Aizvadīto gadu spēcīgā pallādija cenu kāpuma tendence ir kļuvusi par vēl vienu sensāciju dārgmetālu tirgū (iepriekšējā bija zelta un platīna cenu straujā diverģence, kas aizsākās 2015. gadā). Pallādija unces cenu kāpums kopš 2016.gada janvāra, kad pallādijs sasniedza savu zemāko atzīmi, veido 250% t.i. cenu kāpumu par 3.5 reizēm.

Turklāt 2018.gada decembrī pallādija unces cena pārsniedza zelta unces cenu (skat. attēlu nr. 1), un kopš tā laika pallādijs ir viens novērtīgākajiem starp četriem dārgmetāliem (zelts, sudrabs, platīns un pallādijs) pasaulē.

Attēls Nr. 1

Pallādija un zelta cenu dinamika pa mēnešiem

Neskatoties uz to, zelts savās īpašībās un daudzveidīgā pieprasījumā nepārprotami ir ievērojami “vērtīgāks” metāls, kas arī atspoguļojās gandrīz visu iepriekšējo periodu tā cenu dinamikā. Kā izņēmums tam bija tikai straujais pallādija cenu kāpums vairāku gadu garumā gadsimtu mijā (skat. attēlu nr.1), kam pieskarsimies gan nedaudz vēlāk.

Esmu jau ne reizi vien rakstījis, ka finanšu tirgus dalībnieki nevar ilgi iztikt ar vienām un tām pašām ziņām un notikumiem. Lai cik svarīgi būtu notikumi gan cilvēku dzīvē, gan ekonomikā, pienāk brīdis, kad tie iziet no modes un par tiem pārstāj interesēties investori.

Un neviens vairs internetā negaida stundām ilgi, kad parādīsies ziņas vai analizē minimāli pieejamu informāciju par to, kas jau mēnesi visiem ir prātā. Vizuālu apstiprinājumu šim faktam mēs redzējām aprīlī. Ļaujiet atgādināt, kas laika posmā no decembra līdz martam satrauca tirgu - Tramps un viņa politiskie oponenti (un jo īpaši sienas būvniecība uz Meksikas robežas), ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, Brexit un ASV FRS monetārās politikas virziens – šīs ir četras iecienītākās tēmas šajā periodā. Pat nelieli jaunumi kādā no šīm jomām tika pavadīti ar strauju tirgus kustību (tomēr Brexit kādā brīdī ieguva tik dīvainu attīstību, ka uz to pārstāja strauji reaģēt). Katrs datums, kas saistīts ar šiem notikumiem, tirgū tika sagaidīts ar iespējami strauju kustību. Tomēr viss pāriet...

Pallādija cenas skrējienu arvien augstāk, šķiet, nespēj apturēt nekas.

Šo metālu plaši izmanto benzīna un hibrīdauto katalizatoru ražošanā, kas tiek uzskatīti par videi pieņemamākiem. Labāki spēkratu katalizatori atbilst dominējošajam stāstam, ka nākotnē jādzīvo zaļāk. Tam gan komplektā nākusi arī dārdzība. Būtībā auto gāzu emisiju standarti kļūst arvien stingrāki, kas nodrošina pieprasījumu pēc tā paša pallādija, kura ieguve nemaz nav tik liela, ja salīdzina ar straujo pieprasījuma pieaugumu pēc tā.

Rezultātā šī metāla cena piecu gadu laikā ir palēkusies aptuveni par 200% un pietuvojusies 2,5 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Salīdzinājumam - zelta cena 14. februārī ASV preču biržā atradās pie 1583 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci un arī zeltam pēdējie mēneši cenas dinamikas ziņā bijuši lieliski.

Pallādija cena līdz ar ļoti strauju tās pieaugumu šogad pārsniegusi platīna vērtību

Šogad cenu pieauguma ziņā viena no veiksmīgākajām izejvielām ir bijis pallādijs, kura vērtība kopš gada sākuma Londonas preču biržā ir palielinājusies par 35% – līdz 917 ASV dolāriem par Trojas unci. Turklāt šī nedēļa ir zīmīga ar to, ka pallādija vērtība pārsniegusi platīna cenu. Šī otra dārgmetāla cena kopš gada sākuma pieaugusi aptuveni par vienu procentu.

