Pēdējos piecos gados govju fermu modernizācija Latvijā sit augstu vilni.
Laikā no 2007. līdz 2013.gadam lauksaimnieki ir bijuši aktīvi un īstenojuši projektus pasākumos «Lauku saimniecību modernizācija» un «Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem», informē Lauku atbalsta dienests (LAD).
Šie arī ir divi vispopulārākie Lauku attīstības programmas pasākumi – lauksaimnieki vēlas strādāt efektīvi mūsdienīgā vidē ar atbilstošu tehniku.
Piena fermu modernizācijai šajā periodā kopumā izmaksāti 76,5 miljoni eiro. Lauksaimnieki ir gan modernizējuši esošās fermas, gan arī cēluši jaunas un jebkurš ieguldītais eiro fermu modernizācijā ir nozīmīgs, uzsver LAD pārstāve Kristīne Ilgaža.
Trūkst strādājošo
Viens no galvenajiem iemesliem fermu aprīkošanai ar robotiem ir kvalificētu darbinieku trūkums – to atzīst vairāki DB uzrunātie piena lopkopēji. Kā vieni no pirmajiem Latvijā Blomes pagasta z/sDimanti fermā robotus ieviesa jau pirms septiņiem gadiem. Dimantu saimniece Sandra Stricka stāsta, ka tieši darbaspēka trūkums mudinājis robotizēt piena fermu. Pa šo laiku situācija ar darbaspēku ir tikai pasliktinājusies un lauku uzņēmēja jau domā par robotu saimes papildināšanu. «Jau maijā pieteicos NVA, ka meklēju darbiniekus, bet vēl joprojām neviens nav atsaucies,» klāsta uzņēmēja, neizprotot, kāpēc vajadzīgi kursi ar valodu apmācību, bet reāli darbu darīt neviens netaisās. Viņa lēš, ka Latvijā fermās uzstādīto slaukšanas robotu skaits jau tuvojas 30, bet igauņi jau esot mūs krietni apsteiguši, modernizējot fermas ar robotiem.
Darbaspēka trūkumu kā iemeslu robotizācijai min arī citi fermu īpašnieki. Z/s Krasti ar kūtsmēslu robotu un diviem slaukšanas robotiem Lely aprīkoto moderno fermu atklāja šā gada martā. Saimniecības īpašnieks Jānis Gaidis stāsta, ka pavisam fermā investēti 1,13 miljoni eiro, no kuriem 90% jeb viens miljons eiro ir bankas Citadele kredīts, bet pārējie 10% ir z/s Krasti pašu līdzekļi. Jānis Gaidis atklāj, ka fermā viss ir automatizēts. Idejas saimnieks smēlies, apmeklējot līdzīgas saimniecības Polijā un Igaunijā. Mēslu krātuve Latvijai netipiski ir izveidota zem kūts ēkas, no kurienes mēsli tiek izsūknēti. Tāpat kūtī ir izbūvēta arī piena māja, saimniecības un biroja telpas. Šāda veida fermu viņš bija iecerējis izveidot jau pirms krīzes, taču dzīve ieviesa savas korekcijas, un modernās govju kūts būvniecība tika uzsākta tikai pērnā gada maijā.
Šobrīd kūtī ir 135 slaucamas govis, taču kūts domāta 280 brūnaļām, tādēļ saimnieks vistuvākajā nākotnē iecerējis palielināt ganāmpulku par 15, bet līdz šā gada beigām – līdz 200 slaucamām govīm. Šogad saimniecības galvenais mērķis ir nostabilizēt saimniecību un izslaukumu, pārejot uz robotizētu slaukšanu. J. Gaidis plāno arī jaunas tehnikas iegādi.
Robotizēta slaukšanas sistēma darbojas arī saimniecībā SIA Zemturi, kur robots apkalpo 60 govis, bet kopējais slaucamo govju skaits saimniecībā ir 200. Saimniecības valdes priekšsēdētājs Kārlis Višņevskis atzīst, ka slaukšanas robotus ir vērts ieviest, jo tās ir jaunākās tehnoloģijas un risina kvalificēta darbaspēka problēmu. Tomēr Zemturos ar vienu robotu nepietiek un būtu vajadzīgi vēl vairāki. K. Višņevskis atklāj, ka šobrīd tiek izskatīti varianti par jaunas fermas būvniecību tuvākajā nākotnē, līdz ar to govju skaits augs un būs nepieciešamība pēc robotizētas slaukšanas sistēmas.
Par fermu robotizāciju domā arī citi lopkopības uzņēmumi, par to liecina uzņēmumu ieceres jaunajā plānošanas periodā.
Skaits – stabils
ZM lauksaimniecības gada ziņojums liecina – kopējais slaucamo govju saimniecību skaits katru gadu samazinās aptuveni par 7 %, taču slaucamo govju skaits saimniecībās saglabājas visai stabils ar tendenci nedaudz palielināties.
2013. gada 30. septembrī govju skaits piena pārraudzībā bija 124,2 tūkstoši, kas ir aptuveni tikpat, cik gadu iepriekš, šādus datus ir apkopojis Lauksaimniecības datu centrs.
Tiesa, ganāmpulku skaits piena pārraudzībā samazinājies no 10,9 tūkstošiem līdz 4,97 tūkstošiem. Lai arī piensaimniecībā valda liela sadrum- stalotība un ir ļoti daudz saimniecību ar nelielu govju skaitu, mazo saimniecību daudzums ar katru gadu samazinās. Mazās saimniecības ar ganāmpulku līdz piecām govīm veido 81,2 % no visām saimniecībām. Taču 2012. gadā darbu piena lopkopībā pārtraukušas 1966 nelielās saimniecības. 40,8 % govju tiek turētas saimniecībās, kurās ir vismaz 50 piena govju, kaut gan šādas saimniecības veido tikai 1,9 % no kopējā skaita.