Foto

Ar fermu robotizāciju risina darbaspēka trūkumu laukos

Sandra Dieziņa,19.06.2014

Jaunākais izdevums

Pēdējos piecos gados govju fermu modernizācija Latvijā sit augstu vilni.

Laikā no 2007. līdz 2013.gadam lauksaimnieki ir bijuši aktīvi un īstenojuši projektus pasākumos «Lauku saimniecību modernizācija» un «Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem», informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

Šie arī ir divi vispopulārākie Lauku attīstības programmas pasākumi – lauksaimnieki vēlas strādāt efektīvi mūsdienīgā vidē ar atbilstošu tehniku.

Piena fermu modernizācijai šajā periodā kopumā izmaksāti 76,5 miljoni eiro. Lauksaimnieki ir gan modernizējuši esošās fermas, gan arī cēluši jaunas un jebkurš ieguldītais eiro fermu modernizācijā ir nozīmīgs, uzsver LAD pārstāve Kristīne Ilgaža.

Trūkst strādājošo

Viens no galvenajiem iemesliem fermu aprīkošanai ar robotiem ir kvalificētu darbinieku trūkums – to atzīst vairāki DB uzrunātie piena lopkopēji. Kā vieni no pirmajiem Latvijā Blomes pagasta z/sDimanti fermā robotus ieviesa jau pirms septiņiem gadiem. Dimantu saimniece Sandra Stricka stāsta, ka tieši darbaspēka trūkums mudinājis robotizēt piena fermu. Pa šo laiku situācija ar darbaspēku ir tikai pasliktinājusies un lauku uzņēmēja jau domā par robotu saimes papildināšanu. «Jau maijā pieteicos NVA, ka meklēju darbiniekus, bet vēl joprojām neviens nav atsaucies,» klāsta uzņēmēja, neizprotot, kāpēc vajadzīgi kursi ar valodu apmācību, bet reāli darbu darīt neviens netaisās. Viņa lēš, ka Latvijā fermās uzstādīto slaukšanas robotu skaits jau tuvojas 30, bet igauņi jau esot mūs krietni apsteiguši, modernizējot fermas ar robotiem.

Darbaspēka trūkumu kā iemeslu robotizācijai min arī citi fermu īpašnieki. Z/s Krasti ar kūtsmēslu robotu un diviem slaukšanas robotiem Lely aprīkoto moderno fermu atklāja šā gada martā. Saimniecības īpašnieks Jānis Gaidis stāsta, ka pavisam fermā investēti 1,13 miljoni eiro, no kuriem 90% jeb viens miljons eiro ir bankas Citadele kredīts, bet pārējie 10% ir z/s Krasti pašu līdzekļi. Jānis Gaidis atklāj, ka fermā viss ir automatizēts. Idejas saimnieks smēlies, apmeklējot līdzīgas saimniecības Polijā un Igaunijā. Mēslu krātuve Latvijai netipiski ir izveidota zem kūts ēkas, no kurienes mēsli tiek izsūknēti. Tāpat kūtī ir izbūvēta arī piena māja, saimniecības un biroja telpas. Šāda veida fermu viņš bija iecerējis izveidot jau pirms krīzes, taču dzīve ieviesa savas korekcijas, un modernās govju kūts būvniecība tika uzsākta tikai pērnā gada maijā.

Šobrīd kūtī ir 135 slaucamas govis, taču kūts domāta 280 brūnaļām, tādēļ saimnieks vistuvākajā nākotnē iecerējis palielināt ganāmpulku par 15, bet līdz šā gada beigām – līdz 200 slaucamām govīm. Šogad saimniecības galvenais mērķis ir nostabilizēt saimniecību un izslaukumu, pārejot uz robotizētu slaukšanu. J. Gaidis plāno arī jaunas tehnikas iegādi.

Robotizēta slaukšanas sistēma darbojas arī saimniecībā SIA Zemturi, kur robots apkalpo 60 govis, bet kopējais slaucamo govju skaits saimniecībā ir 200. Saimniecības valdes priekšsēdētājs Kārlis Višņevskis atzīst, ka slaukšanas robotus ir vērts ieviest, jo tās ir jaunākās tehnoloģijas un risina kvalificēta darbaspēka problēmu. Tomēr Zemturos ar vienu robotu nepietiek un būtu vajadzīgi vēl vairāki. K. Višņevskis atklāj, ka šobrīd tiek izskatīti varianti par jaunas fermas būvniecību tuvākajā nākotnē, līdz ar to govju skaits augs un būs nepieciešamība pēc robotizētas slaukšanas sistēmas.

Par fermu robotizāciju domā arī citi lopkopības uzņēmumi, par to liecina uzņēmumu ieceres jaunajā plānošanas periodā.

Skaits – stabils

ZM lauksaimniecības gada ziņojums liecina – kopējais slaucamo govju saimniecību skaits katru gadu samazinās aptuveni par 7 %, taču slaucamo govju skaits saimniecībās saglabājas visai stabils ar tendenci nedaudz palielināties.

2013. gada 30. septembrī govju skaits piena pārraudzībā bija 124,2 tūkstoši, kas ir aptuveni tikpat, cik gadu iepriekš, šādus datus ir apkopojis Lauksaimniecības datu centrs.

