Aizvadīto gadu spēcīgā pallādija cenu kāpuma tendence ir kļuvusi par vēl vienu sensāciju dārgmetālu tirgū (iepriekšējā bija zelta un platīna cenu straujā diverģence, kas aizsākās 2015. gadā). Pallādija unces cenu kāpums kopš 2016.gada janvāra, kad pallādijs sasniedza savu zemāko atzīmi, veido 250% t.i. cenu kāpumu par 3.5 reizēm.

Turklāt 2018.gada decembrī pallādija unces cena pārsniedza zelta unces cenu (skat. attēlu nr. 1), un kopš tā laika pallādijs ir viens novērtīgākajiem starp četriem dārgmetāliem (zelts, sudrabs, platīns un pallādijs) pasaulē.

Attēls Nr. 1

Pallādija un zelta cenu dinamika pa mēnešiem

Neskatoties uz to, zelts savās īpašībās un daudzveidīgā pieprasījumā nepārprotami ir ievērojami “vērtīgāks” metāls, kas arī atspoguļojās gandrīz visu iepriekšējo periodu tā cenu dinamikā. Kā izņēmums tam bija tikai straujais pallādija cenu kāpums vairāku gadu garumā gadsimtu mijā (skat. attēlu nr.1), kam pieskarsimies gan nedaudz vēlāk.

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Pallādija cenas skrējienu arvien augstāk, šķiet, nespēj apturēt nekas.

Šo metālu plaši izmanto benzīna un hibrīdauto katalizatoru ražošanā, kas tiek uzskatīti par videi pieņemamākiem. Labāki spēkratu katalizatori atbilst dominējošajam stāstam, ka nākotnē jādzīvo zaļāk. Tam gan komplektā nākusi arī dārdzība. Būtībā auto gāzu emisiju standarti kļūst arvien stingrāki, kas nodrošina pieprasījumu pēc tā paša pallādija, kura ieguve nemaz nav tik liela, ja salīdzina ar straujo pieprasījuma pieaugumu pēc tā.

Rezultātā šī metāla cena piecu gadu laikā ir palēkusies aptuveni par 200% un pietuvojusies 2,5 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Salīdzinājumam - zelta cena 14. februārī ASV preču biržā atradās pie 1583 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci un arī zeltam pēdējie mēneši cenas dinamikas ziņā bijuši lieliski.

Nākamajā gadā platīns un pallādijs starp dārgmetāliem uzrādīs labāko rezultātus, jo pasaules auto pārdošanas apjomi veicinās piedāvātā apjoma kritumu jau trešo gadu pēc kārtas, prognozē Bloomberg aptaujātie eksperti, kuru prognozes pēdējo divu gadu laikā bijušas visprecīzākās.

Platīna un pallādija, kurus izmanto katalītisko neitralizatoru ražošanā, iztrūkums būs ilgākais attiecīgi kopš 2005. un 2000. gada. Tādējādi platīna cena līdz nākamā gada ceturtajam ceturksnim pieaugs par 13% līdz 1635 dolāriem par unci, bet pallādija cena pakāpsies par 10% līdz 823 dolāriem par unci.

Savukārt šajā gadā platīna cena sasniegs 1500 dolārus, bet pallādija cena – 750 dolārus.

Šajā gadā pallādija cena ir pieaugusi par 6% un ceturtdien tas maksāja 746,1 dolāru, savukārt platīna cena ir sarukusi par 6,1% līdz 1445,6 dolāriem.

Tiek prognozēts, ka nākamajā gadā pasaules automašīnu pārdošanas apjomi pieaugs par 4,8%, salīdzinot ar 2,7% pieaugumu šogad.

Esmu jau ne reizi vien rakstījis, ka finanšu tirgus dalībnieki nevar ilgi iztikt ar vienām un tām pašām ziņām un notikumiem. Lai cik svarīgi būtu notikumi gan cilvēku dzīvē, gan ekonomikā, pienāk brīdis, kad tie iziet no modes un par tiem pārstāj interesēties investori.