Tendences šo metālu cenu ziņā lielā mērā ietekmē notiekošais autoražošanas sektorā. Šis tirgus, ekonomikai augot straujāk, atrodas uz izaugsmes takas. Tādējādi – ja rūpniekiem un autoražotājiem par ko sūdzēties ir mazāk, tam vajadzētu nozīmēt lielāku pieprasījumu gan pēc pallādija, gan platīna.

Pirmdien pallādija cena pirmo reizi kopš 2001.gada pārkāpa 1000 dolāru līmeni, jo pasaulē pieprasījums pēc šī metāla aug, raksta Bloomberg.

Cena pieauga par 1,6% līdz 1007,42 dolāriem. Pallādijs starp metāliem šajā gadā uzrāda vienu no labākajiem rezultātiem, kopš gada sākuma tā cenai palielinoties par 48%, kas ir trīsreiz lielāks kāpums nekā zelta cenai un aptuveni 10 reižu lielāks pieaugums nekā platīna cenas kāpumam.

«Pallādija cenas pieaugumu veicina inerce, ko rada tirgus dalībnieku prognozes par piegādes apjomu deficītu un augošo pieprasījumu,» norāda Saxo Bank eksperts Ole Hansens. Šajā gadā industriālo metālu cena aug, jo pasaules ekonomikas atveseļošanās veicina ražošanas apjomu pieaugumu.

Pallādijs pagājušajā mēnesī pirmo reizi 16 gadu laikā kļuva dārgāks par platīnu. Šo materiālu izmanto, lai samazinātu piesārņojuma līmeni no dīzeļdzinējiem, kuri šobrīd ir mazāk populāri, īpaši Rietumvalstīs, pēc tam, kad vairāki autoražotāji ir atzinuši krāpšanos emisijas testos.

Mēdz teikt, ka pēc kara visi ir gudri. Tad nu, noslēdzoties kādiem zīmīgiem apaļiem atskaites periodiem, var atskatīties, kādiem aktīviem cenas pieauguma ziņā klājies vislabāk.

Kopumā 2019. gadā, neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem, cena strauji palielinājās ļoti daudziem finanšu aktīviem. Finanšu ziņu virsrakstos pārsvarā gozējas ASV akciju rekordi, lai gan daži no pašiem lielākajiem uzvarētājiem nākuši no tādām vietām, kur cenu pieaugumu tiem paredzēt bijis visai grūti un riskanti.

Krievija un GrieķijaViens no šādiem tirgiem ir, piemēram, Krievijas akcijas. To cena ASV dolāru izteiksmē 2019. gadā palēcās par veseliem 40% (Krievijas akciju RTS indeksa vērtība). Tik straujam kāpumam netraucēja ne Rietumvalstu rosīšanās sankciju frontē, ne Krievijas protesti.Pēdējos gados daudz kas mainījies nav, un šīs valsts ekonomikas nākotne ir atkarīga no notikumiem naftas tirgū. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība 2019. gadā bijusi visai stabila, un pašās gada beigās tā pat piedzīvoja visai strauju kāpumu. Tiesa gan, šobrīd straujāku naftas cenas kāpumu daudzi izejvielu eksperti savās prognožu kristāla bumbās nesaskata (īstermiņā paredzēt tendences naftas tirgū gan ir faktiski neiespējami).

Dārgmetālu tirdzniecības kompānijas Goldinvest Asset Management apgrozījums šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir pieaudzis par 25% līdz 2,063 milj. Ls, liecina uzņēmuma finanšu pārskats.

«ASV budžeta deficīts un kolīzijas ap to, kā rezultātā tika samazināts ASV reitings, un problēmas eirozonas valstīs, ir sekmējis pieprasījuma palielināšanos pēc investīciju zelta visā pasaulē. Izņēmums nav bijusi arī Latvija un Baltijas valstis, kur cilvēki, apšaubot dolāra un eiro valūtu stabilitāti, kas tiešā veidā ietekmē arī nacionālo valūtu noturību, nodrošinās ar zelta un sudraba aktīviem. Dārgmetāls krīzes apstākļos aizpilda unikālu investīciju nišu, jo, lai kāda arī konkrētā mirklī nebūtu zelta cena, tā vērtība ir stabili augsta, jo zelts ir universāls ilgtermiņa aktīvs, kas palīdz saglabāt pirktspēju», labos rezultātus skaidro Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs Pēteris Avotiņš.