Tiesa, ganāmpulku skaits piena pārraudzībā samazinājies no 10,9 tūkstošiem līdz 4,97 tūkstošiem. Lai arī piensaimniecībā valda liela sadrum- stalotība un ir ļoti daudz saimniecību ar nelielu govju skaitu, mazo saimniecību daudzums ar katru gadu samazinās. Mazās saimniecības ar ganāmpulku līdz piecām govīm veido 81,2 % no visām saimniecībām. Taču 2012. gadā darbu piena lopkopībā pārtraukušas 1966 nelielās saimniecības. 40,8 % govju tiek turētas saimniecībās, kurās ir vismaz 50 piena govju, kaut gan šādas saimniecības veido tikai 1,9 % no kopējā skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Vidzemes lielākajām piena lopkopības saimniecībām “Vec-Kurmji” atklājusi jaunu un modernu govju fermu. Piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus un Swedbank finansējumu, ieguldīti teju 3 miljoni eiro jaunā un ilgtspējīgā slaucamo govju kompleksa būvniecībā.

Šobrīd “Vec-Kurmju” saimniecībā ir 340 slaucamas govis, taču līdz ar jaunās fermas atklāšanu, piena liellopu skaitu plānots palielināt līdz 650. Turklāt, jaunā ferma aprīkota arī ar 8 moderniem “Lely” robotiem, kas nodrošina automatizētu barības piestumšanu, fermas tīrīšanu un citas tehniskas funkcijas.

Fermas projektā ir ņemti vērā modernākie ilgtspējas risinājumi, tostarp būvmateriālu izvēlē un arī gaisa cirkulācijas sistēmas izveidē. Īpaša uzmanība veltīta arī govju labturības nodrošināšanai, jo govju barošanas galdi ir izbūvēti ēkas ārmalās, kas ēšanas laikā govīm nodrošina lielāku svaigā gaisa cirkulāciju.

“Lauksaimniekiem nemainīgi jāspēj rast risinājumu dažādiem izaicinājumiem un šajā ziņa nekas nav mainījies – vēl joprojām viena no akūtākajām problēmām ir darba spēks, kā arī investīcijas, kas ļauj samazināt fiziskā darba slodzi. Darbs govju fermā nav viegls, turklāt katra neizdarība vai kļūda uzreiz atsaucas kā finanšu rādītājos, tā arī dzīvnieku veselībā. Tāpēc, lai rastu saimniekošanai laukos jaunas perspektīvas, modernizācija, tostarp robotizācija, ir praktiska nepieciešamība kā saglabāt gan saimniekošanas kvalitāti, gan nodrošināt to, ka lauksaimniecībā strādāt gribētu arī jaunā paaudze,” saka “Vec-Kurmju” saimnieks Jānis Freimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Robotizācijas eiforijā nedrīkst pazaudēt galvu

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,06.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Robotu ražotāji saņēmuši nopietnu brīdinājumu no EK viceprezidentes Nēlijas Krosas – automatizācijas vilnis cerētās labklājības vietā cilvēku dzīvi var padarīt sarežģītāku .

Šis brīdinājums nav gluži bez pamata – 70% Eiropas Savienības pilsoņu ir pārliecināti, ka «roboti varētu nozagt cilvēkiem darbu», liecina Eiropas Komisijas (EK) veiktā aptauja. Tajā pašā laikā robotizācija ir nozīmīga mūsdienu ražošanas sastāvdaļa, kuras veicināšanā Eiropas Komisija līdz 2020. gadam ir gatava piedalīties ar 700 miljonu eiro lielu līdzfinansējumu. Nav noliedzamas robotu priekšrocības rūpniecībā – tie ir daudz precīzāki, nepastāv cilvēcisko kļūdu faktors, turklāt jau šodien tie dara daudzus smagos darbus, piemēram, tērauda rūpniecībā, ogļu raktuvēs un mašīnbūvē. Diezgan pārskatāmā nākotnē roboti varētu būt ievērojams atspaids arī smagi slimu cilvēku kopšanā, taču tas nenovēršami nozīmē arī to, ka arvien vairāk cilvēku paliks bez darba. Tas rūpniecības un sociāli ekonomisko jautājumu sabalansēšanu paceļ jaunā – globāli risināmā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cilvēcīgums un klientu izpratne kļūst par gudra biznesa mērauklu

Dienas Bizness,13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc cilvēcīgums un personiskās attiecības laikā, kad robotizācija un digitalizācija iekaro pasauli un nosaka industriālo attīstību, paliek aizvien svarīgākas biznesa vidē? Klientu izpratne ir atslēga veiksmīgam biznesam,» norāda Tele2 IOT vadītājs Rami Avidan, viens no konferences «Cilvēkfaktors» lektoriem.

Nākotnes izaicinājumu konference «Cilvēkfaktors» norisināsies šā gada 16. martā Vidzemes koncertzālē «Cēsis». Konferences mērķis ir vienkopus pulcēt uzņēmumu, personāla un komunikācijas vadītājus, kā arī citus interesentus, lai kopā meklētu atbildes un prognozētu nākotnes tendences uzņēmumu darbības pamatprincipos. Arī šogad konferencē tiks runāts par aktuālām tēmām vadības jomā – nākotnes nodarbinātību, darbinieku jēgpilnu iesaisti uzņēmuma procesos, LEAN personālvadībā, mūsdienīgas darba vides izveidi, motivēšanas paņēmieniem, komandas saliedēšanu, vadītāju pašmotivāciju un citām.

