Viena no Vidzemes lielākajām piena lopkopības saimniecībām “Vec-Kurmji” atklājusi jaunu un modernu govju fermu. Piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus un Swedbank finansējumu, ieguldīti teju 3 miljoni eiro jaunā un ilgtspējīgā slaucamo govju kompleksa būvniecībā.

Šobrīd “Vec-Kurmju” saimniecībā ir 340 slaucamas govis, taču līdz ar jaunās fermas atklāšanu, piena liellopu skaitu plānots palielināt līdz 650. Turklāt, jaunā ferma aprīkota arī ar 8 moderniem “Lely” robotiem, kas nodrošina automatizētu barības piestumšanu, fermas tīrīšanu un citas tehniskas funkcijas.

Fermas projektā ir ņemti vērā modernākie ilgtspējas risinājumi, tostarp būvmateriālu izvēlē un arī gaisa cirkulācijas sistēmas izveidē. Īpaša uzmanība veltīta arī govju labturības nodrošināšanai, jo govju barošanas galdi ir izbūvēti ēkas ārmalās, kas ēšanas laikā govīm nodrošina lielāku svaigā gaisa cirkulāciju.

“Lauksaimniekiem nemainīgi jāspēj rast risinājumu dažādiem izaicinājumiem un šajā ziņa nekas nav mainījies – vēl joprojām viena no akūtākajām problēmām ir darba spēks, kā arī investīcijas, kas ļauj samazināt fiziskā darba slodzi. Darbs govju fermā nav viegls, turklāt katra neizdarība vai kļūda uzreiz atsaucas kā finanšu rādītājos, tā arī dzīvnieku veselībā. Tāpēc, lai rastu saimniekošanai laukos jaunas perspektīvas, modernizācija, tostarp robotizācija, ir praktiska nepieciešamība kā saglabāt gan saimniekošanas kvalitāti, gan nodrošināt to, ka lauksaimniecībā strādāt gribētu arī jaunā paaudze,” saka “Vec-Kurmju” saimnieks Jānis Freimanis.

Robotu ražotāji saņēmuši nopietnu brīdinājumu no EK viceprezidentes Nēlijas Krosas – automatizācijas vilnis cerētās labklājības vietā cilvēku dzīvi var padarīt sarežģītāku .

Šis brīdinājums nav gluži bez pamata – 70% Eiropas Savienības pilsoņu ir pārliecināti, ka «roboti varētu nozagt cilvēkiem darbu», liecina Eiropas Komisijas (EK) veiktā aptauja. Tajā pašā laikā robotizācija ir nozīmīga mūsdienu ražošanas sastāvdaļa, kuras veicināšanā Eiropas Komisija līdz 2020. gadam ir gatava piedalīties ar 700 miljonu eiro lielu līdzfinansējumu. Nav noliedzamas robotu priekšrocības rūpniecībā – tie ir daudz precīzāki, nepastāv cilvēcisko kļūdu faktors, turklāt jau šodien tie dara daudzus smagos darbus, piemēram, tērauda rūpniecībā, ogļu raktuvēs un mašīnbūvē. Diezgan pārskatāmā nākotnē roboti varētu būt ievērojams atspaids arī smagi slimu cilvēku kopšanā, taču tas nenovēršami nozīmē arī to, ka arvien vairāk cilvēku paliks bez darba. Tas rūpniecības un sociāli ekonomisko jautājumu sabalansēšanu paceļ jaunā – globāli risināmā līmenī.

«Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc cilvēcīgums un personiskās attiecības laikā, kad robotizācija un digitalizācija iekaro pasauli un nosaka industriālo attīstību, paliek aizvien svarīgākas biznesa vidē? Klientu izpratne ir atslēga veiksmīgam biznesam,» norāda Tele2 IOT vadītājs Rami Avidan, viens no konferences «Cilvēkfaktors» lektoriem.

Nākotnes izaicinājumu konference «Cilvēkfaktors» norisināsies šā gada 16. martā Vidzemes koncertzālē «Cēsis». Konferences mērķis ir vienkopus pulcēt uzņēmumu, personāla un komunikācijas vadītājus, kā arī citus interesentus, lai kopā meklētu atbildes un prognozētu nākotnes tendences uzņēmumu darbības pamatprincipos. Arī šogad konferencē tiks runāts par aktuālām tēmām vadības jomā – nākotnes nodarbinātību, darbinieku jēgpilnu iesaisti uzņēmuma procesos, LEAN personālvadībā, mūsdienīgas darba vides izveidi, motivēšanas paņēmieniem, komandas saliedēšanu, vadītāju pašmotivāciju un citām.

