gadā. Tas nostāda Latviju priekšā daudzām salīdzināmām Eiropas Savienības valstīm – Polijai, Slovēnijai, Slovākijai, Spānijai, Čehijai, kā arī Igaunijai un Lietuvai. Taču vēl zemākas komisijas ir tādās attīstītajās un ļoti vēsturiski turīgās valstīs, kā Beļģija, Dānija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Somija un Vācija.

Finanšu tehnoloģiju kompānija Revolut iesniedz dokumentus bankas licences saņemšanai; veidos iekšējo maksājumu procesu

Revolut iesniegusi dokumentus Lietuvas Bankai, lai saņemtu bankas licenci, uz kuras saņemšanu tiek cerēts 2018. gada pirmajā pusē. Vienlaikus Revolut sāk veidot iekšējo maksājumu procesoru, lai garantētu uzticamāku pakalpojumu sniegšanu. Bankas licence ļaus finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumam sniegt kredīta un noguldījumu pakalpojumus Eiropā.

Pašlaik Revolut lieto vairāk nekā 950 tūkstoši lietotāju, ir atvērti vairāk nekā 16 tūkstoši biznesa kontu un veiktas finanšu operācijas sešu miljardu ASV dolāru vērtībā.

Revolut cer saņemt licenci 2018. gada pirmajā pusē un uzreiz sāks piedāvāt kredīta un noguldījumu pakalpojumus, tostarp – pieļaus konta atlikuma pārsniegšanu, piedāvās patēriņa aizdevumus un terminētos noguldījumus. Tāpat bankas licence pilnvaros Revolut apdrošināt klientu līdzekļus līdz 100 tūkstošiem eiro saskaņā ar Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu.

60% iedzīvotāji par pirkumiem un pakalpojumiem izvēlas norēķināties ar maksājumu kartes starpniecību, tomēr 34% norēķinās skaidrā naudā, liecina Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas pētījums.

Iedzīvotāji atzīst, ka labprāt lieto maksājumu karti, tomēr makā tur arī skaidru naudu mazākiem norēķiniem vai gadījumiem, kad norēķinu vieta nav aprīkota ar maksājumu karšu termināli. 70% respondentu apgalvo, ka norēķināties par precēm un pakalpojumiem ar maksājumu karti (kredīta vai debeta) ir viegli, un 18% respondentu atzinuši, ka tas ir drīzāk viegli nekā grūti. Tikai 3% aptaujāto uzskatīja, ka norēķināties ar maksājumu karti ir grūti, un 5% atbildēja, ka tas ir drīzāk grūti nekā viegli.

88% aptaujāto atzina, ka tirgotāji lielākoties ir aprīkoti ar maksājumu karšu termināļiem un labprāt pieņem maksājumu kartes. Tikai 10% respondentu pauda viedokli, ka tirgotāji vairāk nav aprīkoti ar maksājumu karšu termināļiem nekā ir un maksājumu kartes nepieņem.

Turpmāk valsts fondēto pensiju pārvaldītāju atlīdzības būs atkarīgas no pārvaldīšanas rezultātiem, tiek būtiski paplašinātas iespējas pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanai, kā arī palielinātas kapitāla prasības un sniedzamās informācijas apjoms, liecina Saeimā ceturtdien pieņemtie grozījumi likumā par valsts fondētajām pensijām.

Turpmāk ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām par valsts fondētā jeb 2.pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldīšanu atlīdzība veidosies no divām daļām – pastāvīgās un mainīgās. Pastāvīgā daļa būs 1% no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā, savukārt mainīgās daļas apmērs būs atkarīgs no pensiju plāna ienesīguma – papildu atlīdzību par labiem ienesīguma rādītājiem saņems, ja ienesīgums pārsniedz 3 mēnešu Euribor starpbanku naudas likmi. Paredzēti arī stingrāki atlīdzības ierobežojumi: konservatīvajiem plāniem maksimālā kopējā atlīdzība samazināta no 2% uz 1,5%, aktīvajiem plāniem maksimālā kopējā atlīdzība noteikta 2%.