Īpašais konferences viesis šogad būs Tele2 «Internet of Things» izpilddirektors Rami Avidan. Rami Avidan konferencē «Cilvēkfaktors» stāstīs par tādām tēmām kā globālā robotizācija un digitalizācija, veicinot diskusiju par to, ka roboti nevis apdraud mūsdienu darbinieku, bet gan paver vēl nebijušas iespējas. «Prātīgi izmantojot robotikas iespējas un analizējot datus, varam sniegt augstāka līmeņa pakalpojumus, tādējādi veicinot biznesa attīstību. Datori nevis apdraud mūs, bet paver daudz plašākas iespējas un dziļāku izpratni,» stāsta Rami Avidan.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Darba tirgus robotizējas

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks,19.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atturētu noliktavas darbinieku no rāvējslēdzēja aizvilkšanas uz lielās ceļasomas skausta un sēšanās lidmašīnā uz Britu salām, pie algas nācās pielikt pārsimt eiro. Tā ir reāla ražotnes vadītāja pieredze, un, jādomā, līdzīgas izvēles priekšā jau ir nonākuši vai tuvākajā laikā nonāks daudzos uzņēmumos.

Darbaspēks sadārdzinās. Gada laikā vienas stundas izmaksas darbaspēkam pieaugušas par vairāk nekā septiņiem procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Darbaspēka izmaksas pieaugušas gandrīz visās jomās no grāmatvedības līdz enerģētikai. 2018. gadā, visticamāk, darbaspēka izmaksas sadārdzināsies vēl spēcīgāk, vispirms jau ņemot vērā valdības ieviesto minimālās algas kāpumu. Tomēr ne tāpēc vien. Darba tirgus saspīlējuma spiediens aug, svaru kausiem arvien vairāk nosliecoties uz darbaspēka pusi. Tas ir reizē slikti un labi. Uzņēmumi saskaras ar nopietnām grūtībām, laipojot pa rūkošo darba tirgus piedāvājuma un darbinieku augošo izmaksu izaicinājumu ciņiem. Tajā pašā laikā šāda situācija, iespējams, zināmā mērā arī palīdz mazināt emigrācijas plūsmu, jo darbinieki sajūt un apzinās to, ka bumba ir viņu pusē. Lai uzņēmuma vadītājam nebūtu pašam jākārto noliktavas plaukti, jo atrast darbiniekus uz līdzšinējiem nosacījumiem kļūst grūtāk, viņš ir spiests «atvērt maku» – darba tirgus situācijas spiediena dēļ, nevis tāpēc, ka darbinieks sācis strādāt labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī procesu automatizācija un robotizācija, īpaši augošajā darba spēka trūkumā, ir viens no visaktuālākajiem problēmjautājumiem, reti kurš uzņēmums steidz ieviest augsti attīstītus risinājumus procesu automatizēšanai, secināts KPMG Latvijā veiktajā uzņēmumu aptaujā.

Proti, tikai 8 % aptaujāto uzņēmumu pēdējā gada laikā ir ieviesuši vai uzsākuši ieviešanas procesu tādiem risinājumiem kā mašīnmācīšanās, mākslīgais intelekts, robotika, virtuālie asistenti vai čatboti. Pozitīvāka situācija vērojama vienkāršāku risinājumu ieviešanā uzņēmumos, proti, 54 % aptaujāto norādījuši, ka uzņēmumā ievieš datu glabātuves, datorizētas atskaišu sistēmas vai tamlīdzīgus rīkus.

Lai efektīvāk strādātu ar datiem un optimizētu ikdienas darba procesus, visbiežāk uzņēmumi Latvijā izmanto dažādus, jau laika gaitā iepazītus un saprotamus IT risinājumus - gan automatizētas funkcijas grāmatvedības sistēmās, kas paātrina un atvieglo finanšu transakcijas (35%), gan tiek izmantoti datu vizualizēšanas rīki, lai pārskatāmā veidā apkopotu lielu datu apjomu un atspoguļotu datu analīzes rezultātu (26% aptaujāto). Noteikti jāmin arī dažādas klientu attiecību pārvaldības sistēmas, kas plaši tiek pielietotas uzņēmumu ikdienas darbā, uz ko norāda 24% aptaujas dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrā no pārtikas nozares uzņēmumiem vidēji trūkst 10% darbinieku jeb aptuveni 3500 darbinieku visā nozarē, ceturtdien Pārtikas nozares padomes sēdē sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka Latvijā pēdējo 20 gadu laikā darbaspējīgo cilvēku skaits ir dramatiski samazinājies. Situācija ik gadu kļūst sliktāka un nozare katru gadu izjutīs darbaspēka trūkumu arvien plašāk. Nozarē trūkst ražošanas līniju operatori, elektroiekrāvēja vadītāji, konditori, maizes cepēji, atslēdznieki, saiņošanas operatori un citu profesiju pārstāvji.