Nostiprinoties dolāram, dārgmetāli piedzīvojuši samērā strauju cenu kritumu – decembra laikā zelta cenas samazinājās par vairāk nekā 12% ASV dolāra izteiksmē un 8,7% eiro izteiksmē. Vēl lielāka cenu korekcija bijusi sudrabam – par 15% kritusi šī dārgmetāla cena ASV dolāros un par 11,5% eiro valūtā, liecina jaunākais Goldinvest Asset Management dārgmetālu tirgus apskats.

Galvenā ietekme uz dārgmetālu cenu svārstībām bija notikumiem valūtu tirgos. Decembrī ievērojami stiprinājās ASV dolāra attiecība pret eiro, un mēneša laikā dolārs nostiprināja savas pozīcijas pret eiro par vairāk nekā 3%, pārsniedzot psiholoģiski svarīgo 1,30 USD/EUR līmeni. Eiropas parādu krīzes un eiro valūtas neskaidrā nākotne radīja labvēlīgu augsni kapitāla pārvietošanai uz dolāra zonu, tādējādi dolārs kļuva par sava veida «drošo ostu», kuru daudzi izvēlējās kā alternatīvu zeltam. Dolāra stiprināšanās atjaunoja ierasto dolāra/zelta virzību – jo stiprāks dolārs, jo zemāka zelta cena.

«Ne mazāk svarīgs iemesls cenu samazinājumam, iespējams, ir arī gada nogale. Gada beigas tradicionāli ir laiks, kad finanšu institūcijām jāuzlabo savi likviditātes rādītāji, lai veiktu tekošos norēķinus. Lai uzlabotu rādītājus, jau tā grūtajos līdzekļu likviditātes apstākļos, daudzi investori spiesti likvidēt daļu no savām peļņu nesošajām aktīvu pozīcijām,» norāda a/s Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs Pēteris Avotiņš, piebilstot, ka vienlaicīgi ar cenu straujo kritumu netika novērota pasūtījumu mazināšanās pēc fiziskā zelta. Tieši otrādi – pasūtījumu apjoms pēc fiziskā zelta piegādes strauji pieaudzis.

Lai atzīmētu M grupas pastāvēšanas 40 gadadienu, Vācijas autobūves kompānija BMW laidusi klajā ekskluzīvus M3 kupejas modeļus.

Ekskluzīvais M3 Competition Edition Frozen Silver pilnībā nokomplektēts izmaksā 81 tūkstoti ASV dolāru. Automašīna tiek piedāvāta BMW īpašajā «saldētā sudraba krāsā» ar tumši hromētu ārējo apdari.

Savukārt automašīnas salona apdarē izmantots pallādijs un sudrabs. M3 Competition Edition Frozen Silver pieejams tikai ierobežotā skaitā – iespējams iegādāties tikai 40 ekskluzīvā transportlīdzekļa modeļus.

BMW M (M saīsinājums no Motorsport) grupu nodibināja 1972. gadā, lai atbalstītu autobūvētāja sacīkšu automašīnu programmu.

Uzņēmuma Goldinvest Asset Management šā gada pirmā pusgada apgrozījums, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, audzis par 66%, tāpat pieaugusi uzņēmuma bruto peļņa, tomēr neto peļņas apmēri 2012. gada pirmajos sešos mēnešos ir samazinājušies.

Šā gada pirmajā pusgadā Goldinvest Asset Management apgrozīja 3,41 milj. Ls iepretim 2,06 milj. Ls analoģiskā laika posmā pērn.

Lai arī būtiski palielinājās bruto pelņa - no 70,99 tūkstošiem latu 2011. gada sešos mēnešos līdz 208,15 tūkstošiem latu šogad pirmajā pusgadā, neto peļņas apmērs 2012. gada pirmajā pusgadā samazinājās un bija 5,69 tūkstoši latu pretstatā 22,37 tūkstošiem gadu iepriekš. Peļņas samazinājums skaidrojams ar pārdošanas izmaksu būtisku pieaugumu, norādīts kompānijas paziņojumā.