Īpašais konferences viesis šogad būs Tele2 «Internet of Things» izpilddirektors Rami Avidan. Rami Avidan konferencē «Cilvēkfaktors» stāstīs par tādām tēmām kā globālā robotizācija un digitalizācija, veicinot diskusiju par to, ka roboti nevis apdraud mūsdienu darbinieku, bet gan paver vēl nebijušas iespējas. «Prātīgi izmantojot robotikas iespējas un analizējot datus, varam sniegt augstāka līmeņa pakalpojumus, tādējādi veicinot biznesa attīstību. Datori nevis apdraud mūs, bet paver daudz plašākas iespējas un dziļāku izpratni,» stāsta Rami Avidan.

Lai atturētu noliktavas darbinieku no rāvējslēdzēja aizvilkšanas uz lielās ceļasomas skausta un sēšanās lidmašīnā uz Britu salām, pie algas nācās pielikt pārsimt eiro. Tā ir reāla ražotnes vadītāja pieredze, un, jādomā, līdzīgas izvēles priekšā jau ir nonākuši vai tuvākajā laikā nonāks daudzos uzņēmumos.

Darbaspēks sadārdzinās. Gada laikā vienas stundas izmaksas darbaspēkam pieaugušas par vairāk nekā septiņiem procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Darbaspēka izmaksas pieaugušas gandrīz visās jomās no grāmatvedības līdz enerģētikai. 2018. gadā, visticamāk, darbaspēka izmaksas sadārdzināsies vēl spēcīgāk, vispirms jau ņemot vērā valdības ieviesto minimālās algas kāpumu. Tomēr ne tāpēc vien. Darba tirgus saspīlējuma spiediens aug, svaru kausiem arvien vairāk nosliecoties uz darbaspēka pusi. Tas ir reizē slikti un labi. Uzņēmumi saskaras ar nopietnām grūtībām, laipojot pa rūkošo darba tirgus piedāvājuma un darbinieku augošo izmaksu izaicinājumu ciņiem. Tajā pašā laikā šāda situācija, iespējams, zināmā mērā arī palīdz mazināt emigrācijas plūsmu, jo darbinieki sajūt un apzinās to, ka bumba ir viņu pusē. Lai uzņēmuma vadītājam nebūtu pašam jākārto noliktavas plaukti, jo atrast darbiniekus uz līdzšinējiem nosacījumiem kļūst grūtāk, viņš ir spiests «atvērt maku» – darba tirgus situācijas spiediena dēļ, nevis tāpēc, ka darbinieks sācis strādāt labāk.

Lai arī procesu automatizācija un robotizācija, īpaši augošajā darba spēka trūkumā, ir viens no visaktuālākajiem problēmjautājumiem, reti kurš uzņēmums steidz ieviest augsti attīstītus risinājumus procesu automatizēšanai, secināts KPMG Latvijā veiktajā uzņēmumu aptaujā.

Proti, tikai 8 % aptaujāto uzņēmumu pēdējā gada laikā ir ieviesuši vai uzsākuši ieviešanas procesu tādiem risinājumiem kā mašīnmācīšanās, mākslīgais intelekts, robotika, virtuālie asistenti vai čatboti. Pozitīvāka situācija vērojama vienkāršāku risinājumu ieviešanā uzņēmumos, proti, 54 % aptaujāto norādījuši, ka uzņēmumā ievieš datu glabātuves, datorizētas atskaišu sistēmas vai tamlīdzīgus rīkus.

Lai efektīvāk strādātu ar datiem un optimizētu ikdienas darba procesus, visbiežāk uzņēmumi Latvijā izmanto dažādus, jau laika gaitā iepazītus un saprotamus IT risinājumus - gan automatizētas funkcijas grāmatvedības sistēmās, kas paātrina un atvieglo finanšu transakcijas (35%), gan tiek izmantoti datu vizualizēšanas rīki, lai pārskatāmā veidā apkopotu lielu datu apjomu un atspoguļotu datu analīzes rezultātu (26% aptaujāto). Noteikti jāmin arī dažādas klientu attiecību pārvaldības sistēmas, kas plaši tiek pielietotas uzņēmumu ikdienas darbā, uz ko norāda 24% aptaujas dalībnieku.