Viņa arī piebilda, ka vietējie uzņēmēji savstarpēji konkurē par darbiniekiem. Rezultātā atalgojums pārsniedz darbinieka produktivitāti un mazākie uzņēmumi novados paliek bez darbiniekiem. Darbaspēka trūkumu izjūt gan lielie, gan arī mazie uzņēmumi.

Zīmolu «Laima» un «Selga» īpašnieka «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons pastāstīja, ka kompānijai ik dienu pietrūkst 30-60 darbinieku un tad, kad sākas sezonas ražošana, problēma saasinās. Uzņēmums šo problēmu risina, nodrošinot transportu darbiniekiem no Bauskas, kā arī attālākiem reģioniem. Tādējādi nākas sacensties par darbaspēku ar uzņēmumiem, kas atrodas ārpus Rīgas. Tuvāko 2-3gadu laikā saistībā ar uzņēmuma akcionāru plānotām investīcijām uzņēmumam papildus būs nepieciešami 100-200 darbinieku, taču, redzot darbaroku trūkumu, akcionāram jāsāk domāt, vai investēt Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās ražošana mainās, un tajā arī mūsu reģionā ienāk robotizācija un mākslīgais intelekts.

Dienas Bizness un Siemens organizētajā konferencē Smart Factory – tehnoloģiju iespējas ražošanas nozares attīstībai uzņēmuma Mechanika Engineering direktors Artūrs Žipris stāsta, ka pasaulē pārdoto robotu apjoms straujā tempā aug. Pagājušajā gadā robotu piegādes bija jāgaida pat vairāk nekā 20 nedēļas, jo pieprasījums pieauga tik ļoti, ka piegādātāji nebija spējīgi piegādāt rezerves daļas.

Pirmie roboti bija diezgan dārgi un sarežģīti, un šis mīts ir saglabājies līdz pat mūsdienām. «Situācija ir mainījusies. Tās vairs nav mega dārgās sistēmas, ko vidējie uzņēmumi nevar atļauties. Šobrīd visbiežāk robotizētu sistēmu atmaksāšanās periods ir līdz 24 mēnešiem,» saka A. Žipris, piebilstot, ka arī Latvijā pieprasījums pēc robotiem aug. Līdz ar to aug arī pieprasījums pēc uzņēmuma pakalpojumiem un paredzams, ka tas augs arī turpmāk. «Šobrīd nespējam apmierināt visu pieprasījumu,» viņš apgalvo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka, pandēmijas apstākļos ģimenēm vairāk laiku pavadot mājās, tas novedīs pie dzimstības pieauguma. Patiesība gan, šķiet, nevarētu būt no tā vēl tālāka. Pieejamā informācija liecina, ka dzimstība attīstītajās pasaules ekonomikās deviņus mēnešus pēc pandēmijas ievēlusies gluži vai melnajā caurumā.

Nu pamata pieņēmums ir, ka apvienotās ekonomikas un veselības krīzes neskaidrība daudziem cilvēkiem likusi pārcelt vai pat pilnībā atcelt plānus par bērna radīšanu. Valdot šādam fonam, demogrāfijas eksperti turklāt brīdina, ka dzimstības kritums – sevišķi, ja pandēmija un ekonomiskie izaicinājumi ievelkas - nebūs vien pagaidu parādība. "Visi pierādījumi liecina, ka dzimstības līmenis un dzimušo skaits attīstītajā pasaules daļā strauji sarūk. Jo ilgāk turpināsies neskaidrības periods, jo nozīmīgāka tam būs ilgtermiņa ietekme uz dzimstību," klāstījuši, piemēram, Vīnes Wittgenstein Center for Demography and Global Human Capital pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperti prognozē, kuras profesijas būs pieprasītas nākotnes darba tirgū

Db.lv,24.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Spožas oratoriskās pērles, taču maz jauna

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora p.i.,28.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules bagāto un ietekmīgo ikgadējais forums Davosā publiski pārcilājis sen zināmas tēmas, interesantākos tematus, visticamāk, atstājot aizkulišu sarunām

Pirms dažām dienām noslēdzās ikgadējā pasaules prominenču tikšanās – Pasaules ekonomikas forums Davosā. Šis forums, kas arī Latvijā regulāri tiek pārspriests vismaz tādā kontekstā, lai atzīmētu, vai kāds no vietējās elites ir saņēmis ielūgumu uz šo prestižo sanākšanu, vai šoreiz tomēr nekā, ir pasaules vareno domāšanas indikators. Būt ielūgtam uz šo forumu skaitās smalki, pārējiem interesentiem ir jāpērk ap 20 tūkst. dolāru vērta ieejas biļete, lai tiktu pagozēties starp pasaules uzņēmējdarbības crème de la crème. Neapšaubāmi, šis ir vērtīgs un peļņu nesošs bizness šī pasākuma organizatoriem – tā idejas tēvs ir vācietis Klauss Švābs, un pamazām Davosas ekonomikas forums ir apaudzis arī ar vairākiem reģionāliem pasākumiem, taču, nenoliedzami, gada kulminācija joprojām ir pasaules ietekmīgāko ekonomistu, uzņēmēju, politiķu, zinātnieku saiets Davosā. Jāpiebilst, ka lielisks peļņas laiks tas ir arī Davosas viesnīcniekiem, jo šajā laikā te dabūt vienvietīgu istabu cenā zem 500 eiro kļūst praktiski neiespējami.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Brexit zupai pievieno nedaudz sāls

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks,11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītās nedēļas izskaņā Eiropu pāršalca ģeopolitiski ekonomiska prieka vēsts. Lielbritānija un Eiropas Komisija esot beidzot vienojušās par Brexit nosacījumiem.