Un neviens vairs internetā negaida stundām ilgi, kad parādīsies ziņas vai analizē minimāli pieejamu informāciju par to, kas jau mēnesi visiem ir prātā. Vizuālu apstiprinājumu šim faktam mēs redzējām aprīlī. Ļaujiet atgādināt, kas laika posmā no decembra līdz martam satrauca tirgu - Tramps un viņa politiskie oponenti (un jo īpaši sienas būvniecība uz Meksikas robežas), ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, Brexit un ASV FRS monetārās politikas virziens – šīs ir četras iecienītākās tēmas šajā periodā. Pat nelieli jaunumi kādā no šīm jomām tika pavadīti ar strauju tirgus kustību (tomēr Brexit kādā brīdī ieguva tik dīvainu attīstību, ka uz to pārstāja strauji reaģēt). Katrs datums, kas saistīts ar šiem notikumiem, tirgū tika sagaidīts ar iespējami strauju kustību. Tomēr viss pāriet...

Arī šogad portālā db.lv katram lasītājam gandrīz divas nedēļas bija iespēja izteikt savu vērtējumu nominētajiem projektiem un izvēlēties savas Platīna peles 2012. Jāatzīst, ka cīņa starp atsevišķiem projektiem bija visai saspringta, savukārt jaunajā nominācijā Labākais e-skolotājs ir izteikts balsojuma līderis.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas gadskārtējā konferencē Elektroniskā identitāte – iespēju brīvība nule kā pasniegtas balvas Platīna peles laureātiem.

Labākais E-pārvaldes projekts: Universāla darbavieta, kas vairākas pašvaldības sistēmas apvienojis vienotā darba virsmā (pasūtītājs Rīgas pašvaldība, izstrādātājs: ZZ Dats). Šajā nominācijā starp pirmo un otro vietu bija tikai trīs balsu atšķirība, otrajā vietā atstājot projektu Elektronisko iepirkumu sistēma.

Bailes no inflācijas, kā arī ekonomikas atgūšanās varētu veicināt pieprasījumu pēc metāliem, raksta Bloomberg.

Zelta cena trešdien turpināja pieaugt, jo pazīmes par inflāciju Ķīnā, Indijā un citās jaunattīstības valstīs veicina pieprasījumu pēc metāla. Zelta cena tūlītējām piegādēm palielinājās par 0,3% līdz 1144 dolāriem par unci.

«Zelta un sudraba cenas varētu kāpt uz augšu nākamo ceturkšņu laikā, jo investori iepirks metālu, baidoties no inflācijas,» sacījis Societe Generale izejvielu analītiķis Frederiks Lasērs.

Tāpat aug platīna un pallādija cenas, pieaugot optimismam, ka auto pārdošanas apjomi turpinās veicināt pieprasījumu pēc metāliem, ko izmanto automašīnu katalizatoros.

«Tā kā autoražotāji palielinās patēriņu nākamo mēnešu laikā, mēs paredzam, ka platīna un pallādija cenas ies uz augšu,» uzskata Bank of America Merrill Lynch izejvielu analītiķis Maikls Vidmers.

Dienvidāfrikas platīna raktuvju nemiernieku līderi aicinājuši strādniekus uz nacionālo streiku, kas liek celties minētā dārgmetāla cenai, ziņo Reuters.

Jāpiebilst, ka Dienvidāfrika ir pārliecinoši lielākā platīna ražotāja pasaulē. Tāpat šajā valstī atrodas aptuveni 80% no visām pasaules apzinātajām platīna rezervēm.

Platīna raktuvju strādnieki pieprasa labākus darba apstākļus un aicina valdību veikt raktuvju nacionalizāciju, sakot, ka kompāniju attieksme pret strādājošajiem ir necilvēcīga.

Līdz šim nemieri notika vien platīna ieguves uzņēmuma Lonmin raktuvēs. Jāpiebilst, ka Anglo American Platinum akcijas cena šo trešdien samazinājās par 4,5%. Savukārt Lonmin akcijas cena Johannesburgas biržā kopš augusta vidus ir samazinājusies par 18%. Bet šonedēļ nemieri Dienvidāfrikā izplatījušies arī pasaules lielākās platīna ieguves kompānijas Anglo American Platinum strādnieku vidū (šī kompānija iegūst aptuveni 40% no visa pasaulē izmantotā platīna).