Likumā veiktas arī būtiskas izmaiņas, paredzot plašākas iespējas ieguldīt pensiju fondu līdzekļus riska kapitālā un ieguldījumu fondos, vienlaikus saglabājot līdzekļu pārvaldīšanas drošību un sabalansējot riskus. Turpmāk pensiju fonda limits ieguldījumiem riska kapitālā tiek paaugstināts no 5% uz 10%, limits ieguldījumam vienā fondā tāpat tiek palielināts no 5% uz 10%, bet Limits īpatsvaram no fonda neto aktīviem pieaugs no 10% līdz 30%.

Francijas banka «Societe Generale» maksās ASV varasiestādēm 1,34 miljardus dolāru saistībā ar apsūdzībām, ka tā devusi kukuļus Muammara Kadafi režīma amatpersonām Lībijā un manipulējusi ar starpbanku procentu likmi «Libor», paziņojusi ASV Tieslietu ministrija.

Bankas struktūrvienība piekritusi atzīt savu vainu Ņujorkas tiesā saistībā ar apsūdzībām par Lībijas amatpersonu kukuļošanu no 2004. līdz 2009.gadam, lai iegūtu ienesīgus investīciju pārvaldes līgumus.

Savukārt 2010. un 2011.gadā bankas vadošās amatpersonas manipulējušas ar «Libor» likmi, liekot darbiniekiem sniegt maldīgus finanšu datus, kas radījuši iespaidu, ka banka ir finansiāli spēcīgāka nekā tā bija patiesībā.

«Gadiem ilgi «Societe Generale» grāva globālo tirgu un ārzemju institūciju godīgumu, sniedzot viltus finanšu datus un krāpnieciski nodrošinot līgumus kukuļošanas ceļā,» sacīts ASV Tieslietu ministrijas paziņojumā.

Savukārt, Austrālijas varas iestādes piespriedušas aptuveni 700 miljonu Austrālijas dolāru jeb apmēram 450 miljonu eiro sodu bankai «Commonwealth Bank of Australia», kura neesot ievērojusi noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Sods attiecas uz laika posmu no 2012. līdz 2015.gadam.

Dažas izmaiņas, kas ietvertas Eiropas Komisijas maksājumu karšu regulējuma projektā, var apdraudēt turpmāku tirgus harmonizēšanu, godīgu konkurenci, patērētāju tiesību aizsardzību un inovāciju veicināšanu, uzskata Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā (ATPL).

Palātas pārstāvji norāda, ka 2013.gada 24.maijā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar regulējuma projektu, kura mērķis ir harmonizēt Eiropas Savienības maksājumu karšu tirgu. Tiesību akta projekts paredz sekmēt inovācijas, efektīvāk izmantot maksājumu kartes kā maksājuma līdzekli un nodrošināt lielāku drošību.

ATPL atbalsta visus minētos mērķus, tomēr uzskata, ka atsevišķu jaunu noteikumu rezultātā var tikt apdraudēta visa karšu maksājumu ekosistēma, kā arī tikt kavēta cīņa ar ēnu ekonomiku.

Tādēļ ATPL nosūtījusi vēstuli Latvijas vadošajiem politiķiem, kurā aicina pievērst uzmanību regulējuma ietekmei uz trim galvenajiem jautājumiem: starpbanku komisijas iekšzemes un pārrobežu darījumiem, komerckaršu iespējamo iekļaušanu regulējumā, kā arī izmaiņām visu karšu pieņemšanas noteikumos (HACR).

«Revolut» iepazīstina ar jaunu metāla karti, ar kuru norēķinoties kontā būs iespējams saņemt naudas atmaksu gan tradicionālajā, gan kriptovalūtās.