Tas noticis pēc šķēpu laušanas gada un piecu mēnešu garumā pēc 2016. gada 23. jūnijā notikušā referenduma, kurā Apvienotās Karalistes iedzīvotāju vairākums nobalsoja par izdzēšanos no Eiropas Savienības kartes. Tiesa, no šīs vienošanās, kas neapšaubāmi būs viena no komplicētākajām mūsdienu vēsturē, vēl īsti ne silts, ne auksts, turklāt nevienai no pusēm. Sarunu šķēršļu joslā pagaidām ir tik vien kā «apmierinošs progress». EK prezidents Žans Klods Junkers esot apmierināts, ka sarunas nav pavisam iestigušas purvā. Ne velti viņš jau ilgstoši uzsvēra, ka ir pienācis laiks piecelties no dīvāna un rīkoties. Šķiet, šajā stadijā beidzot ir ieliekti ceļi. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja paziņojusi, ka Apvienotajā Karalistē dzīvojošie ES pilsoņi «varēs savas dzīves turpināt kā līdz šim» un uz Īrijas jautājumu paketes «granātas» arī pašlaik neviens nelēks. Vienīgi, ja iepriekš Brisele paģērēja, ka ES pilsoņu tiesību ievērošana Lielbritānijā pēc izstāšanās no bloka jāsaglabā ES Tiesas jurisdikcijā, tagad šajā jautājumā acīmredzot pieļautas zināmas atkāpes un šo jomu uzraudzīšot britu tiesas. Tomēr kopumā, un tas jo sevišķi attiecas uz uzņēmējdarbības vidi, Brexit stāstā valda izteikta nenoteiktība. Lai gan tā ir kļuvusi par globālās pasaules otro seju, tomēr, reducējot biznesa vajadzības, piemēram, līdz Latvijas un Lielbritānijas tirdzniecības saitēm, skaidrs, ka ilgstoša nenoteiktība varbūt dažkārt arī nekaitē, taču noskaņojumu bojā gan. Tā kā cilvēki ir emocionālas būtnes un lēmumu pieņemšanā robotizācija vēl tik spēcīgi neietiecas kā citās jomās, var tikt pieņemti arī pārsteidzīgi optimistiski vai, gluži pretēji, pārlieku pesimistiski lēmumi pirms Brexit jautājuma galīgas «izstrebšanas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tehnoloģiskā progresa ietekmē varētu augt bezdarbs mazkvalificēto iedzīvotāju vidū

LETA,08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskā progresa ietekmē pastāv varbūtība palielināties bezdarbam mazkvalificēto iedzīvotāju vidū, ceturtdien diskusijā par digitalizācijas ietekmi uz darba tirgu atzina Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.

Viņš norādīja, ka nodarbinātību ietekmē ne tikai globalizācija un demogrāfiskās tendences, bet arī digitalizācija un robotizācija, tādējādi viena no lielākajām nākotnes bažām ir bezdarba līmeņa pieaugums, jo īpaši mazkvalificēto iedzīvotāju vidū, kā arī vidējās kvalifikācijas profesiju automatizācija un rutīnas darba vietu izzušana.

Tajā pašā laikā Alliks arī atzīmēja, ka visus darbus nevarēs automatizēt vai aizstāt ar mākslīgo intelektu, tostarp, piemēram, darbus, kuros ir nepieciešamas komunikācijas prasmes, kritiskā domāšana, spēja risināt problēmas un plānošanas iemaņas, kā arī saskarsme ar cilvēkiem.

Viņš uzsvēra, ka tehnoloģiju attīstības ietekmē cilvēkiem jāspēj pārkvalificēties, tādējādi jāstiprina pieaugušo izglītības iespējas un karjeras pakalpojumi, jāpielāgo duālās izglītības sistēmas, jāatjauno profesionālās izglītības saturu, jānodrošina modulārās izglītības iespējas, kā arī iespēju prasmes pilnveidot ārpus formālās izglītības sistēmas ietvara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Tārgalīte atklāj teju 2 miljonus eiro vērto jauno robotizēto fermu

Db.lv,24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Kurzemes lielākajām piena ražotnēm Tārgalīte atklāj jauno govju kompleksu - modernizācijā un slaukšanas tehnoloģiju robotizācijā investēti 1,8 miljoni eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums.

Jaunas slaucamo govju novietnes būvniecība tika uzsākta pagājušā gada septembrī. Šoruden govju komplekss ir nodots ekspluatācijā, un tas ir aprīkots ar slaukšanas robotiem, piena dzesēšanas sistēmu, spēkbarības torņiem un citu aprīkojumu.