Vēl tikai līdz rītdienas pulksten 12.00 vari piedalīties balsošanā, lai noteiktu sabiedrības vērtējumā veiksmīgākos Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) balvas Platīna pele 2012 laureātus. Dienas Biznesa portāla sadaļā www.db.lv/platina-pele ikviens var noskatīties finālistu video, iepazīties ar izstrādātajiem projektiem un nobalsot par, viņaprāt, veiksmīgāko e-risinājumu katrā nominācijā.

Platīna pele 2012 tiks pasniegta četrās nominācijās: Labākais E-skolotājs, E-pārvalde, E-pakalpojumi un E-biznesa risinājumi un pakalpojumi uzņēmumiem.

Katrā nominācijā žurija izvirzījusi 3 finālistus, savukārt par labākā e-skolotāja titulu sacentīsies 5 skolotāji. Balvas laureātus noteiks žūrija, bet arī ikviens iedzīvotājs var balstot par, viņaprāt, veiksmīgāko IT risinājumu katrā kategorijā, kā arī par labāko e-skolotāju. Visvairāk balsu savākušie finālisti saņems skatītāju simpātijas titulu un balvu no laikraksta “Dienas Bizness”.

Daudzi investori cer, ka, pasaules ekonomikai atveseļojoties, pieaugs pieprasījums pēc autobūvē izmantotajiem platīna un pallādija. Tādā gadījumā palielināsies arī šo metālu cenas, norādījuši vairums no Reuters 40 aptaujātajiem dārgmetālu tirgus analītiķiem.

Aptaujātie eksperti paredz, ka vidējā platīna cena šogad un nākamgad būs attiecīgi 1600 un 1700 ASV dolāri par unci (pašreiz platīna cena biržā ir 1530 ASV dolāri par unci).

Savukārt vidējā pallādija cena šogad un nākamgad tiek prognozēta pie attiecīgi 472 un 519 ASV dolāriem par unci (aptaujas rezultātu mediāna). Pallādija cena šobrīd biržās ir zemāka – 458 ASV dolāri par unci. Jāpiebilst, ka pallādija cena šogad ir pieaugusi jau par vairāk nekā 14%.

Abu metālu cenām palīdzēs augt apstiprinājumi tam, ka novērojama stabila ekonomikas atveseļošanās. Tikmēr lielākais risks to cenām ir saistīts ar otrreizēju pasaules lielāko ekonomiku recesiju, norādījuši eksperti.

Vēl nesen varēja šķist, ka viens no uzvarētājiem uz visa šogad notiekošā fona varētu būt zelts. Galu galā tieši tam tradicionāli tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss.

Gandrīz līdz marta pirmajai pusei tas arī nozīmēja, ka tirgus dalībnieki tīri labi sarod ar domu šo dārgmetālu iegādāties arvien dārgāk. Tāpat zelta vērtībai par labu nāca pieņēmumi par notiekošo procentu likmju frontē. Uz sagaidāmo nepatikšanu fona šīs likmes saruka, kas potenciāli lika domāt, ka zeltam būs vieglāk konkurēt par investoru naudu. Tiesa gan, vairākas pēdējās tirdzniecības sesijas bijušas tik trauksmainas, ka pagaisis arī patvērums zeltā.

Paspēlē visus guvumus

No šā gada sākuma līdz 9. martam zelta cena pasaules preču biržās bija pieaugusi aptuveni par 10% un tuvojās apaļajai 1700 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Tomēr kopš tā brīža dzeltenā dārgmetāla vērtība ir sarukusi par 200 ASV dolāriem jeb par 11,5%. Pagājušā nedēļa zelta cenai bija sliktākā vairāk nekā 30 gados, un rezultātā šī dārgmetāla vērtība gandrīz vienā mirklī paspēlējusi visus savus šā gada guvumus.

Pallādija cena līdz ar ļoti strauju tās pieaugumu šogad pārsniegusi platīna vērtību

Šogad cenu pieauguma ziņā viena no veiksmīgākajām izejvielām ir bijis pallādijs, kura vērtība kopš gada sākuma Londonas preču biržā ir palielinājusies par 35% – līdz 917 ASV dolāriem par Trojas unci. Turklāt šī nedēļa ir zīmīga ar to, ka pallādija vērtība pārsniegusi platīna cenu. Šī otra dārgmetāla cena kopš gada sākuma pieaugusi aptuveni par vienu procentu.