Nākamajā piecgadē Latvijai būs jāsaskaras ne tikai ar reģionu iztukšošanos, budžeta ierobežojumiem, digitalizācijas ietekmi uz nodarbinātību, kā arī ar zaļāku valsti, globālajā līmenī būs jārēķinās arī ar Ķīnas ietekmes pieaugumu

Tādi lielākie izaicinājumi uzrādīti domnīcas Certus pārskatā «Latvija 2022. Globālie satricinājumi. Latvijas izaicinājumi». Latvija 2018. gadā svinēs savu 100. dzimšanas dienu un arī vēlēs jaunu parlamentu, kuram būs jāpieņem konkrēti lēmumi, kā valstij rīkoties jaunos apstākļos un pareizi reaģēt gan uz starptautiskajiem – globālajiem procesiem, gan arī uz valstī notiekošajiem procesiem.

Domnīcas Certus pētnieciskais direktors Daunis Auers norāda, ka pasaulē kopumā iedzīvotāju skaits pieaugs, bet Eiropā stagnēs, savukārt Latvijā iedzīvotāju skaits samazināsies. Turklāt līdztekus tam Rīgā un Pierīgā pieaugs ne tikai iedzīvotāju skaits, bet arī ekonomiskā aktivitāte. Tiek prognozēts, ka perspektīvā Rīga un tās apkaime radīs arvien lielāku īpatsvaru no kopējā Latvijas IKP, tādējādi padziļinot ekonomiskās atšķirības starp galvaspilsētu un salīdzinoši izmirstošajiem reģioniem. Reģionos ir ievērojami zemākas darba algas un arī jautājums ir par darba vietām, tādējādi cilvēki turpinās migrāciju uz Rīgu un Pierīgu, bet sliktākajā situācijā dosies peļņā uz ārzemēm.

Atlikt vai neatlikt nav īstais jautājums, kuru uzdot, runājot par izglītības reformas ieviešanu. Tai bija jābūt ieviestai jau vakar, lai Latvija spētu izdzīvot globālajā konkurencē. Turklāt nevis tikai elitārajās skolās, kurās jau šie principi lielā mērā tiek izmantoti, bet gan visās Latvijas skolās, tādejādi dodot līdzvērtīgas iespējas katram Latvijas bērnam.

Ikdienā sastopot uzņēmējus un pašiem atlasot darbiniekus, redzam, ka kvalificētu darbinieku pieejamība ir tikai problēmas noformulētā daļa; dziļāk slēpjas nesakritība starp tām prasmēm, kas uzņēmumiem vajadzīgas, un tām, kādas vairums jauniešu saņem skolā. Atbilstoša darbaspēka trūkums ir arī tikko publiskotā Ārvalstu investoru padomes ziņojuma uzmanības centrā.

Latvijā izglītības saturs neatbilst nākotnes darba tirgus prasībām, radot pieaugošu plaisu starp skolu un reālo dzīvi. Skolās pēc inerces notiek pārmērīga fokusēšanās uz zināšanu apjomu, bet pārāk maz tiek strādāts uz tām prasmēm, kuras atbilst 21. gadsimtam, piemēram, finanšu un IT pratību, kritisko domāšanu, radošumu, komunikāciju, sadarbību, līderību u.c. Latvijas skolēnu rezultāti starptautiskos pētījumos atbilst OECD valstu vidējam līmenim, tomēr katrs piektais piecpadsmitgadnieks Latvijā ir ar zemu kompetenci. Faktiski mēs pieļaujam, ka katrs piektais Latvijā izskolotais bērns nespēs pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū, tā vietā, ļoti iespējams, kļūstot par slogu līdzcilvēkiem un valstij. Manuprāt, mēs esam pārāk maza valsts un ekonomika, lai varētu atļauties «zaudēt» kaut vienu bērnu.

Covid-19 krīzē gūtās mācības dēļ nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas, atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Šī krīze noteikti ir parādījusi, ka digitalizācija, robotizācija ir ļoti svarīga lieta. Tāpat šī krīze ir parādījusi robežu pārbīdi un šo ļoti garo un sarežģīto piegāžu ķēžu ievainojamību. Tas nozīmē, ka nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas," sacīja Kazāks.

Viņš minēja, ka piegāžu ķēžu koncentrēšanās ap Eiropas ražotājiem nozīmēs iespēju Latvijai, piemēram, elektrotehnikas ražošanā. "To nekādā gadījumā nevajadzētu laist garām. Tas ir jāizmanto un tas var dot mums jaunus izrāvienus," uzsvēra Kazāks.

Tajā pašā laikā Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka digitalizācijas sniegtās iespējas ne visi uzņēmumi Latvijā saprot. "Tā viennozīmīgi ir problēma. Protams, ne visi to izmantos, bet es ļoti ceru, ka ražošanas produktivitātē esam sasnieguši tādu līmeni, ka uzņēmi saprot, ka ar esošajiem mehānismiem ievērojami lielāku ražības kāpumu vairs nevaram sasniegt, līdz ar to mums ir nepieciešama digitalizācija. Ceram, ka arī valsts virziens, rīcība un atbalsts būs tāds, kas mudinās uzņēmumus domāt par digitalizāciju un rīkoties," pauda Kazāks.

