Uz Ventspils un Liepājas ostām savienojumus ar Zviedriju un Vāciju nodrošinošā zviedru kuģniecība Stena Line gan rēķinās ar citiem pārvadājumu maršrutiem un transporta veidiem nākotnē, taču par draudu savam biznesam tos neuzskata.
To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktoru Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.
Kā iespējamā arktiskā ceļa attīstība var ietekmēt SL darbību?
Arktiskais ceļš, protams, ir konkurētspējīgs ar dienvidu maršrutu attāluma dēļ. Taču gan tagad, gan nākotnē, pat izkūstot ledājiem, tas ir nesalīdzināmi sarežģītāks. Pie noteiktiem apstākļiem tam gan ir nākotne. Tas, ka Krievija attīsta šīs ziemeļu teritorijas, kas pēc Padomju Savienības sabrukuma netika izmantotas, un būvē tur militārās bāzes, nenotiek tāpat vien. Šī reģiona resursi aizvien nav apgūti. Šobrīd no Āzijas līdz Eiropai konteiners pa jūru tiek vests ap 45 dienas, pa dzelzceļu aptuveni 15 dienas. Jautājums, cik ātri un kvalitatīvi to var izdarīt pa ziemeļu koridoru. Ja cenas ziņā tas būs konkurētspējīgs ar vilcienu, grūti pateikt, kas attīstīsies vairāk. SL darbību Baltijas jūrā gan tas daudz neietekmēs.
Vai Eiropas platuma sliežu projekts Rail Baltica nebūs šāviens jums kājā Vācijas virzienā?
Rail Baltica redzam nevis kā konkurentu, bet kā atbalsta elementu visai transporta industrijai kopumā, kā papildus spēlētāju tirgū, kurš palīdz kravu pārvadātājiem. Mūsu reģionā gan lielākā problēma, kas jāņem vērā, ir demogrāfiskais stāvoklis. Mums trūkst pircēju, patērētāju grozs ar katru gadu paliek mazāks. Kam mēs to visu vedīsim, ja iznīkstam iedzīvotāju skaita ziņā? Protams ari tranzīts uz NVS nekur nav pazudis, bet gan jāatzīst ir stipri sarucis.
Vai kuģniecībām tālākā nākotnē būs darbs, ņemot vērā, piemēram, 3D printēšanas attīstību? Varbūt reģioni kļūs pašpietiekami? Vai redzat kādas radikālas pārmaiņas šajā jomā?
Orientējamies uz pārvadājumiem mašīnās. Patlaban strauji attīstītās bezvadītāja automašīnas.
Attiecībā uz Eiropu es saprotu, bet Latvijā ar tās ceļiem un ziemu ...
Kur mēs liksimies? Agri vai vēlu tas būs.
Tas gan nemainīs to, vai fūrai būs, ko vest.
Preces, ko vedīs, paliks, jo diezin vai augļus, ko ved no Spānijas vai Francijas, varēs izaudzēt Baltijas valstīs. Jautājums, ar kādu transporta veidu kravas tiks pārvadātas. Rietumeiropā skatās bezvadītāja auto virzienā, jo šofera atalgojums veido lielu izmaksu daļu. Robotizācija ar laiku attaisnojas, jo produkts kļūst konkurētspējīgāks, lētāks vai pat drošāks. Mēs Baltijas valstīs ātri pieņemam visu jauno, un reizēm ar radošu pieeju produktu pat uzlabojam, palielinot efektivitāti. Savukārt mums kā prāmju operatoram ir jādomā par to, kā pielāgot pakalpojumu autobūves industrijas attīstībai nākotnē, piemēram, kādus prāmjus ar cik kajītēm likt, kā uzlādēt uz prāmja elektrisko auto pārbrauciena laikā.
Vai tas nozīmē, ka SL ir plāns bezvadītīja auto attīstības gadījumam?
SL grupa pie tā intensīvi strādā.
Visu interviju ar O. Osi lasiet 12. jūlija Dienas Biznesā. Avīzei viņš norādīja, ka SL triprinās līnijas Latvijas virzienā, un attiecībā uz Vācijas līniju ir iecere pāriet uz bezpavadības kravām. Tas, viņaprāt, ir sarežģīti, bet ne neiespējami. Par puspiekabju pārvadājumu bez vilcēja un šofera iespējamību DB savu viedokli pauda arī autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš.
Kāda šobrīd ir situācija ar bezpavadības pārvadājumiem Latvijā?
Saistībā ar bezpavadības kravām problēma ir vecā: šajā gadījumā nākas uzticēt savu piekabi kādam citam. Tas gan var darboties tajā gadījumā, ja abās pusēs – Latvijā un Vācijā – pārvadājumi ir vienās rokās. Šobrīd neviens ne Latvijā, ne Vācijā nav gatavs uzticēt savu piekabi svešai kompānijai. Jautājums ir arī par to, kas tad veiks pārvadājumus Eiropas pusē, kur to izmaksas ir augstākas. Var jau būt, ka Vācijas un Francijas spiediens saistībā ar minimālajām algām pārvadājumu jomā perspektīvā tās izlīdzinās. Arī saistībā ar pārvadājumiem Krievijā nav daudz Latvijas kompāniju, ja neskaita lielos spēlētājus, kas tur būtu nodibinājuši savus uzņēmumus, jo mazie pārvadātāji to nevar atļauties. Tādēļ diezin vai Latvijas komersanti būs gatavi uzticēt savu līzingā ņemto puspiekabi kādai Krievijas kompānijai.
#1/4
#2/4
#3/4