Londonā dibinātais finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums «Revolut» šodien iepazīstina ar metāla karti, ar kuru norēķinoties klienti uzreiz saņems atpakaļ kontā līdz 1% no pirkuma summas. Naudas atmaksu būšot iespējams saņemt kādā no 25 lietotnē atbalstītajām valūtām vai kādā no piecām atbalstītajām kriptovalūtām. Norēķinoties ārpus Eiropas, klientiem kontā tiks atgriezts līdz 1% no iepirkuma summas, savukārt Eiropā kontā tiks atgriezts 0,1% no pirkuma summas.

Jaunā «Metal» plāna klientiem būs iespēja visā pasaulē bez maksas izņemt skaidru naudu līdz 600 eiro, tāpat viņi varēs izmantot konsjerža pakalpojumus – personīgie asistenti palīdzēs saņemt biļetes, veikt rezervācijas restorānos vai pasūtīt lidojumus, kā arī sniegs padomu par dažādām apmeklētākajām vietām.

Francijas banka «Societe Generale» otrdien paziņoja, ka tai varētu nākties samaksāt 1,1 miljarda eiro sodanaudu, lai izbeigtu tiesvedību ar ASV varasiestādēm saistībām ar apsūdzībām, ka banka pārkāpusi sankcijas, jo sevišķi Irānā.

Francijas otra lielākā banka norāda, ka tā šos izdevumus plāno nosegt ar šim nolūkam jau atvēlētajiem uzkrājumiem.

Vienošanos šajā jautājumā paredzēts panākt tuvāko nedēļu laikā.

Pēdējos mēnešos «Societe Generale» tikusi ierauta vairākās izmeklēšanās un tiesas prāvās.

Jūnijā ASV Tieslietu ministrija paziņoja, ka «Societe Generale» maksās ASV varasiestādēm 1,34 miljardus dolāru saistībā ar apsūdzībām, ka tā devusi kukuļus Muammara Kadafi režīma amatpersonām Lībijā un manipulējusi ar starpbanku procentu likmi «Libor».

Eiropas Parlaments plenārsēdes balsojumā otrdien apstiprināja noteikumus par starpbanku komisijas maksu ierobežojumiem, ko piemēro kartēm saistītiem maksājumiem, informē ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis.

Komisijas maksas, kuras bankas pieprasa no mazumtirgotājiem par pircēju maksājumu apstrādi, līdz šim katra banka noteica pati. Savukārt jaunā regula šīm maksām ir definējusi griestus 0,2% apmērā no pirkuma summas par norēķiniem ar debetkartēm un 0,3% apmērā par kredītkartēm.

Arī bankas šajā gadījumā ir starpnieki, kuriem jāveic regulāri maksājumi karšu sistēmām, piemēram, Visa vai Mastercard.

ASV un Lielbritānijas regulatori sešām lielām bankām piemērojusi naudassodus kopumā gandrīz sešu miljardu dolāru apmērā saistībā ar valūtas kursu un starpbanku procentu likmes Libor manipulācijām.

Regulatori norāda, ka šīs bankas interneta tērzētavās vienojušās par procentu likmju noteikšanu, tādējādi apkrāpjot klientus un vienlaikus palielinot savus ienākumus.

Lielbritānijas Barclays un Royal Bank of Scotland (RBS), kā arī ASV JPMorgan Chase un Citicorp atzinušas vainu ASV Tieslietu ministrijas apsūdzībās par slepenu sadarbību, lai veiktu manipulācijas apjomīgajā valūtu tirgū.

Savukārt Šveices UBS atzinusi vainu par Libor manipulācijām, bet ASV Bank of America ASV Federālo rezervju sistēma piemērojusi naudassodu par tirdzniecības pārkāpumiem valūtas tirgū.

Šī gada pirmajos mēnešos virknē plašsaziņas līdzekļu publicēta informācija par konkurences iespējamajām problēmām Latvijā, kas varētu būt viens no augstās (un ilgstoši noturīgās) inflācijas iemesliem. Daļā no ziņām piesauktas arī komercbankas, kas Latvijā esot pārāk atturīgas un piesardzīgas kreditēšanā.