“Agrā pirmdienas rītā jūnija beigās ar satraukumu, taču lielu prieku un gandarījumu jaunajās mājās ielaidām visas slaucamās govis. Tās ļoti ātri novērtēja augstās kvalitātes mājvietu - Lely Luna rotējošās birstes, Kraiburg mīkstos matračus, kā arī pārējo. Būtiskākais, ko vēlējāmies sasniegt, realizējot šo projektu - lai govis jaunajā fermā jūtas mierīgas, netraucētas un laimīgas. Šobrīd jau pilnīgi droši varu teikt, ka govis šeit dzīvo mierīgu, netraucētu ikdienu, un par to liecina arī izslaukuma rezultāti. Divu ar pusi mēnešu laikā esam ne vien sasnieguši vecās kūts piena izslaukumu rādītājus, bet pat tos apsteiguši. Esam priecīgi, ka mūsu darbiniekiem tagad jādarbojas kā robotu asistentiem, un vairs nav tik fiziski noslogots darbs,” stāsta saimniecības Tārgalīte valdes locekle Ieva Zariņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātniski tehniskais progress, inovācijas, digitalizācija, robotizācija, Zaļais kurss mainīs darba tirgus pieprasījumu, kā rezultātā virknē profesiju tiek prognozēts pamatīgs speciālistu trūkums, vienlaikus saruks vienkāršo darbu darītāju darbavietu skaits.

Šādu ainu rāda gan vairāku nozaru uzņēmēju aptauja, gan arī Ekonomikas ministrijas aktualizētās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes. Lai arī Ekonomikas ministrija ir lūkojusi savās prognozēs aptvert nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam, tomēr uzņēmēji lielākoties raugās dažu gadu perspektīvā. Uzņēmēju ieskatā pēdējos gados aizsākto vērienīgo pārmaiņu apmērs ir tik iespaidīgs, ka pašlaik tik tālā 15 gadu perspektīvā kaut ko prognozēt ir ļoti grūti, teju neiespējami, jo prognozes vairāk varot atgādināt vīzijas, kuras balstītas uz vieniem pieņēmumiem (šodienas izpratni, zināšanām), uz kuru pamata tiek veikti nākamie pieņēmumi, kas tad arī kļūst par prognožu pamatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Roboti atņems mums darbu un tas ir labi!

Kārlis Mīlbergs,01.03.2017

«Pepper» ir humanoīds kompanjons, kas radīts komunikācijai ar cilvēkiem ar balss, pieskārienu un savu emociju palīdzību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir skaidrs, ka ASV ir viena no līderēm robotizācijas un automatizācijas jomā, taču arī pārējā pasaule neatpaliek un, ja ražošanas automatizācija jau ir pārņēmusi nozīmīgu daļu lielo uzņēmumu, tad tieši robotizācija ir nākamais solis pareizajā virzienā. ASV ekonomika 2015. gadā radīja 2,7 miljonus jaunu darba vietu, noslēdzot straujāko pieaugumu nodarbinātībā divu gadu laikā kopš deviņdesmitajiem gadiem un samazinot bezdarba līmeni līdz 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

NVA: Robotizācija un mākslīgais intelekts sāk kļūt par realitāti Latvijā

Zane Atlāce - Bistere,29.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads nodarbinātības jomā ir bijis sekmīgs gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai (ES) kopumā - vairāk nekā 2 miljonu bezdarbnieku ES integrējās darba tirgū, ekonomikas izaugsme notiek visās dalībvalstīs, un situācija darba tirgū uzlabojas, secina Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Šī gada decembra vidū bezdarba līmenis Latvijā bija 6.8% un, saskaņā ar Labklājības ministrijas prognozēm, reģistrētā bezdarba līmenis 2018.gadā vidēji būs 6.7%.

Jau gadu NVA vada Evita Simsone un stājoties amatā viņas primārais uzdevums bija rast jaunas iespējas, kā pilnveidot sniegto atbalstu darba devējiem, lai sekmētu nodarbinātības līmeņa pieaugumu.«Dinamiska darba tirgus attīstība rada dažādus izaicinājumus gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. NVA aizvien biežāk kļūst par vidutāju starp nākotnes redzējumu, izaicinājumiem darba tirgū un ikdienas realitāti, kad indivīdi saskaras ar grūtībām atrast darbu. Straujas izmaiņas, jaunas nodarbinātības formas, robotizācija un mākslīgais intelekts sāk kļūt par ikdienas realitāti Latvijā, kas maina ne tikai formātu, kā konkrēts darbs līdz šim bijis īstenots, bet pieprasa ikvienam no mums pilnveidot savas iemaņas un apgūt aizvien jaunas prasmes,» teic E.Simsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas un automatizācijas rezultātā varētu palielināties bezdarbs mazkvalificētu un vidēji kvalificētu strādājošu vidū. Tāds ir Labklājības ministrijas valsts sekretāra Ingus Allika vēstījums nule kā notikušajā diskusijā par digitalizācijas ietekmi uz darba tirgu.