Tendences šo metālu cenu ziņā lielā mērā ietekmē notiekošais autoražošanas sektorā. Šis tirgus, ekonomikai augot straujāk, atrodas uz izaugsmes takas. Tādējādi – ja rūpniekiem un autoražotājiem par ko sūdzēties ir mazāk, tam vajadzētu nozīmēt lielāku pieprasījumu gan pēc pallādija, gan platīna.

Pallādija cena pieaugusi virs 1500 dolāriem, tuvojoties rekordaugstam līmenim, raksta Bloomberg.

Cenas pieaugumu veicina šīs izejvielas iztrūkums, ņemot vērā automašīnu ražotāju pieprasījumu.

Kopumā kopš pērnā gada augusta pallādija cena ir augusi par vairāk nekā 50%.

Pallādiju izmanto kā alternatīvu zeltam vai platīnam, un lielākā daļa jeb vairāk nekā 80% šī materiāla tiek izmantots katalītisko neitralizatoru izgatavošanā. Ņemot vērā augošos emisiju ierobežojumus, pallādija pieprasījums ir daudz lielāks nekā iepriekš.

Kā liecina Wall Street Journal informācija, pieaugot pallādija cenām, palielinās arī katalītisko neitralizatoru zādzību skaits. Tā, piemēram, Toyota Prius neitralizatorā ir aptuveni 2 grami pallādija, kuru nododot, var dabūt aptuveni 450 dolārus.

Pirmdien pallādija cena pirmo reizi kopš 2001.gada pārkāpa 1000 dolāru līmeni, jo pasaulē pieprasījums pēc šī metāla aug, raksta Bloomberg.

Cena pieauga par 1,6% līdz 1007,42 dolāriem. Pallādijs starp metāliem šajā gadā uzrāda vienu no labākajiem rezultātiem, kopš gada sākuma tā cenai palielinoties par 48%, kas ir trīsreiz lielāks kāpums nekā zelta cenai un aptuveni 10 reižu lielāks pieaugums nekā platīna cenas kāpumam.

«Pallādija cenas pieaugumu veicina inerce, ko rada tirgus dalībnieku prognozes par piegādes apjomu deficītu un augošo pieprasījumu,» norāda Saxo Bank eksperts Ole Hansens. Šajā gadā industriālo metālu cena aug, jo pasaules ekonomikas atveseļošanās veicina ražošanas apjomu pieaugumu.

Pallādijs pagājušajā mēnesī pirmo reizi 16 gadu laikā kļuva dārgāks par platīnu. Šo materiālu izmanto, lai samazinātu piesārņojuma līmeni no dīzeļdzinējiem, kuri šobrīd ir mazāk populāri, īpaši Rietumvalstīs, pēc tam, kad vairāki autoražotāji ir atzinuši krāpšanos emisijas testos.

Otrdien zelta cena sasniedza nedēļas augstāko līmeni, jo spriedze Ukrainā un Tuvajos Austrumos ir palielinājusi pieprasījumu pēc drošiem patvērumiem investoru līdzekļiem, raksta Bloomberg.

Pagaidām izskatās, ka zelta stieņa cena jūliju noslēgs ar kritumu, tirgus dalībnieku vidū valdot viedoklim, ka ASV ekonomika uzlabojas un centrālā banka cels likmes. Tiesa gan, ģeopolitiskā spriedze rada daļēju atbalstu zelta pieprasījumam, norāda Commerzbank analītiķi. Viņi gan neuzskata, ka cena būtiski augs, jo tirgus dalībnieki gaida ASV Federālo Rezervju sanāksmes rezultātus. Tikšanās sākas šodien.

Rezultātā otrdien zelta cena tūlītējām piegādēm pieauga par 0,3% līdz 1308.06 dolāriem par unci. 22. jūlijā tā sasniedza 1312,27 dolāru atzīmi. Savukārt zelta cena decembra piegādēm pakāpās par 0,3% līdz 1310 dolāriem.