Kopumā piekrītot, ka diskusija par Latvijas ekonomikas un konkurētspējas veicināšanu ir vērtīga, vēlos sīkāk pakavēties tieši pie tēzes par komercbankām un to kreditēšanas apstākļiem Latvijā.

Rakstā apskatīšu dažas no problēmām un jautājumiem, kas skar biznesa kreditēšanas tirgu Latvijā. Ikviena uzņēmuma, tai skaitā, bankas mērķis ir pelnīt sabalansējot un vadot riskus, kas ir atbildīgs un ilgtspējīgs biznesa modelis. Ņemot vērā, ka banku nozare ir viena no visvairāk regulētajām ne tikai no vietējām uzraudzības iestādēm, bet arī Eiropas Centrālās bankas, kuras noteikumi ir iekļauti risku modeļos, tas ietekmē aizdevuma cenu. Strādāt Latvijā (ar tādu vēsturisko pieredzi, kas ir bijusi tieši šeit), nozīmē strādāt augstāka riska un mazāk pievilcīgas biznesa vides apstākļos. Neskatoties uz visu minēto, banku spēja un vēlme kreditēt, kā arī pēdējo gadu pieaugošie izsniegto jauno kredītu apjomi liecina, ka kreditēšanas tirgus attīstās.

Swedbank Latvija 2015. gadā ir strādājusi ar 121 miljonu eiro peļņu, kas ir par 7% vairāk nekā 2014. gadā. Peļņas pieaugumu veido iepriekš veikto kredītu uzkrājumu atbrīvošana, informē bankas pārstāvji.

«2015. gads ir bijis pagrieziena punkts, kad pirmo reizi kopš ekonomiskās krīzes ir audzis bankas kredītportfelis, ko sekmējusi gan Latvijas ekonomiskā izaugsme, gan arī zemās procentlikmes. Latvijai saglabājot līdzšinējos ekonomikas attīstības tempus un kļūstot pieejamiem Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, tirgū turpinās pieaugt pieprasījums pēc finansējuma uzņēmējdarbībai un privātpersonu kreditēšanas,» saka Māris Mančinskis, Swedbank vadītājs Latvijā.

Ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc finansējuma gan no uzņēmumiem, gan privātpersonām, jauno kredītu apjoms 2015. gadā sasniedza 741 miljonu eiro. Salīdzinājumam - 2014. gadā tie bija 584 miljoni. Salīdzinot ar 2014. gada 31. decembri, kredītportfeļa apjoms ir palielinājies par 0,1%. Ceturtajā ceturksnī tas ir saglabājies nemainīgs. 2015. gada 30. novembrī Swedbank Latvija kreditēšanas tirgus daļa bija 22% (22% - 2014. gada 31. decembrī).

AS Swedbank Latvija peļņa šā gada pirmajā ceturksnī sasniegusi 28 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, informē bankas pārstāvji.

Peļņas pieaugumu galvenokārt veido ienākumu pieaugums un iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošana.

«Gada sākumā īpašu akcentu esam likuši uz klientiem pieejamā servisa paplašināšanu, tostarp reģionu pilsētās atverot arvien jaunas filiāles, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejami gan bankas ikdienas pakalpojumi, gan arī plānveida konsultācijas, kuru skaits gada laikā ir dubultojies. Tāpat stabili turpina augt klientu skaits, kuri ar savām finanšu lietām saistītos jautājumus nokārto vienkārši piezvanot. Taču visstraujākās pārmaiņas ienes viedtālruņu izplatība – jau teju pusē gadījumu savu konta atlikumu klienti pārbauda izmantojot mobilo tālruni. Tuvāko mēnešu laikā mūsu pūles klientu servisa pilnveidē novērtēs arī Danske Bank klienti, jo uzraudzības iestādes apstiprināja Danske Bank klientu privātpersonu apkalpošanas biznesa pārcelšanu uz Swedbank » saka Māris Mančinskis, Swedbank vadītājs Latvijā.