No uzņēmēju puses šobrīd ir pietiekami liels spiediens par nepieciešamību būtiski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie izlīdzinātos ar pārējām Baltijas valstīm, bet tas ir pietiekami kapitālietilpīgi un prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Mēroga saprašanai finanšu ministrs skaidroja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 200 miljonu eiro ienākumus budžetā. Tāpat Ašeradens norādīja, ka pasaulē ir divas valstis, kurās ir Latvijā esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas taktika - Latvija un Igaunija.

Ministrs informēja, ka nupat pabeigts UIN reformas ietekmes novērtējums, un nolemts, ka tiks saglabāta nulles UIN likme nesadalītai peļņai, kas ir būtisks atspaids uzņēmumiem.

Vērtēta arī visu Baltijas valstu un Eiropas valstu bilanču vērtība - kāds ir uzņēmumu pašu kapitāls un saistības, teica Ašeradens. Aizdošanas līmenis Latvijas finanšu tirgū kopš 2016.gada ir palicis praktiski nemainīgs. 2016.gadā kreditēšana jeb saistības bija 14 miljardi eiro, 2017.gadā - 14,5 miljardi eiro, 2018.gadā - 14,3 miljardi eiro, 2019.gadā - 14,2 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,6 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,1 miljards eiro un 2021.gadā - 13,6 miljardi eiro. Bankas ir aizdevušas šo gadu laikā aptuveni to pašu summu, savukārt starplaikā uzņēmumu pašu kapitāls ir audzis un ir augusi arī uzņēmumu peļņa. No zaudējumiem 2015.gadā uzņēmumu peļņa kopumā 2021.gadā ir augusi līdz sešiem miljardiem eiro.

Katrā no pārtikas nozares uzņēmumiem vidēji trūkst 10% darbinieku jeb aptuveni 3500 darbinieku visā nozarē, ceturtdien Pārtikas nozares padomes sēdē sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka Latvijā pēdējo 20 gadu laikā darbaspējīgo cilvēku skaits ir dramatiski samazinājies. Situācija ik gadu kļūst sliktāka un nozare katru gadu izjutīs darbaspēka trūkumu arvien plašāk. Nozarē trūkst ražošanas līniju operatori, elektroiekrāvēja vadītāji, konditori, maizes cepēji, atslēdznieki, saiņošanas operatori un citu profesiju pārstāvji.

Viņa arī piebilda, ka vietējie uzņēmēji savstarpēji konkurē par darbiniekiem. Rezultātā atalgojums pārsniedz darbinieka produktivitāti un mazākie uzņēmumi novados paliek bez darbiniekiem. Darbaspēka trūkumu izjūt gan lielie, gan arī mazie uzņēmumi.

Zīmolu «Laima» un «Selga» īpašnieka «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons pastāstīja, ka kompānijai ik dienu pietrūkst 30-60 darbinieku un tad, kad sākas sezonas ražošana, problēma saasinās. Uzņēmums šo problēmu risina, nodrošinot transportu darbiniekiem no Bauskas, kā arī attālākiem reģioniem. Tādējādi nākas sacensties par darbaspēku ar uzņēmumiem, kas atrodas ārpus Rīgas. Tuvāko 2-3gadu laikā saistībā ar uzņēmuma akcionāru plānotām investīcijām uzņēmumam papildus būs nepieciešami 100-200 darbinieku, taču, redzot darbaroku trūkumu, akcionāram jāsāk domāt, vai investēt Latvijā.

Mūsdienās ražošana mainās, un tajā arī mūsu reģionā ienāk robotizācija un mākslīgais intelekts.

Dienas Bizness un Siemens organizētajā konferencē Smart Factory – tehnoloģiju iespējas ražošanas nozares attīstībai uzņēmuma Mechanika Engineering direktors Artūrs Žipris stāsta, ka pasaulē pārdoto robotu apjoms straujā tempā aug. Pagājušajā gadā robotu piegādes bija jāgaida pat vairāk nekā 20 nedēļas, jo pieprasījums pieauga tik ļoti, ka piegādātāji nebija spējīgi piegādāt rezerves daļas.