Palielinājās arī citu dārgmetālu cenas. Sudraba cena tūlītējām piegādēm palielinājās par 0,6% līdz 20,7103 dolāriem par unci, bet pallādija cena – par 0,3% līdz 883,63 dolāriem par unci. 17. jūlijā pallādija cena sasniedza 13 gadu augstāko atzīmi – 889,75 dolārus.

Rudens ir ražas laiks, un arī mūsu asociācija apkopo IKT nozarē strādājošu uzņēmumu jaunākos sasniegumus, lai decembra sākumā jau septīto reizi suminātu savas profesionālās balvas laureātus.

Panākumi tirgū, augsti apgrozījuma un peļņas rādītāji, protams, ir vieni no galvenajiem uzņēmējdarbības stimuliem, tomēr nedrīkst nenovērtēt to gandarījumu, ko uzņēmējam sniedz sabiedrības izteikts cildinājums un kolēģu atzinība. Īpaši tad, ja tā, apliecināta ar kompetentas žūrijas vērtējumu, un tiek panākta atklātā un sīvā konkurencē.

Platīna pele mūsu nozarē tradicionāli jau kļuvusi par augsti vērtētu trofeju, tāpēc Latvijas IKT biznesā strādājošiem Platīna pele raisa gluži tādu pat sacensības garu, lepnumu un gandarījumu kā Oskara statuetes Holivudas filmu ļaudīm.

Mēdz teikt, ka pēc kara visi ir gudri. Tad nu, noslēdzoties kādiem zīmīgiem apaļiem atskaites periodiem, var atskatīties, kādiem aktīviem cenas pieauguma ziņā klājies vislabāk.

Kopumā 2019. gadā, neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem, cena strauji palielinājās ļoti daudziem finanšu aktīviem. Finanšu ziņu virsrakstos pārsvarā gozējas ASV akciju rekordi, lai gan daži no pašiem lielākajiem uzvarētājiem nākuši no tādām vietām, kur cenu pieaugumu tiem paredzēt bijis visai grūti un riskanti.

Krievija un GrieķijaViens no šādiem tirgiem ir, piemēram, Krievijas akcijas. To cena ASV dolāru izteiksmē 2019. gadā palēcās par veseliem 40% (Krievijas akciju RTS indeksa vērtība). Tik straujam kāpumam netraucēja ne Rietumvalstu rosīšanās sankciju frontē, ne Krievijas protesti.Pēdējos gados daudz kas mainījies nav, un šīs valsts ekonomikas nākotne ir atkarīga no notikumiem naftas tirgū. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība 2019. gadā bijusi visai stabila, un pašās gada beigās tā pat piedzīvoja visai strauju kāpumu. Tiesa gan, šobrīd straujāku naftas cenas kāpumu daudzi izejvielu eksperti savās prognožu kristāla bumbās nesaskata (īstermiņā paredzēt tendences naftas tirgū gan ir faktiski neiespējami).

Otrdien zelta cena saruka no sešu mēnešu augstākās atzīmes, tirgū valdot spekulācijām, ka ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) turpinās bremzēt savu aktīvu iepirkumu programmu, tādējādi samazinot pieprasījumu pēc dārgmetāla kā ieguldījumu vērtības saglabāšanas instrumenta, raksta Bloomberg.

Zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm saruka par 0,3% līdz 1363,21 dolāram par unci. Pirmdien cena sasniedza 1392,22 dolāru atzīmi, kas ir augstākais līmenis kopš pērnā gada septembra sākuma. Savukārt zelta cena aprīļa piegādēm Ņujorkas Comex samazinājās par 0,7% līdz 1363,1 dolāram par unci.

Šajā gadā dārgmetāla cena ir augusi jau par 13%, jo politiskie satricinājumi Ukrainā un signāli par lēnāku ekonomikas izaugsmi Ķīnā palielināja pieprasījumu pēc droša patvēruma investoru līdzekļiem. Tādējādi cena spējusi nedaudz atgūties pēc pērn piedzīvotā lielākā gada krituma kopš 1981. gada pat neskatoties, ka FRS ir sākusi bremzēt aktīvu iepirkumus.