Runājot ar vairāku nozaru uzņēmējiem, ir dzirdēts, ka investīcijas modernās tehnoloģijās turpināsies un vienkāršs roku darbs strauji samazināsies. Piemēram, Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss uzsver, ka viņa pārstāvētajā nozarē roku darbs ir sarucis līdz minimumam. Savukārt industriālo parku būvētāja uzņēmuma Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns prognozē, ka tuvākajā desmitgadē būvlaukumos parādīsies roboti. Tāpat ikviens ir ievērojis pašapkalpošanās kases lielveikalos. Tas, protams, nav tikai Latvijas fenomens. Vācijas IT nozares asociācijas Bitkom šefs Ahims Bergs ir norādījis, ka tuvākajos piecos gados Vācijā varētu izzust 3,4 miljoni darba vietu. Viņš kā piemēru min telekomunikāciju nozari, kurā 1990. gadā strādāja 200 000 nodarbinātie, šodien – 20 000. A. Bergs norāda, ka digitalizācijas nākamie upuri būs bankas un apdrošināšanas kompānijas. No tā, pēc A. Berga domām, nevarēs izvairīties arī dažādi nodokļu konsultanti, kurus varēs aizstāt ar matemātiskiem algoritmiem, un, piemēram, mākslīgo zobu veidnes drīzāk veidos ar 3 D printeri, nekā to darīs zobu tehniķi ar rokām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

No klientu apkalpošanas līdz mājasdarbu risināšanai. Uz ko vēl spējīgi čatboti?

Db.lv,11.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālais asistents vai klientu apkalpošanas speciālists? Svarīgākā ir problēmjautājumu risināšanas kvalitāte, ne tas, vai atbildes sniedz robots vai reāls cilvēks. Tomēr ir būtiski zināt, ko ņemt vērā, lai “saruna ar robotu” būtu izdevusies, īpaši, ja komunikācijas tēma skar finanšu informāciju, kurai nekādā gadījumā nebūtu jānonāk pie trešajām pusēm.

Septembra izskaņā “4finance” rīkoja tiešsaistes diskusiju par klientu servisa nākotni, kur viens no sarunas tematiem bija robotizācija, procesu automatizācija un tas, kā tās ietekmē klientu apkalpošanas kvalitāti. Sabiedrībā aizvien valda vairāki mīti par čatbotiem, tāpēc par to izmantošanu klientu apkalpošanas kvalitātes pilnveidē komentē “4finance” personāla daļas vadītāja Kristīne Isajeva.

Mīts – čatbots spēj atbildēt tikai uz vienkāršiem jautājumiem

Sarakstes, kurās atbildes sniedz virtuālais palīgs, tiek monitorētas jeb uzraudzītas. Ir gadījumi, kad cilvēki izmanto virtuālo asistentu kā palīgu ikdienas situācijās. Tehnoloģija šodien ir tik ļoti attīstīta, ka spēj risināt kompleksus jautājumus, nesekojot standartizētam algoritmam. Viens no interesantiem piemēriem, ar kuru dalās “4finance” personāla daļas vadītāja, ir par kāda cilvēka uzdoto jautājumu, kas, kā izrādījās, bija matemātikas uzdevums, ar kuru čatbots tika galā teicami. Ir bijuši gadījumi, kad čatbots tiek izmantots kā iepazīšanās rīks, lai atrastu savu otru pusīti, kas vien apliecina to, ka virtuālais sarakstes partneris spēj atpazīt dažādas situācijas un uz tām reaģēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pastāv uzskats, ka tehnoloģijas atņems darbu galvenokārt mazkvalificēta un rutīnas darba veicējiem, mākslīgā intelekta klātbūtne kārtējā tehnoloģiskajā revolūcijā var novest pie tā, ka darbu zaudēs arī vidēja līmeņa un pat ļoti augsti kvalificēti speciālisti, šodien žurnālistiem sacīja Swedbank Galvenais ekonomists Latvijā un Baltijas valstu makroekonomikas pētījumu komandas vadītājs Mārtiņš Kazāks.

Viņš sacīja, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību daļa darbu tiek iznīcināti, un tas ir redzēts iepriekšējās tehnoloģiju revolūcijās. «Šoreiz būtiskā atšķirība ir tā, ka notiek ne tikai procesu robotizācija un automatizācija, bet klāt nāk arī mākslīgais intelekts, kas spēj aizstāt cilvēku lēmumu pieņemšanas procesā,» uzsvēra eksperts.

«Lai arī parasti domājam, ka tehnoloģiju attīstība apdraud mazkvalificētus un rutīnas darbus, var gadīties, ka tā trāpīs pa vidu, vai pat ļoti augstas kvalifikācijas speciālistu darba pienākumos. Tas nozīmē, ka zaudētājs var būt jebkurš,» norādīja Kazāks.

Kā galveno pretlīdzekli pārmaiņām Kazāks minēja cilvēku spēju saprast, ka ir jāmācās, jāveido prasmju portfelis, lai spētu piedalīties mainīgajā darba tirgū un atrast jaunas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada zemnieku saimniecība “Bukas”, piesaistot bankas “BlueOrange” finansējumu 674,6 tūkstošu eiro apmērā, realizējusi vērienīgu piensaimniecības attīstības projektu.

Tā ietvaros veikta lopu kūts ēkas rekonstrukcija, kā arī uzstādītas modernas piensaimniecības iekārtas, kas ļāvušas automatizēt govju ganāmpulka vadību, slaukšanu un barošanu.

Kūts ēkas rekonstrukcijas projekta ietvaros divu gadu laikā pilnībā pārbūvēta saimniecības galvenā kūts ēka, to pielāgojot jaunākajām dzīvnieku labturības prasībām. Kūts būvēta pēc tā sauktās “siltās kūts” principiem un ar modernu ēkas ventilēšanas iekārtu palīdzību bez tajā ierīkotas apkures sistēmas ļauj tajā uzturēt govju labturības standartiem komfortablo +10 grādu temperatūru pat ziemas apstākļos.