Pirmie roboti bija diezgan dārgi un sarežģīti, un šis mīts ir saglabājies līdz pat mūsdienām. «Situācija ir mainījusies. Tās vairs nav mega dārgās sistēmas, ko vidējie uzņēmumi nevar atļauties. Šobrīd visbiežāk robotizētu sistēmu atmaksāšanās periods ir līdz 24 mēnešiem,» saka A. Žipris, piebilstot, ka arī Latvijā pieprasījums pēc robotiem aug. Līdz ar to aug arī pieprasījums pēc uzņēmuma pakalpojumiem un paredzams, ka tas augs arī turpmāk. «Šobrīd nespējam apmierināt visu pieprasījumu,» viņš apgalvo.

Sākotnēji varētu likties, ka, pandēmijas apstākļos ģimenēm vairāk laiku pavadot mājās, tas novedīs pie dzimstības pieauguma. Patiesība gan, šķiet, nevarētu būt no tā vēl tālāka. Pieejamā informācija liecina, ka dzimstība attīstītajās pasaules ekonomikās deviņus mēnešus pēc pandēmijas ievēlusies gluži vai melnajā caurumā.

Nu pamata pieņēmums ir, ka apvienotās ekonomikas un veselības krīzes neskaidrība daudziem cilvēkiem likusi pārcelt vai pat pilnībā atcelt plānus par bērna radīšanu. Valdot šādam fonam, demogrāfijas eksperti turklāt brīdina, ka dzimstības kritums – sevišķi, ja pandēmija un ekonomiskie izaicinājumi ievelkas - nebūs vien pagaidu parādība. "Visi pierādījumi liecina, ka dzimstības līmenis un dzimušo skaits attīstītajā pasaules daļā strauji sarūk. Jo ilgāk turpināsies neskaidrības periods, jo nozīmīgāka tam būs ilgtermiņa ietekme uz dzimstību," klāstījuši, piemēram, Vīnes Wittgenstein Center for Demography and Global Human Capital pārstāvji.

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.

Pasaules bagāto un ietekmīgo ikgadējais forums Davosā publiski pārcilājis sen zināmas tēmas, interesantākos tematus, visticamāk, atstājot aizkulišu sarunām

Pirms dažām dienām noslēdzās ikgadējā pasaules prominenču tikšanās – Pasaules ekonomikas forums Davosā. Šis forums, kas arī Latvijā regulāri tiek pārspriests vismaz tādā kontekstā, lai atzīmētu, vai kāds no vietējās elites ir saņēmis ielūgumu uz šo prestižo sanākšanu, vai šoreiz tomēr nekā, ir pasaules vareno domāšanas indikators. Būt ielūgtam uz šo forumu skaitās smalki, pārējiem interesentiem ir jāpērk ap 20 tūkst. dolāru vērta ieejas biļete, lai tiktu pagozēties starp pasaules uzņēmējdarbības crème de la crème. Neapšaubāmi, šis ir vērtīgs un peļņu nesošs bizness šī pasākuma organizatoriem – tā idejas tēvs ir vācietis Klauss Švābs, un pamazām Davosas ekonomikas forums ir apaudzis arī ar vairākiem reģionāliem pasākumiem, taču, nenoliedzami, gada kulminācija joprojām ir pasaules ietekmīgāko ekonomistu, uzņēmēju, politiķu, zinātnieku saiets Davosā. Jāpiebilst, ka lielisks peļņas laiks tas ir arī Davosas viesnīcniekiem, jo šajā laikā te dabūt vienvietīgu istabu cenā zem 500 eiro kļūst praktiski neiespējami.

Aizvadītās nedēļas izskaņā Eiropu pāršalca ģeopolitiski ekonomiska prieka vēsts. Lielbritānija un Eiropas Komisija esot beidzot vienojušās par Brexit nosacījumiem.

