Atlikt vai neatlikt nav īstais jautājums, kuru uzdot, runājot par izglītības reformas ieviešanu. Tai bija jābūt ieviestai jau vakar, lai Latvija spētu izdzīvot globālajā konkurencē. Turklāt nevis tikai elitārajās skolās, kurās jau šie principi lielā mērā tiek izmantoti, bet gan visās Latvijas skolās, tādejādi dodot līdzvērtīgas iespējas katram Latvijas bērnam.
Ikdienā sastopot uzņēmējus un pašiem atlasot darbiniekus, redzam, ka kvalificētu darbinieku pieejamība ir tikai problēmas noformulētā daļa; dziļāk slēpjas nesakritība starp tām prasmēm, kas uzņēmumiem vajadzīgas, un tām, kādas vairums jauniešu saņem skolā. Atbilstoša darbaspēka trūkums ir arī tikko publiskotā Ārvalstu investoru padomes ziņojuma uzmanības centrā.
Latvijā izglītības saturs neatbilst nākotnes darba tirgus prasībām, radot pieaugošu plaisu starp skolu un reālo dzīvi. Skolās pēc inerces notiek pārmērīga fokusēšanās uz zināšanu apjomu, bet pārāk maz tiek strādāts uz tām prasmēm, kuras atbilst 21. gadsimtam, piemēram, finanšu un IT pratību, kritisko domāšanu, radošumu, komunikāciju, sadarbību, līderību u.c. Latvijas skolēnu rezultāti starptautiskos pētījumos atbilst OECD valstu vidējam līmenim, tomēr katrs piektais piecpadsmitgadnieks Latvijā ir ar zemu kompetenci. Faktiski mēs pieļaujam, ka katrs piektais Latvijā izskolotais bērns nespēs pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū, tā vietā, ļoti iespējams, kļūstot par slogu līdzcilvēkiem un valstij. Manuprāt, mēs esam pārāk maza valsts un ekonomika, lai varētu atļauties «zaudēt» kaut vienu bērnu.
Visiem, kuri ir iedziļinājušies izglītības problemātikā, izglītības satura reforma ir ilgi gaidīts un nozīmīgs solis, jo tā tiecas samazināt mācību satura sadrumstalotību un dublēšanos, kā arī veido skolēniem pamatīgāku starpdisciplināru izpratni un prasmes. Var tikai uzteikt, ka jaunajā standartā sasniedzamie rezultāti skolēniem formulēti kā prasības demonstrēt zināšanas, prasmes un attieksmes darbībā, nevis atsevišķu faktu iegaumēšana vai izolētu prasmju uzskaitījums.
Mūsdienās panākumus gūst cilvēki, kuri ir atvērti pārmaiņām, spējot pielāgoties aizvien jaunām situācijām un uzdevumiem. Pašapkalpošanās kases lielveikalos, pakomāti un jau sen pazīstamie bankomāti uzskatāmi parāda, ka robotizācija, kura maina darba saturu, ir ikdiena jau šobrīd. Internetbanku vēsture nesniedzas tālāk par 20 gadiem, bet redzu, cik ļoti tā mainījusi banku darbinieku ikdienu un prasmes, kas nepieciešamas klientu apkalpošanai. Mehānisku darbību veikšana klientu uzdevumā ir aizstājusi padziļinātu finanšu konsultāciju sniegšana, kas automatizācijai pakļaujas daudz grūtāk un prasa arī daudz vairāk kompetenču. Mums bankā jau šobrīd ir vairāk IT un datu zinātnieku nekā filiāles darbinieku vakanču. Tāpat kā citiem progresīviem uzņēmumiem, arī mums jau tagad nepieciešami jaunie kolēģi, kuri ir izglītoti atbilstoši šī laikmeta prasībām.
Robežu nojaukšana starp dažādām zināšanu disciplīnām un prasmēm ir aktuāla daudzās mūsdienu un nākotnes profesijās. Mūsu pašu pieredze, vadot Swedbank izglītības programmas nodarbības skolās, rāda, ka skolēnu acīs zināšanas iegūst patiesu vērtību tajā brīdī, kad viņi izprot, kā, piemēram, matemātikā mācītie statistikas elementi noder ekonomikā, aprēķinot biržā kotēto uzņēmumu akciju cenu svārstību iespējamību. Tāpēc tas, ka gan skolotājs, gan skolēns skaidrāk ierauga, kā konkrētajā stundā un priekšmetā mācītais ir saistīts un noder citā priekšmetā, būs būtisks satura reformas pienesums. Tas ir vēl viens arguments par labu tam, ka jādod iespēja jauniešiem padziļinātai apguvei izvēlēties dažādus mācību priekšmetus.
Kā uzņēmums, kas plāno savu darbību ilgtermiņā, esam nobažījušies ne tikai par savu vakanču aizpildīšanu ar atbilstošiem kandidātiem no Latvijas. Kvalitatīva izglītība un mūsdienīga izglītības sistēma ir valsts konkurētspējas un nākotnes izaugsmes pamatā. Tā nosaka ne tikai bērnu nākotnes izredzes, bet arī to, cik bagāta, sekmīga valsts būs Latvija, kad šie bērni kļūs par uzņēmējiem, darba ņēmējiem, tai skaitā strādās valsts pārvadē un veidos mūsu valsti. Tieši tāpēc aicinām lēmumpieņēmējus nekavēties un pieņemt tik nepieciešamo izglītības satura reformu, saglabājot tās viengabalainību. Pat, ja tas prasa iziet no komforta zonas daļai izglītības sistēmā iesaistīto, reforma ir jāīsteno tagad, jo katrs atliktais gads nozīmē tūkstošus zaudētu iespēju.