Uzņēmuma aktīvu vērtība pārskata periodā ir palielinājusies par 19% (no 1,68 miljoniem līdz diviem miljoniem latu).

Nākamajā gadā platīns un pallādijs starp dārgmetāliem uzrādīs labāko rezultātus, jo pasaules auto pārdošanas apjomi veicinās piedāvātā apjoma kritumu jau trešo gadu pēc kārtas, prognozē Bloomberg aptaujātie eksperti, kuru prognozes pēdējo divu gadu laikā bijušas visprecīzākās.

Platīna un pallādija, kurus izmanto katalītisko neitralizatoru ražošanā, iztrūkums būs ilgākais attiecīgi kopš 2005. un 2000. gada. Tādējādi platīna cena līdz nākamā gada ceturtajam ceturksnim pieaugs par 13% līdz 1635 dolāriem par unci, bet pallādija cena pakāpsies par 10% līdz 823 dolāriem par unci.

Savukārt šajā gadā platīna cena sasniegs 1500 dolārus, bet pallādija cena – 750 dolārus.

Šajā gadā pallādija cena ir pieaugusi par 6% un ceturtdien tas maksāja 746,1 dolāru, savukārt platīna cena ir sarukusi par 6,1% līdz 1445,6 dolāriem.

Tiek prognozēts, ka nākamajā gadā pasaules automašīnu pārdošanas apjomi pieaugs par 4,8%, salīdzinot ar 2,7% pieaugumu šogad.

Resursu cenām arī nākamais gads var būt smagnējs.

Pēdējā laikā daudz runāts par naftas cenas samazināšanos. Tās vērtība preču biržā kopš oktobra virsotnēm ir sarukusi par 30%, bet kopš šā gada sākuma kritums ir mērenāks – 10% apmērā. Tiesa gan, satraukums par zemāku globālās tautsaimniecības izaugsmi pēdējā laikā gremdējis ne tikai šī resursa vērtību, tā zemāk klejo arī daudzām citām izejvielām.

Bloomberg Commodity indekss (tas raksturo 22 izejvielu cenu uzvedību – to vidū ir gan nafta un tās produkti, gan lauksaimniecības izejvielas un metāli) šogad samazinājies par 7,3%. Par 14,5% šogad sarukusi, piemēram, vara cena, un visai strauji lētāki kļuvuši arī faktiski visi citi visvairāk tirgotie rūpnieciskie metāli. Alumīnija cena kopš pagājušā decembra beigām sarukusi par 12,5%, svina – par 24%, niķeļa – par 14%, cinka – par 25% un alvas – par 3%. Savukārt dzelzs rūdas vērtība kopš gada sākuma noplanējusi par 6% zemāk. Tāpat ar dižu sniegumu nevar lepoties zelts un sudrabs.

Arvien labāki auto katalizatori atbilst zaļākas pasaules stāstam, kas strauji liek augt to metālu cenai.

Šogad daudzu rūpniecībā izmantoto izejvielu vērtība sekojusi investoru riska apetītei. Neskatoties uz bažām par pasaules ekonomikas bremzēšanos, riska aktīvu vērtība pieaugusi, un izejvielas šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Piemēram, rūpniecībā un būvniecībā plaši izmantotā vara cena kopš šā gada sākuma Londonas Metālu biržā ir palēkusies gandrīz par 6%.

Šobrīd gan liela daļa ekonomistu teic, ka pasaules ekonomika ir sabremzēšanās stadijā. Turklāt periodiski vērojami tādu spriedumu uzplūdi, ka šis process varētu būt straujāks, nekā gaidīts pirms tam. Ja tas tā patiešām būs, daudzām izejvielām cenu ziņā var klāties visai plāni, jo nāks lielāka atklāsme, ka pieprasījums pēc tām būs vājš. Pēdējā laikā bieži bijis tā, ka dažādu finanšu aktīvu vērtība reizē pie vienas mūzikas griežas uz vienu un to pašu pusi. Ja cena palielinās akcijām, tad ir lielāka iespējamība, ka tā augs arī zeltam, obligācijām un izejvielām. Ja viss reizē kāpj, tad ir liela iespēja, ka viss reizē arī gāzīsies un nebūs kādu patvērumu.