Tas noticis pēc šķēpu laušanas gada un piecu mēnešu garumā pēc 2016. gada 23. jūnijā notikušā referenduma, kurā Apvienotās Karalistes iedzīvotāju vairākums nobalsoja par izdzēšanos no Eiropas Savienības kartes. Tiesa, no šīs vienošanās, kas neapšaubāmi būs viena no komplicētākajām mūsdienu vēsturē, vēl īsti ne silts, ne auksts, turklāt nevienai no pusēm. Sarunu šķēršļu joslā pagaidām ir tik vien kā «apmierinošs progress». EK prezidents Žans Klods Junkers esot apmierināts, ka sarunas nav pavisam iestigušas purvā. Ne velti viņš jau ilgstoši uzsvēra, ka ir pienācis laiks piecelties no dīvāna un rīkoties. Šķiet, šajā stadijā beidzot ir ieliekti ceļi. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja paziņojusi, ka Apvienotajā Karalistē dzīvojošie ES pilsoņi «varēs savas dzīves turpināt kā līdz šim» un uz Īrijas jautājumu paketes «granātas» arī pašlaik neviens nelēks. Vienīgi, ja iepriekš Brisele paģērēja, ka ES pilsoņu tiesību ievērošana Lielbritānijā pēc izstāšanās no bloka jāsaglabā ES Tiesas jurisdikcijā, tagad šajā jautājumā acīmredzot pieļautas zināmas atkāpes un šo jomu uzraudzīšot britu tiesas. Tomēr kopumā, un tas jo sevišķi attiecas uz uzņēmējdarbības vidi, Brexit stāstā valda izteikta nenoteiktība. Lai gan tā ir kļuvusi par globālās pasaules otro seju, tomēr, reducējot biznesa vajadzības, piemēram, līdz Latvijas un Lielbritānijas tirdzniecības saitēm, skaidrs, ka ilgstoša nenoteiktība varbūt dažkārt arī nekaitē, taču noskaņojumu bojā gan. Tā kā cilvēki ir emocionālas būtnes un lēmumu pieņemšanā robotizācija vēl tik spēcīgi neietiecas kā citās jomās, var tikt pieņemti arī pārsteidzīgi optimistiski vai, gluži pretēji, pārlieku pesimistiski lēmumi pirms Brexit jautājuma galīgas «izstrebšanas».

Tehnoloģiskā progresa ietekmē pastāv varbūtība palielināties bezdarbam mazkvalificēto iedzīvotāju vidū, ceturtdien diskusijā par digitalizācijas ietekmi uz darba tirgu atzina Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.

Viņš norādīja, ka nodarbinātību ietekmē ne tikai globalizācija un demogrāfiskās tendences, bet arī digitalizācija un robotizācija, tādējādi viena no lielākajām nākotnes bažām ir bezdarba līmeņa pieaugums, jo īpaši mazkvalificēto iedzīvotāju vidū, kā arī vidējās kvalifikācijas profesiju automatizācija un rutīnas darba vietu izzušana.

Tajā pašā laikā Alliks arī atzīmēja, ka visus darbus nevarēs automatizēt vai aizstāt ar mākslīgo intelektu, tostarp, piemēram, darbus, kuros ir nepieciešamas komunikācijas prasmes, kritiskā domāšana, spēja risināt problēmas un plānošanas iemaņas, kā arī saskarsme ar cilvēkiem.

Viņš uzsvēra, ka tehnoloģiju attīstības ietekmē cilvēkiem jāspēj pārkvalificēties, tādējādi jāstiprina pieaugušo izglītības iespējas un karjeras pakalpojumi, jāpielāgo duālās izglītības sistēmas, jāatjauno profesionālās izglītības saturu, jānodrošina modulārās izglītības iespējas, kā arī iespēju prasmes pilnveidot ārpus formālās izglītības sistēmas ietvara.

Viena no Kurzemes lielākajām piena ražotnēm Tārgalīte atklāj jauno govju kompleksu - modernizācijā un slaukšanas tehnoloģiju robotizācijā investēti 1,8 miljoni eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums.

Jaunas slaucamo govju novietnes būvniecība tika uzsākta pagājušā gada septembrī. Šoruden govju komplekss ir nodots ekspluatācijā, un tas ir aprīkots ar slaukšanas robotiem, piena dzesēšanas sistēmu, spēkbarības torņiem un citu aprīkojumu.

“Agrā pirmdienas rītā jūnija beigās ar satraukumu, taču lielu prieku un gandarījumu jaunajās mājās ielaidām visas slaucamās govis. Tās ļoti ātri novērtēja augstās kvalitātes mājvietu - Lely Luna rotējošās birstes, Kraiburg mīkstos matračus, kā arī pārējo. Būtiskākais, ko vēlējāmies sasniegt, realizējot šo projektu - lai govis jaunajā fermā jūtas mierīgas, netraucētas un laimīgas. Šobrīd jau pilnīgi droši varu teikt, ka govis šeit dzīvo mierīgu, netraucētu ikdienu, un par to liecina arī izslaukuma rezultāti. Divu ar pusi mēnešu laikā esam ne vien sasnieguši vecās kūts piena izslaukumu rādītājus, bet pat tos apsteiguši. Esam priecīgi, ka mūsu darbiniekiem tagad jādarbojas kā robotu asistentiem, un vairs nav tik fiziski noslogots darbs,” stāsta saimniecības Tārgalīte valdes locekle Ieva Zariņa.