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Pirmdien apturēta a/s GE Money Bank izsniegtā licence kredītiestādes darbībai, kā arī ļauts banku reorganizēt par komercsabiedrību, kas nesniedz kredītiestādes pakalpojumus. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu banka var atteikties no licences, ja tās akcionāri lēmuši par bankas reorganizāciju un ir izpildītas visas saistības pret noguldītājiem.

Neņemot vērā pašvaldību vadītāju, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrijas protestus, Rīgas domes iniciatīva diferencēt sabiedriskā transporta braucienu cenas rīdziniekiem un Rīgā nedeklarētajiem turpina virzību. Šorīt Rīgas mērs Nils Ušakovs pauda – VARAM nav juridisku iemeslu aizliegt Rīgas domei sniegt rīdziniekiem atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā. «Ņemot vērā esošo tiesisko rāmi, ministrija nevar aizliegt Rīgas domei saviem pasažieriem sniegt atlaides sabiedriskajā transportā,» raidījumā 900 sekundes izteicās N. Ušakovs.

Ceturtdien pallādija cena tūlītējām piegādēm pieauga līdz augstākajai atzīmei kopš 2001. gada, investoriem meklējot aizsardzību pret dolāra vājināšanos, kā arī pieaugot fiziskajam pieprasījumam pēc metāla, ko izmanto izplūdes sistēmās, raksta Bloomberg.

Pallādija cena ceturtdien pieauga par 2,8% līdz 602,75 dolāriem par unci, pārkāpjot 595 dolāru robežu, ko tā sasniedza 2008. gada martā. Šogad dārgmetāla cena pieaugusi par 48%, pārspējot zelta, sudraba un platīna cenas kāpumus.

Šogad dārgmetālu cenas ir strauji augušas, jo centrālās bankas un valdības uztura zemas aizņemšanās izmaksas un ir tērējušas triljoniem dolāru, lai stimulētu ekonomikas.

Pallādija cena var pieaugt līdz 700 dolāriem par unci nākamo 6-12 mēnešu laikā, paredz JPMorgan Chase & Co analītiķi. Saglabājas pietiekams jaunattīstības tirgu auto sektora fiziskais pieprasījums.

Līdz gada beigām platīna cena var palielināties līdz 1400 dolāriem par unci, kas ir par gandrīz 18% virs pagājušajā nedēļā sasniegtās cenas, raksta MarketWatch.

Tas var notikt, ja atgūstas pieprasījums no Ķīnas un valsts atkal veido savas platīna rezerves, norāda Capital Economics eksperte Karolīna Beina.

Pērn platīna cena saruka par 12%, un pagājušajā nedēļā sasniedza zemāko līmeni kopš 2009. gada, tādējādi nav nekāds brīnums, ja sekos kāpums. Pirmdien platīna nākotnes kontrakta cena Comex biržā sasniedza 1155 dolārus par unci.

Pērn kritumu veicināja tirgus dalībnieku bažas par eirozonas finanšu problēmām, kā arī ražošanas apjomu kāpums Dienvidāfrikā. Tomēr šajā gadā visdrīzāk varēs novērot cenas pieaugumu, uzskata eksperte.

Viņa uzsver, ka vēsturiski Ķīna ir aktīvs platīna pircējs tad, kad cenas ir zemas, kā tas ir patlaban.

Šodien zelta cena Londonas biržā nedaudz samazinājās, tomēr joprojām atradās virs 1400 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes – ne visai tālu no visu laiku augstākās zelta cenas, kas tika sasniegt decembrī (virs 1430 ASV dolāriem par unci).

Daudzi analītiķu šobrīd norāda, ka saglabājas labs fons arī turpmākam zelta cenu kāpumam.

Tā, piemēram, Credit Suisse dārgmetālu analītiķis Toms Kendals stāsta, ka vairums no pašreizējiem tirgus faktoriem (bažas par eirozonas krīzi, spekulācijas par augstāku inflāciju attīstības valstīs un pastiprināta uzmanība uz ASV parāda apjomam) ir vērtējami kā zelta cenu kāpumam pozitīvi – sevišķi investoru/ spekulantu kopienā.

Tāpat šogad tiek prognozēts arī citu dārgmetālu, piemēram, platīna un pallādija cenu kāpumi. Eksperti norāda, ka šogad, pieaugot autobūves apjomiem, augs arī rūpniecības pieprasījums pēc šiem metāliem (platīnu un pallādiju izmanto auto katalizatoros).