Pirmdien, 2009.gada 9.martā, ASV akciju tirgi kārtējo reizi saruka. Piektdien, 6.martā, vērojamais pieaugums neturpinājās un S&P 500 indekss samazinājās līdz 12 gadu zemākajam līmenim, tirdzniecības sesijas noslēgumā sasniedzot 676,53 punktus.

Īpaši slikta šī diena bija augsto tehnoloģiju investoriem. Tehnoloģiju kompāniju augstākā punkta sasniegšanas 9 gadu jubilejā (proti, 2000.gada 9.martā NASDAQ indeksa vērtība sasniedza vēsturiski augstāko atzīmi) NASDAQ indekss nogāzās līdz atzīmei, kas bija tieši četras reizes zemāk nekā pirms deviņiem gadiem sasniegtais augstākais līmenis.

Pesimisms un apātija – šie vārdi vislabāk raksturo ieguldītāju noskaņojumu šajā periodā. Cerības uz strauju indeksu atgūšanos pēc 2008.gada straujā krituma nepiepildījās, un tirgus pakāpeniski slīdēja aizvien zemāk. Tomēr arī krīzes pirmajiem mēnešiem raksturīgais paniskais noskaņojums (kad bija dzirdami izteikumi par visas ASV ekonomikas sabrukumu) bija izzudis. Analītiķu prognozes par turpmāko dienu notikumiem atšķīrās – daļa uzskatīja, ka tirgus lejupslīde turpināsies, taču lielākā daļa gaidīja nelielu tehnisko pieaugumu pēc piedzīvotā 25% krituma kopš gada sākuma.

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Šā gada 22. martā Baltijas alternatīvajā akciju tirgū First North tiks iekļauts pirmais uzņēmums – Goldinvest Asset Management, informē NASDAQ OMX Riga birža.

Minētais uzņēmums ir dibināts 1997.gadā un darbojas sadzīves un rūpniecisko dārgmetālu uzpirkšanas, pārstrādes un pārdošanas jomā, kā arī investīciju dārgmetālu (zelts, pallādijs, platīns, sudrabs) pirkšanas un pārdošanas jomā. Uzņēmums arī izsniedz aizdevumus pret dārgmetālu ķīlu.

«Ienākot biržā, saskatām iespējas iegūt lielāku atpazīstamību gan klientu, gan potenciālo investoru acīs. Turklāt atrašanās biržā mums liek pilnveidot uzņēmuma vadības sistēmu un procedūras, paaugstina standartus finanšu un darbības atskaišu sagatavošanai, kā arī liek uzlabot komunikāciju ar potenciālajiem investoriem,» norāda Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs Pēteris Avotiņš.

Vēl nesen varēja šķist, ka viens no uzvarētājiem uz visa šogad notiekošā fona varētu būt zelts. Galu galā tieši tam tradicionāli tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss.

Gandrīz līdz marta pirmajai pusei tas arī nozīmēja, ka tirgus dalībnieki tīri labi sarod ar domu šo dārgmetālu iegādāties arvien dārgāk. Tāpat zelta vērtībai par labu nāca pieņēmumi par notiekošo procentu likmju frontē. Uz sagaidāmo nepatikšanu fona šīs likmes saruka, kas potenciāli lika domāt, ka zeltam būs vieglāk konkurēt par investoru naudu. Tiesa gan, vairākas pēdējās tirdzniecības sesijas bijušas tik trauksmainas, ka pagaisis arī patvērums zeltā.

Paspēlē visus guvumus

No šā gada sākuma līdz 9. martam zelta cena pasaules preču biržās bija pieaugusi aptuveni par 10% un tuvojās apaļajai 1700 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Tomēr kopš tā brīža dzeltenā dārgmetāla vērtība ir sarukusi par 200 ASV dolāriem jeb par 11,5%. Pagājušā nedēļa zelta cenai bija sliktākā vairāk nekā 30 gados, un rezultātā šī dārgmetāla vērtība gandrīz vienā mirklī paspēlējusi visus savus šā gada guvumus.