Zinātniski tehniskais progress, inovācijas, digitalizācija, robotizācija, Zaļais kurss mainīs darba tirgus pieprasījumu, kā rezultātā virknē profesiju tiek prognozēts pamatīgs speciālistu trūkums, vienlaikus saruks vienkāršo darbu darītāju darbavietu skaits.

Šādu ainu rāda gan vairāku nozaru uzņēmēju aptauja, gan arī Ekonomikas ministrijas aktualizētās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes. Lai arī Ekonomikas ministrija ir lūkojusi savās prognozēs aptvert nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam, tomēr uzņēmēji lielākoties raugās dažu gadu perspektīvā. Uzņēmēju ieskatā pēdējos gados aizsākto vērienīgo pārmaiņu apmērs ir tik iespaidīgs, ka pašlaik tik tālā 15 gadu perspektīvā kaut ko prognozēt ir ļoti grūti, teju neiespējami, jo prognozes vairāk varot atgādināt vīzijas, kuras balstītas uz vieniem pieņēmumiem (šodienas izpratni, zināšanām), uz kuru pamata tiek veikti nākamie pieņēmumi, kas tad arī kļūst par prognožu pamatu.

2017. gads nodarbinātības jomā ir bijis sekmīgs gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai (ES) kopumā - vairāk nekā 2 miljonu bezdarbnieku ES integrējās darba tirgū, ekonomikas izaugsme notiek visās dalībvalstīs, un situācija darba tirgū uzlabojas, secina Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Šī gada decembra vidū bezdarba līmenis Latvijā bija 6.8% un, saskaņā ar Labklājības ministrijas prognozēm, reģistrētā bezdarba līmenis 2018.gadā vidēji būs 6.7%.

Jau gadu NVA vada Evita Simsone un stājoties amatā viņas primārais uzdevums bija rast jaunas iespējas, kā pilnveidot sniegto atbalstu darba devējiem, lai sekmētu nodarbinātības līmeņa pieaugumu.«Dinamiska darba tirgus attīstība rada dažādus izaicinājumus gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. NVA aizvien biežāk kļūst par vidutāju starp nākotnes redzējumu, izaicinājumiem darba tirgū un ikdienas realitāti, kad indivīdi saskaras ar grūtībām atrast darbu. Straujas izmaiņas, jaunas nodarbinātības formas, robotizācija un mākslīgais intelekts sāk kļūt par ikdienas realitāti Latvijā, kas maina ne tikai formātu, kā konkrēts darbs līdz šim bijis īstenots, bet pieprasa ikvienam no mums pilnveidot savas iemaņas un apgūt aizvien jaunas prasmes,» teic E.Simsone.

Digitalizācijas un automatizācijas rezultātā varētu palielināties bezdarbs mazkvalificētu un vidēji kvalificētu strādājošu vidū. Tāds ir Labklājības ministrijas valsts sekretāra Ingus Allika vēstījums nule kā notikušajā diskusijā par digitalizācijas ietekmi uz darba tirgu.

Runājot ar vairāku nozaru uzņēmējiem, ir dzirdēts, ka investīcijas modernās tehnoloģijās turpināsies un vienkāršs roku darbs strauji samazināsies. Piemēram, Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss uzsver, ka viņa pārstāvētajā nozarē roku darbs ir sarucis līdz minimumam. Savukārt industriālo parku būvētāja uzņēmuma Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns prognozē, ka tuvākajā desmitgadē būvlaukumos parādīsies roboti. Tāpat ikviens ir ievērojis pašapkalpošanās kases lielveikalos. Tas, protams, nav tikai Latvijas fenomens. Vācijas IT nozares asociācijas Bitkom šefs Ahims Bergs ir norādījis, ka tuvākajos piecos gados Vācijā varētu izzust 3,4 miljoni darba vietu. Viņš kā piemēru min telekomunikāciju nozari, kurā 1990. gadā strādāja 200 000 nodarbinātie, šodien – 20 000. A. Bergs norāda, ka digitalizācijas nākamie upuri būs bankas un apdrošināšanas kompānijas. No tā, pēc A. Berga domām, nevarēs izvairīties arī dažādi nodokļu konsultanti, kurus varēs aizstāt ar matemātiskiem algoritmiem, un, piemēram, mākslīgo zobu veidnes drīzāk veidos ar 3 D printeri, nekā to darīs zobu tehniķi ar rokām.

Virtuālais asistents vai klientu apkalpošanas speciālists? Svarīgākā ir problēmjautājumu risināšanas kvalitāte, ne tas, vai atbildes sniedz robots vai reāls cilvēks. Tomēr ir būtiski zināt, ko ņemt vērā, lai “saruna ar robotu” būtu izdevusies, īpaši, ja komunikācijas tēma skar finanšu informāciju, kurai nekādā gadījumā nebūtu jānonāk pie trešajām pusēm.

Septembra izskaņā “4finance” rīkoja tiešsaistes diskusiju par klientu servisa nākotni, kur viens no sarunas tematiem bija robotizācija, procesu automatizācija un tas, kā tās ietekmē klientu apkalpošanas kvalitāti. Sabiedrībā aizvien valda vairāki mīti par čatbotiem, tāpēc par to izmantošanu klientu apkalpošanas kvalitātes pilnveidē komentē “4finance” personāla daļas vadītāja Kristīne Isajeva.

Mīts – čatbots spēj atbildēt tikai uz vienkāršiem jautājumiem

Sarakstes, kurās atbildes sniedz virtuālais palīgs, tiek monitorētas jeb uzraudzītas. Ir gadījumi, kad cilvēki izmanto virtuālo asistentu kā palīgu ikdienas situācijās. Tehnoloģija šodien ir tik ļoti attīstīta, ka spēj risināt kompleksus jautājumus, nesekojot standartizētam algoritmam. Viens no interesantiem piemēriem, ar kuru dalās “4finance” personāla daļas vadītāja, ir par kāda cilvēka uzdoto jautājumu, kas, kā izrādījās, bija matemātikas uzdevums, ar kuru čatbots tika galā teicami. Ir bijuši gadījumi, kad čatbots tiek izmantots kā iepazīšanās rīks, lai atrastu savu otru pusīti, kas vien apliecina to, ka virtuālais sarakstes partneris spēj atpazīt dažādas situācijas un uz tām reaģēt.

Lai arī pastāv uzskats, ka tehnoloģijas atņems darbu galvenokārt mazkvalificēta un rutīnas darba veicējiem, mākslīgā intelekta klātbūtne kārtējā tehnoloģiskajā revolūcijā var novest pie tā, ka darbu zaudēs arī vidēja līmeņa un pat ļoti augsti kvalificēti speciālisti, šodien žurnālistiem sacīja Swedbank Galvenais ekonomists Latvijā un Baltijas valstu makroekonomikas pētījumu komandas vadītājs Mārtiņš Kazāks.

Viņš sacīja, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību daļa darbu tiek iznīcināti, un tas ir redzēts iepriekšējās tehnoloģiju revolūcijās. «Šoreiz būtiskā atšķirība ir tā, ka notiek ne tikai procesu robotizācija un automatizācija, bet klāt nāk arī mākslīgais intelekts, kas spēj aizstāt cilvēku lēmumu pieņemšanas procesā,» uzsvēra eksperts.

«Lai arī parasti domājam, ka tehnoloģiju attīstība apdraud mazkvalificētus un rutīnas darbus, var gadīties, ka tā trāpīs pa vidu, vai pat ļoti augstas kvalifikācijas speciālistu darba pienākumos. Tas nozīmē, ka zaudētājs var būt jebkurš,» norādīja Kazāks.

Kā galveno pretlīdzekli pārmaiņām Kazāks minēja cilvēku spēju saprast, ka ir jāmācās, jāveido prasmju portfelis, lai spētu piedalīties mainīgajā darba tirgū un atrast jaunas darba vietas.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Dobeles novada zemnieku saimniecība “Bukas”, piesaistot bankas “BlueOrange” finansējumu 674,6 tūkstošu eiro apmērā, realizējusi vērienīgu piensaimniecības attīstības projektu.

Tā ietvaros veikta lopu kūts ēkas rekonstrukcija, kā arī uzstādītas modernas piensaimniecības iekārtas, kas ļāvušas automatizēt govju ganāmpulka vadību, slaukšanu un barošanu.

Kūts ēkas rekonstrukcijas projekta ietvaros divu gadu laikā pilnībā pārbūvēta saimniecības galvenā kūts ēka, to pielāgojot jaunākajām dzīvnieku labturības prasībām. Kūts būvēta pēc tā sauktās “siltās kūts” principiem un ar modernu ēkas ventilēšanas iekārtu palīdzību bez tajā ierīkotas apkures sistēmas ļauj tajā uzturēt govju labturības standartiem komfortablo +10 grādu temperatūru pat ziemas apstākļos.

Būtiska daļa kopējo investīciju izlietota jaunākās paaudzes “DeLaval” robotizētās lopu vadības sistēmas iegādei un uzstādīšanai. Tā ļāvusi pilnībā automatizēt ne vien govju barošanu, bet arī slaukšanu, piena kvalitātes uzraudzību, tīrīšanu un citus kūtī veicamos darbus.