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 18.gadskārtējās konferences ietvaros nosaukti Latvijā labākie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi un Latvijā labākais e-skolotājs.

Konkursam šogad tika iesniegti 37 pieteikumi četrās pamatkategorijās.

Platīna pele 2016 balvas Risinājumi biznesam balvu Platīna pele 2016 saņēma AS Swedbank mini karšu terminālis (mPos), ko izstrādāja Swedbank IT sadarbībā ar Ellore O”. Izstrādātais risinājums ir mazs un ērts mini karšu terminālis, kas darbojas ar viedtālruņa vai planšetdatora palīdzību un spēj pieņemt gan tradicionālās, gan bezkontakta maksājumu kartes.

Savukārt, LMT speciālbalvu un Platīna Peli saņēma SIA D8 Corporation par produkta Gate2Bank HCE Payments ieviešanu Minskas Tranzītu Bankā. LMT prezidents Juris Binde, pasniedzot balvu, uzsvēra, ka Latvijā izstrādāti digitāli risinājumi bankām ir ar vērā ņemamu eksporta potenciālu. D8Corporation ir starptautiska kompānija ar centrālo biroju Latvijā, kas veiksmīgi izstrādā un integrē IT risinājumus banku un finanšu nozares organizācijās, liekot uzsvaru uz mobilajām tehnoloģijām. Lai arī produkts sākotnēji ieviests Baltkrievijā, tas nemazina fakta nozīmīgumu, ka NFC risinājums maksājuma kartes aizstāšanai ar viedtelefonu izstrādāts Latvijā.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) Gadskārtējās konferences "Zināšanu Arēna" laikā pasniegta tehnoloģiju nozares gada balva "Platīna pele 2019".

Par "Platīna pele 2019" laureātu kategorijā "Mākslīgā intelekta risinājums - sabiedrībai un biznesam" tika izvirzīta Kultūras informācijas sistēmu centra izveidotā platforma "Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv", ko izstrādāja valodu tehnoloģiju uzņēmums "Tilde".

Kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" uzvarēja AS "Sadales tīkls" pakalpojums "'Atstāj papīru citām vajadzībām! Tiekamies e-vidē - sadalestikls.lv''.

Savukārt, visaugstāko novērtējumu kategorijā "Valsts digitālā transformācija" ieguva Valsts reģionālās attīstības aģentūras un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekts "Oficiālā elektroniskā adrese", kura izstrādātāji ir AS "RIX Technologies", SIA "ABC Software", SIA "ZZ Dats" un Ventspils pašvaldības iestāde "Ventspils Digitālais centrs".

Viena no produkta vai pakalpojuma kvalitātes zīmēm ir lietotāju atzinība: izstrādāto risinājumu pērk, izmanto un iesaka arī citiem. Tomēr ne mazāk nozīmīga ir nozares un tās profesionāļu izteiktā atzinība, kas kalpo kā atskaites punkts tam, kāds ir nozares kvalitātes standarts un kādi ir industrijas turpmāk sasniedzamie mērķi.

Šādas balvas ir jo sevišķi svarīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo, lai gan ne vienmēr visi digitalizācijas projekti ir labi zināmi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tie spēlē būtisku lomu valsts un visas tautsaimniecības digitālajā un ekonomiskajā izaugsmē.

Nobela prēmija, iespējams, ir vislabāk zināmais un prestižākais nozares profesionāļu novērtējums, kas dokumentē nozīmīgākos sasniegumus, vienlaikus iezīmējot jaunus pētniecības virzienus. Šajā kontekstā īpaši izceļami ir šī gada laureāti fizikā un ķīmijā, jo apbalvotie sasniegumi bijuši iespējami, pateicoties mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumiem. Šogad Nobela prēmijas saņēmēji iezīmē to, ko “OpenAI” vadītājs Sems Altmens nesen nodēvēja par “intelekta laikmetu”, kurā mākslīgais intelekts būs nozīmīgs, ikvienam pieejams instruments, kas cilvēcei palīdzēs īstenot neiedomājamus sasniegumus.