Būtiska daļa kopējo investīciju izlietota jaunākās paaudzes “DeLaval” robotizētās lopu vadības sistēmas iegādei un uzstādīšanai. Tā ļāvusi pilnībā automatizēt ne vien govju barošanu, bet arī slaukšanu, piena kvalitātes uzraudzību, tīrīšanu un citus kūtī veicamos darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Kāpēc mēs tik ļoti gribam, lai mums būtu ražotne?” — teica viens no analītiķiem, skatoties uz produkta cenas veidošanas diagrammu: tie bija sporta apavi. Diagrammā bija skaidri redzams, ka produkta cenas vislielāko daļu — ap 40% — veido pārdošana. Tas nozīmē, ka tie, kas grib un māk pārdot, pelna un turpinās labi pelnīt tuvākajos gados un gadu desmitos.

Vispārēja robotizācija?

Nekā! Nevienā izmirušo profesiju sarakstā nav pārdevēja profesijas. Protams, daudzām profesijām draud izmiršana robotizācijas dēļ, bet ne pārdošanai. Pašus robotus arī vajadzēs pārdot un ja mēs spējam labi iztēloties, kā roboti ražos jaunus robotus, tad neviens nespēj iztēloties kā roboti spēs pārdot robotus. Viss ir ļoti vienkārši: robots visu izrēķinās — jā — bet atšķirībā no cilvēka robots neriskēs, tas nozīmē, nevinnēs!

Jūs noķērāt laimi aiz astes

Risks — augstsirdīga rīcība un tas dod savus rezultātus. Ar vien vairāk pārdēvēju mūsu apkārtnē dibina pārdošanas attiecības ar Ķīnu, Dienvidameriku, Austrāliju. Likmes, kuras viņi noteica precēm, labi nostrādāja! Pieprasījums pēc stiprinājuma detaļām, plēves segumiem un pat velosipēdiem ir stabili augsts. Potenciāls ir un pārdošanas tempi apdzen pārdēvēju finansiālās iespējas, viņiem nepietiek finanšu rezerves, lai veiktu jaunus iepirkumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Iepazīstoties ar dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu

Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola,06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas ir būtiskāks – saturs vai forma? Kā teicis slavenais arhitekts Frenks Loids Raits: "Form and function are one." Skaidrs, ka viens bez otra nevar. Tieši tas man nāk prātā, lasot jaunās Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas publiskotas pirmajai apspriešanai.

Tā gribētos, lai lielie izglītības politikas dokumenti būtu jaunu ideju caurvīti un iedvesmojoši, bet ... Nemainīgs ir palicis pat ierastais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) stils - svarīgus dokumentus virzīt uz priekšu vasarā, kad pedagogiem ir atvaļinājums.

Iepazīstoties ar jauno dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu. Īsajā variantā it kā ietverts viss būtiskais - mērķi, uzdevumi, rezultāti un vizualizācija, bet garajā – sliktā valodā uzrakstīts sacerējums, kurā ir daudz pretrunu, tiešu tulkojumu, kaitinoši bieža dažādu terminu atkārtošana un liekvārdība, piemēram, "pierādījumos balstīta izglītības politikas veidošana", "lietotājcentrēts", "privātu līdzekļu finansētas skolas", bet "darba vidē balstītas mācības" (DBV) ir pieminēts tik bieži, ka jau sāk izklausīties pēc izsmiekla un visur izskan kā panaceja, kas visu sakārtos, it kā mācīšanās pati par sevi vairs nebūtu vērtība. Tāpat ir noplicināts arī jēdziens "uz izcilību vērsts". Dokumenta valoda ir tik infantila, ka es nespēju saturu uztvert nopietni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Ventspils un Liepājas ostām savienojumus ar Zviedriju un Vāciju nodrošinošā zviedru kuģniecība Stena Line gan rēķinās ar citiem pārvadājumu maršrutiem un transporta veidiem nākotnē, taču par draudu savam biznesam tos neuzskata.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktoru Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Kā iespējamā arktiskā ceļa attīstība var ietekmēt SL darbību?

Arktiskais ceļš, protams, ir konkurētspējīgs ar dienvidu maršrutu attāluma dēļ. Taču gan tagad, gan nākotnē, pat izkūstot ledājiem, tas ir nesalīdzināmi sarežģītāks. Pie noteiktiem apstākļiem tam gan ir nākotne. Tas, ka Krievija attīsta šīs ziemeļu teritorijas, kas pēc Padomju Savienības sabrukuma netika izmantotas, un būvē tur militārās bāzes, nenotiek tāpat vien. Šī reģiona resursi aizvien nav apgūti. Šobrīd no Āzijas līdz Eiropai konteiners pa jūru tiek vests ap 45 dienas, pa dzelzceļu aptuveni 15 dienas. Jautājums, cik ātri un kvalitatīvi to var izdarīt pa ziemeļu koridoru. Ja cenas ziņā tas būs konkurētspējīgs ar vilcienu, grūti pateikt, kas attīstīsies vairāk. SL darbību Baltijas jūrā gan tas daudz neietekmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru